Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas valdību vadītāju rezolūcija

Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš, Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Lārs un Lietuvas Republikas premjerministra vietas izpildītājs Eugenijs Gentvils tikās Baltijas Ministru padomes ietvaros 2001. gada 8. un 9. jūlijā Siguldā.

Valdību vadītāji:

izteica gandarījumu par sasniegtajiem rezultātiem NATO neoficiālajā sammitā Briselē 13. jūnijā un ASV prezidenta Buša nesenajā vizītē Eiropā, kas vēlreiz apstiprināja NATO apņemšanos sākt nākamo paplašināšanas kārtu Prāgas sammitā 2002. gadā, balstoties uz kopīgām vērtībām un objektīviem kritērijiem. Viņi uzsvēra ASV prezidenta Buša Varšavas universitātes bibliotēkā teiktās vēsturiskās runas nozīmi, kas parādīja ASV nepārtraukto saistību ar Eiropu un vadošo lomu transatlantisko jautājumu risināšanā, ieskaitot NATO paplašināšanu;

vienprātīgi atzina, ka NATO paplašināšanas debates parāda: Baltijas valstīm ir droša un reāla perspektīva saņemt uzaicinājumu iestāties NATO Prāgas sammitā 2002. gadā, un tā kalpo kā tālāks pamudinājums Baltijas valstīm saglabāt reformu procesa dinamismu un pastiprināti gatavoties dalībai NATO;

ar gandarījumu atzīmēja, ka ir sasniegts progress Baltijas valstu militāro spēju attīstībā, un uzsvēra kopīgo Baltijas aizsardzības projektu nozīmi šajā sakarā. Izteikts nodoms tālāk paplašināt un padziļināt Baltijas valstu sadarbību drošības un aizsardzības jomā, ieskaitot operatīvo plānošanu;

uzsvēra, cik svarīga nozīme ir Baltijas valstu militāro spēku spējai sadarboties ar NATO. Uzsvērts, ka ir ļoti svarīgi pilnīgi un precīzi īstenot Rīcības plānu dalībai NATO un ka visu triju valstu valdības ir apņēmušās piešķirt nepieciešamos resursus aizsardzības jomai;

atzinīgi novērtēja Eiropas Padomes Gēteborgā pieņemtos lēmumus, kas apstiprināja dalībvalstu apņemšanos pabeigt iestāšanās sarunas līdz 2002. gada beigām, kas dos iespēju tām kandidātvalstīm, kuras tam būs gatavas, kā dalībvalstīm piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004. gadā;

pauda stingru gribu pabeigt iestāšanās sarunas 2002. gadā, kā tas ir noteikts ceļa kartē, kas tika apstiprināta Nicā ES Padomē, un izteica pārliecību, ka ES dalībvalstis ievēros ceļa kartē iezīmēto dienaskārtību;

uzsvēra, cik svarīgi ir iekļaut kandidātvalstis 2004. gada Starpvaldību konferences visos sagatavošanas posmos un debatēs par Eiropas Savienības nākotni;

atzinīgi novērtēja Baltijas valstu integrācijas Eiropas Savienībā dinamisko procesu. Atzīmēts, ka ir notikusi regulāra informācijas apmaiņa par ES iestāšanās sarunām starp prezidentiem, premjerministriem, ārlietu ministriem un Baltijas valstu ekspertiem, un atzīts, ka ir nepieciešams turpināt, kā arī intensificēt šo darbu;

apstiprināja, ka Baltijas sadarbības ietvaros izvirzītie uzdevumi - uzņēmējdarbības vides uzlabošana, robežšķērsošanas procedūru vienkāršošana, ieviešot un īstenojot kopīgu robežkontroli robežkontroles punktos, kur tas ir lietderīgi, cīņa pret organizēto noziedzību, kopīgas izglītības telpas izveidošana un vides aizsardzība - ir svarīgi uzdevumi Baltijas valstu iestāšanās ES procesa veicināšanai;

uzsvēra, ka ir nepieciešams palielināt sabiedrības izpratni par ES integrācijas procesu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Premjerministri izteica kopīgu viedokli, ka, sniedzot sabiedrībai vispusīgu informāciju par gaidāmo iestāšanos ES, palīdzētu cilvēkiem labāk saprasties un sagatavotu viņus publiskām diskusijām;

atzinīgi novērtēja, ka 2001. gada 1. janvārī sākās Līguma par Baltijas kopīgu tranzīta procedūru īstenošana. Premjerministri izteica gandarījumu par Eiropas Komisijas pozitīvo attieksmi pret Baltijas valstu sadarbību tranzīta atvieglošanas jomā, kas ir svarīgs solis virzienā uz pievienošanos konvencijai par kopīgu tranzītu. Atzinīgi novērtēts fakts, ka Baltijas valstīm ir piešķirts novērotāju statuss konvencijas darba grupās. Ņemot vērā to, ka šim līgumam ir svarīga loma uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, premjerministri uzsvēra, ka ir nepieciešams detalizēti izskaidrot tranzīta operatoriem priekšrocības, ko dod Baltijas kopīgā tranzīta procedūra;

atzina, ka ir svarīgi tālāk atvieglot robežšķērsošanas procedūras, kā arī uzlabot kopīgo valsts robežas šķērsošanas punktu darbu. Premjerministri aicināja kompetentas iestādes pabeigt izstrādāt līgumu starp Latviju un Lietuvu par robežsardzi, izstrādāt labojumus līgumā par pārbaudēm kopīgos valsts robežas šķērsošanas punktos, kā arī sagatavot līgumu starp Latviju un Igauniju par kopīgas robežkontroles organizēšanu;

ņemot vērā to, cik svarīga nozīme ir līgumam starp Latvijas Republikas valdību, Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību procedūras jautājumos satiksmes noteikumu pārkāpumu gadījumos un šajā sakarā uzliktās soda naudas iekasēšanā, premjerministri uzsvēra, ka ir nepieciešams izveidot valdības darba grupu katrā valstī ar mērķi sagatavot šī līguma projektu;

atzinīgi novērtēja līgumu parakstīšanu starp Latviju un Igauniju, kā arī starp Latviju un Lietuvu par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu gadījumos;

atzinīgi novērtēja līgumu par kopīgu Baltijas izglītības telpas izveidošanu augstākajā izglītībā un līgumu par studentu, zinātnieku un mācību spēku apmaiņu, kas pabeidza tiesiskā pamata izveidošanu kopīgai izglītības telpai. Premjerministri atzinīgi novērtēja esošos reģionālos izglītības projektus, kā Rīgas Juridiskā augstskola un Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā, kas dod vairāk iespēju studentiem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iegūt augstas kvalitātes izglītību;

atbalstīja vienota elektrības tirgus izveidi Baltijas valstīs un uzdeva Enerģētikas komitejai turpināt strādāt pie vienota Baltijas valstu elektrības tirgus izveides koordinēšanas. Premjerministri uzsvēra, ka ir nepieciešams turpināt reformas Baltijas valstu elektroenerģijas nozarē un veicināt vienota Baltijas valstu elektrības tirgus funkcionēšanu un integrēšanos Ziemeļvalstu un Rietumeiropas elektrības tirgos. Premjerministri atzīmēja, ka ir nepieciešams izveidot neatkarīgu piegādes sistēmas operatoru institūciju, kas ir būtisks faktors brīvai konkurencei Baltijas elektrības tirgū;

uzdeva attiecīgām Latvijas, Igaunijas un Lietuvas institūcijām turpināt izstrādāt līguma projektu par sadarbību tūrismā un sagatavot to parakstīšanai. Valdību vadītāji atbalstīja priekšlikumu izveidot Tūrisma komiteju, lai izpildītu Baltijas Ministru padomes apstiprinātos uzdevumus;

atzinīgi novērtēja Baltijas asamblejas un Ziemeļvalstu padomes 2001. gada 31. maijā un 1. jūnijā Rīgā notikušās kopīgās apspriedes rezultātus. Premjerministri atzinīgi novērtēja Ziemeļvalstu pausto apņemšanos turpināt aktīvi atbalstīt Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā, uzturēt ciešu dialogu ar Baltijas valstīm drošības un aizsardzības politikas jomā, kā arī veicināt reģionālo un pārrobežu sadarbību. Premjerministri vienojās tālāk pastiprināt astoņu Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību;

atzinīgi novērtēja ciešo un produktīvo sadarbību starp Baltijas Ministru padomi un Baltijas asambleju. Premjerministri izteica gandarījumu par to, ka ir parakstīts dokuments par kārtību, kādā Baltijas asamblejas locekļi iesniedz jautājumus Baltijas Ministru padomei un saņem atbildes uz tiem;

apstiprināja ziņojumu par Baltijas Ministru padomes darbību 2000. un 2001. gadā, kā arī pieņēma vadošus norādījumus Baltijas Ministru padomes komiteju darbības plānam 2001. un 2002. gadam. Baltijas sadarbības komiteja tiek pilnvarota pabeigt darbu pie plāna sastādīšanas līdz 2001. gada 1. augustam;

Baltijas Ministru padome atzinīgi novērtēja svarīgos sasniegumus trīspusējā sadarbībā laikā, kad Latvija bija Baltijas Ministru padomes vadībā, un uzticēja Lietuvai Baltijas Ministru padomes vadību laika periodā no 2001. gada jūlija līdz 2002. gada jūnijam.

2001. gada 9. jūlijā Siguldā

"LV" (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas