Vakar, 10. jūlijā, Baltijas valstu jūras spēku ("Baltron") ceremonijā Rīgā notika komandieru maiņa

Foto: Andris Kļaviņš Augšējā rindā: (attēlā pa kreisi) NBS komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube; (attēlā pa labi) iepriekšējais "Baltron" komandieris komandkapteinis Andrejs Zvaigzne; apakšējā rindā: (attēlā pa kreisi) "Baltron" štāba kuģis "Admiral Pitka"; (attēlā pa labi) jaunais "Baltron" komandieris Igaunijas Jūras spēku kapteinis Igors Šveda

Komandkapteinis Andrejs Zvaigzne Daugavmalā "Baltron" komandēšanu tālāk uzticēja Igaunijas Jūras spēku kapteinim Igoram Švedam , kurš, nododot "Baltron" eskadras karogu jūrniekiem pacelšanai mastā, sacīja:

— Esmu pagodināts par man parādīto godu, uzticību un cieņu, nozīmējot par "Baltron" komandieri. Uzņemos šo pienākumu un pilnīgi apzinos atbildību. Darīšu visu, lai būtu šīs uzticības cienīgs. "Baltron" ir jāstiprina mūsu aizsardzības spējas un jāuzlabo savstarpējā savietojamība mūsu jūras spēku vidū.

Latvijas Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis :

— Ar "Baltron" programmu es saistu visas aktivitātes, kuras kalpo "Baltron" attīstībai. "Baltron" vienības mērķis ir veidot Baltijas valstu jūras spēkus kā vienotu, dziļi integrētu un spējīgu risināt uzdevumus vienību visu trīs Baltijas valstu interesēs.

Klātesošos uzrunāja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube :

— Jūras spēku komandiera kungs, godātie viesi "Baltron" jūrnieki!

Katru reizi, kad kopā redzam mūsu trīs valstu karogus, mums jāatceras mūsu pagātne un jādomā par nākotni. Baltijas valstu militārā sadarbība ir labs piemērs, kā trīs neatkarīgas valstis, liekot kopā savus nelielos resursus, spēj sasniegt labu rezultātu. "Baltron" tikai apstiprina šos labos sadarbības piemērus, tāpēc es kā bruņoto spēku komandieris gribu to uzsvērt. Par to mēs vienmēr runājam, atzīstot, ka "Baltron" ir viens no veiksmīgākajiem sadarbības projektiem. Tam ir arī praktiska nozīme, jo "Baltron" tiek trenēti ne tikai kara gadījumam, bet tam ir arī reāli uzdevumi miera apstākļos savstarpējas sadarbības ietvaros, veicinot ekonomiskos, ekoloģiskos un citus uzdevumus. Mūsu valstis par vienu no ārpolitikas mērķiem ir izvirzījušas darbību NATO.

"Baltron" ir tā vienība, kas jau šodien iemieso šo kolektīvo domāšanu, šo vienoto izpratni par nepieciešamību aizsargāt savas valstis kopīgi veidotiem spēkiem. Kolektīvā domāšana ir pats svarīgākais, un ikdienas darbs ir tā rezultāts. Labā militārā sadarbība starp trijām Baltijas valstīm tika atzīmēta mūsu valstu premjeru tikšanās reizē. Šodien mēs esam šeit, lai pateiktos līdzšinējam "Baltron" komandierim komandkapteinim Andrejam Zvaigznem un sveiktu jauno komandieri. Gribētu jums vēlēt labi turpināt veiksmīgi sākto darbu, būt neatlaidīgiem. Labu ceļavēju un veiksmi!

Bet sākās tas viss pirms sešiem gadiem, kad izveidojās intensīva sadarbība starp Baltijas valstu jūras spēkiem un 1995. gadā notika mācības "Amber Sea". 1997. gada pavasarī Vācija uzsāka "Baltron" izveides starptautisko koordināciju. Lai veicinātu projekta attīstību, tika izveidota "Baltron" starptautiskā vadības grupa un jūras spēku darba grupa. Par "Baltron" bāzes vietu izvēlējās Tallinu, kur 1998. gada 28. augustā "Baltron" tika iesvētīts. Baltijas valstu jūras spēku kopīgā kuģu eskadra tika izveidota ar mērķi likt pamatus kopīgai sadarbībai, lai veiktu praktiskus uzdevumus kara un miera apstākļos, apmācītu jūrniekus un virsniekus, sākot ar individuāliem uzdevumiem un beidzot ar kopīgu darbību. Vieni no svarīgākajiem uzdevumiem bija piedalīšanās dažādās starptautiskās mācībās, Baltijas ūdeņu attīrīšana drošākai navigācijai, kā arī štāba procedūru pietuvināšana NATO standartiem.

"Baltron" nevarētu pastāvēt bez rietumvalstu palīdzības. Daudzpusīga materiālā, tehniskā, militāri izglītojošā palīdzība saņemta no Anglijas, ASV, Vācijas, Beļģijas, Dānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Zviedrijas. Tā ir ūdenslīdēju skola, kas tiek veidota ar Norvēģijas palīdzību, tā ir sakaru skola ar Dānijas palīdzību, tās ir virsnieku un citu speciālistu mācības ASV, Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Beļģijā, tie ir iegādātie kuģi ar Vācijas un Dānijas atbalstu. Panākumi nāca pamazām, bet ar pieaugošu spēku, kā jūrai sabangojoties.

Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis atcerējās, kā mūsu mīnu traleris "Namejs" 1999. gada septembrī iznīcināja pirmo mīnu, bet gadu vēlāk "Namejs" kopā ar lietuviešu kuģi padarīja nekaitīgas jau divpadsmit mīnas. Latvijas ūdeņos vien pēdējos trīs gados iznīcināti 267 bīstami priekšmeti, tajā skaitā jūras mīnas. Ka mīnu iznīcināšana nav nekāda mailīšu ķeršana, zina bocmanis Normunds Smiltnieks, kurš obligāto dienestu pavadīja uz "Nameja" borta, bet tagad ir "Baltron" štāba sakaru dienestā. Ja kuģa elektroniskās iekārtas uzrāda kādu aizdomīgu priekšmetu, no tralera nolaiž zemūdens meklēšanas ierīci — zemūdens robotu ar kameru, kas ar kilometru garu kabeli savienota ar kuģi. Pēc objekta izpētes var uzspridzināt objektu no robota vai arī robots atstāj zīmi — boju — objekta vietā. Tad, kuģim atvirzoties drošā attālumā, var uzspridzināt atrasto mīnu. Savukārt tralis velk aiz sevis divas troses, kurām piestiprināti naži, kas griež noenkurotās mīnas. Līcī mīnu ir papilnam, daudzas guļ dziļi dūņās, apdraudot navigāciju, sevišķi Irbes šaurumā un pieejās pie ostām.

Pirmais "Baltron" komandieris bija tagadējais Latvijas Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis. "Baltron" komandieri mainās ik gadu pēc rotācijas principa, dodot iespēju trīs valstu augstākajiem virsniekiem gūt pieredzi, komandējot eskadru. I.Lešinski nomainīja lietuviešu virsnieks komandkapteinis Jozs Aļšausks, bet pagājušā gada jūnijā vadību pārņēma komadkapteinis Andrejs Zvaigzne. A.Zvaigzne beidzis Augstāko jūras kara skolu Sanktpēterburgā, kā arī kursus Zviedrijā, Beļģijā un ASV štāba koledžu. Komandkapteinis atzīst, ka gads "Baltron" komandiera amatā bijis grūta darba un izaicinājuma gads. "Baltron" vadīja vai piedalījās vienpadsmit operācijās un mācībās, jūrā atradās 83 dienas, veicot vairāk nekā septiņus tūkstošus jūras jūdžu. Visi uzdevumi godam veikti, gan virsnieku savstarpējā sadarbībā, kuģu komandu vienotībā, gan sadarbībā ar krasta līniju, kā arī mīnu iznīcināšanā. Par visgrūtāko A.Zvaigzne tomēr atzīst darbu daudznacionālajā štābā. Ja mēs pierādām, ka sekmīgi varam strādāt "Baltron" ietvaros, tad to varam izdarīt arī NATO ietvaros. Saruna notika uz štāba un apgādes kuģa "Admiral Pitka" borta. Tādas klases karakuģa no Baltijas valstīm nav tikai Latvijai. Bet, lai sekmīgi iekļautos starptautiskajās mācībās, veiktu tūkstošiem jūras jūdžu, šāds kuģis nepieciešams mazāko kuģu atbalstam un apgādei.

Andris Kļaviņš