Pēc politiķu un lietpratēju sabiedriskās apspriedes

Latvijas integrācija Eiropas Savienībā (ES) iegūst aizvien konkrētākas aprises. Tas ir process ar konkrētiem jautājumiem, prasībām un atbildēm. Par to liecina jūnija beigās notikusī sabiedriskā apspriede par tematu "Lauku attīstība Latvijas iestāšanās sarunu pozīcijas "Lauksaimniecība" kontekstā". Diskutēt par lauksaimniecības problēmām un ieguvumiem, kas sagaidāmi, Latvijai integrējoties ES, bija aicināti Eiropas kustības Latvijā (EKL) izveidotās Eiropas integrācijas sabiedriskās padomes pārstāvji, Ministru prezidents Andris Bērziņš, zemkopības ministrs Atis Slakteris, lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi interesenti.

Šī bija jau otrā šāda veida sabiedriskā apspriede, kurā tika diskutēts par Latvijas integrāciju ES. Pirmā Eiropas integrācijas sabiedriskās padomes sēde notika šī gada februārī, kad Eiropas integrācijas process tika aplūkots daudz vispārīgāk un apspriedes temats bija "Eiropas integrācijas procesa caurspīdīgums: valsts un sabiedrības ieguldījums". Pagājušajā reizē tika diskutēts galvenokārt par to, cik izdevīgi vai neizdevīgi Latvijai ir iestāties ES un cik informēta ir sabiedrība par valdības rīcību integrācijas jautājumu izlemšanā. Turpretī šoreiz tika spriests par konkrētiem jautājumiem, kas skars Latvijas lauksaimniekus, lauku iedzīvotājus un pārējo sabiedrību, Latvijas lauksaimniecībai iekļaujoties Eiropas vienotā tirgus sistēmā.

Latvijas lauksaimniecības nākotnes attīstība visai bieži tiek iezīmēta kā viens no problemātiskākajiem jautājumiem Latvijas integrācijā ES. Itin bieži izskan bažas par to, ka Eiropas lielās saimniecības pārpludinās Latvijas tirgu ar lētu subsidētu produkciju un izkonkurēs Latvijas zemnieku. Kā viens no negatīvākajiem piemēriem pēdējā laikā tiek minēti mūsu ziemeļu kaimiņi somi, kur pēc iestāšanās ES samazinājies gan zemnieku skaits, gan lauksaimniecībā saražotās produkcijas apjoms. Tādēļ nereti tiek uzdots jautājums — kas notiks ar Latvijas zemniekiem, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā?

Gandrīz pilnīgi skaidrs ir tas, ka šobrīd lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā ir pārāk liels un tas neapšaubāmi samazināsies. To jau agrāk vairākkārt atzinuši dažāda līmeņa Latvijas politiķi. Tomēr tas ir dabisks process, kas arvien pieaugošajos konkurences apstākļos notiek jau tagad, vēl pirms Latvijas pievienošanās ES.

"Nevajag izlikties vājākiem, nekā mēs esam," sabiedriskajā apspriedē aicināja zemkopības ministrs un atzina: "Latvijas zemnieki ir daudz gatavāki dalībai ES nekā somi." Sekmīgākajiem Latvijas zemniekiem ir labāks tehniskais nodrošinājums, un viņi ir gatavi iekļauties ES tirgus konkurencē. Atšķirībā no lielākās daļas Eiropas zemnieku Latvijas zemnieki nav saņēmuši tik milzīgas subsīdijas un būs gatavi pēc vienādiem noteikumiem iekļauties ES tirgū. "Mēs neesam dzīvojuši siltumnīcas apstākļos," paskaidroja A. Slakteris.

Arī Rīgas Ebreju kopienas priekšsēdētājs Grigorijs Krupņikovs pauda uzskatu, ka gadījumā, ja Somijas un Zviedrijas lauksaimniecība ir izrādījusies konkurētspējīga ES tirgū, nav arī īpaša pamata bažām, ka Latvija, kura atrodas ģeogrāfiski izdevīgākā situācijā, nespētu konkurēt ar citām ES dalībvalstīm.

Diskusijas gaitā zemkopības ministrs norādīja, ka Latvijas lauksaimniekiem nav pieejami lēti ilgtermiņa kredīti, kādus visai vienkārši var iegūt ES valstīs. "Mēs strādājam pie tā, lai iegūtu zemniekiem lētus resursus, jo no budžeta mēs tos nesaņemsim," atzina A. Slakteris.

Savukārt premjers Andris Bērziņš, runādams par valsts atbalstu lauksaimniecībai, norādīja, ka kopējais budžeta pieaugums ik gadu ir ap 9 procenti, bet pārstrukturizācijas rezultātā zemkopības nozare ieguvusi ievērojami vairāk.

Ministru prezidents kā vienīgo Latvijas lauksaimniecības attīstības ceļu iezīmēja ražošanas dažādošanu un daudzveidošanu. Zemniekiem ir jāmeklē dažādas alternatīvās ražošanas nozares, tādejādi iekarojot pagaidām vēl tukšos tirgus segmentus Latvijā un konkurējot par vietu Eiropā. Kā norādīja premjers, Zemkopības ministrija ir izstrādājusi projektu lauku vides dažādošanai, un tas varētu kalpot kā šo pārmaiņu galvenais stimulators. A.Bērziņš arī atzina, ka ir jāpaaugstina zemnieku izglītības līmenis un profesionalitāte, jo nākotnē pieprasīti būs specializēti un augsti kvalificēti speciālisti.

Daudz skeptiskāk Latvijas zemnieku nākotnes izredzes vērtēja Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Atsaucoties uz premjera priekšlikumu, ka galvenā lauku attīstības atslēga ir dažādas alternatīvās ražošanas nozares, A. Jaunsleinis norādīja, ka alternatīvajai ražošanai subsīdijas nav paredzētas un netiek piešķirts arī cits atbalsts, tādēļ lauksaimniecības pārstrukturizācija norit ļoti smagi. Bet pašreizējais ES lauksaimniecības politikas atbalsts vērsts galvenokārt uz lielajām saimniecībām, kādu Latvijā ir ļoti maz. Vēl nav īsti skaidrs arī tas, kādas būs ES lauksaimniecības politikas nākotnes tendences. Runājot par optimālo saimniecību skaitu Latvijā, tiek minēti dažādi skaitļi — no 1500 līdz 5000 saimniecībām. Pašlaik to ir gandrīz 100 000, norādīja Pašvaldību savienības priekšsēdis.

Arī zemkopības ministrs atzina, ka ES lauksaimniecības politika joprojām ir reformu gaidās, bet, viņaprāt, tas būs kompromiss starp industriālo lauksaimniecību, kāda pašlaik dominē ES tirgū, un mazajām zemnieku saimniecībām.

EKL biedrs lielsaimnieks Rihards Circenis pauda viedokli, ka arī Latvijas zemnieki sāk apjaust Eiropas un pasaules tendences lauksaimniecībā un piemēroties tirgus prasībām. Paraugs tam — paša R. Circeņa vadītā saimniecība, kas apsaimnieko 1280 hektāru zemes un nodarbina tikai nedaudz vairāk par desmit cilvēkiem.

Izvērtēdams ES lauksaimniecības politikas turpmāko attīstību, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks izteica viedokli, ka Latvijai izdevīgāks būtu attīstības modelis, kas samazinātu lielās subsīdijas, jo mūsu lauksaimniecība ir ļoti sadrumstalota, tādēļ no pašreizējām ES subsīdijām iegūtu visai maz.

M. Sprindžuks, atsaukdamies uz pēdējām diskusijām ES varas gaiteņos, pastāstīja, ka viens no iespējamajiem ES lauksaimniecības attīstības modeļiem varētu būt lauku vides sakopšanas piesaistīšana subsīdijām zemniekiem, jo tieši zemnieki ir tie, kas uztur un veido skaistās Eiropas dabas ainavas.

Raksturodams pašreizējo lauksaimniecības subsīdiju politiku Latvijā, zemkopības ministrs atzina, ka vispārējās tendences šajā jomā nav mainītas kopš 1997. gada un zemniekiem ir pieejami noteikti un stabili līdzekļi attīstībai — modernizācijas subsīdijas. Šie līdzekļi ir viens no galvenajiem balstiem Latvijas zemnieku konkurencei ES tirgū.

Savukārt, runādams par ES "Sapard" programmas līdzekļu lielo kavēšanos, A. Slakteris teica, ka ar šādu situāciju Zemkopības ministrija jau bija rēķinājusies un, lai kompensētu šo līdzekļu kavēšanos, daļēji tikušas pārstrukturētas pašreizējās subsīdijas.

"Mēs esam darījuši visu, lai "Sapard" programma pēc iespējas drīzāk tiktu sākta," atzina arī Ministru prezidents un pastāstīja: lai sekmētu šo procesu, viņš pat esot ticies ar Austrijas kancleru nolūkā ar viņa palīdzību pasteidzināt Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāru, kurš arī ir no Austrijas.

"Sapard" līdzekļi sekmēs Latvijas lauksaimniecības attīstību, tomēr tas nav glābšanas riņķis. Mums jāpaļaujas uz saviem spēkiem," uzsvēra A. Slakteris.

Spriežot par ES iestāšanās sarunām sadaļā "Lauksaimniecība", jāsecina, ka tās šajā nozarē ir tikai pašā sākumposmā. Šī sarunu sadaļa Latvijai oficiāli tika atvērta pirms nepilna mēneša, 12. jūnijā, un konkrētas diskusijas varētu sākties tikai šomēnes. Šeit gan jāatzīmē, ka arī ar pārējām kandidātvalstīm sarunas par lauksaimniecību vēl nav sāktas, jo šo jautājumu ES atstājusi uz sarunu nobeigumu. Vispirms līdz šī gada beigām sarunās plānots izskatīt galvenokārt tehniskus jautājumus — veterinārijas un fitosanitārijas tēmas. Sarežģītākos jautājumus ES ir atstājusi uz 2002. gadu, norādīja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Tad plānots runāt arī par pagaidām vēl ļoti neskaidrajiem finansiālajiem jautājumiem lauksaimniecības jomā.

Sabiedriskās apspriedes laikā runāts arī par pašlaik izstrādes procesā esošo Lauku attīstības programmu. Kā pastāstīja A. Slakteris, šajā programmā liela uzmanība pievērsta nelauksaimniecisko nozaru attīstībai laukos. Zemkopības ministrs, atsaukdamies uz pēdējiem statistikas datiem, atzina, ka iedzīvotāju ienākumu atšķirība Latvijas pilsētās un laukos pēdējos gados kļūst arvien lielāka, tādēļ šīs programmas galvenais mērķis ir veicināt dažādu nozaru attīstību Latvijas laukos. Viens no galvenajiem šķēršļiem šīs programmas sekmīgai izpildei varētu būt finansējuma trūkums. Kā atzina A. Jaunsleinis, programma ir ļoti laba un detalizēta, tikai jācer, ka valdība tai piešķirs nepieciešamo finansējumu, pretējā gadījumā tā līdzīgi agrāk izstrādātajai reģionālajai lauku attīstības programmai tikai ieguls plauktos.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs aicināja lauksaimniekus meklēt ciešākus kontaktus ar Latvijas rūpniekiem. Šobrīd rūpniecības uzņēmumiem itin bieži nākas saskarties ar to, ka nepieciešamo izejvielu, ko iespējams audzēt šeit pat Latvijā, mūsu valsts zemnieki tomēr neražo vai arī dara to nepietiekamā daudzumā vai kvalitātē. Rūpniekiem un zemniekiem būtu jāmeklē plašākas iespējas sadarboties vietējā tirgus ietvaros, un ieguvējas būtu abas puses.

Savukārt jauniešu kluba "Māja" prezidente Inga Šaršūna runāja par lauku jauniešu problēmām. Šobrīd laukos ārkārtīgi trūkst finansu resursu, bet, lai iegūtu premjera popularizēto kvalificēto izglītību, ir vajadzīgi ievērojami līdzekļi. Tādēļ valdībai steidzīgi būtu jāmeklē iespējas sniegt lauku jauniešiem nepieciešamo atbalstu, pretējā gadījumā pēc dažiem gadiem tik ļoti nepieciešamo profesionāļu Latvijas laukos nebūs.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors