Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 9.jūlijā

— Aizvadītā nedēļa zināmā mērā pagāja jūsu Rīgas vadīšanas 100 dienu zīmē. Vai šīs 100 dienas ir ko mainījušas jūsu paša pasaules uztverē vai attieksmē pret lietām sabiedriskā vai tīri personiskā nozīmē?

Gundars Bojārs: — Personīgā nozīmē, protams, ir atlicis vēl mazāk laika ģimenes vajadzībām, un, protams, manī ir palielinājusies izpratne par to, kas notiek Rīgas domē, un absolūti skaidri ir tie mērķi vai tas veids, kā būtu Rīgas domei jāstrādā. Es negribētu teikt, ka pie 100 dienām ir jānovelk kāda noteikta svītra, bet šī ir tradīcija, tāds atskaites periods, un 100 dienās nevar izmainīt to, kas ir veidots desmit gados, taču ir iesākti ļoti daudzi darbi, ar kuriem es arī lepojos, un pašlaik tie virzās, manuprāt, strauji un pareizā virzienā.

— Ir kas īpašs, ko jūs gribētu izcelt?

G.Bojārs: — Jā, mēs varētu pieskarties vairākām sfērām politiskā jomā — šobrīd Rīgas domē ir izveidota stabila vairākuma koalīcija, kurā ietilpst Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Latvijas Demokrātiskā partija, Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, Latvijas Labklājības partija, Latvijas Kristīgi demokrātiskā savienība, kā arī Darba partija un Krievu partija.

Ir veikta viena demokrātiska reforma — ir reorganizēta Rīgas domes valde, tās vietā ir izveidota jauna institūcija — Rīgas domes prezidijs, kurā pirmo reizi domes darbības laikā lēmumu pieņemšanā ir iespēja darboties arī opozīcijas pārstāvjiem. Diemžēl “Latvijas ceļš” savu pārstāvi vēl nav izvirzījis.

— Tautas partija šodien rīko preses konferenci saistībā ar jūsu 100 dienām. Ko gaidāt un par ko, jūsuprāt, tiksit kritizēts visvairāk?

G.Bojārs: — Īpaši mani tas neinteresē, un es paskaidrošu, kāpēc. Es gan turos pie demokrātiskiem principiem, es uzskatu, ka opozīcija ir būtisks instruments, kas arī palīdz strādāt pozīcijai, taču ar nožēlu jāsaka, ka mūsu opozīcijas deputāti ir ieņēmuši ļoti destruktīvu pozīciju, vairākas reizes ir mēģinājuši “noraut”, teiksim, Finansu komitejas sēdes, samazinot kvorumu, — tad, kad tika apstiprināti budžeta grozījumi. Šobrīd viņi neizvirza savu pārstāvi darba grupā darbam ar jauno nolikumu, tātad viņi ir ieņēmuši pozīciju nevis strādāt, bet kritizēt. Manuprāt, tas ir nepareizi, un mani arī īpaši neinteresē, par ko mani opozīcija taisās kritizēt. Ja viņi paši gribētu piedalīties šajā darbā, tad šīs tiesības viņiem arī varētu būt.

— Jā, ir daudz aizsāktu lietu, arī jau jūtamas reformu sekas, varbūt visjūtamāk tās skārušas tieši Juridisko nodaļu. Kāds ir galamērķis iecerētajai reformai Attīstības departamentā?

G.Bojārs: — Ir izveidota darba grupa reformas veikšanai Pilsētas attīstības departamentā un ir paredzēts Arhitektūras pārvaldi pārveidot par būvvaldi, kas savā darbībā ievērotu vienas pieturas aģentūras principus — tātad visi šie projekti, saskaņojumi vairs neilgtu gadiem ilgi, cilvēks vienā vietā varētu dokumentus iesniegt un arī saņemt nepieciešamos apstiprinājumus, un šiem mūsu birokrātiem ir nevis jābremzē, bet patiesībā jāpalīdz jebkuram uzņēmējam vai pilsētas iedzīvotājam visus šos jautājumus risināt.

— Jūs presē esat izteicies, ka uzsākta domes rīcības plāna izstrāde saistībā ar izzinātajām rīdzinieku vēlmēm, kā optimālāk tērēt budžeta līdzekļus. Vai tas ir saistāms ar kādām konkrētām prioritātēm, konkrētām lietām?

G.Bojārs: — Jā, šī darba grupa ir izveidota pilsētas attīstības mērķprogrammas 2005.gadam izstrādei, un mēs esam apzinājuši rīdzinieku prioritātes, starp kurām, protams, pirmkārt, ir domes atbalsts maznodrošinātajiem, veselības aprūpes sistēmas sakārtošana, pašvaldības dzīvojamo māju celtniecība, pilsētas komunikāciju modernizācija, graustu likvidēšana, kā arī jautājumi, kas saistīti ar vidi, jaunu tiltu un ceļu būvi, arī prāmju satiksmes izveidošana — visas šīs lietas ir balstītas uz rīdzinieku pašu izteiktajām vēlmēm, un jāsaka, ka jau budžeta grozījumos ir piešķirts ievērojams finansējums saistībā ar šīm prioritātēm. No medicīnas iestādēm ir piešķirts Rīgas 1.slimnīcai 361 tūkstotis, “Gaiļezeram” — 635 tūkstoši latu, bērnu slimnīcai “Gaiļezers” — 279, Stradiņa slimnīcai un tā tālāk. Ir ievērojamas investīcijas arī izglītības iestādēs, nu kaut vai tikai Lietuviešu vidusskolas renovācijai 510 tūkstoši latu. Tātad visas prioritātes tiek ievērotas un šajās nozarēs Rīgas dome intensīvi investē līdzekļus.

— Vai diezgan izlīdzinātajā savas vadības ritmā paredzat saasinājumu saistībā ar pašvaldības uzņēmumu pilnvarnieku vai izpilddirektoru maiņu, un vai šonedēļ tiks sasaukta ārkārtas sēde saistībā ar SIA “Rīgas nami” pilnvarnieku maiņu?

G.Bojārs: — Nē, šādas nepieciešamības nav. Katrā ziņā SIA “Rīgas nami” pilnvarnieki nepildīja pilnvarojuma uzdevumu, kas viņiem būtu jādara, un nav šo pilnvarnieku uzdevums vai tiesības apspriest sava pilnvarotāja izsniegto uzdevumu. Tātad katrā ziņā SIA “Rīgas nami” pilnvarnieki būtu jāmaina, un tuvākajā laikā ar viņiem tiks lauzts darba līgums. Acīmredzot nākamajā domes sēdē varēs jaunus pilnvarniekus arī apstiprināt.

— Tas jau varētu būt 14.augustā, kad notiks nākamā sēde. Kā vērtējat un sadarbojaties ar vicemēriem?

G.Bojārs: — Man personīgi ir ļoti labas attiecības gan ar Vaideres kundzi, gan ar Sergeju Dolgopolovu — viņi katrs ir profesionālis savā nozarē. Dolgopolova kungam ir liela administratīvā pieredze, arī pieredze Rīgas domes darbā, un Vaideres kundze ir pazīstama Latvijā kā ļoti augstas kvalifikācijas ekonomiste, arī speciāliste attīstības un vides jautājumos, un es esmu ļoti apmierināts ar to, kādā veidā viņi strādā. Protams, šeit ir jāsaskaras varbūt ar nelielām politiskām interesēm, ne ambīcijām — katras partijas, ko viņi pārstāv, politiskām interesēm, bet tas viss ir pārvarams.

— Kam tad jūs īsti uzticējāt šo pieminekļa padomes vadību — Vaiderei vai Dolgopolovam, un kādēļ tieši vienam vai tieši otram, un kā šis jautājums tiks izlemts?

G.Bojārs: — Šis ir jautājums, kas jāizlemj Rīgas domes deputātiem, visiem 60 deputātiem balsojot, un tā es to arī uztveru.

— Jums pašam nav tāda īpaša sava viedokļa, kuram no abiem vajadzētu to darīt?

G.Bojārs: — Es domāju, ka abi varētu būt spējīgi. Protams, cits jautājums ir tas, ka Rīgas domē ir koalīcija, un pārsvarā, protams, koalīcijas uzdevums ir atbalstīt koalīcijas partneru intereses — tātad acīmredzot mana izšķiršanās būtu par labu Vaideres kundzei.

— Zināmai sabiedrības daļai tas ir ļoti nozīmīgi, un diezgan jūtamas kļuvušas aktivitātes saistībā ar Ulmaņa pieminekļa skiču skati. Manuprāt, tā bija diezgan nepārliecinoša, toties ar pārliecību izskanēja apgalvojumi, ka piemineklis atradīsies tieši pie domes ēkas. Vai tiešām šāds lēmums jau ir?

G.Bojārs: — Nē, šāds lēmums nav pieņemts. Par visiem šādiem projektiem tomēr ir jāuzklausa arī sabiedrības viedoklis, un iespējams, ka tas arī atradīsies pie domes ēkas, ja sabiedrība tā lems un ja Rīgas domes deputāti un arī šī pieminekļa padome tādā veidā būs pieņēmuši lēmumu.

— Šobrīd domas diezgan asi dalās arī attiecībā uz Pētera I pieminekļa demonstrāciju astoņsimtgades pasākumu laikā, respektīvi, es saprotu, ka Dolgopolova kungs grib jūsu piekrišanu tam, ka šo pieminekli uzstādītu uz laiku Viesturdārzā, tēvzemieši ir kategoriski pret to. Par ko būsit jūs?

G.Bojārs: — Nu, Viesturdārzs ir tas parks, ko Pēteris I ir attīstījis. Katrā ziņā šis piemineklis ir uzdāvināts Pēterburgai; es domāju, ka tā nav slikta doma — parādīt rīdziniekiem, lai viņi redzētu, ko tad mēs īsti Pēterburgai dāvinām, un līdz ar to, manuprāt, šis piemineklis varētu arī tikt izstādīts. Es gan to negribētu saistīt ar astoņsimtgadi, jo Pētera I laiki Rīgā nebija pirms 800 gadiem. Tātad šis piemineklis ir dāvana Pēterburgai tās 300 gadu jubilejā.

— Viena lieta — es gan negribu kļūt par pareģi, ko noteikti nākamajām 100 dienām no jums pieprasīs, būs jūsu apsolītā prāmja satiksme.

G.Bojārs: — Jā, ar prāmja satiksmi uz Stokholmu lietas ir pavirzījušās ļoti tālu. Rīt Rīgā ieradīsies “Viking Line” ģenerāldirektors, lai apspriestu šīs satiksmes organizēšanu. Kā jūs visi zināt, arī vairākas Grieķijas kompānijas ir izteikušas šādu vēlmi. Iespējams, un mani tas iepriecina, ka šī konkurence, kas radusies, nodrošinās to, ka Rīgas domei šis prāmis nebūs jādotē. Es domāju, ka tas ir labs rezultāts, ir interese arī citām kompānijām, šobrīd es negribētu minēt, taču viņi viens par otru ir ļoti labi informēti, un konkurence ir devusi pozitīvu efektu.

— Lai nu jums izdodas! Nākamā kārtējā domes sēde iecerēta vairāk nekā pēc mēneša — 14.augustā. Vai jūs pieļaujat kādu konkrētu lietu, kuras dēļ tomēr varētu arī līdz tam sasaukt ārkārtas sēdi?

G.Bojārs: — Iespējams, ka šāda sēde varētu tikt sasaukta, lai pieņemtu kādu lēmumu, kas ir saistīts tieši ar 800 gadu jubilejas svinībām. Šobrīd es tādu nepieciešamību neredzu, bet, ja tāda izveidosies, es domāju, visi deputāti vai vismaz lielākā daļa deputātu būs gatavi pārtraukt savus, nu, neteiksim — atvaļinājumus, bet tādu mierīgāku darbības laiku, un pastrādāt.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Intervija Latvijas Radio 9.jūlija raidījumā “Kāpnes”. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars.