ATSAUCĒ IETVERT:
Plenārsēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.07.2001., Nr. 107 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26135
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Plenārsēdes stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Sākam 5.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darbu. Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, mums jāizskata viens priekšlikums, ko iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt grozījumus 5.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai kā 15.jautājumu likumprojektu "Sabiedrības integrācijas fonda likums" , iekļaut kā 1.jautājumu otrajā sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Pēc būtības ir skatāms. Mēs varam izmainīt secību, ja jūs to balsosiet. Godājamie kolēģi! Lūdzu balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 2. Jautājums iekļauts kā pirmais darba kārtības otrajā sadaļā.
Vispirms par Prezidija ziņojumiem, par saņemtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Izteikties vēlas Roberts Jurdžs. Jūs vēlaties par.
R.Jurdžs (TB/LNNK). Labdien! Augsti godājamais Prezidij un kolēģi deputāti! Valdība ir sagatavojusi atbilstoši valdības deklarācijai grozījumus likumā "Par valsts pensijām". Tātad šī Saeima atkārtoti izskatīs šo sabiedrībai ļoti svarīgo likumu, un iesniegtais likumprojekts paredz vairākas izmaiņas, kas tika solītas valdības deklarācijā, ko mēs paši deputāti, kad pieņēmām iepriekšējos grozījumus, solījām vēlētājiem. Tātad šajā likumprojektā ir skarti jautājumi, kas saistīti ar strādājošo pensijām, ar iespēju atcelt ierobežojumus tātad strādājošajiem pensionāriem. Ir saistīti jautājumi, kas saskan ar deklarēšanas principu, tātad atbilstoši Satversmes tiesas nolēmumam pensija ir jāizmaksā no deklarētās summas. Tāpat arī ir jautājumi, kas saistīti ar otro pensiju līmeni vai fondētām pensijām. Valdība un koalīcijas partneri šo likumprojektu izskatīja vairākas reizes, un tas būtiski atšķiras no Labklājības ministrijas sagatavotā likumprojekta. Sakarā ar fiskālām un finansiālām problēmām tātad vairākas normas, kas uzlabotu pensionāru materiālo stāvokli, kuriem ir liels apdrošināšanas stāžs un mazas pensijas, šī norma nav iesniegta. Ir iesniegta norma par priekšlaicīgās pensionēšanas iespējas pārtraukšanu. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu, jo tas ir vairāk izstrādāts nekā sociāldemokrātu iesniegtais, un tātad mums rudens sesijā būs jāstrādā ar šo nopietno likumprojektu. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies! Izteikties vairāk neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Zemesgrāmatu likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1974.gada Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžu jūras pārvadājumu un tās 1976.gada protokolu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanos par savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Pirms mēs turpinām dienas kārtību, ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar lūgumu izslēgt no šī gada 5.jūlija ārkārtas sēdes darba kārtības likumprojektu "Grozījumi Operatīvās darbības likumā". Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Likumprojekts "Grozījumi Operatīvās darbības likumā" no darba kārtības izslēgts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Lejas iesniegumu: "Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.jūlijā." Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo deputāta iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Deputātam Lejam atvaļinājums uz šodienu piešķirts.
Sākam izskatīt likumprojektus. Likumprojekts "Sabiedrības integrācijas fonda likums" . Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts. Lūdzu, Seiksta kungs!
A.Seiksts (LC). Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Pirmkārt, paldies par atbalstu darba kārtības izmaiņām. Pirms sākam izskatīt priekšlikumus, gribu teikt, ka trešais lasījums tika sagatavots, katru priekšlikumu izdiskutējot atbildīgajai komisijai, Pilsonības likuma izpildes komisijai, Tieslietu ministrijas un Juridiskā biroja pārstāvjiem. Tas ir kopējs lēmums, ko mēs liekam priekšā.
1. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja juristu skaidrojuma dēļ, ka tas ir speciāls likums, tikai šim fondam radīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seiksts. Līdzīgu apsvērumu dēļ arī 2.priekšlikumu no Juridiskās komisijas atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Seiksts. Daļēji atbalstīts ir Pilsonības likuma izpildes komisijas 3.priekšlikums, izsakot precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.
A.Seiksts. 5. — Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Seiksts. 6. — Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums atbalstīts, izsakot precizētā redakcijā — 7.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.
A.Seiksts. 8. — deputātu Urbanoviča un Golubova priekšlikums — komisija neatbalstīja tādēļ, ka šis ir atsevišķs nodibinājums saskaņā ar Civillikumu, un uz to nevarētu attiecināt kaut kādus citus likumus, sasaistīt ar citiem likumiem kopā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seiksts. 9. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Seiksts. 10. — Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums ir konceptuāli atbalstīts, izteikts 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10. un 11.priekšlikumu.
A.Seiksts. 12. — deputāta Mitrofanova priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādāts 3.panta otrās daļas 9.punktā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Seiksts. 13. — Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 13. un 14.priekšlikumu.
A.Seiksts. 15.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seiksts. 16. — deputātes Silvijas Dreimanes priekšlikums. Komisija to neatbalstīja, jo fonds tomēr ir valsts institūcija, un, ja mēs atbalstītu šādu deputātes Silvijas Dreimanes priekšlikumu, būtu zināma neatbilstība Informācijas atklātības likumam.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds deputātei Silvijai Dreimanei.
S.Dreimane (JP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt... Es daļēji varētu piekrist arī Seiksta kungam par 3.punktu, bet es gribētu runāt par 4.panta pirmās daļas 5.punktu, proti, — iegūt savā īpašumā kustamas un nekustamas lietas gan Latvijā, gan ārpus tās. Kādēļ es esmu ierosinājusi izslēgt šo priekšlikumu un šo punktu likumā? Tātad iegūt savā īpašumā kustamas un nekustamas lietas gan Latvijā, gan ārzemēs neizslēdz iespēju pirkt nekustamos īpašumus ārzemēs un Latvijā. Runājot ar Tieslietu ministrijas speciālistiem, arī viņi neizslēdz šo iespēju, ka šī norma pieļauj šāda veida darbību. Un tādā gadījumā man ir jautājums: kādus īpašumus fondam būtu nepieciešamība iegādāties ārzemēs, jo fonda galvenais uzdevums ir strādāt Latvijā, Latvijas sabiedrības saliedēšanai un integrācijai. Un es nedomāju, ka tuvākajā laikā varētu rasties nepieciešamība šim fondam strādāt un saliedēt kādu sabiedrību ārvalstīs. Tādēļ es vēlreiz uzsveru, ka, ja šie pirkumi būs, šie pirkumi varēs tikt veikti par valsts piešķirto finansējumu, kas nozīmē to pašu nodokļu maksātāju naudu. Un tātad, pamatojot pirkumus, varēs atsaukties uz likuma 3.panta otrās daļas 1.punktu — fondam ir šādi uzdevumi: piesaistīt, uzkrāt, pārvaldīt līdzekļus un sadalīt sabiedrības integrācijas projektu īstenošanai. Līdz ar to uzkrāšanu varēs definēt arī kā veiksmīgu pirkšanu un pārdošanu. Sakarā ar to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākuma atsauce uz likumprojekta 7.panta pirmo daļu ir šāda: fondam nav tiesības uzņemties saistības uz fonda mantas rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz fonda mērķi un uzdevumiem, tas vienkārši neiztur kritiku, jo šeit jau rodas pretruna pašā likumā. Un līdz ar to, ja viens no fonda mērķiem, kā minēts 3.panta otrās daļas 1.punktā, ir līdzekļu uzkrāšana, tādā gadījumā šī norma patiešām būtu jāsvītro, un es ļoti lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies! Komisijas vārdā — lūdzu, Seiksta kungs!
A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Komisija vadījās arī no tīri loģiskiem apsvērumiem, ka fonds netiek dibināts kā nenopietna organizācija, un bez informācijas nevar nopietnu darbu darīt. Vēl jo vairāk, ka nolikumā var atrunāt informācijas iegūšanas kārtību. Vēl jo vairāk, ka fonda padomē ir arī pašvaldību pārstāvji. Būtu neloģiski šeit liegt iegūt šo informāciju apstākļos, kad pašu pašvaldību vēlēti pārstāvji būs fondā. Lūdzam atbalstīt komisiju!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. — deputātes Silvijas Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 5, atturas — 53. Priekšlikums nav atbalstīts.
Lūdzu, turpiniet!
A.Seiksts. 17. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi Juridiskā biroja ierosinājumu, nu, teiksim, argumentācijas dēļ, un būtībā tas jau faktiski ir redakcionāls. Un diezgan... lai piedod kolēģis... cienījamais kolēģis lai piedod, arī stilistiski teikums nav izveidots tā, kā vajag. Vēl jo vairāk, tas konceptuāli faktiski neko neatrisina.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu gan vajadzētu tā kā atbalstīt, jo iegūt un atsavināt savā īpašumā kustamo, nekustamo īpašumu — tas taču ir dāvinājuma veidā un visdažādākā citā veidā, kas tad tur kaut ko uzdāvinās vai ko iegūs šis fonds, jo pašā pirmajā lasījumā, kad bija iesniegts projekts, tur tas bija norādīts, tāpēc es nezinu, kāpēc ir izmainījies viedoklis par kustamo, nekustamo īpašumu un tāpat arī par mantu iegūšanu. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā debatēs deputāte Anta Rugāte. Lūdzu!
A.Rugāte (TP). Augsti godātie kolēģi! Komisijā mēs ļoti nopietni diskutējām par šo normu, un deputāta Bojāra piedāvātā redakcija par mantas iegūšanu un atsavināšanu nozīmē, ka var ne tikai saņemt mantu fonda darbības nodrošināšanai, bet šo mantu tātad atsavinot arī pārdot, ja tas ir fonda darbības interesēs... interešu nodrošinājums, tad kaut kas nav īsti pareizi saprasts, jo patiesībā fondam ir jāiegūst, lai tas varētu darboties, nevis jāpārdod un ar to kaut kas jānopelna. Tāpēc šī norma netika atbalstīta, un lūdzu atbalstīt komisijas variantu, neatbalstot šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.
Lūdzu balsošanas režīmu! Piedodiet, jūs vēlaties komisijas vārdā, Seiksta kungs? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 14, atturas — 60. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpiniet!
A.Seiksts. 18. — deputāta Mitrofanova priekšlikums. Komisija neatbalstīja to tādēļ, ka lietas, par ko runā deputāts savā priekšlikumā, jau ir 3.pantā un 13.pantā atrunātas.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seiksts. Komisija lūdz atbalstīt atbildīgās komisijas 19.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
A.Seiksts. 20. — deputāta Mitrofanova priekšlikums daļēji ir atbalstīts un iestrādāts 27.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Seiksts. 21. — Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Seiksts. 22. — deputātu Urbanoviča un Golubova priekšlikums nav atbalstīts tādēļ, ka valsts programma var arī mainīties un sadale tomēr nav tas pats kas izlietošana. Šo argumentu dēļ komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Seiksts. 23. — atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Seiksts. Tāpat 24. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Seiksts. Tāpat 25. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seiksts. 26. — deputāta Mitrofanova priekšlikums. Komisijā tika debatēts gari un nopietni, tomēr, ņemot vērā to, ka jau 3. panta 4.punktā ir atrunāts un tas tomēr lielā mērā ir no likuma jautājums, tāpēc komisija šādā veidā to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 26. priekšlikumu.
A.Seiksts. Lūdzam kolēģus vērst uzmanību: ir radies pilnīgi jauns 7.pants — "Fonda darbības ierobežojumi", un es gribu vērsties arī pie kolēģa Bojāra kunga, ka tas, par ko viņš uztraucas, lielā mērā arī pamatoti varbūt uztraucas, šeit, šajā pantā, ir lielā mērā atrunāts, lai novērstu varbūtējās, nu, piedodiet, ļaunprātības. Lūdzam atbalstīt 7.pantu!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seiksts. 28. — Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums. Šajā gadījumā nav atbalstīts, jo nu būtībā komisija loģiski secināja, ka nevar neko izvērtēt, ja kaut kas nav pieņemts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 28. priekšlikumu.
A.Seiksts. Paldies!
29. — deputāta Urbanoviča un Golubova priekšlikums —izslēgt 7. pantu, protams, kreisajā pusē... Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Seiksts. Atbildīgā komisija atbalsta Pilsonības likuma izpildes komisijas 30. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Seiksts. Atbildīgā komisija daļēji atbalsta deputātu Urbanoviča un Golubova 31. priekšlikumu, iestrādājot 35. priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Seiksts. Atbildīgā komisija nevarēja atbalstīt 32. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu — tāpēc, ka likumā nevar rakstīt no — līdz. Ja liek, tad liek precīzus skaitļus. Komisija to atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 32. priekšlikumu.
A.Seiksts. 33. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Seiksts. 34. — Cilvēktiesību komisijas. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seiksts. Arī 35. — atbildīgās komisijas priekšlikums, lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Seiksts. Tāpat 36. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 36. priekšlikumu.
A.Seiksts. 37. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, precizēts 38. priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 37. un 38. priekšlikumu.
A.Seiksts. 39. — deputāta Mitrofanova priekšlikums izpelnījās nopietnu analīzi. Tur tiešām ir par ko runāt, taču komisija nosprieda, ka visu to var atrunāt fonda nolikumā. Vēl jo vairāk, ka mēs esam saņēmuši mutisku Tieslietu ministrijas piekrišanu darba grupā, kas strādās pie nolikuma, iekļaut arī atbildīgās komisijas vienu vai vairākus deputātus. Tāpēc lūdzam piekrist komisijas viedoklim, ka tas tomēr ir nolikuma jautājums vairāk nekā likuma jautājums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 39. priekšlikumu.
A.Seiksts. Paldies!
40. — deputātu Urbanoviča un Golubova priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Seiksts. 41. — deputātu Urbanoviča un Golubova priekšlikums nav atbalstīts, jo sašaurināt vai pazemināt latiņu, balsojot par nopietniem projektiem, uz kādiem mēs ceram, tomēr nevajadzētu pieļaut. Lūdzam neatbalstīt 41. — deputātu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Seiksts. 42. — deputātu Urbanoviča un Golubova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, jo uzskata, ka var un vajag to iestrādāt nolikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 42. priekšlikumu.
A.Seiksts. 43. — deputātu Urbanoviča un Golubova priekšlikums — nav atbalstīts tamdēļ, ka ir atbalstīts Pilsonības likuma izpildes komisijas variants, un mēs tomēr gribējām komiteju uzskaitījumu piesaistīt pašreiz apstiprinātajai valsts programmai. Vienīgo izņēmumu mēs esam izdarījuši attiecībā uz deputāta Vidiņa priekšlikumu, par ko mēs vēlāk runāsim.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 43. priekšlikumu.
A.Seiksts. Lūdzu, kolēģi, tehniska kļūda. 44. ... 12. lapas lejasdaļā nav skatāms, tur ir tehnisks... 44. priekšlikums nākamajā lapā ir pilnā redakcijā, ko lūdzam atbalstīt Pilsonības likuma izpildes komisijas variantā.
Sēdes vadītājs. Tātad šeit ir divi 44. numuri, jūs lūdzat atbalstīt otro.
A.Seiksts. Jā, pirmais ir nepilnīgs, tā ir tehniska kļūda. Īstā redakcija ir 13. lapas augšā 44. priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 44. priekšlikumu.
A.Seiksts. Paldies!
45. — deputāta Mitrofanova priekšlikums nav atbalstīts, jo nu šeit, par ko es minēju, nav sasaistē ar sabiedrības integrācijas valsts programmu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Seiksts. Komisija ir atbalstījusi deputāta Vidiņa priekšlikumu ar numuru 46.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Seiksts. 47. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Atbildīgā komisija kopā ar visiem, kas strādāja ar mums, mēs nonācām pie konsensa, ka par darbu padomē, protams, atalgojums nepienākas, bet, ja komitejām ir jāizvērtē ļoti nopietni projekti, kas iet uz konkursu, — tur ir komandējumi, tur ir analīze, tur ir zinātnisks darbs, analītisks un, piedodiet, arī sabiedriski nozīmīgs darbs, lielu darbu pilnīgi bez atlīdzības, komisijasprāt, nevajadzētu prasīt. Cita lieta, ka to varbūt var atrunāt nolikumā, cik lielā apmērā vai tamlīdzīgi, bet komisija 47.priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Linards Muciņš. Lūdzu, Muciņa kungs!
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija iesniedza savu 47. priekšlikumu, kura būtība ir sekojoša, ka tāpat kā Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļi, tāpat arī Sabiedrības integrācijas fonda komitejas locekļi par piedalīšanos sēdēs atalgojumu nesaņem.
Cienījamie deputāti! Tā ir gan mana, gan Juridiskās komisijas pārliecība, ka šie jautājumi būtu risināmi sabiedriskā kārtā, jo šādi fondi, kas tiek veidoti, tas ir gan Kultūrkapitāla fonds, gan citi fondi, tie nav vērsti uz to, lai barotu to ierēdniecību, kas to pārvalda, notērētu šajā pārvaldīšanas procesā lielas summas, bet tie vērsti uz to, lai it sevišķi no ārzemēm kādus saņemtos līdzekļus mēs varētu efektīvi sadalīt starp ieinteresētajām institūcijām, un tie varētu tikt iztērēti tur, kur lielākoties tie ir jāiztērē.
Ja atbildīgā komisija piekrita mūsu komisijas viedoklim attiecībā par padomes locekļiem, tad nez kādēļ atbildīgā komisija nav atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu par to, ka Sabiedrības integrācijas fonda komiteju locekļi šo atalgojumu nesaņem. Es domāju, ka tas nav pareizi. Mēs pārrunājām jautājumu arī ar Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāju, un šeit bija, protams, argumenti, ka šajās te komitejās darbosies eksperti, bet tad mūsu arguments atkal bija sekojošs, ka, ja šie eksperti tomēr darbojas, tad viņi saņem nevis par sēdēm, bet par konkrētām ekspertīzēm. Tāpēc arī es domāju, ka vispār šādiem fondiem vajadzētu ar likumu noteikt procentu vispār, cik viņi no savas summas drīkst izmantot pārvaldīšanā, un arī, protams, veidot šos fondus tā, lai tie nepārvērstos atkal par attiecīgajām barotnēm dažādu padomju un komiteju locekļiem, bet būtu tiešām efektīvs pārvaldes instruments. Paldies!
Aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies, Muciņa kungs!
Turpinām debates. Nākamais — deputāts Boriss Cilevičs. Lūdzu, Cileviča kungs!
B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas loģika ir tiešām vērā ņemama, bet tomēr nu nevajadzētu izgudrot riteni. Jo ir fundamentāla starpība, atšķirība, teiksim, starp padomes locekli, kas pieņem politiskus lēmumus, no vienas puses, un tiem cilvēkiem, kas strādā komiteju līmenī, patiešām, Muciņa kungs, tie ir eksperti. Un man grūti iedomāties, kā var prasīt kvalitatīvu darbu no ekspertiem, ja šis darbs netiek apmaksāts. Tas absolūti nenozīmē, ka šī nauda tiks izsaimniekota. Tātad tas ir cits jautājums — cik efektīvi strādās fonda pārvalde un kāda būs kontrole. Bet varbūt tomēr nevajadzētu kopā ar netīro ūdeni izmest arī pašu bērnu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos nav vairāk.
Komisijas vārdā — Seiksta kungs.
A.Seiksts (LC) . Gribu tikai teikt, ka tas, ko es teicu komisijas vārdā un ko deputāts kolēģis Cilevičs nupat teica, komisijā tas bija pieņemts vienprātīgi. Lūdzu balsot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 47. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 2, atturas — 54. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
A.Seiksts. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs! To jau arī, par ko mēs nobalsojām, paldies par balsojumu, arī par to nolikumā var paredzēt kārtību
48. — deputāta Bojāra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, jo ir jau speciāls 14.pants "Fonda iekšējā revīzija". Lūdzam piekrist komisijas viedoklim!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jūs tikko noraidījāt 47. — Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš bija ļoti korekts, jo fondos tik tiešām tiek izsaimniekoti naudas līdzekļi, un fondam, saņemot no Ministru kabineta 200 000 latu, tā ir ļoti liela naudas summa, to var pielīdzināt internātvidusskolas gada budžetam kaut kur uz 200 — 250 skolēniem. Un tagad mēs negribam arī, lai zvērinātais revidents pārbauda, kā tad fonda līdzekļi tiek izlietoti gada garumā. Un man tik tiešām rada izbrīnu, ka, veidojot to vai citu fondu vai organizāciju, vienmēr mēģina, lai tur nebūtu iekļauta revīzija un lai to nepārbaudītu. Bet kāpēc tad baidīties no revīzijas? Stingra revīzija ir vajadzīga, un tā ir vajadzīga arī tāpēc, lai mēs kontrolētu, kā tad tiek lietderīgi izlietoti budžeta līdzekļi. Bet te jau būs ne tikai budžeta līdzekļi, te būs arī dāvinājumi. Piemēram, mēs varam paskatīties, teiksim, uz Privatizācijas aģentūru, slaveno Latvijas. Tur arī nebija iestrādāti tā, kā vajag, pārbaudes mehānismi, un no 1996. līdz 1999.gadam Privatizācijas aģentūra tikai savām vajadzībām izlietoja 29,6 miljonus latu. Prēmijas četru gadu laikā — 278 000. Dāvanu kartes — 14 000. Televīzija, radio un visdažādākie raidījumi — 340 000. Darba vietu iekārtošana — 710 000. Papīrs un kancelejas piederumi, varat iedomāties, četru gadu laikā — 118 000. Vot, pie kā noved, kad netiek kontrolēta naudas līdzekļu izlietošana. Tāpēc es ierosinu — šis pants ir jāatbalsta, un tam ir jābūt, un revīzijai ir jābūt ļoti stingrai. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā — deputāte Ingrīda Ūdre. Lūdzu!
I.Ūdre (JP). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu, lai jūs uzmanīgi ieklausītos deputāta Leona Bojāra priekšlikumā, kas piedāvā veikt revīziju šajā fondā, jo jums noteikti ir jāatceras, ja mēs paskatāmies 2.panta pirmo daļu un to, ko mēs nobalsojām pašreiz, ka Sabiedrības integrācijas fonds ir publisks nodibinājums. Taču neviens likums nenosaka šo kārtību, kādā publiskiem nodibinājumiem būtu jāveic revīzija. Līdzekļu ir pietiekami daudz. Mēs esam paši nolēmuši, ka valsts un pašvaldību iestādes arī tiks revidētas. Tad lūdzu atbalstīt Leona Bojāra priekšlikumu un atbalstīt to, ka šā fonda līdzekļi un gada pārskats būtu revidēts. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiksta kungs!
A.Seiksts (LC) . Godātie kolēģi! Ja kāds klausās, es gribu, lai ir kaut kāda skaidrība. Ja deputāts Bojārs vadās pēc principa, ka dubults neplīst, tad viss, ko viņš teica, ir skaisti un patīkami. Bet šeit jau ir norāde uz likumu "Par grāmatvedību". Un vēl vairāk, es atkārtoju, ka ir fonda iekšējā revīzija, pants speciāls. Un treškārt. Mēs gribam ticēt, ka lielāko daļu fonda līdzekļu sastādīs ziedojumi. Ziedotājs, tas, kas dod naudu īpaši no Rietumiem — mūsu draugiem, tas gan izsekos katram santīmam līdzi. Tā ka es šeit... Pie kam nolikumā, protams, ir jāparedz izsaimniekošanas neiespējamība. Lūdzam atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 48. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 4, atturas — 60. Priekšlikums nav apstiprināts.
A.Seiksts. Paldies! 49. — deputāta Bojāra priekšlikums. Komisijā tika diskutēts, un mēs nonācām pie secinājuma, ka šis visnotaļ loģiskais priekšlikums ir tomēr nolikuma jautājums. Visu likumā sarakstīt nevar.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Vidiņa kungs! Cerība nav slikta lieta, jūs tikai noraidījāt to, ka tagad varēs ar fonda līdzekļiem izlietoties, kā līdz šim ir izlietojušies ar cita fonda līdzekļiem. Tikai tā nauda nezin kur nosvīst. Cienījamie radioklausītāji, kāpēc, organizējot kārtējo Latvijas valsts organizāciju, negrib noteikt atbildību. Un, ja mēs paskatāmies līdz šim slavenā regulatora nolikumus, vai Finansu un kapitāla tirgus komisijas nolikumus arī tur nav atbildības. Arī tur nav atbildības! Un arī šā fonda vadībai nav nekādas atbildības. Un tāpēc izrīkojoties ar ļoti lielām naudas summām, ja tik tiešām būs vēl ziedojumi vairāk nekā novirza no budžeta — 200 000 latu, tad kā tad var izrīkoties ar naudas līdzekļiem, par to izlietošanu neatbildēt? Un kā tad var arī tādas lietas iestrādāt, ka varēs kontus atvērt ārzemju bankās vai kādās ārzemju filiālēs? Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums ir jāatbalsta, jo ir jāsāk kontrolēt mūsu uzņēmumu darbības. Citādi ļoti daudzi uzņēmumi saraksta visdažādākās lielā apmērā viņiem priviliģētas tiesības, bet atbildības nav. Un kas ir, nonāk pie atbildības saukšanas, tad vainīgo, kā vienmēr, nav. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā — Ingrīda Ūdre. Lūdzu, Ūdres kundze!
I.Ūdre (JF). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man arī tiešām ir ļoti žēl, ka jūs esat noraidījuši iepriekšējo Leona Bojāra priekšlikumu. Jo, atklāti sakot, likums par grāmatvedību nenosaka revīzijas nepieciešamību šādos veidojumos, kādu pašreiz mēs ar šo likumu apstiprinām. Šāds te nodibinājums nepakļaujas likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem", tad viņam nav jāveic, teiksim, šī te grāmatvedības uzskaite un revīzija tādā kontekstā, kā šis likums to nosaka. Un tādēļ vismaz vajadzētu atbalstīt šo Leona Bojāra priekšlikumu par fonda atbildīgo personu atbildību. Un jāņem vērā, ka visi sabiedriskie fondi tomēr tiek revidēti un papildus gada pārskatu publikācijām tiek publicēts arī katrs līdzekļu izlietojums, un jūs ar to varat iepazīties "Latvijas Vēstnesī". Tad vismaz šo priekšlikumu jūs varētu atbalstīt. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Boriss Cilevičs. Lūdzu, Cileviča kungs!
B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es sapratu motīvus, kāpēc kolēģis Bojārs izvirza šo priekšlikumu, jo patiešām mums bija diezgan rūgta pieredze ar visādiem fondiem, bet neaizmirsīsim, ka tomēr tās organizācijas, gan ārvalstīs, gan starptautiskas organizācijas, kas ziedos naudu šim fondam, daudz uzmanīgāk sekos tā darbībai, nekā mēs to varam iedomāties. Un kas attiecas uz revīziju, tas nav būtiski, vai tas ir ierakstīts likumā vai nav ierakstīts. Bet es esmu absolūti pārliecināts, ja nebūs ļoti kārtīga revīzija pēc rietumvalstu standartiem, tad nākamajā gadā diez vai fonds vispār kaut ko varēs cerēt iegūt no ārvalstu donoriem, jo patiešām tā ir reāla situācija. Tas nav noslēpums, ka vairāki gan vēstnieku, gan starptautisko organizāciju pārstāvji ir tikušies ar ļoti daudziem cilvēkiem gan valdībā, gan arī ar Saeimas deputātiem, un ļoti cieši sekoja gan šā likuma apspriešanas gaitai, gan arī valdības darbībai šajā jomā. Tā ka necerēsim, ja kaut ko mēs neierakstīsim likumā, tad varēs tur kaut ko nozagt. Nevarēs! Un ne jau mēs būsim tie, kas to novērsīs.
Un otrs. Nu, godīgi sakot, man īsti nav skaidrs, par kādu atbildību ir runa šajā priekšlikumā. Vai tā ir politiska atbildība, vai tā ir morāla atbildība. Ja tai jābūt saskaņotai ar Latvijas Republikas likumdošanu, tad šī likumdošana ir spēkā vienalga. Tā ka es domāju, ka tā ir vienkārši deklarācija.
Un beidzot man īsti nav skaidrs, par kādām bankām ir runa, kas ir apzīmētas kā ārvalstu bankas. Nevis ārvalstīs reģistrētas bankas, bet ārvalstu bankas. Vai tas nozīmē, ka fondam nebūs tiesību atvērt, piemēram, kontu "Unibankā", jo, kā mēs zinām, tomēr tas kapitāls pieder ne jau Latvijas uzņēmējam. Tā ka es domāju, ka, ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, tad mēs vienkārši pieņemsim tādu pliku deklarāciju, ko, vienalga, pildīt nevarēs. Tā ka es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamā Anta Rugāte. Lūdzu!
A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi deputāti! Arī Pilsonības likuma izpildes komisija ļoti vērīgi raudzījās uz to, lai ārvalstu donoru ieteikumi par tiesībām atvērt kontus un uzkrāt ziedojumus un mērķa ziedojumus tur, kur viņiem ir visdrošākā pārliecība, ka šie līdzekļi netiks izsaimniekoti, ir ņemti vērā komisijā, un tāpēc ir tapuši divi panti. Viens ir tas, par kuru mēs šobrīd debatējam, tas ir 14.pants, kurš paredz, ka fonda iekšējā revīzijas kārtība tiks noteikta fonda nolikumā. Un tāpēc likumā paredzēt tās normas, kuras attiecas uz nolikumu, kā piedāvā deputāts Bojārs savā priekšlikumā, nebūtu īsti korekti attiecībā pret likumdošanas tehniku.
Kas attiecas uz grāmatvedības uzskaiti un par 13.pantu, par ko debatēja deputāte Ūdre un teica, ka tas nav saistoši tādam nodibinājumam, kāds ir atbilstoši Civillikuma 1407.pantam un kāds ir šis sabiedrības integrācijas fonds, tad es gribētu tomēr kolēģu un arī deputātes Ūdres uzmanību pievērst šī likuma 1.2. pantam, kur ir skaidri pateikts, ka šī fonda darbība tiek nodrošināta tikai un vienīgi ar šo likumu. Tātad šajā likumā ierakstītā grāmatvedības uzskaite un grāmatvedības atbildība atbilstoši likumam "Par grāmatvedību" ir saistoša šim fondam, un cits skaidrojums vai traktējums šeit nebūtu iespējams.
Pie tam vēl es gribētu pievērst kolēģu uzmanību jau izskatītajam 7.pantam, kas tika no jauna izveidots un iekļauts šajā likumā un kas saucas "Fonda darbības ierobežojumi". Un šajos fonda darbības ierobežojumos ir paredzēts, ka fondam nav tiesību uzņemties saistības uz fonda mantas rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz fonda mērķi un uzdevumiem. Prasījumi ir aizliegti pret fondu, un fonda mantā ietilpstošie prasījumi nav savstarpēji ieskaitāmi. Vēl fonda mantu nedrīkst ieķīlāt vai citādi apgrūtināt.
Un visbeidzot, fonds nedrīkst būt par dalībnieku, proti, akcionāru uzņēmējsabiedrībā, pirkt vērtspapīrus, uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līgumiem, slēgt aizdevuma līgumus, kā arī dāvināt, patapināt vai ziedot fonda mantu. Šķiet, ka vairāk neviens no juridiskajiem konsultantiem mums nevarēja atrast iespējamos ierobežojumus, kurus mēs varētu paredzēt likumā, lai nebūtu ne mazāko šaubu, ka šis likums nosaka šī fonda darbības likumību un caurskatāmību. Lūdzu atbalstīt komisijas variantu!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais — Jānis Gaigals. Lūdzu!
J.Gaigals (LC). Cienījamie radioklausītāji! Es gribu sākt tieši tāpat kā mans kolēģis Leons Bojārs, jo šeit zālē klātesošie ir labi informēti cilvēki un saprot, par ko ir runa. Es domāju, tieši radioklausītājiem ir vērts un vajadzētu pateikt dažas svarīgas lietas, jo, klausoties Leonā, rodas iespaids, ka integrācijas fonds tiek radīts kā viena zagšanas iespēja, kā viens noziedznieku perēklis vai kaut kas tamlīdzīgs. Es vienkārši apbrīnoju dažkārt mūsu latviešu kaut kādu garīgo mazohismu, kuri cenšas visu nokrāsot absolūti melnās krāsās, pieminēt tikai un vienīgi negatīvo pieredzi. Mācīties, protams, vajag no negatīvās pieredzes un kļūdām, bet paralēli ir jāmin arī pozitīvie piemēri, un tādi arī mums ir. Un šinī gadījumā es gribētu vienkārši pieminēt, ka ir tāda programma "Latviešu valodas valsts apguves programma", kura jau piecus gadus ļoti veiksmīgi strādā uz līdzīgas programmas, savulaik izstrādātas programmas bāzes, kuru savulaik izstrādāja Ministru kabinets tieši tāpat kā integrācijas programmu un kas pēc būtības ir ļoti tuva vai pat tieša integrācijas programmas sastāvdaļa. Un tieši šī latviešu valodas apguves valsts programma šajos piecos gados ir ļoti veiksmīgi piesaistījusi 7,5 miljonus dolāru donoru naudas. Un izmantojusi, nevis izplekerējusi šā vai tā, bet izmantojusi ļoti konkrētiem mūsu cilvēkiem vajadzīgiem mērķiem, radot mācību līdzekļus, mācot cilvēkiem latviešu valodu, tātad sagatavojot un izplatot mācību materiālus un tā tālāk.
Līdz ar to bažas par to, ka donoru nauda kaut kādā veidā varētu tikt iztērēta pretēji donoru norādītajiem mērķiem, ir pilnīgi aplamas, jo mūsu izslavētie Rietumu kolēģi ļoti labi zina, kā kontrolēt naudu, kā kontrolēt tās izlietojumu un tā tālāk. Nebūsim tādi pesimisti un nemācīsimies tikai no negatīvā. Mums ir arī pozitīvie piemēri, un es esmu pārliecināts, ka šis fonds darbosies tieši pēc tādiem principiem.
Sēdes vadītājs. Paldies!
Leons Bojārs — otro reizi.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu, kas attiecas par noziedzības perēkļiem un citu, visdažādāko negatīvo radījumu Latvijā ir ļoti daudz, un kā aiziet naudas līdzekļi, jūs to ļoti labi ziniet. Un tāpēc, ja jau mēs atgriežamies pie ārvalstu līdzekļiem, tad ir jāatceras G—24 kredīta izsaimniekošana. Un tur bija tiešā zagšana. Un pēc tam tikai Latvijas iedzīvotājiem no saviem maciņiem pienācās ar nodokļiem nomaksāt to naudu, par kuru viens otrs kļuva par miljonāriem. Es nevaru saprast arī pozīcijas partijas deputātus, kuri negrib atbalstīt to, ka ir jābūt atbildībai. Ko tad jūs baidāties? Jūs baidāties, ka jūsu draugi, kuri jau ir sadalījuši krēslus, var iekrist kādā grēkā, un tad pienāksies viņiem atbildēt. Nevajag baidīties! Lai mācās strādāt, bet nesēž uz pieciem, astoņiem krēsliem.
Un vēl viens. Jūs taču atceraties, ka pirmajā variantā šo organizāciju bija paredzēts pat privatizēt un pārvērst par SIA. Tāpēc arī turpmākā rīcība, kas vēl notiks ar šo fondu, nav zināma. Un tāpēc ir jābūt kontrolei un striktai kontrolei. Un, ja jūs negribat, ka pat revidenti pārbauda finansiālo līdzekļu izlietošanu, tad man rada izbrīnu, ko tad jūs gribat radīt. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Ingrīda Ūdre — otro reizi.
I.Ūdre (JF). Paldies priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tomēr gribētu arī vest jūs nedaudz pie skaidrības, jo likums "Par grāmatvedību" ir jumta likums, un šis jumta likums nosaka vispārējos nosacījumus, kā grāmatvedību veikt. Un šādam te nodibinājumam, kā ir šis integrācijas fonds, faktiski nav neviena likuma, kas precīzi noteiktu, kāda būtu atskaišu sistēma, kā ir jāved uzskaite, cik smalki ir jāatskaitās un kādā veidā un kādos datumos jāiesniedz atskaites Valsts ieņēmumu dienestam vai arī akcionāriem.
Vēl es gribētu jums nedaudz izskaidrot, ko nozīmē iekšējā revīzija. Un faktiski iekšējā revīzija tiek dibināta uzņēmuma vai šajā gadījumā šī nodibinājuma vadības kontrolē, un tā ir atkarīga, tātad izpilda vadības nosacījumus. Savukārt ārējā revīzija ir nepieciešama tādēļ, lai veiktu neatkarīgu pārbaudi pār fonda finansu darbību. Varbūt tiešām Leona Bojāra priekšlikums nav īsti atbilstošs šim te 13.pantam, bet es gribētu tādā gadījumā, ja mēs atbalstām šo likumu kopumā, dot kādu padomu fonda vadībai — tomēr savā nolikumā norunāt arī to, ka ir nepieciešama šī ārējā revīzija, jo pretējā gadījumā, vai fonds gribēs vai negribēs, to pieprasīs tie donori, kas šo naudu dos, ja viņi vispār šim fondam naudu dos.
Sēdes vadītājs. Paldies!
Es atvainojos, Rugātes kundze vēl, otro reizi.
A.Rugāte (TP). Godātā Ūdres kundze! Es patiesi izprotu jūsu bažas par to, ka kāds varētu no šiem naudas piešķīrējiem, it īpaši ārvalstu donori, būt bažīgi. Jo pieredze nav tā labākā, un mēs nevaram īpaši lepoties ar labu finansu līdzekļu apsaimniekošanu pat ziedojumos. Bet, tieši par to domājot, mēs esam šajā likumā iestrādājuši, un tas ir Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un kuru mēs Saeimā esam jau arī atbalstījuši, un tas ir 21.priekšlikums, kurš nosaka, ka no pašvaldību budžetiem piešķirtie līdzekļi, kā arī juridisko un fizisko personu nauda, to skaitā ārvalstu juridisko un fizisko personu dāvinātā un ziedotā, glabājas bankā, ko var norādīt ziedotājs vai dāvinātājs. Un tas nozīmē, ka tas, kurš ir šo līdzekļu piešķīrējs, pats zināmā mērā arī piedalās šo līdzekļu ārējā uzraudzībā, par kuru jūs izteicāt bažas, ka iekšējā revīzija to nevarētu nodrošināt. Šeit ir viss iespējamais, taču ne par simts procentiem likums var nodrošināt pret kādu negodīgu rīcību vai blēdību. Mēs esam izdarījuši visu iespējamo, kas vien Latvijas likumdošanā šobrīd ir iespējams un cik vien tālu ir pieļaujams, lai varētu norobežot, un mēs ļoti aicinām arī nākamo fonda vadību, gluži tāpat kā jūs, arī mēs abas komisijas, kad strādājām ar šo likumprojektu, lai tik tiešām šī atbildību būtu visaugstākajā līmenī, jo tas ir mūsu mērķis. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušies nav vairāk. Debates beidzam.
Seiksta kungs — komisijas vārdā!
A.Seiksts. Godātie kolēģi! Protams, no tribīnes var runāt visu, un nabaga radioklausītājs, saskāries ar negodīgumu, domā, ka arī šeit, kā deputāts Gaigals teica, tiek radīta barotava negodīgiem cilvēkiem. Atbildīgās komisijas vārdā runājot, man nav ko piebilst pie deputātu Cileviča, Rugātes un Gaigala teiktā, tāpēc lūdzu visus, kam interesē šis fonds, paņemiet stenogrammu un pārlasiet šo deputātu runas, lai redzētu, ka šeit netiek radīta negodīguma kaut kāda iestāde. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 49. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 12, atturas — 59. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Seiksts. 50. — Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums atbalstīts un izteikts precizētā redakcijā 52.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 50.priekšlikumu.
A.Seiksts. 51. — deputāta Urbanoviča priekšlikums ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt par 51. un 52.priekšlikumu.
A.Seiksts. Līdz ar to visi priekšlikumi projektā uz trešo lasījumu ir izskatīti. Lūdzu balsot par šī likumprojekta pārtapšanu par likumu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Sabiedrības integrācijas fonda likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 8. Likums ir pieņemts.
A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es vēlreiz gribu teikt, ka šie nav svētie raksti uz 2000 gadiem. Ja prakse parādīs, ka kaut kas ir pagrozāms, mēs pagrozīsim, bet atbildīgās komisijas vārdā gribu teikt paldies Pilsonības likuma izpildes komisijai, Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram, darbiniekiem un tāpat Saeimas Juridiskajam birojam. Paldies par darbu!
Sēdes vadītājs. Paldies, Seiksta kungs! Turpinām darbu.
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" . Likuma otrreizēja caurlūkošana. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Lagzdiņa kungs.
J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, izvērtējot Valsts prezidentes otrreizējai izskatīšanai atdoto likumu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"", ir caurskatījusi 34 priekšlikumus, kurus ir iesnieguši deputāti un komisijas. Likumprojekts tika atkārtoti izvērtēts sadarbībā ar īrnieku, namīpašnieku biedrībām, kā arī lielo pilsētu pašvaldību pārstāvjiem un vadītājiem.
1.priekšlikums attiecas uz likuma 6.panta otro daļu. Es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 11.3.pantu. Aicinātu atbalstīt atbildīgo komisiju.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 11.3.panta septīto daļu piedāvātā redakcijā. Aicinātu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.
J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums attiecas uz 28.2.pantu. Aicinātu atbalstīt 4. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Pēteris Salkazanovs. To atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Lagzdiņš. 6. — deputāta Egila Baldzēna priekšlikums daļēji ir atbalstīts, tātad pēc būtības.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 7. — deputāta Sokolovska priekšlikums ir atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Lagzdiņš. 8. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, proti, izslēgt 28.3.panta septīto daļu, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 9. — atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 28.3.pantu piedāvātā redakcijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 10. — Pētera Salkazanova priekšlikums par 28.4.panta pirmo daļu ir noraidīts, tāpat kā par iepriekšējo pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Lagzdiņš. 11. — Pētera Salkazanova priekšlikums ir atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 12. — Pētera Salkazanova priekšlikums arī ir atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 13. — deputāta Egila Baldzēna priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Lagzdiņš. 14. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums izslēgt 28.4.panta otro daļu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 15. — deputāta Sokolovska priekšlikums par 28.4.panta pirmo un otro daļu ir atbalstīts daļēji. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.
J.Lagzdiņš. Stop, kolēģi! Tādā gadījumā, kolēģi, ja deputāts Sokolovskis ierosina balsot, mēs nevaram atbalstīt, ņemot vērā atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju 28.4.panta pirmās un otrās daļas redakciju. Mēs nevaram atbalstīt deputāta Sokolovska priekšlikumus tātad pilnīgi tādā redakcijā, kā kolēģis ierosina, jo pārējās daļas, kuras ir precizējusi atbildīgā komisija, tad nesaskanētu ar deputāta Sokolovska ierosināto redakciju. Tādējādi, ja mēs balsojam, es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu, kaut gan pēc būtības daudzas idejas, kas ir šajā priekšlikumā, kuru ielicis deputāts Sokolovskis, mēs esam atbalstījuši.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 6, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Nākamais — 16.priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Juris Sokolovskis, ir atbalstīts daļēji, tātad ņemtas vērā tās idejas, kas ieliktas kolēģa priekšlikumā, bet redakcionāli tieši precīzi tādā redakcijā, kā kolēģis ierosinājis, mēs neesam atbalstījuši.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Lagzdiņš. Nākamais — 17.— ir deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums par 28.4.panta septīto daļu. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. 18. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad atbildīgā komisija ierosina izteikt 28.4.pantu, proti, pantu, kas reglamentē, kādā veidā tiek nodrošinātas garantijas īrniekiem, namīpašniekiem, ja tiek veikts kapitālais remonts. Es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas šo redakciju!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgo komisiju.
J.Lagzdiņš. 19. — deputāta Egila Baldzēna priekšlikums par 28.5.panta pirmās daļas otro teikumu, komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. 20. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 36.1.panta pirmo daļu. Es aicinātu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 21. — atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 36.1.panta otro daļu piedāvātā redakcijā. Aicinātu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 22.priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumu punktiem. Tātad, kolēģi, balsojot vai atbalstot šo priekšlikumu, mēs pēc būtības atbalstām šo grozījumu spēkā stāšanās termiņa atlikšanu uz nākamā gada 1.janvāri. Atbildīgās komisijas vārdā es aicinātu atbalstīt 22.priekšlikumu, līdz ar to tiek atbalstīts arī deputāta Pētera Salkazanova, pēc būtības, 33.priekšlikums. Aicinātu atbalstīt 22.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 22. — komisijas priekšlikumu.
J.Lagzdiņš. 23. — deputāta Jura Sokolovska priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis. Lūdzu!
J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka iepriekšējā trešajā lasījumā jūs, valdošās koalīcijas partijas, pieņēmāt normu, kurā atcēla īres griestus denacionalizētajos namos.
Mūsu frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" kategoriski uzstājas pret īres griestu atcelšanu šajos namos. Mēs uzskatām, ka nekādā gadījumā nedrīkst atbrīvot īres griestus, jo daudzās Latvijas pilsētās un it īpaši Rīgā tagad ir lēto dzīvokļu deficīts. Kā zināms, deficīta apstākļos īres maksas atbrīvošanas rezultātā šī maksa strauji paaugstināsies, un tas novedīs pie pilnas namīpašnieku patvaļas. Tā rezultātā daudzi īrnieki būs izlikti no dzīvokļiem, kuros viņi ir dzīvojuši desmitiem gadu.
Jūs, valdošās koalīcijas partijas, ar šo lēmumu esat pabeiguši šīs reformas otro posmu. Deviņdesmito gadu sākumā jūs pieņēmāt likumu "Par denacionalizāciju" un neļaujat ar to denacionalizēto māju īrniekiem privatizēt savus dzīvokļus. Toreiz jūs apsolījāt, ka īrnieki saglabās tiesības dzīvot savos dzīvokļos. Bet, kā redzams šodien, paaugstinot īres maksu, jūs pārkāpāt savu solījumu.
Tagad, ņemot vērā Valsts prezidentes priekšlikumu — pārskatīt dažu normu spēkā stāšanās termiņus, mūsu frakcija piedāvā atlikt šīs normas stāšanos spēkā, kā arī atlikt īres maksas pilnu atbrīvošanu līdz 2008. gadam. Mēs ceram, ka līdz tam laikam būs uzceltas jaunas mājas un iedzīvotāju ekonomiskas līmenis paaugstināsies līdz tādam līmenim, ka katrs pensionārs var noīrēt sev dzīvokli brīva tirgus apstākļos.
Lūdzu valdošās koalīcijas deputātus atbalstīt īrniekus nevis vārdos, bet balsojot par mūsu priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais — Egils Baldzēns. Lūdzu!
E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šinī gadījumā aicinu valdības partijas atbalstīt deputāta Sokolovska priekšlikumu, kurš, manuprāt, ir labs ar to, ka ne vārdos, bet darbos apliecina gatavību nākt pretim īrnieku interesēm, īrnieku interešu tiesību aizsardzībai, jo attālina šo īres maksas kāpumu par vienu gadu, bet tajā pašā laikā nekādā mērā šo pašu procesu neaptur, neapstādina un rezultātā praktiski nodrošinās maigāku pāreju uz īres maksas kāpumu.
Gribu uzsvērt to, ka, ja mēs šo priekšlikumu atbalstītu, tad nākamajā gadā denacionalizētajos namos īres maksa būtu nevis 24 santīmi kā minimums, bet vēl būtu tas pats līmenis, ko noteikušas attiecīgās pašvaldības. Rīgas pilsētā pašreiz tas ir 14,7 santīmi vai arī, protams, ja īrnieks ir noslēdzis līgumu kopā ar namīpašnieku un vienojies par augstāku samaksu.
Es domāju, ka šinī gadījumā būtu jāņem vērā reālā maksātspēja, kāda ir īrnieku pamatmasai, un nemēģināt radīt problēmas tur, kur tās var atrisināt nevis ar revolucionāru atvēzienu, bet ar revolūcijas pieeju problēmu risinājumam un izprotot to situāciju, kādā reāli eksistē, strādā un dzīvo mūsu īrnieki. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais — Jānis Gailis. Lūdzu!
J.Gailis (TB/LNNK). Paldies!
Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Godājamie "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāti! Jūs iesniedzāt prezidentei vēstuli, lai netiktu šis likums izsludināts. Šobrīd jūs sakāt, ka jūs esat īrnieka aizstāvji. Tajā pašā laikā šobrīd iestrādātās normas ir tieši īrnieku situāciju pasliktinošas, nevis tādas, kādas tās bija iepriekšējā, trešā lasījuma redakcijā, tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Šobrīd tikai apmēram 4% Latvijas iedzīvotāju dzīvo ar vecajiem īres līgumiem denacionalizētajās ēkās. Tajā pašā laikā aptuveni 75—80% dzīvokļu atrodas privātīpašumā. Šinī jomā es gribu teikt, ka tie ir gan privatizēto dzīvokļu īpašnieki, gan denacionalizēto māju īpašnieki, gan arī tie, kuri ir uzbūvējuši privātas dzīvojamās ēkas. Tātad sakiet, lūdzu, kādēļ jūs gribat vērsties pret vienu nelielu daļu? Tajā pašā laikā uzliekot, kā jūs labi zināt, jau šodien privatizēto dzīvokļu īpašniekiem par ēkas uzturēšanu maksāt tik, cik tas reāli maksā. Kādēļ jūs gribat, lai denacionalizēto ēku īpašnieki, neliela procentuāla daļa, subsidētu vienu īrnieku daļu, tajā pašā laikā visi pārējie maksātu tik, cik tas maksās.
Un pēdējais. Šī trepe, kā mēs to nosaucām, bija ļoti pozitīvi novērtēta no prezidentes puses kā reāls ceļš uz dzīvokļu tirgus liberalizāciju. Es personīgi uzskatu, ka dzīvokļu tirgus laika vektorā, un tas notiks tuvākajā laikā jau, visu noliks savās vietās, un nevis īre uzkāps mežonīgi augstu, bet, atbrīvojoties tirgum un nostājoties visam — gan piedāvājumam, gan pieprasījumam — savās vietās, tieši otrādi, šī īre stabilizēsies un būs normālā līmenī.
Bez tam es gribu piezīmēt to, ka šobrīd Latvijā nav obligāti jābūvē jaunas ēkas. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 2% liekais dzīvojamais fonds. Tie ir statistikas dati, ņemot vērā visu Latvijas situāciju, tajā skaitā neizīrētos dzīvokļus šobrīd, kuri daudzi netiek izīrēti tādēļ, ka voluntāri noteiktās īres maksas nedod nekādu iespēju vispār ar tiem strādāt un neviens neuzskata par jēdzīgu vispār tos izīrēt. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Egils Baldzēns. Otro reizi.
E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Negribu īpaši strīdēties ar valdības partijām, bet gribu norādīt to, ka it īpaši iepriekšējais likumprojekts un tā sagatavošana trešajā lasījumā parādīja, ka valdības partiju nostāja atgādina boļševiku kavalērijas uzbrukumu vācu tanku divīzijai. Bet šinī gadījumā situācija ir sekojoša. Mēs vienai nelielai īrnieku daļai, kuri dzīvo denacionalizētajos namos, uzliekam citus noteikumus nekā pašvaldību namos. Protams, jā. Protams... un tas ir tas moments, pret kuru laikam Gaiļa kungs iebilda, norādīdams, ka mēs te dalām īrniekus.
Es šeit gribētu norādīt sekojošo. Pirmais moments ir tāds, ka, ja mēs skaidri zinām, ka denacionalizētajos namos īres maksa strauji kāps, un, protams, pašvaldības savukārt savos namos mēģinās iespēju robežās turēt šo īres maksu daudz zemāku, tad mēs arī saprotam, kā tas process virzīsies, ka tieši šo denacionalizēto namu īrnieki būs zaudētāji. Tas ir viens.
Otrs, ko es gribētu teikt. Ja šeit būtu ņemts arī vērā Valsts prezidentes priekšlikums, ka arī valsts līdzdalībai ir jābūt šīs problēmas risinājumā, ne tikai pašvaldības līdzdalībai, tad jau būtu labāk, ja tiktu ņemts vērā arī tas, ka ir jābūt solidāriem pašvaldībai un valstij šīs problēmas risinājumā. Jo runa jau nav par to, ka tik tiešām ir šis dzīvokļu fonds 2% procenti brīvs, to jau mēs nenoliedzam. Jautājums ir par to, vai šis dzīvokļu fonds ir pieejams maksāt mazspējīgai, trūcīgai sabiedrības daļai, kura bieži vien dzīvo šajos denacionalizētajos namos. Par to jau iet runa. Ne jau par to, cik procentu stāv dzīvokļi brīvi. Jautājums ir, par kādām cenām šie dzīvokļi stāv brīvi.
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais — Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām desmit gadu laikā valsts atbalsta dzīvokļu jautājuma risināšanā Latvijā nav bijis. Un arī nekādas programmas nav bijis. Un man radīja vienmēr izbrīnu, ka paliek arvien vairāk un vairāk sagruvušu māju vai īpašnieki dzīvo kaut kur ārzemēs, mājas ir neapdzīvotas un par tām neviens nerūpējas. Un tāpēc mēs nonācām pie situācijas, ka tā saasinās. Protams, lielākā neapmierinātība ir Rīgā, bet arī citās pilsētās nebūs labāk pēc dažiem gadiem. Un deputāta Sokolovska priekšlikums ir jāatbalsta kāpēc? Tik tiešām īres griesti jāsāk pacelt no 2003. gada 1. janvāra. Nevajag steigties, jo mēs vienmēr steidzamies. Un, ja Gaiļa kungs saka, ka ir lieks sabiedriskais dzīvojamais fonds, tas rada izbrīnu, kāpēc tad gandrīz tagad jau namīpašnieki sāk norūpēties, ka tiks celti dzīvojamie nami un ka, tos saceļot, kur jau pacēluši ir īres maksu, viņu dzīvokļi stāvēs tukši. Īpašnieki ir palikuši diezgan nesaprātīgi ļoti daudzos, kur jau pacēluši īres maksu, viņu dzīvokļi stāvēs tukši. Īpašnieki ir palikuši diezgan nesaprātīgi ļoti daudzos jautājumos, it sevišķi Rīgā, un viņi ir pacēluši ļoti augstu jau īres griestus un citus maksājumus. Un liek maksāt pat par to zemi, kuru viņi uztur, viņiem ir izvietotas autostāvvietas. Tāpēc šis priekšlikums ir reāls un tas ir jāatbalsta. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Gailis — otro reizi.
J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Godājamais Baldzēna kungs! Man ļoti nepatīk tas, ka jūs no šīs tribīnes mulsināt un maldināt tos radioklausītājus, kas jūs klausās. Īrnieki ir iedalāmi trīs kategorijās vai, pareizāk sakot, iedzīvotāji ir iedalāmi trīs kategorijās.
1.kategorija. Tie, kuri ir privatizējuši dzīvokļus, un viņi šodien ir spiesti maksāt tik, cik maksā ēkas uzturēšana. Neviens nekādas atlaides viņiem nedod. Viņi ir līdzīpašnieki Civillikuma izpratnē, un viņiem tiek uzliktas visas normas, ko nosaka šis likums.
Nākamais. Denacionalizēto māju īrnieki. 50% no šiem īrniekiem ir sen noslēguši jaunus Civillikuma izpratnē, aiz brīvas gribas noslēgtus līgumus par tādu vai citādu summu, kur nevienam nav svarīgi, cik tā ir liela, vai tā ir lielāka vai mazāka. Tā ir divu pušu brīva vienošanās. Mēs runājam par nelielu daļu, kura ir ar iepriekšpārmantotiem līgumiem un kurai mēs pielāgojam šo visnotaļ saprātīgo trepi, kura pat pēdējā posmā knapi nosedz ēkas uzturēšanas izdevumus, kas privatizēto dzīvokļu īpašniekiem var būt jau rīt.
3.kategorija. Tā ir tā kategorija, kurai ir jāpalīdz pašvaldībām. Tā ir 36.panta izpratnē. Iedzīvotāji, kuri ir mazturīgi, nespējīgi par sevi parūpēties un tā tālāk. Un pašvaldībām ir jāsniedz šī sociālā palīdzība, nevis nama īpašniekam kā privāto tiesību subjektam ir jānodarbojas ar sociālo jautājumu risināšanu. Un jaunas mājas būvēt — tas būtu ļoti pozitīvi. Neviens īpašnieks neiebilstu pret to.
Viņi būtu tikai priecīgi, jo tādā gadījumā parādītos reāla iespēja. Es pasvītroju: reāla iespēja šajās salīdzinoši varbūt lētajās mājās izvietot tos un sniegt palīdzību tiem, kuri nevar samaksāt to reālo summu, cik maksā ēkas uzturēšana. Un daļa no tiem būs arī privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Gaiļa kungam, ka vajadzētu palīdzēt tieši mazaizsargātām grupām — invalīdiem, pensionāriem utt. Bet tomēr. Kāpēc būtu speciāli jāaizsargā tieši denacionalizēto māju īrnieki? Neaizmirsīsim, ka viņi ļoti daudz zaudēja privatizācijas procesā. Ne jau savas vainas dēļ. Viņi vienkārši nespēja privatizēt šos dzīvokļus. Un atšķirībā no daudziem citiem, kas dzīvo tajās mājās, kas netika pakļautas denacionalizācijai, un varēja iegūt savā īpašumā dzīvokļus. Nu ne jau par tirgus cenu, teiksim tā, par daudz lētāku cenu. Šiem cilvēkiem, kas tagad dzīvo denacionalizētajās mājās, šādu iespēju nebija. Tas ir taisnīguma jautājums. Un es uzskatu, ka jābūt tomēr šiem cilvēkiem speciālai aizsardzībai. Tā ir sava veida kompensācija par tām iespējām, ko viņi zaudējuši, nebūdami vainīgi. Ne jau savas vainas dēļ. Tieši tāpēc nav svarīgi, cik daudz — 4%, kā Gaiļa kungs teica, vai vairāk ir šo cilvēku, es domāju, ka par viņiem ir jārūpējas.
Ja mēs salīdzināsim, teiksim, cilvēku, nu, to pašu ienākumu līmeni, kas dzīvo denacionalizētās mājās un kam ir savs privatizētais dzīvoklis, pilnīgi skaidrs, ka tomēr viņi nav vienādā stāvoklī. Un tāpēc, ja mēs sludināsim tādu principu, ka jāattiecas pret visiem vienādi, tad faktiski tas nozīmēs nevienlīdzību. Nozīmēs šo cilvēku sociālo diskrimināciju. Tāpēc es aicinu jūs tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Kāpēc mēs aicinām drusciņ attālināt to momentu, kad pacels īres maksu? Šeit daudz runāja par to, ka vajag liberalizēt dzīvokļu tirgu. Vai šajā gadījumā nevajadzētu arī liberalizēt darba algas, pensijas? Jo pašreiz kā minimālā pensija, tā arī minimālā darba alga ir zem iztikas minimuma. Vai šajā gadījumā mēs varam jau ar nākamo gadu, jau ar 1.janvāri pacelt īres maksu? Padomājiet par to! It īpaši jūs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija, padomājiet par to! Jo jūs deklarējāt tieši, ka jūs aizstāvēsiet savu Latvijas tautu. Padomājiet par to un nobalsojiet par mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs — otro reizi.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jā, neliela daļa, neliela daļa, ir tā nelielā daļa, par kuru mēs esam aizmirsuši. Tie ir maznodrošinātie. Vai nu viņi ir pensionāri, vai viņi ir invalīdi, saņemot tos grašus — no 20 līdz 40 latu lielā apmērā. Un tagad, ja mēs paceļam tos īres griestus līdz 75 un vairāk santīmiem par kvadrātmetru un visdažādākās vēl apdrošināšanas ieviest, kā to ierosina, tad kādā veidā viņi samaksās par savu dzīvoklīti? Viņi nesamaksās.
Nākamais kas būs? Uz šā paša likuma pamata viņus izliks. Un tagad — kur viņi dzīvos? Jūs taču nedomājat, ja Privatizācijas aģentūrā kaut kāda sekretāre vai ziņnesis saņem 400 latu mēnesī, tas nenozīmē, ka tādu pašu algu vai pensiju saņem tas maznodrošinātais. Nesaņem viņš tādu, bet viņam taču vajag apģērbties un paēst! Un tik tiešām man vienu otru reizi nav saprotama tā cietsirdība, ar kuru mēs vēršamies pret mūsu iedzīvotājiem, pret Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri balsoja par Latvijas neatkarību. Kāpēc tāda cietsirdība, kuru jūs esat aizmirsuši?
Es jau nerunāju par medicīnisko aprūpi, kur Rīgas 1.slimnīcas galvenais ārsts pasaka: "Es nepieņemu vairāk cilvēku!"
Sēdes vadītājs. Bojāra kungs! Lūdzu, runājiet par pantu!
L.Bojārs. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairāk nav.
Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs! Lūdzu!
J.Lagzdiņš (TP). Godājamie kolēģi deputāti! Es gribētu informēt par to, ka Valsts prezidente savā vēstulē Saeimas priekšsēdētājam nav iebildusi pret šo normu, kuru kritizēja Baldzēna kungs un par kuru priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Sokolovskis.
Tāpat es gribētu informēt, ka šie noteikumi attiecas, kā Gaiļa kungs precīzi norādīja, tikai uz ļoti nelielu daļu mūsu valsts iedzīvotāju. Proti, uz tiem 4%, kuri dzīvo ar vecajiem īres līgumiem denacionalizētā dzīvojamā fondā. Tie cilvēki, kuri īrē dzīvokļus valsts un pašvaldību dzīvojamā fondā, var būt pilnīgi droši, ka šo dzīvokļu īres maksa tiek noteikta tāpat kā līdz šim, proti, to nosaka pašvaldība.
Kas attiecas uz privatizētajiem dzīvokļiem, tad privatizēto dzīvokļu īpašnieki maksā nevis īres maksu, bet, kā jūs ļoti labi zināt, apsaimniekošanas maksu. Un apsaimniekošanas maksu nosaka apsaimniekotājs, tātad vai nu pašvaldība, vai tā sabiedrība, kuru izveidojuši dzīvokļu īpašnieki, kuri ir pārņēmuši apsaimniekošanā dzīvojamo māju.
Treškārt. Šī norma, kuru ir iekļāvusi atbildīgā komisija, tieši otrādi — aizsargā īrniekus, jo šobrīd pašvaldībām nav nekādu ierobežojumu noteikt denacionalizēto dzīvojamo māju īres maksu ļoti augstu. Bet šī norma nepieļauj pašvaldībām noteikt šo maksu bezgalīgi augstu, ierobežo noteiktā laikā. Ja mēs atstātu veco normu, tas būtu pretēji īrnieku interesēm.
Kas attiecas uz maznodrošināto īrnieku aizsardzību, kuri dzīvo ar vecajiem īres līgumiem denacionalizētā dzīvojamā fondā, tad pašvaldības, godāto kolēģi Leon Bojār, saskaņā ar mūsu iepriekš nobalsotām normām būs tiesīgas noteikt, kā ir sniedzama palīdzība, kā maksājami pabalsti, kā apgādājami ar dzīvokļiem tie īrnieki, kuri nespēs samaksāt īri denacionalizētā dzīvojamā fondā. Es aicinātu neatbalstīt, tāpat kā to aicināja arī iepriekšējie runātāji, deputāta Sokolovska priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 23. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 3, atturas — 47. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums — 24. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 4.punkta 1.apakšpunktu. Aicinātu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 25.priekšlikums. Atbildīgā komisija aicina izslēgt pārejas noteikumu 9.punkta 3.apakšpunktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 26. — deputāta Jura Sokolovska priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Lūdzu, deputāts Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Balsojumā 7.jūnijā pārejas noteikumu 10.punkta 3.apakšpunkts tika izslēgts, ar ko visa atbildība par no dzīvokļiem izlikto ģimeņu apgādi ar dzīvojamām telpām un sociālo palīdzību maznodrošinātām ģimenēm sakarā ar likuma grozījumiem tika uzlikta tikai un vienīgi uz pašvaldībām, izslēdzot valsts budžeta piedalīšanos papildu izdevumu segšanā. Atbilstoši Valsts prezidentes norādījumam, ka, paplašinot to personu loku, kurām pašvaldībām būs jāsniedz palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, papildu ienākumu avoti likumā "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nav noteikti un ka nepieciešams noteikt konkrētu valsts un pašvaldību sadarbību mājokļu politikas īstenošanā, proti, paredzot iespēju izmantot valsts īpašumā esošo nekustamā īpašuma fondu, kā arī kredītresursus un citus līdzekļus, mēs piedāvājam atjaunot likumā agrāk paredzēto normu un iekļaut pārejas noteikumu 9.punktā 3.apakšpunktu, kas paredz, ka Ministru kabinets izdod noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā īrniekiem, kuri atbilst šā likuma 36.1.panta pirmajā daļā noteiktajām īrnieku kategorijām, no valsts budžeta tiek kompensēti izdevumi, kas radušies sakarā ar grozījumiem šajā likumā. Ja Saeima noraidīs šo priekšlikumu, tas nozīmēs, ka likums darbosies vienā virzienā, proti, namīpašnieku interesēs, atbrīvojot īres maksu un dodot plašas iespējas izlikt īrnieka ģimeni no dzīvokļa. Vienlaicīgi pašvaldību iespējas palīdzēt maznodrošinātiem dzīvokļu problēmu risināšanā samazināsies, jo strauji pieaugs cietušo loks, kuriem nepieciešama palīdzība. Pašvaldību dzīvojamo telpu resursi sašaurinās, bet valsts līdzdalība šīs problēmas risināšanā tiks pilnībā izslēgta.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais — Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šinī gadījumā jūsu priekšā ir priekšlikums, kas izriet tiešā tekstā no Valsts prezidentes nostājas. Valsts prezidente skaidri un gaiši ir uzrakstījusi, ka ir vajadzīga valsts līdzdalība šīs problēmas risinājumā, ka valstij un pašvaldībai ir jābūt solidārai.
Kolēģi, vai nu jūs Valsts prezidenti viņas nostājā atbalstāt, vai viņu ciniski ignorējat. Tāda ir šī jautājuma būtība. Šeit ir šis priekšlikums, kur jūs to varat izdarīt, ja komisijai nav bijis pašai sava atbildīga priekšlikuma. Tas ir viens. Tāpēc sociāldemokrāti kolēģi Sokolovski viennozīmīgi atbalsta.
Ko es vēl gribētu uzsvērt. Mazliet atbildot par to, kur mums bija polemika ar Gaiļa kungu, kā tad tur dalītos iedzīvotāji, cik kategorijās. Es gribētu pateikt, ka nav jau būtība, kādās kategorijās mēs dalām cilvēkus. Es zinu, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK parasti dala pilsoņos, nepilsoņos, Krievijas pilsoņos, nevis, teiksim, īrnieku kategorijās. Bet būtība ir pavisam cita: vai šo denacionalizēto namu īrniekiem ir jākļūst par padomju varas grēka izpircējiem. Jo ne jau īrnieki, teiksim, ir radījuši to situāciju šajos namīpašumos, ka viņu uzturēšanai, remontiem un kapitālremontiem ir vajadzīgi tik milzīgi līdzekļi, kā Gaiļa kungs bieži vien norāda. Tā ka šeit atkal nevar vienkārši risināt šo jautājumu uz īrnieku rēķina. Šeit ir jābūt politiskam risinājumam, nevis mēģināt pretstatīt vienu sabiedrības daļu pretī otrai. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais — Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nav jau brīnums, ka mūsu valsts vadība — Ministru kabinets un valdība — vispār sāk neredzēt Latvijas Republikas iedzīvotājus un viņu dzīves līmeni. Viņi nerūpējas par mūsu iedzīvotājiem. Un nerūp tie jautājumi, kas iedzīvotājiem ir ļoti asi. Arī dzīvokļu jautājums. Kāpēc no valsts budžeta nevar iedalīt naudu dzīvokļu problēmas risināšanai? Kāpēc tas ir jāatstāj zināšanai tikai namu īpašniekiem, īrniekiem un pašvaldībām? Kur tad paliek valsts ar savu budžetu? Ja mums šogad gada beigās kopējais valsts iekšējais un ārējais parāds sastādīs 720 miljoni latu, tātad mēs par 120 miljoniem pacelsim parādu, tad vai tad no šiem 120 miljoniem nevar atrasties 2, 3 vai 4 miljoni, lai palīdzētu risināt dzīvokļu jautājumu? Diemžēl valdība to negrib darīt. Un šis priekšlikums ir ļoti pareizs, tas ir mūsu iedzīvotājiem vajadzīgs, un arī valdībai ir jārūpējas par saviem pilsoņiem. Ja valdība nerūpējas par saviem pilsoņiem, ko tad viņa dara? Tāpēc es aicinu deputāta Sokolovska priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušies vairāk nav.
Vai vēlējāties komisijas vārdā?
J.Lagzdiņš (TP) . Kolēģi deputāti! Izvērtējot šo priekšlikumu, atbildīgā komisija vadījās no septiņu lielo pilsētu pašvaldību vadītāju iesniegtajiem priekšlikumiem Saeimai. Mēs vadījāmies no tā, kāds viedoklis bija īrnieku pārstāvjiem, un neviena pašvaldība neatbalstīja šādu priekšlikumu. Tieši otrādi! Pašvaldību vadītāju parakstītajā vēstulē Saeimai ir norādīts, ka tieši septiņas lielās pašvaldības uzskata, ka palīdzības kārtība 36.1.punktā minētām trūcīgām un darba nespējīgām īrnieku kategorijām ir jānosaka pilnīgi brīvi katrai konkrētai pašvaldībai. Nedrīkst šeit pašvaldības ierobežot, šī kārtība ir ļoti individuāla atkarībā no tā, cik liels ir brīvais dzīvojamais fonds, cik daudz ir naudas līdzekļu un kādi ir citi vietējie specifiskie apstākļi. Mēs maksimāli centāmies ievērot pašvaldību viedokli un respektējam to. Un šo apstākļu dēļ es aicinātu atturēties no šī priekšlikuma atbalstīšanas.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 26. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 3, atturas — 49. Deputāta priekšlikums nav apstiprināts.
Godājamie kolēģi! Mums ir pienācis pārtraukuma laiks. Turpināsim izskatīt likumprojektu pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr gatavojas izdruka, vārds paziņojumiem.
Vispirms vārds Romualdam Ražukam paziņojumam.
R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu ierasties komisijas telpās uz sēdi.
Sēdes vadītājs. Dzintaram Kudumam. Lūdzu!
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi komisijas telpās!
Sēdes vadītājs. Guntaram Krastam, lūdzu!
G.Krasts (TB/LNNK). Ārlietu komisija pulcējas ārlietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Helēnai Demakovai, lūdzu!
H.Demakova (TP). Godātie Eiropas lietu komisijas deputāti! Sarkanajā zālē pulksten 10.35, lūdzu!
Sēdes vadītājs. Kārlim Leiškalnam, lūdzu!
K.Leiškalns (LC). Tautsaimniecības komisijas locekļus lūdzu sanākt komisijas zālē.
Es nezinu, kāds ir numurs šajā ēkā. Jā, jo diemžēl visas telpas šeit ir aizņemtas. Tautsaimniecības komisijas zālē, lūdzu!
Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, es aicinu jūs Sarkanajā zālē tanī galā, kas ir tuvāk izejai, jo tur ir remonts, tūlīt pēc pārtraukuma uz sēdi.
Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam. Lūdzu!
L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Dzeltenajā zālē tūlīt.
Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Bartaševiča kungs, nolasīt izdruku.
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Jānis Esta, Vaira Paegle, Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz 11.01.
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.
Sēdes vadītājs. Turpinām 5.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darbu! Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"".
Nākamais ir 27. — atbildīgās komisijas priekšlikums.
J.Lagzdiņš (TP). Es aicinātu atbalstīt 27.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 27.a — atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 11.punktu. Es aicinātu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Aicinātu atbalstīt arī 28. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Tāpat 29. un 30. — Pētera Salkazanova un Jura Sokolovska priekšlikumus, proti, ar kuriem tiek izslēgts pārejas noteikumu 13.punkts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu par 29. un 30.priekšlikumu.
J.Lagzdiņš. Aicinātu atbalstīt arī 31. — atbildīgās komisijas priekšlikumu, ar kuru tiek izslēgts pārejas noteikumu 14.punkts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. Aicinātu atbalstīt arī 32. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Tāpat 32.a — atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 33. un 34.priekšlikums, ko ierosina atbildīgā komisija un Pēteris Salkazanovs, proti, noteikt, ka grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. Lūdzam tos atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Paldies kolēģi deputāti! Es aicinātu sagatavoties un balsot, un pieņemt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, pasteidzieties ieņemt savas vietas, mums jābalso par likumprojektu kopumā.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"", likuma otrreizēja caurlūkošana. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 15, atturas — 1. Likums ir pieņemts.
J.Lagzdiņš. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Detektīvdarbības likums". Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā... Kolēģi, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā par Detektīvdarbības likumu?
Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā". Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Baloža kungs. Lūdzu!
V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3358. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un tādēļ es lūgtu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā". Trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Jānis Esta. Lūdzu!
J.Esta (TP). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Skatām dokumentu nr.3360.
1.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 2. — deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu par obligāto piecgadīgo, sešgadīgo bērnu sagatavošanu komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 4. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 5. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 6. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
J.Esta. 7. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 9. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 10. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 11. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 12. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — izslēgt likuma 17.panta 8.punktā paredzētos grozījumus — komisija atbalsta, jo šis priekšlikums ir noteikts atbildīgās komisijas iepriekš nobalsotajā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Esta. 13. — Deputāta Jāņa Estas priekšlikums daļēji atbalstīts tāpat kā 14. — Jāņa Estas priekšlikums — ir atbalstīts un iekļauts 15. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13., 14. un 15.priekšlikumu.
J.Esta. 16. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Esta. 17. — deputāta Jāņa Estas priekšlikums — izslēgt 17.panta ceturtās daļas 15. un 16.punktu, komisija atbalsta, tā kā šis priekšlikums ir izteikts 15. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 18. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 19. — atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt likumprojekta 5.pantu komisija atbalsta, jo šī priekšlikuma būtība ir izteikta nākamajā 21. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Esta. 20. — deputāta Jāņa Estas priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 21. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 20. un 21.priekšlikumu.
J.Esta. 22. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 23. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 24. — atbildīgās komisijas priekšlikumu par profesionālās ievirzes izglītības programmām komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti abalsta.
Nr.11—MC
J.Esta. 27. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Piedodiet... vēlreiz — kurš?
J.Esta. 25. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 26. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. Godātie deputāti, 27. — deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu — es lūdzu izskatīt vēlāk, tā kā tiek sagatavota komisijas redakcija, kurā ir precizēts šis priekšlikums. Nav izdalīts teksts, jo komisija nupat šo priekšlikumu pārtraukumā ir izskatījusi. Lūdzu atlikt šo izskatīšanu!
Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Deputāti ir saņēmuši komisijas jauno redakciju 27. priekšlikumam?
J.Esta. 28. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Es atvainojos... Šeit ir iebildumi. Nav deputāti saņēmuši 27. priekšlikuma jauno redakciju. Es atvainojos... Par ko jūs vēlējaties izteikties, Gaigala kungs?
J.Esta. Es nolasīšu šo priekšlikumu: "Pedagogu darba samaksa valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs, tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām." Šeit ir redakcionāla nepilnība, tā kā iepriekš nobalsotajā 2. priekšlikumā ir skaidri noteikta norma par obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību. Tā kā šeit trūkst šie divi skaitļi par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmsskolas apmācību.
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Vai esat saņēmuši jauno komisijas redakciju par 27. priekšlikumu? Nav.
Tādā gadījumā mēs nevaram ātrāk šo priekšlikumu izskatīt. Lūdzu, ja vēlaties...
Debatēs pieteicies Aleksandrs Kiršteins? Bet es neredzu šeit Kiršteina kungu.
Dzintars Ābiķis, lūdzu! Lūdzu, Ābiķa kungs, atklājam debates.
Dz.Ābiķis (TP). Jā, cienījamie kolēgi! Tur tehnisku iemeslu dēļ bija ieviesusies viena kļūda, kas tika tikai šodien pamanīta un tāpēc jums jau pašreiz dala, un tūlīt visi saņems jauno tekstu.
Lietas būtība ir sekojoša. Mēs iepriekš, atbalstot 2. priekšlikumu, atbalstījām to, ka skolās vai pirmsskolas iestādēs turpmāk ir jāievieš obligāta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācība. Tā ir ļoti būtiska lieta, jo visi tie mani kolēģi, kas šeit ir Saeimā, tajā skaitā arī es pats, bieži tiekamies ar skolu pedagogiem, ar jaunāko klašu pedagogiem. Un secinājums ir viens: šobrīd sociālā situācija ģimenēs ir ļoti dažāda. It īpaši lauku apvidū ir daudzas sociāli nelabvēlīgas ģimenes, un rezultāts ir kāds — uz 1. klasi uz skolu atnāk absolūti nesagatavoti bērni. Tie bērni, kas ir gājuši bērnudārzos, un varbūt arī tie bērni, kuri nāk no ļoti labvēlīgām ģimenēm, kas jau pašas mājās ir sagatavojušas bērniņus skolai, ir sagatavoti, spēj sekot līdzi mācību programmai, kas ir pirmajā klasītē, un viss ir kārtībā. Diemžēl tie bērni, kas nāk no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, ir skolai absolūti nesagatavoti. Un tāpēc gan Izglītības darbinieku arodbiedrība, gan arī jaunāko klašu skolotāji ļoti lūdza Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, lai šāda norma par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātu sagatavošu tiktu iekļauta likumā. To tagad, atbalstot 2. priekšlikumu, mēs esam izdarījuši, bet mēs diemžēl neesam izdarījuši pašu būtiskāko, jo, ja valsts kaut ko obligāti prasa, un šajā gadījumā tā ir obligāta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācība, tad valsts nedrīkst šo problēmu novelt uz pašvaldību pleciem, jo mēs zinām, ka Latvijā ir pietiekami turīgas pašvaldības, tās, pirmkārt, ir lielo pilsētu pašvaldības, kas spēj šo problēmu pašas atrisināt. Diemžēl ir ļoti daudzi tādi pagasti, kas nespēj šo finansu problēmu atrisināt. Un tāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums ir sekojošs: lai valsts dotu garantijas, ka šie piecgadīgie un sešgadīgie bērni tiktu apmācīti, ir nepieciešama arī mērķdotācija no valsts budžeta, tāpat kā ir mērķdotācija no 1. līdz 11. klasei.
Es ļoti ceru, ka visi Saeimas deputāti izprot šo ļoti būtisko problēmu. Es saprotu, ka tagad visi ir saņēmuši arī šo te izlaboto komisijas redakciju. Ir tā, cienījamie kolēģi? Ir visi saņēmuši, un es aicinu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, respektīvi, manu priekšlikumu, ko ir atbalstījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ka pedagogi, kas īsteno piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību, tiek finansēti, viņu algas tiek garantētas no valsts budžeta. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs Jānis Gaigals. Lūdzu!
J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Lai nebūtu pārpratumu jeb uzreiz būtu skaidrs — mēs, protams, arī atbalstām šo te normu. Bet manu uzstāšanos nedaudz iztraucēja Dzintars Ābiķis, jo teica, ka iekļaut šo te normu likumā. Ir vienkārši jāatceras, ka šī norma ir jāatjauno likumā. Un es personīgi nekad neesmu atbalstījis šīs te normas izslēgšanu no Izglītības likuma. Un tieši atbilstoši tolaik "Latvijas ceļa" valdībai un mūsu programmai 1998. gada beigās uz otro lasījumu Izglītības likumā šī te norma tika iekļauta, paredzot, ka finansējums sāks darboties no 2000. gada 1. septembra. Pēc tam, protams, katra valdība ir centusies šo te normu mainīt, un no naudas taupīšanas viedokļa, protams, kaut kāds pamatojums tur ir. Tikai acīmredzot priekšlikuma autori bija cilvēki, kuri vienkārši nezina reālo situāciju skolā, un tāpēc vēlreiz gribu uzsvērt milzīgo nozīmi bērnu sagatavošanai skolā, kas ļauj normāli uzsākt mācību darbu 1.septembrī 1. klasītē un netraucē pasniedzējiem sākt jau uzreiz mācīt pamatskolas programmu.
Es domāju, ka pašlaik, paredzot, ka šī norma sāks darboties 2002. gada 1. septembrī, būtu jāizdara divas lietas: pirmkārt, jāapņemas nākamās Saeimas sākumā necensties ne pie kādiem apstākļiem atkal mainīt šo normu. Tas ir viens.
Un otrkārt, finansu ministram būtu jāpasaka, no kādiem avotiem jeb kādā veidā tas tiks paredzēts 2002. gada budžetā. Jo 2002. gada budžets jau ir lielā mērā sagatavots, cik es zinu, ļoti grūta un smaga saskaņošanas darba rezultātā. Tas, protams, tiks vēl precizēts, bet ir jānorāda, kādi ir konkrēti finansu avoti, no kā šo te normu varēsim finansēt.
Tātad pilnībā atbalstot to, ka ir nepieciešams bērnus sagatavot skolai, ir uzreiz jābūt precīziem izpildes mehānismiem, un pēc būtības šim priekšlikumam bija jānāk no valdības, nevis no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas.
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais — Imants Burvis.
I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es vienkārši gribēju pateikt lielu paldies Dzintaram Ābiķim, kurš komisijas vārdā ir gatavs labot to kļūdu, ko Šķēles vadītā valdība savā laikā iestrādāja izglītības sistēmas darbā, jo, ja nu mani atmiņa neviļ, tad būtībā tā bija tomēr pamatā Tautas partijas un "Latvijas ceļa" valdība, kas šo kļūdu, kā tagad paši atzīst, ir iztaisījuši. Un tādā gadījumā man ir liels paldies Dzintaram Ābiķim un Gaigala kungam, kuri šodien atbalsta šo sociāldemokrātu priekšlikumu, toreiz, kad jūs ņēmāt šīs normas laukā no likuma, tad mēs teicām, ka šīs normas nedrīkst ņemt, un Gaigals, protams, toreiz atbalstīja tieši sociāldemokrātus, par ko viņam arī toreiz bija paldies. Bet jāatzīmē tikai viens mazs knifs. Šodien jūs šo normu esat gatavi atbalstīt. Esat gatavi atgriezt. Bet ar vienu skaistu noteikumu, ka dzīvē tā ieviesīsies tikai nākamgad ar 1.septembri. Tātad apmēram mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām. Un, ja jūs tagad, pārvaldot, cienījamā Tautas partija, izglītības lauciņu, ņemot savās rokās un turot gan Finansu ministriju, gan Izglītības ministriju, būtu spējīgi šo normu ieviest šogad 1.septembrī, tad būtu bijis liels prieks un gandarījums par jūsu darbu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!
P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien no rīta, nākot šeit uz sēdi, bija tā varbūt mazliet īpatnēji atcerēties 1996.gada oktobri. Tāds pats pikets pie šīs pašas ēkas. Un tā nebija vienīgā reize, kad Izglītības darbinieku arodbiedrība kopā ar Pašvaldību savienību, un toreiz es strādāju Pašvaldību savienībā Izglītības, kultūras komisijā par šīs komisijas vadītāju, mēģināja šo normu nepazaudēt no likuma, jo valdība, kuru vadīja Šķēles kungs, viņa uzdevumā šeit pat klātesošais deputāts Spurdziņa kungs, šo normu mēģināja iestrādāt tādējādi, ka no Izglītības likuma mērķdotācija pedagogu algām pirmsskolas izglītības iestādēs tiek izņemta ārā. Un šī funkcija bez finansu seguma tiek uzlikta pašvaldībām. Jā, toreiz nekas neizdevās. Valdība darīja savu, sabiedrība nepanāca uzvaru. Tādējādi valdība ieekonomēja 10 miljonus latu. Pašvaldībām šie 10 miljoni latu bija jāsedz no sava budžeta, un tā viņas tos sedz vēl līdz šodienai. Jā, vairākkārt šajā periodā ir izdevies sabiedrībai tomēr panākt arī atbalstu šeit, parlamentā. Vairākkārt šī norma ir atgriezusies, bet uz īsu laiku ar ieviešanas termiņu "kaut kad" tāpat kā šodien. Ne šīs valdības, bet nākamās valdības laikā tiks ieviesta šī norma. Un es ceru, ka šī būs pēdējā reize, kad ieviesīs šo normu.
Tikai viena nelaime. Mēs tikām maldināti. Šī norma netiek atjaunota tādā formā, kāda tā bija 1996.gadā. 1996.gadā gāja runa par pirmsskolas izglītības pedagogu mērķdotāciju. Tagad ir runa tikai par 5 — 6 gadīgo izglītības programmas finansējumu pedagogu algu mērķdotāciju veidā, nevis citādi. Tā nav normas atjaunošana. Tā ir jauna norma, kas ir daudz lētāka, un nenoliedzami, ka tā ir vajadzīga sabiedrībai, jo astoņdesmito gadu beigās pirmsskolas izglītību laukos apguva 80% no pirmsskolas izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem. Pirmsskolas izglītības iestādēs mācījās, bērnudārzos. Pašlaik tie ir tikai 40%. Unikāls kritums! Un pēc tam bērni, neizejot šo pirmsskolas izglītības sagatavošanas periodu, atnāk skolās, un pēc tam četrus gadus skolotājam jāmokās, lai izlīdzinātu zināšanu līmeni starp tiem bērniem, kas ir bijuši pirmsskolas izglītības iestādēs, un starp tiem bērniem, kas nav bijuši. Nenoliedzami, mēs esam arī par šo normu, par 4 — 5 gadīgo mērķdotāciju.
Bet es tikai gribētu atgādināt, un to es arī atgādināju šodien, tiekoties ar pedagogiem, ar tiem pašiem pedagogiem, ar kuriem es 1996.gadā, stāvēju pie šīs ēkas un mēģinājām pārliecināt tā laika parlamentu — neatbalstīt valdības iesniegto priekšlikumu, pašlaik Tautas partija labo paši savas kļūdas. Žēl, ka ne pilnā apjomā.
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Egils Baldzēns. Lūdzu!
E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Man ir patiess prieks, ka, lai arī vēlu un lai arī nepilnīgi, bet Tautas partija atzīst, ka pirmsskolas obligātajai izglītībai ir vajadzīgs valsts budžeta atbalsts. Diemžēl 1999.gada augustā tieši no Tautas partijas priekšlikumiem šis jautājums tika risināts negatīvi, jo Viļa Krištopana valdībā sociāldemokrāti šo 1,5 miljonu gadā bija panākuši, neskatoties uz to, ka sociāldemokrātiem nebija izglītības ministra, neskatoties uz to, ka tas bija "Latvijas ceļam", toreiz bija Gaigala kungs. Mēs uzskatījām, ka mūsu līgums ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību ir tomēr pietiekami nopietns pamats, lai mēs varētu virzīties valstisku problēmu risinājumā.
Es gribētu uzsvērt tikai to, ka šinī gadījumā Tautas partijas ideja nav slikta. Viņai vienkārši pietrūkst dūšas to visu jautājumu atrisināt šā gada 1.septembrī, jo arī šā gada 1. septembrī skolotājiem ir jārisina problēmas un praktiski arī nākamā gada 1.septembrī jārisina. Un jūs zināt, ka pirmajās klasēs atnāk skolēni ar ļoti dažādu sagatavotības pakāpi. Pirmajās klasēs diemžēl ir nepieciešams šo līmeni zināmā mērā līdzsvarot, nevis straujiem soļiem iet uz priekšu, bet būtu visas valsts interesēs, ja mēs šo izglītības problēmu risinātu.
Tā ka mēs katrā ziņā šo pussoli atbalstīsim, novēlēsim Tautas partijai vismaz dūšu nākamā gadā budžetā šo problēmu iestrādāt. Varbūt ka jums šī dūša atradīsies, un tādā gadījumā jūsu politiskā kļūda — svītrot sociāldemokrātu panākumus Viļa Krištopana valdībā — vairs nebūs tik liela kā šobrīd.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man ir patiess prieks, ka arī citiem ir patiess prieks. Neapšaubāmi, apskatāmais jautājums ir svarīgs un vajadzīgs, un, liekas, par to te neviens nestrīdas. Bērnus ir jāsagatavo nopietnāk izglītības iegūšanai. Arī par to, liekas, nav nekāda īpaša spriešana.
Bet ir spriešana par vienu citu lietu. Man ļoti gribētos aicināt gan savus kolēģus koalīcijā, gan arī opozīcijā nopietnāk sekot tam, kas notiek ar budžeta projektu uz 2002.gadu. Jo diemžēl tas ir ļoti neskaidrs. Un tā, man liekas, ir viena no svarīgākajām lietām, runājot arī par šo te problēmu. Jo tiešām mums ir vajadzīga kaut kāda garantija, kaut kāda patiesa summa, uz kuru mēs varētu balstīties tad, kad mēs runāsim par šī te pieņemtā likuma īstenošanu.
Mums ir bijusi saruna un būs šodien vēl vienu reizi arī par to pašu nelaimīgo Nacionālo bibliotēku, ir jābūt skaidri redzamam finansējuma avotam un pietiekami skaidri redzamai summai. Citādi tā pārvēršas par tādu tukšu runāšanu.
Es gribētu atgādināt arī, pat ja pieņems budžetu uz nākamo gadu, tad, paldies Dievam, vēl šī Saeima būs pietiekami ietekmīga tanī ziņā, lai šis budžets sāktu strādāt. Neapšaubāmi! Bet to tālāko darbu, gribiet, negribiet, būs jāveic jau citai Saeimai un citai valdībai. Un līdz ar to mēs varam viņiem tikai ieteikt šo darbu turpināt.
Jo, redziet, jautājums tieši par budžetu, tieši par naudu, man liekas, tuvākajā gadā būs ļoti būtisks. Lai mēs nejauktu divas dažādas lietas: populismu — tukšu izrunāšanos — ar patiesiem skaitļiem, uz kuriem mēs balstīsim savu attīstību. Lai nepārvērstos rūpes par bērnu izglītošanu tikai galviņu glaudīšanā, rokas spiešanā tikai piketētājiem un pēc tam balsošanā, rīcībā pavisam citādā veidā.
Es šodien esmu pilnīgi pārliecināts, ka nospiedošais vairākums nobalsos par šo priekšlikumu. Nu kur tad jūs paliksiet, dabīgi, ka balsosiet, bet gribētu skaidri arī pateikt, ka, ja jau mēs esam sākuši nopietni runāt par tādām lietām, kas skar naudu un tās ieguldīšanu izglītības sistēmas attīstībā, tad arī ir jābūt nopietnam pārskatam vispār, kas notiks ar izglītības sistēmas attīstību, ne tikai atsevišķi izrauti priekšlikumi, lai arī cik tie nebūtu svarīgi. Jo arī šodien piketētāji runāja ne jau tikai par šo te jautājumu, bet runāja arī par tālāko pensiju un algu sistēmas attīstību, kas arī viņus pietiekami satrauc. Un tāpēc man ir jautājums: kuri ir divi Bērziņi — viens ir premjers, un otrs ir finansu ministrs. Un arvien retāk viņi ir sākuši parādīties plenārsēžu laikā. Šis ir jautājums, kas skar valsts finanses. Šis ir jautājums, kas skar budžeta projektu. Un tādi jautājumi būs arī, runājot par Nacionālo bibliotēku un citām līdzīgām lietām. Un tad iznāks tā: Saeima te sarunās vienu lietu, un pēc tam kaut kur valdība, daži cilvēki valdības vārdā diemžēl ir sākuši bārstīt solījumus pa labi un pa kreisi, neinformējot par to koalīcijas partnerus, pēc tam nostādot koalīcijas partnerus tādā jocīgā stāvoklī — ziniet, mēs izlēmām, ziniet, mēs esam sarunājuši, jums vajadzētu šito te pieņemt. Es negribētu, ka tādā veidā mēs attīstītu tālāk arī izglītības sistēmu valstī, un tāpēc lai arī valdības pārstāvji šeit biežāk piedalās šajās sarunās un lai skaidri pasaka, kā finansiāli izskatīsies šī te normas ieviešana turpmāk. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais — Jakovs Pliners. Lūdzu!
J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kā jums ir zināms, spēkā esošais Izglītības likums bija pieņemts ar jūsu balsīm 1998.gadā un stājies spēkā ar 1999.gada 1.septembri. Un tur tāda norma par 5—6 gadīgā vecuma bērnu apmācību pirmsskolas iestādēs un skolās eksistē. Diemžēl jums ir arī zināms, ka šī norma bija izmesta, starp citu, toreiz bija aprēķināts, ka no septembra līdz decembrim skolotāju algām ir nepieciešams 1,5 miljoni latu. Tad es uzskatu, ka šobrīd drusciņ, drusciņ, drusciņ vairāk. Bez šaubām, bērnu pirmsskolas sagatavošana ir nepieciešama, šeit viens otrs izcils pedagogs teica, ka bērni nav sagatavoti attiecīgi, viņiem būs problēmas. Problēmas bērniem būs vienmēr. Un izglītībā, un audzināšanā. Vienmēr problēmu nav tikai idiotiem. Mūsu bērni nav idioti, bet norma, neapšaubāmi, ir progresīva. Mēs, starp citu, frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāti, kādreiz arī bijām par šo normu, un pēc tam pret izmešanu no likuma teksta. Tātad es arī aicinu nobalsot par. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākošā Viola Lāzo. Lūdzu!
V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Godājamās deputātes! Cienījamie deputāti! Ja jūs atceraties, pirms pusotra gada, tieši pirms pusotra gada šajā zālē notika diskusijas par pusotru miljonu, ko pašvaldībām vajadzēja iztērēt, sagatavojot pirmsskolas bērnus, nu, kā teica pedagogi, mums jau tos pirmsskolas bērnus vajag izvest no mežiem ārā. Ne tikai iemācīt viņus lasīt. Kārtīgie pašvaldību vadītāji aizņēmās naudu, ekonomēja uz citiem līdzekļiem, darīja visu iespējamo, lai sagatavotu skolas solus toreiz, vēlāk viņi ļoti pievīlās, jo šī norma nobalsota netika. Ir pagājis pusotrs gads. Tagad atkal šī priekšlikuma iesniedzēji aicina gaidīt vēl pusotru gadu, tātad līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, un tad tikai šī norma varētu stāties spēkā ar citu finansējuma, jāteic, veidu un citu summu. Bet tajā pašā laikā šī vilcināšanās trīs gadus nozīmē, ka tie bērni, kuriem toreiz bija domāts tas pusotrs lats, viņi sen jau ir vai nu izvesti no mežiem, bet ļoti daudzi arī nav izvesti no mežiem, un pedagogu izmisums ir tiešām saprotams. Starp citu, godājamie kolēģi, ar pedagogiem laikam vajadzētu tikties ne tikai pie Saeimas, tad, kad viņi atnāk piketēt, bet droši vien ļoti nopietni strādāt komisijā, ne tikai rokas spiest. Tādēļ, protams, atbalstāma ir šī norma. Bet tā ir atkal kavēšanās. Un šīs Saeimas laikā mēs redzam, ka tā ir kavēšanās par trim gadiem. Tas nozīmē, ka cietīs ne jau tikai pedagogi, kuri nevar savilkt galus kopā, bet grib godīgi un kārtīgi izdarīt savu darbu, bet cietīs reāli tie, kam tas ir domāts, un tie ir mūsu bērni. Tātad, protams, mums jau nav citas izejas kā atbalstīt šo kompromisa variantu. Tikai tā ir atkal pārvirzīšana tālākā laikā, atkal tālākā laikā. Iepriekšējie runātāji ļoti pamatoti norādīja, ka tajos budžeta projekta variantos, kas mums ir pieejami attiecībā uz 2002.gadu, mēs joprojām skaidri nesaskatām, vai šī šodien iebalsojamā likuma norma tur tiks pildīta. Un tas ir vienīgais garants, uz ko mēs varētu balstīties. Tā ka, godājamie kolēģi, tā tiešām diemžēl ir uzskatāma tikai kā solījumu došana. Protams, mums diemžēl ir jāiet mazākā ļaunuma ceļš un jāatbalsta vismaz tas. Bet tas nav pareizais ceļš, kā rīkoties. Sociāldemokrāti, protams, balsos par šo normu.
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākošais Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Paldies Kārlim. Cienījamie kolēģi! Ļoti patīkami, ka Tautas partija labo savas rupjās kļūdas. Ļoti pārsteidzoši, tomēr sociāldemokrātu priekšlikumi atrada ceļu pie pozīcijas deputātu sirdīm. Un patīkami arī tas, ka esat sapratuši — piecu, sešu gadu bērniem arī ir jāmācās. Un jūs tagad runājāt nesen, ka armijā mums atnāk ļoti nesagatavoti kareivji, bet, ja viņi nemācās, kā tad viņi būs sagatavoti? Vēl jau jautājums ir tas, ka to bērnu Latvijā nav nemaz tik daudz. Un te nu finansējums patiesībā arī nav liels, tāpēc jūs arī piekritāt tam. Žēl tikai, ka tika iztirgoti bērnudārzi. Tagad jau nav, kur tos bērnus apmācīt, jo patiesībā bērnudārzu ir palicis dažas vienības. Un kur tad vēl viņus mācīsim? Tur jau vēl paceļas jautājums. Un triju gadu garumā, cienījamie pozīcijas deputāti, jūs risinājāt šo jautājumu un nevarējāt atrisināt. Nu bet tagad, par cik ir pienākusi saprašanas pilnveidošana jums, tad paliek vēl viens jautājums: kā tad mēs atlīdzināsim pašvaldībām tos izdevumus, kurus viņas izmantoja šo triju gadu garumā, veicot piecu, sešu gadu vecu bērnu apmācību, un kur atrast naudas līdzekļus? Ja jau pameklēsim, tad naudas līdzekļus atrast var. Ir jāsamazina pilnvarnieku algas, un it sevišķi viņu skaits. Arī ir jāpārskata tās briesmīgās prēmijas. Jūs labi atceraties, ka "Latvenergo" pieci, seši cilvēki gribēja sev sadalīt 119 000 latu. Bet viltība jau ir nākošā, par kuru jūs skaļi, protams, nerunājat. Tās ir 8.Saeimas vēlēšanas. Jūs gatavojaties uz to! Un, zinot to, ka pienāks, būs cita valdība, protams, uz tās pleciem var novelt visdažādākos solījumus un arī nobalsot par visdažādākiem priekšlikumiem. Bet redziet, parādi 720 miljoni, parādu apkalpošana — 56—58 miljoni ik gadu, slavenā bibliotēka, kur jūs gribat izlietot 120 miljonus latu, parādi, kuri krājas Latvijai, un reiz ko atnesīs mums "Lattelekom", Aizsardzības ministrijai vajadzīgi 80—90 miljoni latu, un tiesu lietas. Tā ka 2002.gada budžetam būs ļoti liela, smaga nasta. Un tāpēc ir jādomā. Bet tas priekšlikums ir atbalstāms. Valstij ir jāpalīdz un jāizglīto savi mazie pilsoņi, un tāpēc es aicinu balsot par.
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais — Andris Bērziņš. Kur ir Andris Bērziņš? Jūs nepiesakāties?
Dzintars Ābiķis. Otro reizi. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Pēc visām šīm debatēm es saprotu, ka pilnīgi visas frakcijas, visu frakciju deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Tādēļ man ir lūgums Saeimai to arī nobalsot, neskatoties uz to, ka formāli it kā mēs esam pārkāpuši Kārtības rulli, jo komisija šo precizēto tekstu izdalīja tikai šodien, bet tā kā es redzu, ka neviens neiebilst, tad es aicinu sēdes vadītāju, ņemot to vērā, balsot par šo precizēto tekstu, kas tika izdalīts.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Estas kungs, vēlaties?
J.Esta (TP). Godātie deputāti! Kāpēc šī jaunā norma ir nepieciešama? Balsojam? Nu tad balsojam. (Starpsauciens: "Neviens taču neiebilst! Balsot!")
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, tad deputāti neiebilst pret jauno redakciju 27.priekšlikumam? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27. — deputāta Ābiķa priekšlikumu jaunā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — nav. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu tālāk!
J.Esta. Paldies deputātiem!
28. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!
P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Nenoliedzami, ka pedagogu algu reforma bija un, es ceru, ir šīs valdības prioritāte, tikai ar šo reformu ne viss iet tā, kā vajag. Spriežot pēc tā, kas ir iesniegts atbildīgās komisijas redakcijā par to, ka pedagogu darba algu samaksa tiek palielināta līdz 2003.gada 1.septembrim nevis tā, kā bija paredzēts līdz 2002.gada 1.janvārim. Pārsteidzoši ir tikai viens, ka šādu priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija, nevis valdība. Ja valdībai ir problēmas, tad valdība šāda veida grozījumu būtu iesniegusi uz pirmo lasījumu kā valdības priekšlikumu grozījumos Izglītības likumā. Pašlaik valdība šādu priekšlikumu nav iesniegusi, bet, neskatoties uz to, atbildīgā komisija tomēr šādu grozījumu ierosina, vienkārši neloģiski izskatās, ka šāds priekšlikums nāk no atbildīgās komisijas, nevis no valdības. Nenoliedzami, ka tas ir sāpīgi pedagogiem — uzzināt kārtējo reizi, ka ar grozījumiem pedagoģisko darbinieku darba samaksas reforma ar mērķi to palielināt nenorisinās tik ātri, kā šeit pat zālē esošais likumdevējs līdz šim bija lēmis. Slikti ir arī tas, ka otrajā lasījumā ir vispār pārejas noteikumu 4.punkts izsvītrots, tādējādi jebkurā gadījumā ir diezgan problemātiski atbalstīt šo normu, jo tomēr darba samaksas reforma bija paredzēta, bija termiņi nosprausti, kad tam bija jānotiek, pašlaik šī valdība mēģina risināt jau ļoti daudzus jautājumus, šis nav vienīgais, arī pirmsskolas piecu un sešgadīgo bērnu apmācība jau tiek pamazām politiski lemta šajā Saeimā, bet nākamajai valdībai tā būs jārisina. Pensiju izdevumi 9,5 miljoni gadā gulsies uz nākamo valdību, nevis uz šo valdību. Metodiski it kā atkārtojas pilnīgi tas pats, kad Krištopana valdība nāca pie varas, un Godmaņa kungam bija jāsabalansē budžets, bet budžetā, pamatojoties uz iepriekšējās Saeimas populistiskajiem lēmumiem vienkārši to nevarēja izdarīt. Pamazām mēs ejam tajās pašās sliedēs, kā gāja iepriekšējā Saeima savas darbības beigās, pieņemot populistiskus lēmumus, kuri ir jārisina citiem.
Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties, Estas kungs?
J.Esta (TP) . Godātie deputāti, šī norma vienkārši ir precizējoša, tāpēc ka Ministru kabineta noteikumi par darba samaksas paaugstinājumu darbojas tieši līdz šim termiņam. Tā ka komisija atbalsta šo.
Sēdes vadītājs. Salkazanova kungs, jūs prasāt balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 16, atturas — 14. Priekšlikums ir pieņemts.
J.Esta. 29. — deputāta Bartaševiča priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Bartaševičs. Lūdzu!
A.Bartaševičs (PCTVL). Ņemot vērā, ka es gribu savu priekšlikumu mazliet citādu, un kas šeit ir rakstīts, es gribu, lai šis 4.1.punkts būtu atcelts vispār. Bet komisija piedāvāja savu redakciju, un sanāk ne tā, kā es gribēju, tāpēc es noņemu savu priekšlikumu un piedāvāju nebalsot vispār par to.
Sēdes vadītājs. Deputāts Bartaševičs savu priekšlikumu noņem, līdz ar to tas nav balsojams.
J.Esta. 30. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Nākamais priekšlikums — deputāts Spurdziņš — Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs — noņem savu 31.priekšlikumu.
J.Esta. Godātie deputāti! 32. — Dzintara Ābiķa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, bet tā kā mēs nobalsojām par 27.priekšlikuma jauno redakciju, tur ir iekļauts vārds "pirmsskolas". Es aicinu atbalstīt šo 32.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ļoti labi, ka mēs izlēmām tādu ļoti patīkamu jautājumu priekš mūsu pirmsskolas izglītības, bet vajadzētu paskatīties arī 32.priekšlikumu. Ābiķa kungs pareizi to ieteica, bet, ziniet, 2002.gads tomēr ir tālu, un pusotra miljona, es domāju, arī 2001.gadā varētu atrast. Drusciņ jāpārskata budžeta izdevumi, jāpārskata tie ārkārtējie izdevumi, kurus notērē mūsu ministrijas un visdažādākās īpašu uzdevumu ministrijas, un pusotra miljona — tā nav liela nauda, un tāpēc es domāju, ka korekcija ir jāveic, un labi būtu, ka mēs to algu izmaiņu sāktu ieviest no 2001.gada 1.septembra. Pedagogi būtu ļoti pateicīgi, un ļoti laba dāvana arī būtu mūsu pašvaldībām, jo jūs taču atbalstāt arī savus kolēģus. Un no pozīcijas partijas ir taču daudzi deputāti, daudzi pašvaldību vadītāji, kuriem tā slodze būs noņemta. Tāpēc es domāju, ka vajadzētu tomēr atbalstīt, ka 2001.gada 1.septembris. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!
P.Salkazanovs (LSDSP). Teikšu tā! Cienījamais Ābiķa kungs, jūs izlasījāt šo normu, ko mēs tagad gribam balsot 32.priekšlikumā? Iet runa gan par piecgadīgo, sešgadīgo bērnu pamatizglītību, gan par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansējumu, kas stāsies spēkā ar 2002.gada 1.septembri. Bet 60.pantā par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģiskajām darba algām pašvaldību bērnudārzos iet runa, ka tie tiek finansēti tāpat kā līdz šim. Nekas nemainīsies 2002.gada 1.septembrī, ir nekorekti uzrakstīta redakcija.
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Debatēs pieteikušies vairāk nav.
Komisijas vārdā vēlējāties?
J.Esta. Nē, paldies. Komisija atbalsta šo 32. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32. — deputāta Ābiķa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par — 67, pret — nav, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.
J.Esta. Paldies deputātiem par izpratni un darbu...
Atvainojos, jānobalso par likumu trešajā lasījumā. Mēs jau steidzamies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā", trešais lasījums! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts. Paldies!
Nākamo izskatām likumprojektu "Detektīvdarbības likums" . Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Tātad Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja trešajā lasījumā likumprojektu "Detektīvdarbības likums" ar reģistrācijas numuru 972.
Par pašu likumu.
1.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. 2. priekšlikums ir tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Noraidīja komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Kudums. Arī 3. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikumu komisija noraidīja.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Arī lūdzam atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — 5. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Arī 6. priekšlikumu, kas ir faktiski identisks ar 5. priekšlikumu, lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 6. — iekšlietu ministra Segliņa priekšlikumu.
Dz.Kudums. Tātad 7. priekšlikums ir Saeimas deputāta Sokolovska kunga priekšlikums. Šeit arī 8., 9. un 10. priekšlikums faktiski runā par vienu lietu, kam ir jābūt licencētās detektīvsabiedrības vadītājam, kas viņš ir, piemēram, komisija uzskata, ka tas ir Latvijas Republikas pilsonis, kuram ir augstākā valsts valodas prasme. Šeit Sokolovska kunga priekšlikumā, 7. priekšlikumā, ir, ka varētu būt Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis. Komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 7. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 33, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts.
Dz.Kudums. Aizsardzības un iekšlietu komisija izstrādāja 8. priekšlikumu, kurā ņēmām vērā arī Saeimas deputāta Cileviča kunga priekšlikumu, priekšlikuma daļu, kur šajā sabiedrībā jābūt vismaz vienam sertificētam detektīvam. Lūdzu atbalstīt 8. priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Līdz ar to nav balsojams 9. un 10. priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 9. un 10. priekšlikumu.
Dz.Kudums. 11. — Saeimas deputāta Dobeļa kunga priekšlikums ir pieņemts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Kudums. 12. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — un arī nākamais — 13. — Segliņa kunga priekšlikums — ir identiski, un lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 12. un 13. priekšlikumu.
Dz.Kudums. Labuckas kundzes priekšlikumu komisija atbalstīja precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 14. priekšlikumu.
Dz.Kudums. 15. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Balsojumu pieprasīja? Es atvainojos. Lūdzu balsojumu par 15. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 16, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts.
Dz.Kudums. 16. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
Dz.Kudums. 17. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikumu komisija pieņēma precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 17. priekšlikumu.
Dz.Kudums. 18. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Lūdzam arī atbalstīt 19. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kurā ir iestrādāts, ka šobrīd ar likuma pieņemšanas laiku, varēs saņemt sertifikātus tie cilvēki, kuri ir strādājuši Latvijas Republikas iestādēs, nevis pirms. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 19. priekšlikumu.
Dz.Kudums. 20. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Noraidīts Sokolovska kunga 21.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Kudums. 22. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Komisija pieņēma precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Kudums. 23. — Sokolovska kunga priekšlikumu komisija noraidīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 24. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 24. priekšlikumu.
Dz.Kudums. 25. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Komisija pieņēma precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Kudums. 26. priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Arī 27. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 27. priekšlikumu.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 28. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. 29. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums pieņemts komisijas precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Kudums. 30. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. 31. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. 32. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. 33. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Atbalstu komisijā guva 34. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 34. priekšlikumu.
Dz.Kudums. 35. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Komisija noraidīja 36. — Saeimas deputāta Cileviča kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Kudums. 37. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Noraidīts komisijā tika 38. — Saeimas deputāta Cileviča kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Kudums. Noraidīts tika arī 39. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 39. priekšlikumu.
Dz.Kudums. Un noraidīts tika arī 40. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
Dz.Kudums. 41. — Sokolovska kunga priekšlikums. Komisijā tika noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Kudums. 42. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums komisijā tika noraidīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
Dz.Kudums. 43. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 43. priekšlikumu.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 44. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 45. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu par likuma spēkā stāšanās kārtību. Bet šeit ir viena problēma ar to, ka mēs izņēmām no sēdes darba kārtības Operatīvās darbības likumu. Līdz ar to mums būtu ļoti operatīvi septembrī jāstrādā, lai šie likumi abi kopā stātos spēkā vienlaicīgi, jo tur ir saskaņotas normas.
Lūdzu atbalstīt 45. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 45. priekšlikumu.
Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Detektīvdarbības likums". Trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 13. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā". Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Jānis Esta. Lūdzu!
J.Esta (TP). Godātie deputāti! Dokuments nr. 3361.
1. — deputāta Gaigala priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 2. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 4. — deputāta Gaigala priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 5. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 6. — deputāta Gaigala priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 7. — deputāta Gaigala priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds Jānim Gaigalam. Lūdzu!
J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribēju izteikt tiešām lielu paldies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par darbu tieši pie šiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, jo tika izdarīts ļoti nopietns darbs. Tika ļoti rūpīgi izanalizēti visi panti, kas skar koledžu izglītību, un ieviesta daudz lielāka skaidrība un kārtība šajā te izglītības pakāpē un veidā.
Otrkārt, es esmu pārliecināts, ka šīs te izmaiņas dos reālu impulsu sakārtot koledžu sistēmu reāli dzīvē, jo šeit vienkārši un tieši ir pateikts, kas ir koledžas. Definēts: "Koledžas ir koledžas. Koledžas izglītība ir koledžas izglītība." Un nav neviens pašreiz jāmāna. Latvijā pēc būtības vēl nav nevienas koledžas. Tas, ka ir akreditētas dažas atsevišķas programmas, tas, ka ir atsevišķi tehnikumi, kuriem ir ievirze uz koledžas izglītības sniegšanu, tas, ka dažas augstākās izglītības programmas sākuma daļu ir nosaukušas par koledžām vai dažas citas mācību iestādes vienkārši sauc sevi par koledžām, tām nav koledžas izglītības. Šis likums un šie likuma grozījumi dos iespēju daudz precīzāk šos jautājumus realizēt dzīvē.
Konkrēti par šo priekšlikumu. Par 7.pantu. Es domāju, ka tas ir loģisks un absolūti nepieciešams papildinājums. Un papildinājums ir ļoti īss. Esošajā redakcijā ir, ka Ministru kabinets nosaka profesiju standartus. Šeit ir rakstīts, ka Ministru kabinets nosaka profesiju standartus un to izstrādes kārtību. Un tas ir absolūti loģisks punkts, jo profesiju standartu izstrādē, kā jūs redzat arī tālākajos pantos, esošajos 10. un 12., kur ir minēta citu ministriju kompetence, kā arī arodbiedrību, darba devēju, citu organizāciju kompetence, visur ir runāts par iespējamo sadarbību un piedalīšanos profesiju standartu izstrādē. Arī pašreizējos grozījumos — turpmākajos priekšlikumos 12., 24 — ir konkrēta atbildība vai konkrēti runāts par profesiju standartu izstrādi. Bet mēs zinām, ka atsevišķas ministrijas, un šinī gadījumā Izglītības un zinātnes ministrija, nevar noteikt kārtību, kādā citām valsts institūcijām vai arī citām ne valsts institūcijām piedalīties vai sadarboties tieši profesiju standartu izstrādē. Līdz ar to tas priekšlikums būs loģisks sākuma punkts, lai iedarbinātu arī pārējos jau esošos pantus un grozījumus, kas tiks izdarīti.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pēc būtības otrajam lasījumam atbalstīja priekšlikumu kā tādu. Arī Juridiskais birojs atbalstīja, un, jāsaka godīgi, vienkārši zināmā mērā organizatorisku jautājumu dēļ tas nebija iekļauts sākuma tabulā trešajam lasījumam. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam.
Komisijas vārdā — Estas kungs!
J.Esta (TP) . Godātie deputāti! Nevaru līdz galam piekrist deputātam Gaigala kungam, jo Ministru kabinetam būs grūti noteikt šo kārtību, kādā veidā izstrādājami tieši standarti. Ministru kabineta funkcija ir noteikt standartus. Tālākajā priekšlikumā ir runāts par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija organizē, organizē tajā skaitā arī visām šīm sabiedriskajām organizācijām, ko nupat šeit uzskaitīja Gaigala kungs. Tā ka komisija šo priekšlikumu — 7.priekšlikumu — nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsojumu! Ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — deputāta Gaigala priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 32. Priekšlikums pieņemts.
J.Esta. 8. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 9. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.
J.Esta. 10. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 11. — deputāta Gaigala priekšlikums atbalstīts daļēji un iekļauts 12. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 11. un 12.priekšlikumu.
J.Esta. 13.— atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 14. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 15. — deputāta Gaigala priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 16. — deputāta Gaigala priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 17. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 18. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. Tāpat 19. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 20. — deputāta Gaigala priekšlikums ar redakcionāliem labojumiem atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 21. — deputāta Gaigala priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 22. — deputāta Gaigala priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 22.priekšlikumu.
J.Esta. 23. — deputāta Gaigala priekšlikums atbalstīts daļēji, iestrādājot 24. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 23. un 24.priekšlikumu.
J.Esta. 25. — deputāta Gaigala priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 26. — deputāta Gaigala priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 27. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 28. — deputāta Gaigala priekšlikums atbalstīts daļēji, iestrādājot 29. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 28. un 29. priekšlikumu.
J.Esta. 30. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 31. — deputāta Gaigala priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 31. un 32.priekšlikumu.
J.Esta. 33. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 34. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 35. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Esta. 36. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam denbates. Debatēs vārds Guntim Dambergam. Lūdzu!
G.Dambergs (LC). Paldies, priekšsēdētāja biedra kungs! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka absolūti lielākā daļa profesionālās ievirzes izglītības iestādes ir Kultūras ministrijas rūpju lokā, es gribētu izmantot gadījumu un izteikt visdziļāko pateicību visiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, kuri ļoti veiksmīgi ir iestrādājuši Profesionālās izglītības likumā normu par profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. Varētu pat teikt, ka šī norma ir iestrādāta ne tikai veiksmīgi, bet arī ļoti perspektīvi nākotnei, kas ievērojamā mērā sakārtos šīs profesionālās ievirzes izglītības iestāžu sistēmu un ļaus darboties vēl labāk, nekā tas ir bijis līdz šim. Taču, iepazīstoties ar atbildīgās komisijas 36.priekšlikumu par pārejas noteikumu 4., 5. un 6.punkta redakciju, man būtu aicinājums cienījamajiem deputātiem ar izpratni pieiet šo likuma normu izskatīšanai un aicināt balsot šo priekšlikumu pa daļām. Atsevišķi 4., 5. un 6.pantu. Mēģināšu paskaidrot, kādēļ. Šī priekšlikuma trešā daļa, proti, 6.pants, pauž, manuprāt, ļoti pamatotu un atbalstāmu ieceri, proti, noteikt termiņu, līdz kuram visām pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestādēm ir jāveic akreditācija, lai varētu cerēt uz valsts finansējuma saņemšanu pedagogu algām. Ir noteikts konkrēts termiņš, līdz kuram šis darbiņš ir jāpadara. Diemžēl nekur citur šajā likumā mēs neatrodam norādi par to, kas tad notiek ar tām pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, kuras šajā termiņā ir veiksmīgi akreditējušās. Šī norma noteikti būtu jāiestrādā likumā kādā no tuvākajiem grozījumiem, bet pašreizējā redakcija ir divdomīga, un es aicinātu kolēģus deputātus pārejas noteikumu 6.pantu šādā redakcijā neatbalstīt. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Komisijas vārdā vēlaties, Estas kungs, piebilst vēl ko?
J.Esta (TP). Traktējums šeit ir dažāds. Tā ka es aicinu balsot par šo 36.priekšlikumu vai balsot daļēji, kā ir ierosināts. Kā deputāti lems.
Sēdes vadītājs. Tātad vispirms mums jābalso par deputāta Damberga priekšlikumu — balsot 36.priekšlikumu pa daļām. Kas ir par šo deputāta Damberga priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts. Balsojam pa daļām.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 36.priekšlikuma pirmo daļu, tas ir, 4.punkts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Priekšlikuma pirmā daļa pieņemta.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 36.priekšlikuma otro daļu, tas ir, 5.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Priekšlikuma otrā daļa ir pieņemta.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 36.priekšlikuma trešo daļu — 6.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — nav, atturas — 76. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad 36.priekšlikuma — atbildīgās komisijas priekšlikuma — trešā daļa — 6.apakšpunkts nav apstiprināts, nav pieņemts.
J.Esta. Godātie deputāti! Balsosim par likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā", trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts. Paldies!
J.Esta. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"" . Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Salkazanovs.
P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3363 "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"". Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.
1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
P.Salkazanovs. 2.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 2.priekšlikumu.
P.Salkazanovs. Paldies! Lūdzu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"", trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.
J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Sagatavojot trešajam lasījumam grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". atbildīgā komisija ir sagatavojusi un izvērtējusi 19 priekšlikumus.
1. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinātu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 2. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums — noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums pieņemts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 4. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Lagzdiņš. Tāpat 5. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. 6. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums ir pieņemts daļēji, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 6.priekšlikumu.
J.Lagzdiņš. Tas pats attiecas uz 7. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. 8. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 9. — deputāta Bartaševiča priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds deputātam Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (PCTVL). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lai būtu labāk saprotama mana priekšlikuma būtība, pāris situāciju apraksts. Bezmiegs daudziem ir ļoti labi pazīstama nelaime. Un cēlonis ir nevis kāda slimība, bet jūs vienkārši dzīvojat daudzdzīvokļu mājā, un mājas 1. stāvā ir izvietots neliels, bet ļoti trokšņains krodziņš. Otrais gadījums tieši no dzīves. Mājā ir seši dzīvokļi, un elektrosadales skapis atrodas frizētavā, kas izvietota tajā pat mājā, un avārijas gadījumā piekļūšana tam skapim ir tikai ar īpašnieka atļauju. Un mājas iemītnieki var sēdēt bez elektrības daudzas dienas, ņemot vērā, ka frizētava nefunkcionē un īpašnieku nevar atrast vispār. Par tādiem piemēriem, ka dzīvojamo telpu īpašniekiem nav tiesību ietekmēt to, kas notiek viņu mājas pirmajā stāvā, var runāt bezgalīgi.
Un es tomēr neapņemos atrisināt šo problēmu pilnībā — savstarpējās dzīvokļu un neapdzīvotās telpas īpašnieku attiecības katras dzīvojamās mājas ietvaros, bet daļēji tas ir iespējams, ja likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" tiks ieviesta norma, kura jau atrunāta Civillikumā 1037.pantā, proti, jādod tiesības mājas iedzīvotājiem privatizēt neapdzīvojamās telpas, kas atrodas viņu mājās, uz atvieglotiem noteikumiem. Tādiem pašiem, kādi ir, pieņemsim, zemes īpašniekiem vai īrniekiem, esošiem nomniekiem, telpas nomniekiem. Pēc jaunās kārtības secība būs sekojoša. Sākumā neapdzīvoto telpu piedāvā privatizēt esošajiem nomniekiem, ja, protams, viņiem nav nomas maksas vai nodokļu parādu. Pēc tam pirmpirkuma tiesības pāriet uz dzīvojamo māju kopīpašniekiem. Un tikai pēc tam, ja, pieņemsim, viņi neizmanto šo tiesību, tad telpas tiek nodotas izsolē visiem pārējiem. Augšminētās kārtības priekšrocība acīmredzama. Un visumā saimniekos viens īpašnieks. Un neapdzīvotās telpas tiek izmantotas nevis viena uzņēmēja interesēs, bet ņemot vērā iedzīvotāju viedokli. Tātad viņi paši izlems — izmantot telpas savām vajadzībām vai iznomāt citām, nosakot, protams, izmantošanas mērķi. Tieši tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot ne tikai par šo konkrēto, bet par veselu paketi, kurā ir četri priekšlikumi. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Debatēs pieteikušies nav vairāk. Komisijas vārdā vēlaties, Lagzdiņa kungs?
J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Šo Bartaševiča kunga priekšlikumu, piedaloties Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ekspertiem, Saeimas Juridiskā biroja ekspertiem, izvērtēja atbildīgā komisija, un mēs nepieņēmām to sekojošu apsvērumu dēļ.
Pirmkārt, šajā piedāvātajā normā nav reglamentēta situācija, ka gadījumā, ja, piemēram, simtsdzīvokļu mājas kāds no īpašniekiem, dzīvokļa īpašniekiem atsakās izmantot Bartaševiča kunga piedāvātās tiesības, kādas tiesības tad ir pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Citiem vārdiem sakot, šī norma, kolēģi, ir deklaratīva, jo iedomāsimies, ja, teiksim, 119.sērijas 121 dzīvokļa īpašniekiem būtu jāvienojas par to, ka viņi privatizē kā kopīpašumu pirmajā stāvā esošas 50 kvadrātmetru, teiksim, frizētavas telpas. Jūs varat, kolēģi, iedomāties, kādas problēmas būtu ar apsaimniekošanu, un šīs tiesības, ko ierosina Bartaševiča kungs, ir teorētiskas, jo dzīvokļu īpašnieki nekādā gadījumā nespēs vienoties par šo privatizāciju. Turklāt atsauce uz Civillikuma attiecīgo pantu ir nekorekta, jo Civillikums nenosaka privatizācijas kārtību, bet gan kopīpašniekiem pirmpirkuma tiesības iegādāties kādu nekustamā īpašuma daļu, kuru pārdod tās īpašnieks. Tādējādi, godātie kolēģi, mēs noraidījām šo normu kā nerealizējamu un tādu, kas apgrūtina apsaimniekošanu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. — deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 8, atturas — 48. Priekšlikums nav pieņemts.
J.Lagzdiņš. Līdz ar to 10. un 11.priekšlikums nav pieņemams. Un arī 12.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Lagzdiņš. 13. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Tā kā nepieņēmām Bartaševiča 9.priekšlikumu, tad arī 14.priekšlikums nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 15. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Tas pats attiecas uz 16.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 18. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Arī 19. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 19.priekšlikumu.
J.Lagzdiņš. Aicinātu pieņemt galīgajā, trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju""
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Razminovičs. Lūdzu, Razminoviča kungs!
A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3369.
1.priekšlikums ir izstrādāts no atbildīgās komisijas, un komisija, protams, to pati ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 2.priekšlikums nav balsojams, jo tas ir nobalsots iepriekšējā sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija, protams, pati ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. Līdzīgi ir ar 4. — atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas precizē terminu "būvdarbi".
Sēdes vadītājs. Arī atbalsta deputāti.
A.Razminovičs. 5., 6., 7. un 8.priekšlikums nav balsojams, jo tie jau nobalsoti iepriekšējā sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Razminovičs. 9. — atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija, protams, to pati ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 10. — atbildīgās komisijas priekšlikums, komisija pati ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 11.priekšlikums nav balsojams, jo tas jau ir nobalsots iepriekšējā sēde. Līdzīgi tāpat arī 12.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 11. un 12.priekšlikumu.
A.Razminovičs. 13. — atbildīgās komisijas priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 14. — atbildīgās komisijas priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Protams, pēc iespējas mazāk vajag izņēmumu, ja mēs pieņemam likumprojektu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām", bet tomēr ir daži tādi izņēmuma gadījumi, kuri, manuprāt, būtu atbalstāmi. Un likumprojekta spēkā esošais teksts nosaka, ka noteikt iepirkumu, kas saistīts ar valsts drošību, aizsardzību, valsts materiālo rezervju veidošanu pēc attiecīgas ministrijas iesnieguma, ja to ir atbalstījis Ministru kabinets, var pieskaitīt arī pie izņēmumiem. Protams, ka valsts drošības un aizsardzības jautājumi var būt arī konfidenciāli, un tāpēc, manuprāt, tomēr nav iespējams atbalstīt 14. — atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo komisija domāja, ka ir pēc iespējas mazāk šādi izņēmumi jāatstāj likumā. Bet tajā pašā laikā gandrīz visu frakciju deputāti dažādās sarunās saka, izlabosim šo normu vēlāk. Kāpēc vēlāk? Manuprāt, vienkārši nav jāatbalsta komisijas priekšlikums. Protams, ka arī sabiedrība "Delna" bija lūgusi pēc iespējas lielāku atklātību šim likumam, bet ir konfidenciālas lietas valsts drošībā un aizsardzībā, un tāpēc, manuprāt, tomēr šoreiz vajadzētu vienoties par to, ka 14.priekšlikumu neatbalstīt. Un šis izņēmums jau var notikt tikai vienā gadījumā — ja pēc konkrēta ministra konkrēta priekšlikuma par to lemj Ministru kabinets.
Sēdes vadītājs. Paldies! Kuduma kungs, jums pietiks ar trīs minūtēm? Līdz pārtraukumam ir palikušas trīs minūtes. (No zāles deputāts Dz.Kudums: "Pietiks!")
Lūdzu, Kuduma kungs! Nākamais debatētājs.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es tomēr lūgtu Razminoviča kungu, es lūgtu atbildīgajai komisijai šo 14.priekšlikumu noņemt, jo šeit ir tiešām runa par valsts iepirkumu, noteikumu iepirkumu, kas saistīts ar valsts drošību un aizsardzību un valsts materiālo rezervju veidošanu. Un turklāt tur vēl ir skaidri un gaiši pateikts, ka pēc attiecīgās ministrijas iesnieguma tā nolēmis Ministru kabinets, ja to nolemj Ministru kabinets, tātad ir uzliktas visas barjeras. Es kaut kā nevaru iedomāties, ja mūsu armijā jāiepērk, teiksim, būtu vai nu patronas, vai lielgabali, vai kāda cita munīcija, vai pat formas tērpi vai kaut kas cits, ka mēs šeit veidotu publisku izsoli, starptautisku kaut kādu tenderi, nu tas, manuprāt, jau būtu vienkārši smieklīgi, ja mēs tik tālu jau nonāktu. Piekrītot tam, ka ir jāsašaurina šis loks, bet kas attiecas uz valsts drošību, aizsardzību un materiālām rezervēm, tas tomēr ir jāatstāj. Es lūgtu atbildīgo komisiju šo priekšlikumu noņemt!
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr gatavojas reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Violai Lāzo. Lūdzu!
V.Lāzo (LSDSP). Cienījamās un cienījamie, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēdi pēc 15 minūtēm — 12.45 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Imantam Burvim.
I.Burvis (LSDSP). Cienījamie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi kuģniecības un citu svarīgu privatizējamo objektu privatizācijas jautājumā, lūdzu uz sēdi 209.telpā Jēkaba ielā 10/12, Sociālo un darba lietu komisijas telpās pēc piecām minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam. Lūdzu!
A.Bērziņš (JF). Cienītie Bērnu tiesību apakškomisijas locekļi lūdzu uz komisijas sēdi, bet komisijas sēde notiks Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās, lūdzu pēc 5 minūtēm burtiski uz 15 minūtēm uz komisijas sēdi.
Sēdes vadītājs. Bartaševiča kungs! Lūdzu nolasīt izdruku!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Gunārs Freimanis, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Edvīns Inkēns, Vaira Paegle, Jānis Straume. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Turpinām 5. jūlija Saeimas ārkārtas sesijas sēdi.
Izskatām likumprojektu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām". Trešais lasījums.
Un mēs apturējām debates pie 14.priekšlikuma.
Nākamais debatēs Kārlis Leiškalns. Lūdzu!
K.Leiškalns (LC). Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Kā teiktu Mačatiņš — re če nu, kur bijām, tur palikām!
Pagājušajā sēdē konstatējuši, ka ir izņēmumi, un negribot papildināt likumu ar jaunu izņēmumu, ko ierosina tieslietu ministre Labucka, mēs nolēmām likumu atsaukt un maksimāli izņemt izņēmumus no šī likuma ārā.
Komisija sanāca uz savu sēdi un arī pieņēma atbildīgās komisijas variantu, kas aicina izslēgt 4. panta 1. daļas 9. punktu. Un 9. punktā ir ierakstīts kā āmen baznīcā.... no resnuma iestājās aizdusa, atvainojos... noteikt iepirkumu, kas saistīts, iedomājieties vēl vārdu "saistīts", ar valsts drošību, aizsardzību, valsts materiālu rezervju veidošanu un valsts materiālo vērtību nodrošinājumu, ja pēc attiecīgās ministrijas iesnieguma tā nolēmis Ministru kabinets.
Mēs, izlasot šo redakciju, saprotam, ka pilnīgi viss ir saistīts ar valsts drošību. Iedzīvotāju labklājība ir saistīta ar valsts drošību, jaunas būves celtniecība pašvaldībās, neapšaubāmi, ir saistīta ar valsts drošību. Te nemaz nav runa par patronu pirkšanu, par ieroču pirkšanu, no kuriem Latvijas Republika nav tikusi vaļā vēl tagad, bet mēģina kaut kādā veidā pazīstamajai firmai "Katrim Stella" aizsūtīt tos atpakaļ.
Un nemaz nerunājot par valsts materiālo rezervju veidošanu, ko īsti neviens nesaprot, ko šis termins nozīmē un kas šīs rezerves veido.
Komisija pēc debatēm pagājušajā sēdē, kur tika asi izteikti viedokļi, ka šis pants ir tiešais ceļš uz to, ko prezidente pieminēja Zalcburgā, uz korupciju, nolēma likumprojektu atsaukt. Atsaucām, izdarījām. Tad, kad mēs atsaucām un izdarījām, tad pamodās Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrija saka: mums ir jāiepērk fantomi, un neviens nedrīkst zināt, vai tie būs MIG—29, E—16, F—14 vai bumbvedēji BI—52, kurus vairs neizmanto vjetkongu bombardēšanai. Vienu vārdu sakot, sākās atkal problēmas, un šodien mēs jau esam gandrīz gatavi vai vismaz aicinām minēto pantu likumā atstāt.
Es domāju, tā būtu nepareiza rīcība, jo jebkurš izņēmums ved uz šo izņēmumu paplašināšanu, pie tam, ja izņēmums tiek traktēts ārkārtīgi plaši, kas saistīts ar valsts drošību, tad zem šī izņēmuma Ministru kabinets pēc attiecīga ministra prasības var palikt jebkuru valsts vai pašvaldību pasūtījumu.
Un tāpēc es aicinātu tomēr šajā lasījumā atbildīgo komisiju, šis gan ir trešais lasījums, un tā kā likums stājas spēkā tikai nākamā gada — 2002. gada 1. janvārī, tad varbūt komisijai, varbūt Aizsardzības ministrijai, varbūt Ministru kabinetam, varbūt Satversmes aizsardzības birojam, ieinteresētajām pusēm strādāt pie jautājuma, kā atrisināt šo problēmu, jo tiešām gadās, ka ir lietas, kuras mēs nevaram izsludināt internetā, es nezinu, ko viņi tur pērk, teiksim, Kamaldiņam mēs pagājušā budžetā iedevām 1 miljonu priekš noklausīšanās ierīcēm, un es neesmu dzirdējis, ka uz šo noklausīšanās ierīču pirkšanu būtu izsludināts tenderis. Un nebūtu jau arī pareizi, jo tie, kurus gribēs noklausīties, zinot, kas par sistēmu tiek iepirkta, varēs nodrošināties pret šīs sistēmas darbību.
Bet acīmredzot mums likumā jānosaka imperatīva norma, tieša norma, ka neattiecas uz iepirkumiem, es tā mēģinu improvizēt, kā tas nākotnē varētu izskatīties, kuriem ir piemērojams likums par valsts noslēpumu. Šādā veidā mēs, protams, dažas problēmas varam atrisināt, bet es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas 14. priekšlikumu un izslēgt 4.panta 1. daļas 9. punktu, kurā ļoti vispārīgi un par ārkārtīgi vispārīgām lietām tiek pieņemts izņēmums likumā.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vienmēr rada izbrīnu visi tie izņēmumi. Kāpēc tika iestrādāts šis pants — 9.? Nu tur ir jāpasaka tieši — lai varētu nočiept, vai citādi pateikt — nozagt. Un daudz. Kas kontrolē iepirkumus Aizsardzības ministrijā? Neviens tos nekontrolē! Ko viņi grib, to viņi dara! Kā var Aizsardzības ministrijai ofšora zonā reģistrēta firma strādāt? Aizsardzības ministrijai! Pasakiet, lūdzu! Vecie ieroči no Slovēnijas līdz pat šim laikam — jau kādi četri vai pieci gadi glabājas Latvijā. Kas tas bija par darījumu? Vai tad tik tiešām mūsu militāristi neatšķir, kas ir vecs ierocis un kas ir jauns? Kāpēc ir atvērts uz Tallinas ielas veikals, kurš tirgo ar visdažādākajām Zviedrijas armijas formām? Kas to finansē? No kurienes parādījušās tās formas? Kas ir redzējis aprēķinus valsts materiālajām rezervēm? Kur tās glabājas? Kā tiek nomainītas, nu, lai tās nenovecotu? Kā tiek iepirkta degviela, un kur tā glabājas, un kur tā tiek izlietota? Kur ir tie tenderi un visdažādākā izsludinātā iepirkuma cenu salīdzināšana, kā darbojas komisijas... nekas nav. Un tas viss notiek nu kaut kādā veidā.
Kāpēc mūsu armija vispār atgādina Otrā pasaules kara tehnikas teatrālu izrādi? Paskatieties, kā apģērbti mūsu armijas karavīri! Pirmkārt, pēc konstrukcijas formas apģērbi ir nejēdzīgi. Otrkārt, tie ir pašūti no sieviešu kostīmu auduma. To taču nevar nonēsāt veselu gadu, tas audums neiztur. Tālāk cepures. Jūs paskatieties uz tām cepurēm! Vai tad tā cepure aiztur, pasargā kareivja galvu no lietus? Nē! Zābaki, kuru zoles pārlūzt vai nokrīt zole pēc divām, trijām dienām, kad pastaigājas pa mežu. 15 gadu veci matrači stāv uz gultām un gultas veļa aizvēsturiska. Maizi zaldātiem izdod 3 dienas vecu. Un tagad paskatieties desmit gadu garumā — 6000 cilvēku mēs nevaram apģērbt un viņus pat riktīgi pabarot. Paskatieties nakts dežūrās. Vai mūsu armijas zaldāti saņem kaut tēju bez maizes vai ar maizes gabaliņu? Nav tā! (Starpsauciens: "Nevar būt!") Sešos kā viņš vakariņas paēd, tā līdz astoņiem rītā, un pamēģiniet nosēdēt dežūrā!
Nav elementāro uzskates līdzekļu. Jūs aizejiet paskatieties, kas notiek kazarmās. Paskatieties fotogrāfijas, kuras izvietotas, nu, uz tādiem dēļiem, kur parāda, kā tad atpūšas. Tas taču ir kaut kas no tādām filmām, kuras jau vispār parādīt nevar.
Bet tagad par materiālajām rezervēm. Kas notiek Lubānas ielā ar materiālo rezervju noliktavām? Kāpēc tās veic kaut kādas komerciālas darbības?
Tāpēc izņēmumus nevar atbalstīt, un atbildīgās komisijas ierosinājums izslēgt 9. pantu, tas ir pareizs, un tas ir jāizslēdz laukā. Nevar būt nekādu izņēmumu! Kur ir izņēmumi, tur ir krāpšana. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajam vārds debatēs Normundam Pēterkopam — Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram. Lūdzu, Pēterkopa kungs!
N.Pēterkops (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie Saeimas deputāti! Es gribu izteikt Aizsardzības ministrijas viedokli par komisijas 14. priekšlikumu un arī par iepriekšējiem debatētājiem, kur tika izteiktas domas.
Faktiski Aizsardzības ministrija ir pēdējos gados kādas četras reizes pa trijiem gadiem kopumā lūgusi Ministru kabinetu lemt par lēmumu, ka uz attiecīgo iegādi vai pasūtījumu netiek piemērots likums "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu". Un pēdējais — tas bija gadījums, kad Latvijas valdība nolēma pievienoties Igaunijas valdības lēmumam iegādāties radaru, un arī faktiski tātad šie ir tādi īpaši gadījumi, kas saistīti tiešām ar valsts drošību un aizsardzību. Nevis tie gadījumi, ko minēja Bojāra kungs, par kaut kādu preču, par apģērba iegādi un tamlīdzīgi.
Aizsardzības ministrija nekad nav nākusi ar lūgumu Ministru kabinetā par zābaku iegādi vai par formas tērpu iegādi rīkot slēgtus vai vispār nerīkot konkursus. Šādi gadījumi mums nav bijuši, un tādus mums nevar pārmest.
Ļoti labu priekšlikumu izteica Leiškalna kungs par to, ka varētu būt labojums laika posmā līdz 1.janvārim, kad šis likums stājas spēkā, bet savukārt Aizsardzības ministrija labāk tomēr atbalsta viedokli, ka Saeima šobrīd pieņemtu otrajā lasījumā pieņemto redakciju, un tad to varētu uzlabot līdz 1.janvārim, kad likums stājas spēkā. Tātad, respektīvi, atstāt to redakciju spēkā, kas bija otrajā lasījumā un ko arī iesniedza valdība.
Es varu minēt varbūt pāris gadījumus, kādus šobrīd mēs redzam, kur ir problēmas, kāpēc piemērot likumu "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām", būs grūti rīkot mums atklātus konkursus vai slēgtus konkursus. Jo faktiski arguments ir tāds, ka varētu rīkot slēgtu konkursu. Arī slēgts konkurss šobrīd prasa visu šo informāciju par iegādi... dot šo atklātības principu. Tas nozīmē to, ka nav nekas tāds noslēpjams un viss jādod ir faktiski sabiedrībai iepazīties. Bet saistībā ar valsts drošību ir lietas, kas ir konfidenciālas, un mēs nevaram dot visiem atklātībā, kāda tipa ieročus vajadzētu iegādāties vienā vai otrā gadījumā. Tāpēc šis konfidenciālais raksturs pastāv. Un tas šajā likumā šobrīd atrisināts nav. Tas jāatrisina ir uz priekšu ar grozījumiem vai arī atstājot šobrīd Ministru kabinetam šo jautājumu izlemt.
Vēl ir tāda lieta, ka iegāde bieži vien tiek realizēta caur NATO Uzturēšanas un apgādes aģentūru "NAMSA". Šai aģentūrai ir vislielākā datu bāze specifisku preču iegādē un vislielākie ražotāji un piegādātāji.
Situācija ir tāda, ka NATO valstis caur šo aģentūru pasūta, un faktiski viņa ir tā, kas rīko šos konkursus, un viņa izvēlas šos pretendentus. Un attiecīgā valsts, kas pasūta, tā tikai pārskaita šo finansējumu, jo šeit aizsardzības jomā mēs jau nestrādājam vairs vieni paši un tas vairs nav atkarīgs tikai no mums. Tas faktiski ir jau visu NATO valstu interesēs.
Realizējot Baltijas valstu aizsardzības kopīgos projektus, arī šeit ir jautājumi, ka faktiski trīs valstis kopā, izstrādājot projektus, saskaņo, kāds, vienu vai otru drošības pasākumu realizējot, jāiegādājas viens vai otrs pasūtījums un prece jāiepērk. Arī šeit šinī gadījumā konkursu rīkošana faktiski ir gandrīz vai neiespējama.
Vēl konkursu rīkošana ir neiespējama arī tādos gadījumos, ja kāda no mūsu atbalstošajām valstīm veic kādu sūtījumu vai dāvinājumu. Un šinī gadījumā attiecīgā prece, vai tā varētu būt lidmašīna vai kāda cita tehnika, ir pēc tam jāremontē, un attiecīgi šī valsts, faktiski kas ir dāvinājusi, jau arī daļēji ir tā, kas varētu arī šo tehniku labot, uzturēt kārtībā un tamlīdzīgi. Arī šeit konkursu rīkošana ir faktiski neiespējama. Tā ka ir vairāki šie objektīvie gadījumi, kad Aizsardzības ministrijai būtu jāgriežas Ministru kabinetā ar lūgumu nepiemērot šā likuma normas.
Tātad tie ir tie daži piemēri, ko es gribēju minēt, kāds ir Aizsardzības ministrijas viedoklis. Mēs katrā gadījumā aicinām deputātus varbūt atstāt šobrīd otrajā lasījumā pieņemto redakciju, un varbūt tas būtu jauns grozījums, ka varētu varbūt to precizēt, lai nebūtu, protams, zem šī panta normām mēģināmas varbūt tādas ļoti plašas lietas, ko deputāti šeit minēja. Lai gan es neticu, ka Ministru kabinets varētu kaut kādu šādu apšaubāmu lietu atbalstīt. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Kārlis Leiškalns — otro reizi.
K.Leiškalns (LC). Mēs neviens neticam apšaubāmām lietām, bet no "Latvenergo" kases 3 miljoni pazuda. Un, cik es zinu, par to naudiņu vēl kāds partiju ir uztaisījis.
Bet tagad mēs varam runāt tālāk. Un visumā, piekrītot Pēterkopa kungam, ka ir gadījumi, kad atklāts konkurss neder. Vienkārši noslēpumainības dēļ. Ne jau tāpēc, ka mums kādu tanku ir uzdāvinājuši krievi vai čehi, kas uzdāvina lietotu mašīnu tikai vienā nolūkā, lai mēs pie viņiem to remontētu un iztērētu par šo mašīnu daudz vairāk naudas, nekā tā vispār maksā. Bet mēs nevaram, vai es nevaru piekrist Pēterkopa kungam, ka šī problēma ir jāatstāj likumā, jāpieņem trešajā lasījumā negatavs likums ar ārkārtīgi plaši interpretējamu normu, zem kuras var pabāzt jebkuru izņēmumu šajā pasaulē. Mums ir jāpieņem likums, kurā ir samazināts izņēmumu skaits likumā. Un, ja attiecīgais resors ir ieinteresēts un ja attiecīgais resors spēj, es šeit domāju Aizsardzības ministriju, pierādīt parlamentam, ka ir vajadzīgi daži izņēmuma gadījumi, ka ir vajadzīgas normas, kas šo atklātību, kuru prasa minētais likums, pakļauj Valsts noslēpuma likumam, tādā gadījumā parlaments līdz 1.janvārim, un es apsolu, mūsu komisija ir gatava to darīt, varētu pieņemt labojumus likumā steidzamības kārtā. Bet pilnīgi precīzi, nosaucot katru lietu, katru valsts pasūtījumu un katru valsts iepirkumu, kuram ir piemērojams likums par informāciju, tas ir, Valsts noslēpuma likums.
Tā ka, Pēterkopa kungs, es tomēr aicinātu atteikties no nolūka — kavēt parlamentam šā punkta izslēgšanu — un aicinātu Aizsardzības ministriju sagatavot normu, kurā ir precīzi minēti šie izņēmumu gadījumi. Jo, kā jūs zināt, tieši iepirkumu militārajā jomā, un ne jau Latvijā, kur pērk ārkārtīgi maz, bet visā pasaulē, tajā skaitā demokrātiskajā pasaulē, tajā skaitā demokrātiskajā Francijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, liberāldemokrātu ilgus gadus pārvaldītajā Japānā, tā ir tieši tā joma, kurā notiek vislielākā...
Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, jūs esat pārsniedzis jums atvēlēto laiku.
K.Leiškalns. ... valsts līdzekļu zagšana. Paldies, Pīka kungs, par aizrādījumu. Ar šo es beidzu, aicinot uzturēt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Leons Bojārs — otro reizi.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par kādiem noslēpumiem var runāt Latvijas armija, ja piedzērušies darbinieki no Aizsardzības ministrijas zaudē operatīvos dokumentus?
2000.gadā no budžeta nozuda, no Aizsardzības ministrijas budžeta nozuda 400 000 latu, kuri bija domāti kartogrāfijas darbiem. Kur tie palika? Jums sniedza kaut kas paskaidrojumu, vai bija pārskatīts? Nebija.
Nākamais jautājums ir tā dāma, kurai ir ekskluzīvas tiesības radīt tikai viņai formas tērpus Latvijas armijai. Kas tad tie par brīnumiem ir? Konkurss Kauņā par naktskluba pirkšanu. Jūs redzējāt to Saeimā? Un it kā tas naktsklubs ir nopirkts armijas vajadzībām dzīvokļiem. Ja tajā pašā laikā varēja veselus dzīvokļus nopirkt. No Slovākijas pirktais helikopters. Kā tad tur bija ar tiem konkursiem? Kādi vispār noslēpumi ir mūsu armijā? Automāti vecie? Karabīnes, triecienšautenes, kuras jau 30 gadus atpakaļ ekspluatēja. Vai tie tanki, kas saņemti no Čehoslovākijas? Slovākijas uzdāvinātie lielgabali? Varbūt atgriezīsimies pie tā, ka Vācija piedāvāja automāta patronas par 2 santīmiem, tad neņēma, bet toties nopirka par 10 no draugiem. Tā ka, redziet, es jau nemaz nerunāju par tiem mašīnu remontiem, kur vecas mašīnas — 20 vai 15 gadus — un katrai mašīnai remontam izlieto 2,5 tūkstoš latu katru gadu. Tad varbūt vajag nopirkt jaunu, lai to veco graustu desmit reizes neremontētu. Tāpēc atbalstīt tādu priekšlikumu nevar. Nav nekādu tādu noslēpumu, un nav tādu jautājumu, kurus nevarētu atrisināt bez izmaiņām likumā, kuras atļauj tik tiešām izlietot valsts līdzekļus nelietderīgi. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Dzintars Kudums — otro reizi. Lūdzu, Kuduma kungs!
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es tomēr lūgtu Bojāra kungam nopietnāk ieskatīties aizsardzības sistēmā, šobrīd apskatīties, kādos apstākļos dzīvo, un salīdzināt, teiksim, pirms gadiem trijiem un šodien mūsu karavīru, nevis zaldātu, ja? Un ļoti daudzas arī citas lietas. Un nevajag atcerēties, teiksim, tur, ka viens kaut ko pazaudējis un tā tālāk. Šādus gadījumus mēs varētu atrast jebkurā citā struktūrā arī. Bet, ja mēs runājam nopietni par šo te iepirkumu, kas saistās ar Aizsardzības ministriju un ar drošību, un ar materiālajām rezervēm, tad mums ir skaidri un gaiši jāpasaka, vai mēs uzticamies Ministru kabinetam vai ne. Vai mēs uzskatām viņus par potenciāliem blēžiem, ka viņi neatšķirs vienu lietu, par šo pasūtījumu, ka var ļaut slēgtā un, teiksim, slepenā formā izdarīt, un otru ne, nu, piedodiet man, kur tad mēs nonāksim? Ministru kabinets zina, kā rīkoties, un viņi nekādā gadījumā nerīkosies tā, ka par katru sīkumu ministrija — Aizsardzības ministrija vai Iekšlietu ministrija — sniegs iekšā: lūdzu mums, teiksim, šo izņēmumu. Nu nekādā gadījumā. Mums šeit ir jāatrod tas savstarpējais līdzsvars, ka likumdevējam ir jāpasaka, un Ministru kabinets tad akceptē vai neakceptē no ministrijas. Un šeit, es domāju, tas ir tas pats galvenais jautājums.
Sēdes vadītājs. Paldies! Anna Seile, otro reizi. Lūdzu!
A.Seile (TB/LNNBK). Godātie deputāti! Laikam Saeimas tribīne ir vienīgā vieta, kur deputātam runātājam nav jāatbild par saviem vārdiem, ko viņš pasaka. Un, noklausoties Bojāra kunga pēdējo repliku, gribētos jautāt — vai tad tiešām Lietuva vai Slovākija ir jau okupējusi Latvijas armiju?
Sēdes vadītājs. Paldies!
Dzintars Ābiķis. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā kā tomēr mūs klausās radioklausītāji, es arī gribētu pateikt vienu nelielu repliku.
Cienījamais Bojāra kungs! Tādā valstī kā Slovēnija mēs neesam iepirkuši ieročus. Slovēnija ir bijusī Dienvidslāvijas Republika, un tā nav Slovākija, kuru jūs acīmredzot domājat. Un tā nav arī Čehoslovākija, ko jūs nosaucāt, kurā mēs esam iepirkuši ieročus, jo Čehoslovākija kā valsts sen vairs neeksistē. Tā ir Slovākija, cienījamais Bojāra kungs! Un vajadzēja tomēr nedaudz būt uzmanīgākam savos spriedumos šādās lietās.
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais — Imants Burvis. Lūdzu!
I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Laikam visā pasaulē nav noslēpums, ka kara resors tā vai savādāk — ļoti bieži pamatoti, bet vēl biežāk — nepamatoti, slēpjoties aiz vārdiem "valsts noslēpums", tērē nodokļu maksātāju naudu. Tas ir visā pasaulē. Kārlis Leiškalns jau ne velti te arī piesauca vairākas iespējamās vietas, kas nav saistītas ar Latviju. Bet tā vai savādāk tā ir pasaules prakse, ka tauta visvairāk grib zināt tieši par to naudu, kas aiziet kara resoram. Kaut vai tāpēc, ka karot neviens negrib būtībā. Pati spēcīgākā valsts, lai arī kura par sevi tā uzskata, arī tā karot negrib un visus karus grib veikt ar svešām rokām. Un tādā gadījumā, atbildot varbūt Dzintaram Kudumam uz teicienu: "Vai mēs ticam, vai mēs uzticamies ministriem." Bet mums vispār nav tiesību viņiem uzticēties, mums viņiem jāskatās uz nagiem. Jo tad, kad iet lielas naudas bez kontroles, pats godīgākais cilvēks tādā vietā agri vai vēlu var kļūt par lielu, skaistu blēdi. Un ņemot vērā to, ka neviens no iepriekšējiem ministriem, strādājot smagi sviedros, vaigu sviedros, nav palicis nabags un armija nu nav saņēmusi līdz galam tās naudas, un atceroties tās mīļās, skaistās runas, ko mēs te runājam par virzību uz NATO, par to, kā jāpaaugstina ir budžets, tad tā vai savādāk ir nepieciešama skaidrība, jo vairāk nav svarīgi, vai parlaments uzticas valdībai. Smagākais stāvoklis ir tāds, ka tauta vairs neuzticas ne valdībai, ne parlamentam. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais — Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt sekojošo, ka ar tik plašu formulējumu, kāds ir šeit redzams, praktiski par valsts drošību, valsts aizsardzību, valsts materiālo rezervju veidošanu un ar valsts materiālo vērtību nodrošināšanu saistītiem valsts iepirkumiem nu radīt izņēmuma situāciju, es domāju, ir pilnīgi lieki un kaitīgi. Un tāpēc es aicinātu šoreiz valdības partijas sadūšoties, vismaz dažas, un nobalsot par šo priekšlikumu tāpat kā atbildīgā komisija. Un varbūt uzskatīt, ka tas nav pilnīgi viennozīmīgs neuzticības izteikums valdībai, kā to teica Dzintars Kudums, bet zināmā mērā tai redakcijai, kura šeit ir piedāvāta. Bet katrā ziņā, ja valdības partijas to uztvers kā neuzticības balsojumu valdībai, nu ko, mēs jūs atbalstīsim šajā balsojumā.
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais — Arnis Kalniņš. Lūdzu!
A.Kalniņš (LSDSP). Daļēji atkārtojoties, cienījamie kolēģi, es gribētu tomēr pievērst uzmanību tam, kas zem šī 9. apakšpunkta iet lielas summas. Tie ir vairāki desmiti miljoni latu. Vairāki desmiti miljoni latu. Un tajā skaitā sevišķi nepieņemama ir valsts materiālo rezervju veidošana, šīs pozīcijas veidošana bez konkursiem, bez izsolēm, un tā tālāk. To normāli dara pat nedemokrātiskākajās valstīs, konkursa kārtībā valsts rezervju veidošana. Tāpēc, protams, var būt labojumi par šo 9. apakšpunktu, saskalda sīkās daļās un veidojas sakarīgāks priekšlikums.
Otrs. Ja mēs nelaižam šeit atklātību, tas nozīmē ignorēt arī mūsu vietējo uzņēmēju darbību, interesi, uzņēmēju interesi, jo virknē šo pasūtījumu izpildē, neapšaubāmi, konkurētspējīgi ir mūsu Latvijas gan būvnieki, gan materiālo rezervju sagādātāji un tā tālāk.
Trešais. Runājot par uzticību un tā tālāk. Kāpēc mums jāveido mākslīgs mehānisms — skatīties uz pirkstiem tai vai citai amatpersonai, kur mēs varam, tur jālaiž ir brīvā tirgus instrumenti apgrozībā. Tajā skaitā arī, lai izpildītu šo 9. apakšpunktu. Tagad ir brīvais tirgus, ir konkurence, ir izsoles, atklātība, un atkritīs mums administrēšana un neuzticēšanās. Jo līdz šim šie skandāli, kas ir bijuši Latvijas vēsturē pēdējos desmit gados, neviens būtībā nav atklāts, neviens arī nav saņēmis sodu līdz šim. Un kāpēc nelaist šajā mehānisma apritē brīvā tirgus instrumentus šajā gadījumā? Tāpēc atbalstu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates slēdzu.
Vēlaties, Razminoviča kungs, komisijas vārdā?
A.Razminovičs (TP). Vēlētos tikai īsi piebilst un aicināt Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru nākt uz komisijas sēdēm un tur runāt šos te jautājumus, nevis šeit šodien plenārsēdē. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 14. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 4, atturas — 9. Priekšlikums atbalstīts.
A.Razminovičs. 15. un 16. priekšlikums vairs nav balsojami.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 15. un 16. priekšlikumu.
A.Razminovičs. 17. priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, un tas ir ļoti būtisks. Tas nosaka, ka iepirkumi valsts un pašvaldību lietām, tas ir, konkursi ar visu aprakstīto procedūru, jāsāk nevis no 10 000 latu, kā līdz šim bija paredzēts, bet no 5000 latu. Un tas arī pēc tam attiecīgi tiks mainīts tālākajos priekšlikumos. Komisija aicina atbalstīt savu viedokli.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 18. priekšlikums ir līdzīgs.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 19. priekšlikums vairs nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Razminovičs. 20. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums ir atbalstīts no komisijas.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 21. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. Līdzīgi 22. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. Precīzi tāpat ir 23. — deputāta Razminoviča priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 24. — Razminoviča priekšlikums arī ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Razminovičs. 25.priekšlikumu arī ir iesniedzis deputāts Razminovičs, komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 26. — Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts no komisijas.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 27. — deputāta Razminoviča priekšlikumu komisija arī ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 28., 29. un 30.priekšlikumu, kas ir iesniegts gan no deputāta Razminoviča, gan no Juridiskā biroja, komisija ir daļēji atbalstījusi, ietverot to savā 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 28., 29., 30. un 31.priekšlikumu.
A.Razminovičs. 32.priekšlikums no deputāta Razminoviča ir radis atbalstu komisijā.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 33. — Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī atbalsta deputāti.
A.Razminovičs. Līdzīgi arī 34.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 35.priekšlikums precīzi tāpat ir atbalstīts no komisijas.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 36. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts no komisijas.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. Savukārt 37. — Juridiskā biroja priekšlikums līdzīgi ir atbalstīts no komisijas.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 38. — Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts...
Sēdes vadītājs. ...un ietverts 39. priekšlikumā.
A.Razminovičs. Un 39. — deputāta Razminoviča priekšlikumā, un komisija 39.priekšlikumu ir atbalstījusi. (No zāles deputāte Muižniece: "Balsot par 39. priekšlikumu!")
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 38. un 39.priekšlikumu. Piedodiet! Balsot 39.? Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 38., bet prasa balsojumu par 39.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 39. — Razminoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 1, atturas — 43. Priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu tālāk!
A.Razminovičs. 38.priekšlikums arī noteikti nav atbalstīts, jo tie ir līdzīgi pēc būtības.
Sēdes vadītājs. Piedodiet, 38.priekšlikumu...
A.Razminovičs. ...tas ir ietverts...
Sēdes vadītājs. ...mēs atbalstījām, un par 39. bija prasīts balsojums.
A.Razminovičs. 40. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 41. un 42. — deputāta Razminoviča priekšlikumi ir atbalstīti 43.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 41.priekšlikumu.
A.Razminovičs. 42.priekšlikums arī ir atbalstīts 43.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Arī par 42. priekšlikumu deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 43. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts no komisijas.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 44.priekšlikumu komisija pati ir izveidojusi un to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 44.priekšlikumu.
A.Razminovičs. Līdzīgi ir 45. — atbildīgās komisijas priekšlikums un atbalstīts no komisijas.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 45.priekšlikumu.
A.Razminovičs. 46. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 47. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
A.Razminovičs. 48. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts no komisijas.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 49. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 50. — atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 51. — deputāta Razminoviča priekšlikums atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 51.priekšlikumu.
A.Razminovičs. 52. — atbildīgās komisijas priekšlikums. 53., 54. — ir līdzīgi, un tie ir atbalstīti no komisijas.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 52., 53. un 54.priekšlikumu.
A.Razminovičs. 55. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 56. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts 57. — Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 58. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 59. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 60. — atbildīgās komisijas priekšlikums, protams, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī atbalsta deputāti.
A.Razminovičs. Līdzīgi 61. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 62. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 63. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 64. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 65. — deputāta Razminoviča priekšlikumu vajadzētu balsot pa daļām, jo saistībā ar mūsu 39.priekšlikuma balsojumu pēdējais teikums vairs nebūtu atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums — balsot 65. — deputāta Razminoviča priekšlikumu — pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 10. Balsojam 65.priekšlikumu pa daļām.
Lūdzu jūsu priekšlikumu, par kuru tiek dalīts teksts.
A.Razminovičs. Otrā daļa ir beidzamais teikums, kas skan: konkursa nolikumu un kandidātu atlases nolikumu izsniedz bez maksas. Tā būtu otrā daļa, un tad to arī nevajadzētu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tātad, godājamie deputāti, balsosim par 65.priekšlikuma pirmo daļu, kas ir faktiski viss 4.punkts, atskaitot pēdējo teikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 65.priekšlikuma otro daļu, tas ir, priekšlikuma pēdējo teikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 26, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts, tātad pēdējais teikums no 65.priekšlikuma ir izslēgts. Lūdzu, turpiniet!
A.Razminovičs. 66. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 67. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts, komisija to ir redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 68. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts 69.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 70. — atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija to pati ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. Līdzīgi ir 71. — atbildīgās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 72. — Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 73. — deputāta Razminoviča priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti abalsta.
A.Razminovičs. 74. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 75. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 75.priekšlikumu.
A.Razminovičs. 76. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 77. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts, bet komisija to ir redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 78. — iesniedzējs ir iepriekšējais, komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 79. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 80. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 81. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts no komisijas.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 82. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. Savukārt par 83.priekšlikumu es runāju komisijas vārdā, un komisija mani ir pilnvarojusi, atsaucu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. 83.priekšlikums ir atsaukts.
A.Razminovičs. 84. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts deputāta Razminoviča 85.priekšlikums, tikai komisija redakcionāli to precizējusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Razminovičs. 86. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts, un tas arī būtu jāatbalsta, jo tas ir saistībā ar 84.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 86.priekšlikumu.
A.Razminovičs. Savukārt 87. — deputāta Razminoviča priekšlikumu komisijas vārdā un pats savā vārdā vēlētos atsaukt.
Sēdes vadītājs. 87.priekšlikums ir atsaukts.
A.Razminovičs. 88. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts no komisijas.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 89. — deputāta Razminoviča priekšlikums arī ir radis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 90. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts 91. — Juridiskā biroja priekšlikums, tikai komisija ir redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. Savukārt 92. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts no komisijas.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Razminovičs. 93. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 94. — Juridiskā biroja priekšlikums arī ir radis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 95. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 96. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts, bet komisija to ir redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts beidzamais — 97. — Razminoviča priekšlikums no komisijas.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 97. priekšlikumu.
A.Razminovičs. Aicinu komisijas vārdā balsot par trešā lasījuma pieņemšanu likumam!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām". Trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā". Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums. Lūdzu, Kuduma kungs!
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja grozījumus Obligātā militārā dienesta likumā un lūdz Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies neviens nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā", pirmais lasījums! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Nākamais ir... Piedodiet, priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
Dz.Kudums. 1. septembris.
Sēdes vadītājs. 1. septembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš apstiprināts.
Nākamais — l ikumprojekts "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā" . Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kuduma kungs!
Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja savā sēdē likumprojektu "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā" un lūdz Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies nav neviens. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā", pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam!
Dz.Kudums. 1. septembris.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — arī 1. septembris.
Nākamais — likumprojekts "Par Nolīgumu par izglītības, zinātnes un kultūras materiālu ievešanu un tā Protokolu". Pirmais lasījums.
Komisija ierosina atzīt par steidzamu.
Lūdzu, komisijas vārdā... Ārlietu komisijas vārdā — Krasta kungs!
G.Krasts (TB/LNNK). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai Latvija pievienotos UNESCO nolīgumam, kas paredz atcelt nodokļus un samazināt tirdzniecības ierobežojumus importam. Kas attiecas uz tādām grupām kā grāmatu publikācijām un dokumentiem neredzīgajiem, kā arī citiem priekšmetiem, kas paredzēti neredzīgajiem izglītības, zinātnes un kultūras jomās, jāsaka, ka lielākā daļa no Latvijas šobrīd pastāvošās likumdošanas jau ir atbalstoša, ir sakrītoša ar UNESCO šī te nolīguma normām, un šie ir pēdējie labojumi, kas ir nepieciešami, lai mēs varētu šo te normu... šīs te UNESCO nolīguma normas ieviest Latvijā pilnībā.
Atbildīgā komisija aicina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
G.Krasts. Izskatīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts "Par Nolīgumu par izglītības, zinātnes un kultūras materiālu ievešanu un tā Protokolu" pirmajā lasījumā apstiprināts.
G.Krasts. Aicinu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā lasījumā tūlīt pat, ja nav iebildumu, protams!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā, līdz ar to likums pilnībā ir pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" . Otrais lasījums. Izskatīšanas turpināšana.
Komisijas vārdā — Māris Vītols.
M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs turpinām strādāt ar dokumentu nr. 3302, un mums ir jāizskata 26. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem piedāvātajā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies neviens nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta 26. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 2. Nav kvoruma.
Lūdzu atkārtojam balsojumu! Balsošanas režīmu! Vēlreiz balsojam par likumprojekta "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" 26. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 2. Balsojums ir ieskaitīts. Tātad 26. priekšlikums ir apstiprināts.
M.Vītols. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus otrajam lasījumam apkopotos priekšlikumus, un aicinu lemt par likumprojekta atbalstīšanu otrajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" otro lasījumu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — nav, atturas — 2. Balsojums neskaitās.
Lūdzu atkārtot balsojumu! Balsošanas režīmu! Balsojam atkārtoti! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 2. Balsojumā nav kvoruma.
Izsludinu pārtraukumu uz 5 minūtēm!
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .
Sēdes vadītājs. Noteiktā pārtraukuma laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet savas vietas!
Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, jo mums jāatkārto balsojums! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" otro lasījumu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 1.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Šeit ir deputātu iesniegums. Pirms mēs izskatām priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam, šeit ir deputātu iesniegums. Likumprojekta "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" balsojumā par otrā lasījuma redakciju balsoja deputāti, kuri nebija Saeimas sēžu zālē. Aicinām pārbalsot! (Zālē troksnis.)
Godājamie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo deputātu iesniegumu — vai pārbalsojam likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 21, atturas — 28. Piecu deputātu priekšlikums noraidīts.
Lūdzu, Vītola kungs, priekšlikumi trešajam lasījumam. Priekšlikumu termiņš.
M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 1.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam trešajam lasījumam 1.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības punkts — likumprojekts "Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums".
Komisijas vārdā — Ražuka kungs!
R.Ražuks (LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāja biedr! Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! Cienījamie radioklausītāji! (Zālē visu laiku troksnis.) Šodien man ir tas pienākums nākt jūsu priekšā ar ārkārtīgi sarežģītu un pretrunīgu...
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu klusāk! Es nevaru dzirdēt likumprojekta lasījuma vadītāju. Un arī jūs droši vien nevarat dzirdēt. Lūdzu, kolēģi, nomierinieties, ieņemiet savas vietas un klausieties likumprojekta lasījumu!
Lūdzu, turpiniet, Ražuka kungs!
R.Ražuks. Paldies! Šodien mans pienākums nākt jūsu priekšā ar ārkārtīgi sarežģītu gan no medicīniskā, gan no sabiedrības viedokļa dažādu morāli ētisku aspektu dēļ uztvertu likumprojektu, kurš ārkārtīgi nepieciešams Latvijai. Tas ir ārkārtīgi nepieciešams Latvijai, jo līdz šim brīdim šī svarīgā medicīnas vai veselības aprūpes joma, kā mēs to saucam tagad, tika regulēta vēl ar padomju ēras mantotu instrukciju — 1993.gada Ministru kabineta izdotu instrukciju varā.
Iepriekšējā, 6.Saeimā, neizdevās izstrādāt pilnvērtīgu un visus apmierinošu seksuālās un reproduktīvās veselības likumu. Šī Saeima speciāli šim nolūkam, izveidojot apakškomisiju pie Sociālo un darba lietu komisijas, pusotru gadu strādājot, cītīgi strādājot, kopīgi ar speciālistiem savā jomā un dažādās citās nozarēs, veselības aprūpes organizatoriem nonāca pie pašreizējās likuma redakcijas, kuru prezentēja Sociālo un darba lietu komisija, un šis likums tika vēlreiz rūpīgi izskatīts, izdiskutēts, un tagad šis likums tiek prezentēts jūsu priekšā. Aicinu sākt likuma izskatīšanu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu tuvāk mikrofonam, Ražuka kungs!
R.Ražuks. 1. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par nosaukuma izmaiņu. Izslēgt vārdu "iedzīvotāju". Turpmāk likums sauktos "Seksuālās un reproduktīvās veselības likums".
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
R.Ražuks. 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Tālāk redakcionāls precizējums. Un 3. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš arī guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
R.Ražuks. 4. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 5. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Komisija ir atbalstījusi arī 6. — deputātes Aidas Prēdeles priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Deputāta Māra Vītola 7.priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
R.Ražuks. Komisija atbalstījusi labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikumu par 5.panta piekto daļu jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 9. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to komisijas priekšlikumā nr. 11.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 9.priekšlikumu.
R.Ražuks. Tas pats attiecas arī uz 10. — labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikumu, kurš tika atbalstīts, iestrādājot 11. — komisijas izveidotajā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 10. un 11.priekšlikumu komisijas viedoklim.
R.Ražuks. Tālāk seko otras daļas redakcionālais precizējums un 12. — deputāta Māra Vītola priekšlikums, kurš daļēji atbalstīts, iestrādājot komisijas priekšlikumā nr.15.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs Māris Vītols. Lūdzu!
M.Vītols (TP). Godātie kolēģi! Lielā mērā manis izteiktais priekšlikums par 5.panta trešās daļas redakciju ir līdzīgs tam, ko komisija ir atbalstījusi. Un līdzīgu priekšlikumu arī ir iesniedzis labklājības ministrs. Un tā būtība ir tāda, ka šis likums nodrošina iespēju grūtniecēm, kuras ir nonākušas krīzes situācijā, ka pašvaldība tām sniedz iespēju saņemt Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra pakalpojumus. Diemžēl Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā 15.priekšlikumu un nav noteikusi, ka Ministru kabinetam būtu jānosaka kārtība, kādā veidā pašvaldības nodrošina šo iespēju saņemt sociālās aprūpes palīdzību un arī rehabilitācijas pakalpojumus. Un es uzskatu, ja šajā likumā un šajā pantā netiek uzdots Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veidā šo palīdzību krīzes situācijā nonākušas grūtnieces var saņemt, tad šis paliks tikai kā deklaratīvs punkts šajā likumā un arī netiks dzīvē īstenots, jo pašvaldības vienmēr varēs atsaukties uz to, ka nav skaidri definēts, kādā gadījumā mēs varētu uzskatīt, ka ir šī krīzes situācija, uz ko tas attiecas un kādā veidā šo visu varētu izmantot. Vienīgi tad, ja Ministru kabinets varētu noteikt kārtību, mēs varētu būt droši, ka tiešām tās sievietes, kas ir nonākušas krīzes situācijā, arī šo sociālo aprūpes palīdzību saņems.
Tādēļ es lūdzu atbalstīt 12.priekšlikumu, kura vienīgā atšķirība no komisijas priekšlikuma ir tā, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šo palīdzību sniedz.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairāk nav.
Lūdzu, Ražuka kungs, komisijas vārdā!
R.Ražuks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt 15., vēlāk esošo priekšlikumu, neatbalstot deputāta Vītola priekšlikumu, jo šāds bija komisijas viedoklis.
Sēdes vadītājs. Vītola kungs, jūs prasāt balsojumu par 12.priekšlikumu?
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. — deputāta Vītola priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 1, atturas — 49. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
R.Ražuks. 13. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 14. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums daļēji atbalstīts, iestrādājot komisijas priekšlikumā nr. 15.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 14. un 15. priekšlikumu.
R.Ražuks. 16. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
R.Ražuks. 17. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts, iestrādājot atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.18.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 17. un 18. priekšlikumu.
R.Ražuks. 19. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Arī 20. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 21. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums daļēji atbalstīts, iestrādājot komisijas priekšlikumā nr.22.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 21., 22.priekšlikumu.
R.Ražuks. 23. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
R.Ražuks. Arī 24. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums bija atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 25. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums guva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Komisija atbalstījusi arī labklājības ministru Andreju Požarnovu viņa 26.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 27. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums atbalstīts daļēji, iestrādājot komisijas priekšlikumā nr.29.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 27.priekšlikumu.
R.Ražuks. Līdzīgi komisija rīkojās arī Labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikuma gadījumā, iestrādājot to Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā nr.29, daļēji to atbalstot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 28. un 29.priekšlikumu.
R.Ražuks. Komisija atbalstīja 30. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Saeimas Juridiskā biroja 31.priekšlikums bija atbalstīts daļēji, iestrādājot komisijas priekšlikumā nr.34.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 31.priekšlikumu.
R.Ražuks. Līdzīgi komisija rīkojās 32.priekšlikuma gadījumā, ko bija iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, atbalstot un iestrādājot priekšlikumā nr.34.
Arī labklājības ministra Požarnova priekšlikumā nr.33, atbalstot to daļēji un iestrādājot komisijas priekšlikumā nr.34.
Un arī savā Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā nr.34, ko, apvienojot visu minēto, atbalstīja pilnībā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 32., 33. un 34.priekšlikumu.
R.Ražuks. 35. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
R.Ražuks. 36. — labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
R.Ražuks. 37. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums atbalstīts, iestrādājot komisijas priekšlikumā nr.39.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
R.Ražuks. Līdzīgi komisija rīkojās arī ar labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikumu nr.38, to daļēji atbalstot un iestrādājot komisijas priekšlikumā nr.39, ko tā atbalstīja pilnībā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 38. un 39.priekšlikumu.
R.Ražuks. 40. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums tika atbalstīts pilnībā.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Arī 41. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — guva pilnu komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 42. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
R.Ražuks. 43. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 43.priekšlikumu.
R.Ražuks. 44. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 45. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 46. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums guva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Arī 47. — labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja arī savu — 48.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 49. — deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Atvainojiet, deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 49. — deputātes Prēdeles — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 5, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu turpiniet!
R.Ražuks. 50. — Sociālo un darba lietu komisijas — priekšlikums guva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Komisija neatbalstīja 51. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
R.Ražuks. Komisija daļēji atbalstīja 52. — labklājības ministra Požarnova — priekšlikumu un iestrādāja to savā — 53. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, ko pilnībā atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 52. un 53.priekšlikumu.
R.Ražuks. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr.54 tika atbalstīts, iestrādājot komisijas priekšlikumā nr.55, ko Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja pilnībā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 54. un 55.priekšlikumu.
R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja arī savu 56.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
R.Ražuks. 57. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas — priekšlikums neguva Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
R.Ražuks. Līdzīgi netika atbalstīts arī labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums — nr.58.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai.
R.Ražuks. Tā vietā komisija izstrādāja savu 59. — Sociālo un darba lietu komisijas — priekšlikumu, kuru atbalstīja pilnībā.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 60. — Sociālo un darba lietu komisijas — priekšlikums tika atbalstīts pilnībā.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
R.Ražuks. 61. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas — priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
R.Ražuks. Netika atbalstīts arī 62. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas — priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai.
R.Ražuks. 63. — Saeimas Juridiskā biroja — priekšlikums tika atbalstīts no komisijas puses.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 64. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums tika atbalstīts pilnībā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 65. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
R.Ražuks. 66. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums arī tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 67. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums guva Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.
R.Ražuks. 68. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums guva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
R.Ražuks. 69. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums tika atbalstīts no sociālo un darba lietu komisijas puses.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
R.Ražuks. Tālāk seko redakcionāls precizējums.
70. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
R.Ražuks. Kā arī 71. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
Ražuka kungs, pirms mēs turpinām izskatīt šo likumprojektu, man ir viens ierosinājums. Vadoties no Kārtības ruļļa 49.panta, es lūdzu izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm neparedzētu apstākļu dēļ. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 5. Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 15.15.
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Turpinām sēdes darbu. Likumprojekta "Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums" otrā lasījuma izskatīšana.
R.Ražuks (LC) . Godājamais Saeimas priekšsēdētāja biedr! Atļaujiet turpināt ar 72. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, ko komisija atbalstīja, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
R.Ražuks. Nākamais 73. — labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums, kas tika atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
R.Ražuks. 74. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
R.Ražuks. Nākamais 75. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 76. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, Sociālo un darba lietu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 76.priekšlikumu.
R.Ražuks. Tālāk seko redakcionāls precizējums par 22.panta redakciju un nākamais ir 77. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko komisija pilnībā atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 78. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 79. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
R.Ražuks. 80. — deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums neguva komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 80. — deputātes Prēdeles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 4, atturas — 49. Priekšlikums nav pieņemts.
R.Ražuks. 81. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums guva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 82. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums netika atbalstīts no Sociālās un darba lietu komisijas puses.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
R.Ražuks. Arī deputāta Vītola 83.priekšlikums netika atbalstīts no Sociālo un daba lietu komisijas puses.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs Māris Vītols. Lūdzu!
M.Vītols (TP). Kolēģi! Es tiešām, protams, nevaru cerēt, ka šis mans priekšlikums iegūs Saeimas vairākuma atbalstu, bet labprāt vēlos izteikt šeit argumentus, kāpēc šāds priekšlikums ir paredzēts. Runājot par grūtniecības pārtraukšanu, jau pirmajā lasījumā mēs runājām par to, ka būtu jāpaaugstina ārstu atbildība gadījumos, kad sieviete vēlas izdarīt abortu, un ka ārsta pienākums būtu izskaidrot sievietes visus ar grūtniecības pārtraukšanu iespējamos sarežģījumus. Kā arī ārsta pienākums būtu censties iespēju robežās atrunāt pacienti no grūtniecības pārtraukšanas, tajā skaitā izskaidrojot un paredzot iespējas saglabāt topošajam bērnam dzīvību, piemēram, nododot viņu valsts vai kādā cita veida aprūpē. Tas, ko es piedāvāju šeit, ir vienkārši paredzētā šī panta daļa, pēc tam uz trešo lasījumu var precizēt redakciju, ka ārsts ir tiešām atbildīgs visu šo informāciju pacientei sniegt un arī viņa pienākums ir censties atrunāt pacienti no grūtniecības pārtraukšanas. Tātad darīt visu iespējamo, lai šī dzīvība tiktu saglabāta, protams, atstājot sievietei šīs tiesības pieņemt galīgo lēmumu, bet vismaz no valsts puses tad ārsta pienākums šeit būtu precīzi noteikts.
Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Ražuka kungs, vēlaties piebilst kaut ko komisijas vārdā?
R.Ražuks. Komisijas vārdā es vēlos pateikt, ka Sociālo un darba lietu komisija, izstrādājot savu 84.priekšlikumu, uzskatīja to par pilnīgi atbilstošu tiem mērķiem, kurus nupat savā uzstāšanās nosauca deputāts Vītols. Aicinu neatbalstīt deputāta Vītola 83.priekšlikumu un aicinu atbalstīt 84. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vītola kungs, jūs prasiet balsojumu? (No zāles deputāts Vītols: "Jā!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Vītola 83.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 5, atturas — 41. Priekšlikums nav apstiprināts. Lūdzu, turpiniet!
R.Ražuks. Nākamais 84. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 85. — deputāta Vītola priekšlikums daļēji atbalstīts, iestrādājot komisijas 86.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 85. un 86.priekšlikumu.
R.Ražuks. 87. — deputāta Vītola priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
R.Ražuks. 88. — deputātes Annas Seiles priekšlikums arī nav guvis atbalstu no Sociālo un darba lietu komisijas puses.
Sēdes vadītājs. Seiles kundze piekrīt. Deputāti piekrīt.
R.Ražuks. 89. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums daļēji atbalstīts, iestrādājot komisijas 94.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 89.priekšlikumu.
R.Ražuks. 90. — labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums par 25.panta jaunu redakciju, daļēji atbalstīts, iestrādājot komisijas 94.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 90.priekšlikumu.
R.Ražuks. 91. — deputāta Māra Vītola priekšlikums daļēji atbalstīts, iestrādājot komisijas 94.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 91.priekšlikumu.
R.Ražuks. 92. — deputāta Māra Vītola priekšlikums arī daļēji atbalstīts, iestrādājot komisijas 94.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
R.Ražuks. Un 94. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums tika pilnībā atbalstīts no komisijas puses.
Sēdes vadītājs. Piedodiet, jūs neminējāt par 93.priekšlikumu.
R.Ražuks. Es atvainojos! Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 25.panta korekciju arī tika atbalstīts no Sociālo un darba lietu komisijas puses.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Tālāk 94. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums tika pilnībā atbalstīts no Sociālo un darba lietu komisijas puses.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta 94.priekšlikumu.
R.Ražuks. Komisija arī atbalstīja labklājības ministra Andreja Požarnova 95.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
R.Ražuks. Atbalstu guva arī Sociālo un darba lietu komisijas 96.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Komisija atbalstīja arī Saeimas Juridiskā biroja 97.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija arī tika atbalstīta no Sociālo un darba lietu komisijas puses.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs 99.priekšlikumā arī daļēji tika atbalstīts, iestrādājot komisijas 100.priekšlikumā, tāpat kā tas bija iepriekšējā gadījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 99. un 100.priekšlikumu.
R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisijas 101.priekšlikums guva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 102.priekšlikums tika atbalstīts, iestrādājot komisijas 104.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
R.Ražuks. Arī labklājības ministra Andreja Požarnova 103.priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija savā 104.priekšlikumā atbalstīja savu priekšlikumu pilnībā.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 104.priekšlikumu.
R.Ražuks. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 105.priekšlikums tika atbalstīts daļēji, iestrādājot komisijas 107.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 105.priekšlikumu.
R.Ražuks. Labklājības ministra Andreja Požarnova 106.priekšlikums tika daļēji atbalstīts, iestrādājot komisijas 107.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisijas 107.priekšlikums tika pilnībā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 108.priekšlikums
neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 108. priekšlikumu.
R.Ražuks. Ar to likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā mēs esam pabeiguši. Aicinu balsot par likumprojektu kopumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums", otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 4, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumu termiņu trešajam lasījumam.
R.Ražuks. 1. oktobris.
Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam — 1. oktobris.
R.Ražuks. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Godājamie kolēģi! Līdz ar to mēs šīsdienas — 5. jūlija — Saeimas ārkārtas sesijas sēdes darba kārtību esam izpildījuši.
Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Kamēr gatavojas reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Ventam Balodim. Lūdzu!
V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Aicinu jūs uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpām uz komisijas sēdi pēc plenārsēdes, tas ir, pēc kādām 10 minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (LC). Tautsaimniecības komisijas deputātiem — 10. jūlijā ir komisijas sēde. Paldies!
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pirms Bartaševiča kungs gatavojas nolasīt izdruku, es atgādinu, ka eventuāli nākamā ārkārtas sesija un sēde būs 27. jūlijā.
Lūdzu, Bartaševiča kungs!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Pēteris Apinis, Edvīns Inkēns, Aivars Tiesnesis, Vaira Paegle, Jānis Straume, Dzintars Rasnačs. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie deputāti, par darbu! Kamēr būs sesijā pārtraukums, ir iespēja tikties ar saviem vēlētājiem un strādāt komisijās. Paldies, uz redzēšanos!