Pēc paplašināšanās iegūs visi

Paplašinoties Eiropas Savienībai (ES), ieguvējas būs gan pašreizējās kandidātvalstis, gan dalībvalstis — teikts 29. jūnijā, publicētajā Eiropas Komisijas (EK) pētījumā, kurā analizēta paplašināšanās procesa ekonomiskā ietekme. EK prognozē, ka pēc iestāšanās ES tagadējo kandidātvalstu iekšzemes kopprodukts (IKP) ik gadu pieaugs papildu par aptuveni diviem procentiem (no 1,3 līdz 2,1%). Arī pašreizējās ES dalībvalstis būs ieguvējas no organizācijas paplašināšanās austrumu virzienā, bet šis ieguvums būs salīdzinoši mazāks — vidēji 0,7 procentu papildu IKP pieaugums ik gadu nākamo desmit gadu laikā.

EK ļoti atzinīgi novērtējusi līdzšinējo ekonomisko reformu gaitu ES kandidātvalstīs, atzīstot, ka Austrumeiropas valstis radījušas stabilu makroekonomisko vidi un veiksmīgi veikušas lielāko daļu strukturālo reformu, kas nepieciešamas, lai izveidotu tirgus ekonomiku. Tomēr vienlaikus tiek norādīts, ka ļoti svarīgi ir turpināt iesākto reformu gaitu, jo tikai tā iespējams nodrošināt arī veiksmīgu turpmāko attīstību. Komentējot jauno pētījumu, EK ekonomikas un finansu komisārs Pedro Solbess atzinis, ka strauji jāturpina juridiskā un institucionālā konverģence, jo tikai tādējādi iespējams vienot dažādas ekonomiskās attīstības dalībvalstis un sekmēt Austrumeiropas valstu "pakaļdzīšanos" citām, salīdzinoši attīstītākajām Eiropas valstīm.

Pētījumā EK ekonomikas analītiķi ES paplašināšanos salīdzinājuši ar iepriekšējo paplašināšanos dienvidu virzienā 80. gados (Grieķija iestājās ES 1981. gadā, bet Portugāle un Spānija — 1986. gadā), un galvenais secinājums ir šāds: ES paplašināšanās austrumu virzienā neradīs lielāku ekonomisko iespaidu uz 15 šābrīža ES dalībvalstīm kā paplašināšanās dienvidu virzienā uz toreizējām deviņām ES (toreiz vēl Eiropas Kopienas) dalībvalstīm. Un šis ekonomiskais iespaids būs relatīvi niecīgs.

Tomēr pētījumā tiek iezīmētas arī vairākas būtiskas atšķirības starp šiem diviem paplašināšanās posmiem. Pirmkārt, atšķirībā no Spānijas, Portugāles un Grieķijas, kur bija bijusi tirgus ekonomika visu laiku, Austrumeiropas valstis pāreju uz tirgus ekonomiku sāka tikai deviņdesmito gadu sākumā, tādējādi tirgus ekonomikas tradīcijas tur ir visai jaunas un dažos sektoros reformas vēl turpinās. Otrkārt, ienākumu līmeņa atšķirības ES dalībvalstu un Austrumeiropas valstu starpā ir ievērojami lielākas, nekā tas bija, uzņemot Dienvideiropas valstis.

Treškārt, šī paplašināšanās kārta varētu izraisīt lielāku migrāciju. Šāds secinājums radies, galvenokārt ņemot vērā lielo ienākumu atšķirību, kā arī salīdzinoši lielāku ģeogrāfisko tuvumu. Tomēr, kā liecina pētījumā veiktie aprēķini, pat situācijā, kad tiktu atļauta pilnīgi brīva darbaspēka kustība, iedzīvotāju migrācija būtu visai neliela. Proti, tuvākajos 15 gados uz ES varētu doties aptuveni 2,5 % kandidātvalstu (izņemot Rumāniju un Bulgāriju, kuras ES varētu iestāties pēc 2005. gada) iedzīvotāju, kas būtu mazāk par 1 procentu no ES dalībvalstu kopējā iedzīvotāju skaita. Kā secināts pētījumā, brīvas darbaspēka kustības ieviešana pat bez jebkādiem pārejas periodiem nespētu radīt ievērojamas problēmas ES darba tirgum, tomēr atzīts, ka dažas valstis, piemēram, Vācija un Austrija, kas kandidātvalstīm atrodas ģeogrāfiski vistuvāk, varētu saskarties ar zināmām pārmaiņām darba tirgū.

Un, visbeidzot, atšķirības vērojamas arī lauksaimniecības sektorā. Svarīguma ziņā Austrumeiropā šī nozare ierindojas līdzīgās pozīcijās kā Dienvideiropas valstīs to uzņemšanas laikā, bet daudz lielākas atšķirības vērojamas lauksaimniecības produktivitātē — Austrumeiropas valstīs tā ir ievērojami zemāka.

Tomēr, kā secināts pētījumā, pat pilnīga tirdzniecības barjeru atcelšana lauksaimniecības sektorā starp pašreizējām un topošajām ES dalībvalstīm un ES lauksaimniecības politikas ieviešana kandidātvalstīs nevarētu radīt pārāk lielas problēmas. Pirmkārt, zemās produktivitātes kandidātvalstīs dēļ un, otrkārt, pateicoties tam, ka cenu atšķirības šo valstu grupās pēdējos gados ir ievērojami samazinājušās vai gandrīz izzudušas. Kā liecina pētījums, lauksaimnieciskās ražošanas un tirdzniecības apjoma palielināšanās Austrumeiropas valstīs būs atkarīga galvenokārt no produktivitātes pieauguma. Bet EK, balstoties uz Dienvideiropas valstu pieredzi un ņemot vērā pēdējo gadu produktivitātes pieauguma tendences Austrumeiropā, neprognozē lauksaimniecības produktivitātes pieaugumu kandidātvalstīs tuvāko gadu laikā. EK aicina kandidātvalstis īpašu uzmanību pievērst produkcijas kvalitātes standartu ievērošanai, jo šis ir ļoti būtisks jautājums tirgū un lielā mērā noteiks arī jauno dalībvalstu ražotāju attīstības iespējas.

Pētījums liecina, ka ES pusē lielākās ieguvējas būs kandidātvalstīm ģeogrāfiski vistuvākās Vācija un Austrija, kuras jau pašlaik ir šo valstu galvenās sadarbības partneres. Vācija un Austrija veic vairāk nekā 50 procentus no savstarpējās ES dalībvalstu un kandidātvalstu tirdzniecības, arī lielākā puse investīciju Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs nāk tieši no šīm divām valstīm. Tomēr, pateicoties šim ģeogrāfiskajam tuvumam, Vācija un Austrija arī vienīgās varētu saskarties ar problēmām, ko radītu brīva darbaspēka kustības ieviešana.

Pētījums koncentrējās galvenokārt tikai uz paplašināšanās ekonomiskajiem (ne finansiālajiem) aspektiem. Jāņem vērā, ka gaidāmā Austrumeiropas valstu uzņemšana ES izraisīs arī sarežģītus politiskus, institucionālus, sociālus un ES budžeta jautājumus.