Pirmspievienošanās ekonomiskā programma

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 15.maija sēdes protokollēmuma 23.¤ 21.punktu

Turpinājums. Sākums — “LV” 15.06.2001., Nr.93; “LV” 20.06.2001., Nr.95;

“LV” 28.06.2001., Nr.100; 29.06.2001., Nr.101; “LV” 04.07.2001.,Nr.103; “LV” 06.07.2001., Nr.105

4. Strukturālās reformas

4.6. Citas reformas

4.6.3. Transports un sakari

· Uzņēmējiem un pašvaldībām tiek organizēta informatīvi izglītojoša programma, kurā tiek sniegta informācija par iespējām saņemt uzņēmējdarbības atbalstu, jaunākajiem uzņēmējdarbības attīstības virzieniem (sevišķi par alternatīvajiem uzņēmējdarbības veidiem lauku reģionos), uzņēmēju sadarbības iespējām u.c.

Daudzas īpaši atbalstāmā reģiona statusa pašvaldības ir veiksmīgi izmantojušas valsts sniegto atbalstu, iesniegušas projektus, un lielākā daļa uzsākusi projektu īstenošanu, kuros ietvertas gan inovatīvas idejas, gan ražošanas paplašināšana, bet, galvenais, jaunu darbavietu radīšana, kas spēj iedzīvotājus nodrošināt ar ienākumiem. Tai pašā laikā pastāv pašvaldības, kuras nav izmantojušas tām piešķirto statusu.

Reģionālā fonda darbības laikā ir ieguldīti 2,3 miljoni latu. Uz 2001. gada janvāri Reģionālajam fondam par finansu līdzekļu piešķiršanu ir līgumsaistības ar 525 juridiskajām personām, no tiem 485 — ar uzņēmējiem un 40 — ar pašvaldībām. Projektu ietvaros izveidotas 1800 jaunas pastāvīgas, 1600 sezonas un saglabātas 3200 darba vietas. Uzņēmēji un pašvaldības šo projektu realizācijā ir ieguldījuši vairāk par 50 miljoniem latu. Projektu realizācijas gaitā valsts un pašvaldības budžetos samaksāti 5,5 miljoni latu nodokļos, tajā skaitā 1,2 miljoni ienākuma nodokļa.

Līdzās līdzekļu piešķiršanas projektu realizācijai īpaši atbalstāmajos reģionos no Reģionālā fonda, nozīmīgs ekonomiskās politikas instruments šo teritoriju attīstībai ir atsevišķu nodokļu daļējas atlaides.

Strukturālās un reģionālās politikas īstenošanai ir paredzēts salīdzinoši ievērojams finansējuma apjoms no Eiropas Savienības. Pirmspievienošanās procesā Latvijai kā vienai no ES kandidātvalstīm ir pieejami pirmsstrukturālie finansu instrumenti Phare, ISPA, SAPARD . Šis finansējums ir uzskatāms kā papildus finansējums esošajiem valsts finansu līdzekļiem.

Politikas virzieni

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam iesaistīto institūciju turpmākie darbības virzieni ir:

· likumdošanas pilnveidošana;

· institucionālo struktūru sakārtošana reģionālās attīstības jomā.

Tiks veikti šādi pasākumi:

· 2001. gadā uzsākta esošo likumdošanas aktu pilnveidošana un jaunu normatīvo aktu projektu izstrāde, tai skaitā ir izstrādāts likums par Reģionālo attīstību, un tiks pārskatīti normatīvie akti, kas nosaka Reģionālā fonda darbību un īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanu.

· Tiks veikta Latvijas Reģionālās attīstības politikas koncepcijas aktualizēšana (jaunas redakcijas) atbilstoši tām izmaiņām, kas notikušas pēdējos gados un saistībā ar Latvijas integrāciju Eiropas savienībā. Tiks izveidota Nacionālā reģionālās attīstības padome.

· Tiks sniegts metodisks atbalsts Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales plānošanas reģionu attīstības aģentūrām teritorijas attīstības plānošanā.

· Perspektīvā tiks atrisināts jautājums par statistisko NUTS III līmeņa reģionu robežu atbilstību Reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas koncepcijai.

· Tiks turpināta Nacionālā plānojuma izstrādāšana. Pārskats par valsts teritorijas izmantošanu tiks iesniegts MK izskatīšanai. Tiks izstrādāts Nacionālā plānojuma dokuments — Valsts teritorijas attīstības perspektīva, kas dos informāciju par nākotnē sasniedzamo vēlamo visas valsts teritorijas attīstības situāciju, ilglaicīgiem mērķiem un teritorijas attīstības prioritātēm. Turpināsies darbs pie atsevišķu Nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plāna saistošo daļu sagatavošanas. Tiks sagatavotas Nacionālā plānojuma vadlīnijas.

· Turpināsies darbs pie reģionālo un vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas kompetences nostiprināšanas. Vairāk uzmanības tiks pievērsts teritorijas plānojumu kontrolei un monitoringam pašvaldību līmenī. Jāizvērtē iespējas nodrošināt pašvaldību budžetos nepieciešamos izdevumus teritorijas attīstības plānošanai, valsts mērķdotācijas paredzot tikai īpašu teritorijas attīstības projektu veicināšanai.

· Balstoties uz Nacionālā attīstības plāna Stratēģisko memorandu, tiks izstrādāts Nacionālais attīstības plāns.

· BO VSIA “Teritorijas attīstības plānošanas centrs” nākotnē jāstrādā, lai iesaistītos ES Telpiskās plānošanas novērošanas tīklā ( ESPON) . Šajā nolūkā ir jānostiprina tā pētnieciskā darbība un teritorijas attīstības plānošanas datu bāzes uzturēšanas funkcija.

· Jāturpina sadarbība starptautiskajā teritorijas attīstības plānošanā. Aktīvi jāpiedalās Eiropas Padomes un Eiropas Savienības organizētajās aktivitātēs teritorijas plānošanas jomā. 2000. gada beigās Eiropas Komisijā apstiprināšanai tika iesniegta jaunā Baltijas jūras reģiona (BJR) INTERREG IIIB programma 2000.–2006. gadam, kas paredzēta transnacionālajai sadarbībai telpiskajā attīstībā, iepriekšējās INTERREG IIC vietā. Lai Phare programmu varētu izmantot par līdzfinansēšanas avotu INTERREG projektiem un veicinātu reģionu un arī citu institūciju gatavošanos darbam ar ES kopienas iniciatīvas programmu INTERREG , tiek izstrādāts 2001.–2006. gada BJR Phare CBC Apvienotais programmēšanas dokuments Baltijas valstīm un Polijai.

Ir plānots, ka Reģionālais fonds nākotnē varētu tikt izmantots nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai PHARE Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumiem un papildus tam sniegt finansiālu atbalstu aktivitātēm, kas netiek finansētas no minētās programmas.

4.6.5. Vide

Pašreizējā situācija un politika

Galvenā vides politikas izstrādes un realizācijas institūcija Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). VARAM strādā pie likumdošanas un politikas izstrādes vides aizsardzības, reģionālās attīstības, būvniecības un tūrisma jomās.

Minētās politikas realizāciju nodrošina VARAM pakļautībā, pārziņā un pārraudzībā esošās institūcijas. To galvenajās funkcijās ietilpst vides stāvokļa kontrole, datu ieguve un informācijas apmaiņa, dabas aizsardzība (tai skaitā īpaši aizsargājamo dabas un kultūrvēsturisko teritoriju pārvalde), finansu koordinācija un investīciju piesaiste, projektu koordinācija un realizācija, reģionālā attīstība, būvniecība un tūrisms.

Vides politikas realizācija Latvijā notiek, balstoties uz apstiprināto Vides aizsardzības politikas plānu Latvijai un tam sekojošo Vides aizsardzības rīcības programmu. Balstoties uz šiem dokumentiem, tiek izstrādātas stratēģijas un programmas dažādiem vides sektoriem (sadzīves atkritumu apsaimniekošana, ūdenssaimniecība, bīstamo atkritumu apsaimniekošana u.c.). Būtisks darba virziens ir ES integrācijas procesa izvirzīto prasību nodrošināšana vides jomā.

Vides infrastruktūra Latvijā ir samērā attīstīta, tomēr, lai būtu iespējams sasniegt vēlamo un ES direktīvās prasīto līmeni vēl ir nepieciešamas lielas investīcijas no valsts un pašvaldību puses. Tās ir nepieciešamas gan ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanai, gan atkritumu saimniecības uzlabošanai.

Izmantojot Valsts investīciju programmas (VIP) atbalstu, dāvinājumus, kredītus, pašu līdzekļus, Daugavpilī un Liepājā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir jau atjaunotas, Rīgā turpinās būvniecības darbi. Lai atrisinātu ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas problēmas Latvijas mazajās un vidējās pilsētās, tika izstrādāta programma 800+ “Ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana Latvijas mazpilsētās”, saskaņā ar kuru 2001. gadā VIP iekļauti 14 ūdenssaimniecības attīstības projekti, neskaitot Rīgu un Daugavpili.

Būtisks atbalsts ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas sakārtošanai ir ES ISPA fonda līdzekļi. ISPA fonda vadība, atzīstot projektu atbilstību ISPA stratēģijai, jau apstiprinājusi finansējumu Rīgas, Jelgavas un Ventspils ūdenssaimniecības projektiem 37,69 milj. eiro apjomā.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija paredz Latvijā izveidot 10-12 sadzīves atkritumu poligonus. Jau tiek realizēti Rīgas, Ziemeļvidzemes, Liepājas un Ventspils reģionālo sadzīves atkritumu poligonu izveides projekti un tiek sagatavoti Malienas, Austrumlatgales un Dienvidlatgales projekti. Kā īpašu problēmu jāpiemin bīstamo atkritumu pārstrāde, t.sk. sadedzināšana, kā arī galīgā apglabāšana, kas prasa papildus infrastruktūru izveidi un apsaimniekošanu.

Dabas aizsardzības jomā 2000. gadā MK apstiprināja Bioloģiskās daudzveidības nacionālo programmu, kurā tiek noteikti stratēģiskie mērķi:

· saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību;

· saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību;

· saglabāt savvaļas sugu, kā arī kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu ģenētisko daudzveidību;

· veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos;

· nodrošināt dzīvās dabas līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību.

Politikas virzieni

Kā galvenās jomas, kas svarīgas vides kvalitātes saglabāšanai, ES integrācijas procesa un starptautisko saistību izvirzīto prasību nodrošināšanai minamas:

· gaisa piesārņojuma un tā pārrobežu pārneses samazināšana;

· virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanas, t.sk. peldvietu ūdeņu kvalitātes nodrošināšana, notekūdeņu attīrīšanas uzlabošana, jūras un ūdeņu eitrofikācija un ūdens ekosistēmu degradāciju samazināšana;

· saimnieciskās darbības izraisīto risku (rūpnieciskais, avāriju, ķīmiskais, radiācijas, akumulētais piesārņojums un piesārņojuma pārrobežu pārnese, ģenētiski modificētie organismi u.c.) samazināšana;

· racionālu un vides aizsardzības prasībām atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ieviešana;

· kvalitatīva dzeramā ūdens un efektīvas notekūdeņu attīrīšanas nodrošināšana, ūdenssaimniecības infrastruktūras un darbības kvalitātes uzlabošana un attīstība;

· dabas resursu un vides objektu pārvaldības un infrastruktūras optimizēšana, t.sk. reprezentatīva vides monitoringa un informācijas sistēmas izveidošana;

· piesārņoto vietu attīrīšana un racionāla izmantošana;

· rūpniecības radītā piesārņojuma samazināšana.

Nacionālo likumdošanu plānots saskaņot ar acquis communautaire prasībām, kā arī ieviest lielāko daļu direktīvu prasību līdz 2003. gada 1. janvārim. Latvija pieprasījusi pārejas periodus atsevišķu direktīvu prasību ieviešanā, kā arī atrunas saistībā ar atsevišķu ES dabas aizsardzības likumdošanas jomā minētu sugu un biotopu aizsardzību. Tā kā ES komisija nav akceptējusi minētās atrunas, tad nepieciešams sakārtot visu dabas aizsardzības likumdošanas sistēmu līdz Latvijas iestāšanās brīdim ES.

Runājot par konkrētiem vides aizsardzības tiesiskās vides uzlabošanas pasākumiem, tad ir plānots pieņemt šādus papildus jumta likumus vides aizsardzības jomā: “Iepakojumu likums”, “Par ūdens resursu apsaimniekošanu”, kā arī veikt grozījumus “Likumā par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.

Vidējā termiņā plānots pilnībā sakārtot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas saimniecību. Paredzams, ka līdz 2004. gadam Latvijā būs ieviesti galvenie bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas elementi – sadedzināšanas iekārta un poligons. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ekonomiskās darbības pamatprincipi būs “Piesārņotājs maksā”, kas nodrošinās tās darbību no līdzekļiem, kuri tiktu iekasēti no atkritumu radītājiem par to pārstrādi, iznīcināšanu un galējo deponēšanu, un sekmēs konsekventu bīstamo atkritumu daudzuma samazināšanu attiecībā pret rūpnieciskās produkcijas vienību, jo stimulē tīrāku tehnoloģiju ieviešanu ražošanā. Paredzams, ka ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu nākotnē nodarbosies privātā biznesa pārstāvji.

Dabas aizsardzības jomā šobrīd nepieciešams galvenokārt risināt šādus jautājumus:

· Pilnveidot dabas aizsardzības institūciju tīklu.

· Palielināt pašvaldību atbildību par dabas aizsardzības pasākumu ieviešanu. Stiprināt pašvaldību spēju risināt dabas aizsardzības jautājumus.

· Sakārtot dabas aizsardzības likumdošanas sistēmu atbilstoši ES prasībām

· Izstrādāt vadlīnijas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību novērtēšanai.

· Izstrādāt dabas aizsardzības plānus un individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus prioritāšu secībā. Nodrošināt to ieviešanu un kontrolēt izpildi.

· Izskatīt iespēju par vairāku teritoriju iekļaušanu starptautiski nozīmīgu teritoriju sarakstos (piemēram, Starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā, starptautiskas nozīmes ģeoloģisko pieminekļu sarakstā, NATURA 2000).

· Noslēgt starpvalstu līgumus par sadarbību pārrobežu aizsargājamo dabas teritoriju, migrējošo sugu un pārrobežu ūdens baseinu aizsardzībā.

5. Politikas saistību matricas

5.1 Eiropas Komisijas —

Latvijas valdības Kopējā

paziņojuma par Latvijas

ekonomiskās politikas

prioritātēm saistību izpilde

Eiropas Komisijas — Latvijas valdības Kopējais paziņojums par Latvijas ekonomiskās politikas prioritātēm tika parakstīts 1999. gada februārī. Kopējā paziņojuma mērķis bija vienoties par saskaņotu vidēja termiņa makroekonomisko politiku, tajā tika apskatīti arī galvenie strukturālo reformu jautājumi, kas ir cieši saistīti ar makroekonomisko attīstību. Kopējā paziņojumā tika ietverts arī kvantitatīvs un iekšēji saskaņots makroekonomiskais scenārijs.

Kopējais paziņojums aptver vidēja termiņa attīstību līdz 2003. gadam, tādējādi vēl nav iespējams pārliecināties par šajā dokumentā ietverto mērķu pilnīgu sasniegšanu. Tomēr var noteikt, vai pašreizējā attīstība notiek saskaņā ar iepriekš paredzēto un kādas korekcijas ir nepieciešamas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

Vidēja termiņa makroekonomiskie mērķi

Valdības ekonomiskās politikas mērķi šajā periodā nav mainījušies un ir saskaņā ar Kopējo paziņojumu:

— ilgstoša un stabila ekonomiskā izaugsme;

— sabalansēta ekonomiskā un sociālā attīstība;

— esošo reģionālo, sociālo un citu nevienlīdzību pakāpeniska samazināšana;

— vides aizsardzība un resursu efektīva izmantošana.

Politika un reformas nosprausto mērķu sasniegšanai

Kopējais paziņojums aptvēra svarīgākās tautsaimniecības reformu sfēras. Lai arī Kopējais paziņojums tika vērsts uz laika periodu līdz 2003. gadam, var teikt, ka jau uz šo brīdi daudzās sfērās ir panākts ievērojams progress. Atsevišķās jomās izvirzīto uzdevumu izpildi būtiski apgrūtināja pasaules un it īpaši Krievijas finansu krīzes negatīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību.

Zemāk dotajā matricā ir aplūkota Kopējā paziņojumā uzsvērto politiku un reformu īstenošana laika periodā pēc tā parakstīšanas.

5.2 Pirmspievienošanās ekonomiskās programmas

politikas saistību matricas

Turpmāk — vēl