Ar 300 gaismas zibšņiem 30 gados zīmēta pilsēta

Vakar, 10. jūlijā, Rīgas Latviešu biedrībā atvēršanas svētki bija Leona Baloža fotoalbumam "Rīga dimd. Riga an Unfinished Symphony", kas ir velte pilsētas 800 gadu jubilejai.

Fotoattēlus apgādā "Madris" sakārtojis un no plašā klāsta 300 izraudzījies Uldis Sosnovskis, tekstu rakstījis Jānis Rokpelnis, angļu tekstu — Ojārs Kalniņš.

Autora saknes rodamas Tukuma apkaimē, bet kopš 1969. gada viņš ir rīdzinieks. Un vismaz tik ilgi — vairāk nekā 30 gadu — meistara fotoacs seko līdzi gaismas un zibšņu spēlēm Rīgas rītu, dienu un novakaru stundās.

Svētku reizē: fotogrāfs Leons Balodis; jaunais fotoalbums; Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš un mākslas zinātņu doktors Ojārs Spārītis

Atvēršanas svētkus vadīja Kultūras fonda priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis, uzsverot, ka Rīgas jubilejas gads paliks vēsturē ar daudzām skaistām un labām grāmatām, un arī ar šo.

Runāja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, apcerot, ka šis Rīgai un rīdziniekiem ir brīnumu gads. Brīnumu gads ar lietavām un plūdiem, ar svelmi, ar vasarā saārdītām pilsētas ielām, ar augstiem viesiem no tuvām un tālām zemēm. To vidū bija arī dalailama, kas runāja par pieciem elementiem: ūdeni — pilsētai tā ir Daugava un mazliet jūras; gaisu — tās ir debesis virs Rīgas; zemi — virs tās ir ēkas, kurās mēs dzīvojam; uguni — šajā gadījumā tā ir gaisma, gaismas atspulgi, tātad fotogrāfija. Bet tas viss paliek nedzīvs, kamēr nav piektā elementa, jo piecus sauc par kvintesenci. Un šajā gadījumā tas ir cilvēks, kas redz šos elementus. Kaut gan Rīgas simbols ir gailis, tas varētu būt arī balodis — to mums pilsētā ir daudz. Un kas tad ir balodis? Tas ir Svētā gara simbols, kas iemiesojas Svētajā Marijā...

Savu pārdomu turpmākajā daļā akadēmiķis pakavējās pie Rīgas

Gaisma izrauj Rīgu no tumsības. Un tu no savas vientulības ieej gaismas un gadsimtu lokā

raksturojuma, kas izriet no ievietotajiem attēliem, mēģinot izprast un atbildēt uz neatbildamo jautājumu: kāda tad īsti ir Rīga? Protams, katram tā ir sava. Un tieši šajā daudzveidībā arī slēpjas pilsētas pievilcība, ko pratis parādīt Leons Balodis, atklājot mūsdienu Rīgu. Un pat tas, ka jaunā grāmata ir šaušalīgi dārga, kaut kādā veidā raksturo šo laiku.

Nākamais runātājs bija mākslas zinātņu doktors Ojārs Spārītis. Viņš teica, ka latviešu sabiedrība bieži vien ikdienā talantu īsti nenovērtē, tomēr citādi tas ir svētkos. Un šodien mēs dziedam himnu, suminām Leona Baloža redzējumu uz pilsētu, viņa labākā attēla fotomedības, kas turpinās vismaz trīs gadu desmitus. Tas ir autora subjektīvais skatījums, viņa subjektīvais dokuments par pilsētu, kurā viņš dzīvo un kuru viņš ir izjutis mūža ritējumā. Par viņa darbu, pacietību, gaidot īsto laikapstākļu sakritību ar vajadzīgās gaismas brīdi reizēm arī gadiem ilgi, autoru var apbrīnot un pat apskaust.

Grāmatu apgāda "Madris" vadītāja Skaidrīte Naumova vēlreiz atgādināja, ka daudzas Leona Baloža fotogrāfijas tapušas neatlaidīgos pūliņos pēc pilnības daudzu gadu laikā, tāpēc arī tas ir vispilnīgākais un emocionāli bagātākais Rīgas redzējums, kas atspoguļo gan pilsētas dzīvi, namus, ļaudis, to ikdienu un svētkus no senākā iespējamā fiksēšanas brīža. Albumā Leons Balodis ir atklājis pilsētas dvēseli, kura jau 800 gadus ir allaž jauna.

Šis izdevums ir sabiedriski un kultūrvēsturiski būtisks notikums, grāmata, kas piesakās būt vienīgais tik aptverošas vizuālās informācijas avots par Latvijas galvaspilsētu.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"