Iesniegumi

Likumprojekti:

Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums

Saeimas dok. Nr.3362; likumprojekts Nr.642

Sociālo un darba lietu komisijas 2001. gada 28. jūnijā iesniegts
Saeimas izskatīšanai 2. lasījumā

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību.

2.pants. Seksuālā un reproduktīvā veselība

Seksuālā un reproduktīvā veselība ir ar cilvēka seksuālo un reproduktīvo sistēmu saistīta fiziska, garīga un sociāla labklājība.

3.pants. Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpe

Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpe ir dzemdībpalīdzības nodrošināšanas, seksuāli transmisīvo slimību, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV), AIDS, reproduktīvo orgānu slimību un neauglības profilakses, diagnostikas, novērošanas un ārstēšanas, dzimstības regulēšanas, grūtniecības pārtraukšanas un medicīniskās apaugļošanas pasākumu kopums, ko veic ārstniecības persona.

4.pants. Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes principi

(1) Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpe tiek sniegta, par prioritāti atzīstot dzemdībpalīdzību un ievērojot konfidencialitāti, kā arī nodrošinot ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītās informācijas pieejamību.

(2) Valsts realizē seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes principus, nodrošinot bezmaksas dzemdībpalīdzību un iespēju ārstniecības un izglītības iestādēs apgūt pamatzināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi.

5.pants. Valsts un pašvaldību kompetence seksuālās un reproduktīvās veselības jomā

(1) Ģimenes veselības, neauglības izmeklēšanas, diagnostikas un ārstēšanas, seksuāli transmisīvo slimību, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV), AIDS un reproduktīvo orgānu slimību profilakses, diagnostikas un ārstēšanas programmas apstiprina labklājības ministrs.

(2) Grūtniecības pārtraukšanas un medicīniskās apaugļošanas organizatorisko kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Neauglīgo ģimeņu un medicīniskās apaugļošanas reģistru un vienotu valsts dzimumšūnu donoru datu banku izveido Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Krīzes situācijā nonākušām grūtniecēm un nedēļniecēm pašvaldība nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

6.pants. Personas tiesības un pienākumi seksuālās un reproduktīvās veselības jomā

(1) Personai ir tiesības pie ģimenes ārsta un citā atbilstošā ārstniecības iestādē saņemt informāciju par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes pamatprincipiem, dzimstības plānošanu un kontracepciju kā dzimstības regulēšanas pamatveidu.

(2) Personas pienākums seksuālās un reproduktīvās veselības jomā ir apgūt pamatzināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi, rūpēties par savu un savas ģimenes locekļu seksuālo un reproduktīvo veselību, plānot dzimstību, pārbaudīt veselību pirms bērna ieņemšanas, izvairīties no grūtniecības pārtraukšanas un izvēlēties reproduktīvo veselību neapdraudošus dzimstības regulēšanas līdzekļus.

(3) Ar seksuāli transmisīvu slimību inficētas personas pienākums ir informēt savu dzimumpartneri par inficēšanās risku.

7.pants. Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa

(1) Izdevumus par seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem sedz no valsts budžeta un pakalpojumu saņēmēja līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Izdevumus par grūtniecības pārtraukšanu, kas tiek izdarīta pēc sievietes vēlēšanās, sedz paciente.

 

II nodaļa

Dzemdībpalīdzības organizēšana

8.pants. Dzemdībpalīdzība

Dzemdībpalīdzība ir ģimenes reproduktīvās veselības veicināšanas, sievietes veselības veicināšanas un veselības aprūpes pasākumu kopums grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā (42 kalendāra dienas pēc dzemdībām), kā arī nedzimuša bērna klīniskā novērošana, izmeklēšana, veselības veicināšana un ārstniecības pasākumi līdz dzemdībām, dzemdību laikā un zīdaiņa aprūpe pēcdzemdību periodā.

9.pants. Dzemdībpalīdzības nodrošināšana

(1) Dzemdībpalīdzību atbilstoši kompetencei nodrošina ginekologs (dzemdību speciālists), vecmāte un ģimenes ārsts.

(2) Dzemdībpalīdzību dzemdībās nodrošina ginekologs (dzemdību speciālists) un vecmāte ginekologa (dzemdību speciālista) vadībā stacionārā ārstniecības iestādē.

(3) Dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtību nosaka labklājības ministrs.

 

III nodaļa

Seksuāli transmisīvās slimības

10.pants. Seksuāli transmisīvo slimību profilakse, diagnostika, novērošana un ārstēšana

(1) Seksuāli transmisīvo slimību profilaksi, diagnostiku, novērošanu un ārstēšanu [izņemot sifilisu, cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) un AIDS] veic dermatovenerologi, urologi vai ginekologi labklājības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Seksuāli transmisīvo slimību diagnozi apstiprina ar laboratoriskiem izmeklējumiem.

11.pants. Ar sifilisu, cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) un AIDS inficētu pacientu novērošana un ārstēšana

(1) Ar sifilisu inficētus pacientus novēro un ārstē dermatovenerologi.

(2) Ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) un AIDS inficēto pacientu novērošanas un ārstēšanas organizatorisko kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

IV nodaļa

Neauglība

12.pants. Neauglības profilakse, diagnostika un ārstēšana

(1) Neauglība ir dzimumbriedumu sasniegušu divu pretēju dzimumu personu (turpmāk — heteroseksuāls pāris) nespēja radīt bērnu gada laikā, dzīvojot regulāru dzimumdzīvi bez kontracepcijas.

(2) Neauglību diagnosticē un ārstē ginekologi, urologi, seksopatologi vai ģenētiķi labklājības ministra noteiktajā kārtībā.

13.pants. Medicīniskā apaugļošana

(1) Medicīniskā apaugļošana ir vīrieša un sievietes dzimumšūnu mākslīga sapludināšana.

(2) Medicīnisko apaugļošanu veic pēc heteroseksuāla pāra vai sievietes vēlēšanās, pamatojoties uz ārstniecības iestādē iesniegtu heteroseksuāla pāra vai sievietes rakstveida iesniegumu.

(3) Medicīnisko apaugļošanu var veikt, izmantojot donora dzimumšūnas vai ģenētisko vecāku dzimumšūnas.

(4) Potenciālie vecāki ir heteroseksuāls pāris, kurš iegūst bērnu medicīniskās apaugļošanas rezultātā.

(5) Pirms medicīniskās apaugļošanas veikšanas ginekologa pienākums ir informēt potenciālos vecākus par medicīniskās apaugļošanas būtību un iespējamiem sarežģījumiem, kā arī par ģenētiskiem un medicīniskiem sarežģījumiem, kas var rasties bērnam.

(6) Medicīniskās apaugļošanas rezultātā sievietes organismā nedrīkst būt vairāk par trim embrijiem.

14.pants. Medicīniskās apaugļošanas noslēpums

(1) Aizliegts izpaust potenciālo vecāku datus dzimumšūnu donoram.

(2) Potenciālajiem vecākiem bez dzimumšūnu donora (personas, kas savas dzimumšūnas vai embriju atļauj izmantot potenciālo vecāku labā) piekrišanas var izpaust tikai informāciju par dzimumšūnu donora ģenētiskajiem un antropometriskajiem datiem.

15.pants. Ierobežojumi medicīniskajā apaugļošanā

Aizliegts:

1) sapludināt cilvēka un dzīvnieka dzimumšūnu kodolus apaugļošanas nolūkā;

2) cilvēka embriju ievadīt primāta vai citas klases dzīvnieka organismā;

3) iegūt cilvēka embriju medicīniskās apaugļošanas rezultātā tikai zinātniskiem pētījumiem;

4) izmantot donora dzimumšūnas vai embriju komerciālos nolūkos;

5) importēt vai eksportēt donora dzimumšūnas vai embriju, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi;

6) medicīniskās apaugļošanas veikšanā izvēlēties bērna dzimumu, izņemot gadījumu, kad ar dzimumu saistīta ģenētiski pārmantojama slimība.

16.pants. Dzimumšūnu donora izvēles noteikumi

(1) Par dzimumšūnu donoru var būt vesels vīrietis vecumā no 20 līdz 45 gadiem un vesela sieviete vecumā no 20 līdz 35 gadiem.

(2) Potenciālais dzimumšūnu donors tiek medicīniski izmeklēts labklājības ministra noteiktajā kārtībā.

17.pants. Dzimumšūnu donora tiesības

(1) Dzimumšūnas vai embriju medicīniskajā apaugļošanā var izmantot tikai ar donora rakstveida piekrišanu.

(2) Donors var atsaukt piekrišanu savu dzimumšūnu izmantošanai līdz medicīniskās apaugļošanas uzsākšanai.

18.pants. Ierobežojumi donora dzimumšūnu izmantošanā

Medicīniskās apaugļošanas rezultātā no viena donora dzimumšūnām dzimušo bērnu nedrīkst būt vairāk par trim.

19.pants. Donora dzimumšūnu iznīcināšana

Dzimumšūnu bankā uzglabātās donora dzimumšūnas iznīcināmas:

1) ja tās uzglabātas ilgāk par 10 gadiem;

2) ja medicīniskās apaugļošanas rezultātā no tām dzimuši trīs bērni;

3) ja tās uzglabāšanas laikā kļuvušas nederīgas;

4) ja no tām dzimušam bērnam vai auglim, kas radies medicīniskās apaugļošanas rezultātā, konstatēta ģenētiska slimība;

5) ja donors ir miris, izņemot gadījumu, kad donors devis rakstveida piekrišanu dzimumšūnu izmantošanai pēc viņa nāves;

6) pēc donora rakstveida iesnieguma.

20.pants. Medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimuša bērna juridiskais statuss

(1) Medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimušais bērns uzskatāms par dzimušu laulībā, ja medicīniskās apaugļošanas brīdī potenciālo vecāku laulība bija reģistrēta.

(2) Gadījumos, kad potenciālo vecāku laulība nav reģistrēta, medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimuša bērna juridiskā statusa noteikšanai piemēro Civillikuma noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem.

21.pants. Paternitātes tiesību neatzīšana

(1) Potenciālajiem vecākiem, viņu vecākiem un aizgādņiem nav tiesību prasīt dzimumšūnu donora paternitātes atzīšanu medicīniskās apaugļošanas rezultātā ieņemtam bērnam.

(2) Medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimušam bērnam, viņa vecākiem un aizbildņiem nav tiesību prasīt dzimumšūnu donora paternitātes atzīšanu.

(3) Dzimumšūnu donoram nav tiesību pašam atzīt paternitāti vai prasīt paternitātes atzīšanu medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimušam bērnam. Prasīt paternitātes atzīšanu nevar arī dzimumšūnu donora vecāki un aizgādņi.

 

V nodaļa

Dzimstības regulēšana

22.pants. Kontracepcija

(1) Kontracepcija ir medicīnisku līdzekļu un metožu kopums grūtniecības iestāšanās novēršanai.

(2) Ķirurģiska kontracepcija ir grūtniecības iestāšanās novēršana, izmantojot operāciju.

(3) Ārstniecības personas pienākums ir tās aprūpē esošām reproduktīva vecuma personām izskaidrot kontracepcijas nozīmi dzimstības regulēšanā un reproduktīvās veselības saglabāšanā un ieteikt kontracepciju, lai izsargātos no nevēlamas grūtniecības.

23.pants. Kontracepcijas izvēle un nodrošināšana

(1) Kontracepcijas lietošana ir personas labprātīga izvēle.

(2) Izrakstīt kontraceptīvus vai lietot kontracepcijas medicīniskās tehnoloģijas (izņemot ķirurģisko kontracepciju) un veikt pacienta medicīnisko novērošanu pēc tam drīkst tikai ginekologs vai ģimenes ārsts.

(3) Ķirurģisko kontracepciju drīkst izdarīt:

1) pacientam, kas ir vecāks par 25 gadiem, ar viņa rakstveida piekrišanu;

2) medicīnisku indikāciju dēļ pacientam (arī jaunākam par 25 gadiem) ar ārstu konsīlija apstiprinājumu (konsīlija sastāvā ir ginekologs un divi ārsti — attiecīgās medicīnas nozares speciālisti) un personas rakstveida piekrišanu (personas rīcībnespējas gadījumā — ar aizgādņa rakstveida piekrišanu) labklājības ministra noteiktajos gadījumos.

(4) Ķirurģisko kontracepciju pacientam drīkst izdarīt ginekologs vai urologs.

 

VI nodaļa

Grūtniecības pārtraukšana

24.pants. Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās

(1) Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana pēc sievietes lūguma līdz grūtniecības 12.nedēļai.

(2) Norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās drīkst izsniegt ginekologs vai ģimenes ārsts, informējot pacienti par grūtniecības pārtraukšanas būtību un iespējamiem sarežģījumiem.

(3) Pārtraukt grūtniecību pēc sievietes vēlēšanās drīkst ginekologs slimnīcā vai ambulatorās ārstniecības iestādes stacionārajā nodaļā, atkārtoti informējot par grūtniecības pārtraukšanas gadījumā iespējamiem sarežģījumiem.

25.pants. Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā

(1) Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana, pamatojoties uz medicīniskām indikācijām vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegtu izziņu par izvarošanas gadījumu.

(2) Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ tiek veikta līdz grūtniecības 22.nedēļai. Izvarošanas rezultātā iestājušās grūtniecības pārtraukšana tiek veikta līdz grūtniecības 12.nedēļai.

(3) Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, pieļaujama, ja ir ārstu konsīlija apstiprinājums un sievietes rakstveida piekrišana (sievietes rīcībnespējas gadījumā — aizgādņa rakstveida piekrišana).

(4) Pārtraukt grūtniecību medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, drīkst tikai ginekologs stacionārā ārstniecības iestādē.

26.pants. Grūtniecības pārtraukšana pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem

(1) Ja grūtniecība iestājusies pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, ārstam, kas konstatējis grūtniecību, ir pienākums uzklausīt pacienti un veltīt pienācīgu uzmanību viņas uzskatiem, ņemot vērā šīs pacientes vecumu un brieduma pakāpi. Pēc situācijas izvērtēšanas ārsta pienākums ir par grūtniecības iestāšanos informēt attiecīgi grūtnieces vecākus vai aizbildni.

(2) Pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc pašas vēlēšanās drīkst izsniegt, ja vismaz viens no viņas vecākiem vai aizbildnis grūtniecības pārtraukšanai piekrīt un to apstiprina ar parakstu medicīniskajā dokumentācijā un norīkojumā uz ārstniecības iestādi.

(3) Pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, pieļaujama, ja ir ārstu konsīlija apstiprinājums vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa par izvarošanas gadījumu un vismaz viena no pacientes vecākiem vai aizbildņa rakstveida piekrišana.

(4) Ja pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, radies strīds ar vecākiem vai aizbildni par grūtniecības saglabāšanu, grūtniecības pārtraukšanai nepieciešams bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums (atzinums, kas atbilst bērna interesēm).

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"

Saeimas dok. Nr.3345; likumprojekts Nr.948

Labklājības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2001. gada 26. jūnija sēdē akceptēts (prot. Nr.30, 53.§)
un 27. jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā "Par valsts pensijām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24. nr.; 1997, 3., 13. nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23. nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

" apdrošināšanas stāžs — pilnos gados izteikts laika periods, kurā sociāli apdrošinātā persona (turpmāk — apdrošinātā persona) pati veikusi vai par to veiktas vai no 2001.gada 14.marta par to bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas attiecībā uz tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas";

izslēgt 2. punktu;

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) apdrošināšanas iemaksas — sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai par apdrošināto personu veicis darba devējs vai apdrošinātā persona, vai kas veiktas no valsts pamatbudžeta vai attiecīgajiem sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem, vai no 2001.gada 14.marta arī iemaksas, ko bija jāveic par tām apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas;".

2. 9.pantā:

papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"kurā ieskaitāmi mēneši, kuros veiktas (bija jāveic) apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam.";

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) persona ir obligāti sociāli apdrošinātā persona:

a) darba ņēmējs, par kuru veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas;

b) pašnodarbinātais, kurš veicis apdrošināšanas iemaksas.";

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) persona ir brīvprātīgi pievienojusies sociālajai apdrošināšanai un izdarījusi apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam."

3. Izslēgt 11.panta trešo daļu.

4. 12.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, ko nosaka Labklājības ministrija" ar tekstu šādā redakcijā: "Pensijas kapitāls, kuram piemēroti apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, ņemot vērā apdrošinātās personas izvēli, pieprasot vecuma pensiju, papildināms ar:

1) fondētās pensijas kapitālu, kas uzkrāts atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam;

2) papildpensijas kapitālu, kas uzkrāts atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Personām, kurām piešķirta vecuma pensija, sasniedzot šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu, pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu."

5. 16.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus "valstī noteiktās minimālās algas pieckāršu apmēru" ar vārdiem "valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā tiek piešķirta pensija) divkāršu apmēru";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja persona piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai, invaliditātes pensija piešķirama apmērā, kāds atbilstoši invaliditātes grupai noteikts šā panta pirmās daļas 2.punktā un šā panta otrajā daļā."

6. Aizstāt 19.panta ceturtajā daļā vārdus "vidējās vai augstākajās mācību iestādēs dienas nodaļā" ar vārdiem "vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādes vai augstskolas dienas nodaļā (pilna laika klātienē)."

7. 23.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā no katra vecāka iespējamās vecuma pensijas. Par abiem vecākiem piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas kopējais apmērs nedrīkst būt mazāks par apmēru, kāds noteikts šā panta ceturtajā daļā, ievērojot, ka apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs par katru no mirušajiem vecākiem nedrīkst būt mazāks par 50 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta katram bērnam.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Iespējamās vecuma pensijas apmērs nosakāms šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka līdz mēnesim, kurā apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, ir izdarītas apdrošināšanas iemaksas, no tādas apdrošināšanas iemaksu algas, kāda apgādniekam vidēji bija darba vai tam pielīdzinātos periodos, bet, ja vidējā apdrošināšanas iemaksu alga šajos periodos ir bijusi mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā tiek piešķirta pensija) vai arī tad, ja apgādniekam vispār nav darba un tam pielīdzināto periodu pēc šā likuma spēkā stāšanās — no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentiem (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā tiek piešķirta pensija).";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja apgādnieka zaudējuma pensija par vienu no vecākiem ir jau piešķirta (neatkarīgi no tās piešķiršanas laika), tā netiek pārrēķināta, zaudējot otru no vecākiem. Par otru vecāku apgādnieka zaudējuma pensijas daļu piešķir termiņos, kādi norādīti šā likuma 30.panta ceturtajā daļā, un aprēķina kārtībā, kāda noteikta šā panta pirmajā daļā, ievērojot nosacījumus, kādi attiecībā uz apgādnieku zaudējuma pensijas apmēru norādīti šā panta otrajā daļā.

(7) Apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējam ir tiesības pieprasīt no kopējā pensijas apmēra izdalīt viņam pienākošos pensijas daļu. Pensijas daļu izdala 30.panta ceturtajā daļā noteiktajos termiņos, ņemot vērā jau izmaksātās pensijas summas."

8. 24.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

" 24.pants. Valsts pensijas apmēra palielināšana sakarā ar apdrošināšanas iemaksu veikšanu par periodu pēc pensijas piešķiršanas. " ;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja par periodu pēc vecuma pensijas piešķiršanas ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā 12 mēnešus, piešķirtā pensija, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā vienu reizi trijos gados.".

9. Papildināt likumu ar 24.’pantu šādā redakcij:

"24.’ Valsts pensijas apmēra palielināšana sakarā ar pievienoto fondēto pensijas kapitālu un papildpensijas kapitālu

Valsts pensiju šā likuma 24.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārrēķināt sakarā ar pievienoto fondēto pensijas kapitālu un papildpensijas kapitālu neatkarīgi no to uzkrāšanas ilguma."

10. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

" 25.pants. Piešķirtās valsts pensijas pārrēķināšanas gadījumi un termiņi

(1) Tiesības uz valsts pensijas palielināšanu var iegūt sakarā ar:

1) apdrošināšanas iemaksu papildināšanu šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā;

2) ģimenes locekļu, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, skaita palielināšanos;

3) fondētās pensijas kapitāla pievienošanu;

4) papildpensijas kapitāla pievienošanu.

(2) Sakarā ar tiesību iegūšanu uz valsts pensijas palielināšanu, pensiju pārrēķina šādos termiņos:

1) šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā — ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja attiecīgo iesniegumu un visus nepieciešamos dokumentus viņš iesniedzis līdz 15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo datumu, ja iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti iesniegti pēc 15.datuma;

2) šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā — šā likuma 30.panta ceturtajā daļā noteiktajos termiņos;

3) šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā — ar valsts pensijas pārrēķināšanas pieprasījuma dienu;

4) šā panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajā gadījumā — ar dienu, kurā papildpensijas kapitāls ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

(3) Sakarā ar to ģimenes locekļu skaita samazināšanos, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju pārrēķina ar šo apstākļu iestāšanās dienu."

11. Izteikt 26.panta tekstu šādā redakcijā:

"Valsts pensijas apmērs pārskatāms ik gadu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā, nosakot piemērojamo patēriņa cenu indeksu un apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu."

12. izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

" 28.pants. Valsts pensiju piešķiršana un pārrēķināšana Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē

"(1) Pensijas pieprasījumu un pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai) nepieciešamos dokumentus, kā arī datus par pensijas pieprasītāja veikto apdrošināšanas iemaksu ilgumu un apjomu izskata Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāle, un tās vadītājs pieņem attiecīgu lēmumu.

(2) Ja pensijas pieprasījums tiek noraidīts, lēmumā norādāmi atteikuma iemesli.

(3) Nepamatoti piešķirto pensiju izmaksām izlietotie līdzekļi sedzami no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta administrēšanas izdevumiem, izņemot šā likuma 36.panta pirmās daļas 3.punktā norādītajā gadījumā."

13. 30.pantā:

aizstāt piektajā daļā vārdus "pensijas izmaksa, kura ir pārtraukta likumā noteiktajos gadījumos" ar vārdiem "pensija, uz kuru likumā noteiktajos gadījumos ir zaudētas tiesības".

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Valsts pensija, kuras izmaksa pārtraukta, pamatojoties uz pensijas saņēmēja iesniegumu, atjaunojama (neatkarīgi no valsts pensijas izmaksas pārtraukšanas laika) ar dienu, kad saņemts iesniegums par pensijas izmaksas atjaunošanu. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu."

14. 32.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Valsts pensijas izmaksājamas katru mēnesi. Valsts pensija pēc pensijas saņēmēja pieprasījuma pārskaitāma viņa norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes vai Pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, izmaksājama pakalpojuma sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā vai piegādājama dzīves vietā. Pieprasījums par pensijas pārskaitīšanu kontā atjaunojams reizi divpadsmit mēnešos.";

izslēgt ceturto daļu;

15. Pārejas noteikumu 1.punktā:

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

"Līdz 1991.gada 1.janvārim darbs iestādē, organizācijā, uzņēmumā vai tās struktūrvienībā, kas atradās Latvijas teritorijā un darbam pielīdzinātie periodi, kas uzkrāti Latvijas teritorijā, kā arī ārpus Latvijas uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kas minēti šā punkta 1. un 10. apakšpunktā, veido apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai neatkarīgi no apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas. Līdz 1991.gada 1.janvārim, bet šā punkta 11. apakšpunktā minētajā gadījumā — līdz 1996.gada 1.janvārim apdrošināšanas stāžu veido šādi darbam pielīdzinātie periodi:";

izteikt 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"1) obligātais aktīvais militārais dienests;".

16. Izteikt pārejas noteikumu 2.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"1) obligātais aktīvais militārais dienests;".

17. Papildināt pārejas noteikumus ar 2.’ punktu šādā redakcijā:

"2.’ Pārejas noteikumu 1. un 2. punktā noteikto periodu aprēķināšanas, pierādīšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets."

18. Izteikt pārejas noteikumu 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Aprēķinot valsts pensijas, izdevumi, kas saistīti ar šo pārejas noteikumu 1. un 2. punktā minēto periodu iekļaušanu pensiju aprēķināšanā, sedzami no valsts pensiju speciālā budžeta, izņemot izdevumus, kas saistīti ar šo pārejas noteikumu 1. punkta 10. apakšpunktā noteiktajiem atvieglojumiem. Izdevumi, kas saistīti ar pensijas apmēra palielināšanu, piemērojot šo pārejas noteikumu 1. punkta 10. apakšpunktā, kā arī 10.punkta 3.un 4. apakšpunktā noteiktos atvieglojumus, ar 2003.gada 1.janvāri sedzami no valsts pamatbudžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

19. Pārejas noteikumu 8.punktā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdus "ar katru nākamo gadu" ar vārdiem "ar katra nākamā gada 1. jūliju".

20. Pārejas noteikumu 10.punktā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Piešķirot pensiju šā likuma noteiktajā kārtībā (ievērojot nosacījumus, kādi norādīti šā punkta 1.apakšpunktā), tās aprēķināšanai uzkrātais pensijas kapitāls līdz 2006.gadam indeksējams pēc šajā punktā noteiktajiem koeficientiem šādos gadījumos:";

papildināt punktu ar ceturto apakšpunktu šādā redakcijā:

"4) iegūstot politiski represētās personas statusu, piešķirtā valsts pensija pārrēķināma, ņemot vērā papildus pierādīto apdrošināšanas stāžu un ievērojot šā punkta 3.apakšpunktā vai 16.punkta 7.apakšpunktā noteikto. Pensija pārrēķināma šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos termiņos."

21. Pārejas noteikumu 13. punkta daļā "2000.gadā un turpmākajos gados:

pirmajā rindkopā vārdus "pensijas pieprasītājs ir nostrādājis" aizstāt ar vārdiem "apdrošināšanas iemaksas ir veiktas";

izteikt otro rindkopu šādā redakcijā:

"Ja pēc šā likuma spēkā stāšanās līdz pensijas pieprasīšanai apdrošināšanas iemaksas nav veiktas vai veiktas pēc 2000.gada, kā arī, ja pensijas pieprasītāja attiecīgā perioda vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā tiek piešķirta pensija), — Vi no 2001.gada 1. jūlija ir 40 procenti no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā tiek piešķirta pensija)."

22. Izteikt pārejas noteikumu 15. punktu šādā redakcijā:

"15. Valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, 2001.gada 1. oktobrī pārskatāmas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu."

23. Pārejas noteikumu 16.punktā:

aizstāt 1. apakšpunktā vārdus "VA— iepriekšējā gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga; ja šī alga ir mazāka par to, no kuras pensija aprēķināta iepriekš, saglabājama iepriekšējā alga" ar vārdiem "VA — pēdējā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķina izdarīšanas";

aizstāt 3.apakšpunktā vārdus "iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas" ar vārdiem "pēdējās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kas piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķina izdarīšanas";

izteikt 5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"5) pārrēķinot pensiju, ņemami vērā šā likuma 25.panta otrās daļas 1. un 2. punktā un trešajā daļā noteiktie termiņi. Ja invaliditātes pensijas saņēmējam mainījusies invaliditātes grupa, tad invaliditātes pensija pārrēķināma no invaliditātes grupas maiņas dienas.";

izteikt 8.apakšpunkta daļu aiz semikola šādā redakcijā: "šajā gadījumā piemērojams 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktais termiņš un šā punkta 1.apakšpunktā noteiktā pensijas aprēķināšanas kārtība";

aizstāt 12.apakšpunktā vārdus "kuras apmērs pārsniedz divas minimālās darba algas" ar vārdiem "kuras apmērs piešķiršanas brīdī pārsniedza 100 latus."

24. Pārejas noteikumu 18.punktā:

izteikt ievaddaļu un 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"18. Personām, kurām invaliditāte noteikta pirms šā likuma spēkā stāšanās, bet kuras šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniegušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, invaliditātes pensijas vietā piešķirama vecuma pensija, kas aprēķināma saskaņā ar šā likuma 12.pantu, ievērojot pārejas noteikumu 13.punkta nosacījumus:

1) Gadījumos, ja invalīds periodā no 1996. gada 1.janvāra līdz 2000.gada 1.janvārim nav bijis darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, Vi ir 1996.gadam valstī noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga.";

izslēgt 2. apakšpunktu.

25. Izslēgt pārejas noteikumu 25. punktu.

26. Izslēgt pārejas noteikumu 26.punktu.

27. Papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31. un 32. punktu šādā redakcijā:

"29. Līdz 2002. gada 1.aprīlim personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, divus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot pārejas noteikumu 8.punktu) ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, bet ne agrāk kā no 60 gadu vecuma vīriešiem un 56 gadiem sešiem mēnešiem sievietēm";

30. Sievietēm un vīriešiem, kuriem vecuma pensija piešķirta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 29.punktu, līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai (ievērojot pārejas noteikumu 8.punktu) pensijas izmaksas apmērs ir 80 procentu no piešķirtās vecuma pensijas, taču tas nedrīkst būt mazāks par 80 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta. Minētais nosacījums attiecas arī uz personām, kurām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija tika izmaksāta 80 procentu apmērā.

31. Personām, kuras izmantojušas priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas, laikā, kad tās kļuvušas par obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem), vecuma pensija nav izmaksājama līdz 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai (ievērojot pārejas noteikumu 8.punktu).

32. Līdz laikam, kamēr sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus un nav pilnībā atmaksāta valsts pamatbudžeta aizdevuma summa, šā likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nedrīkst būt lielāka par 250 latiem, šā likuma 23.panta trešajā daļā, un šo pārejas noteikumu 13. punktā daļas "2000.gadā un turpmākajos gados" otrajā rindkopā noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nedrīkst būt lielāka par 50 latiem. Par to, ka pilnībā atmaksāta valsts pamatbudžeta aizdevumu summa, finansu ministrs paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ar nākamā gada 1.janvāri tiek pārtraukta šajā punktā paredzēto ierobežojumu piemērošana."

Likums stājas spēkā ar 2001.gada 1. oktobri , izņemot šā likuma 26.pantu, kas stājas spēkā ar 2002. gada 1. aprīli.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

Likuma "Par valsts pensijām" Pārejas noteikumos ir norma, saskaņā ar kuru ir noteikti ierobežojumi pensiju izmaksai strādājošiem pensionāriem, kuru pensijas apmērs pārsniedz Ls 60. Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ir noteikts, ka 2001.gadā ir atceļami visi ierobežojumi un aizliegumi strādājošiem pensionāriem strādāt un saņemt pensiju, vienlaicīgi pārtraucot priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas un turpinot pakāpeniski palielināt pensijas vecumu līdz 65 gadiem.

Likumā "Par valsts pensijām" ir tiesību normas, kurās ir atsauce uz izdevumu sasaisti ar minimālo darba algu, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 1.augusta sēdē nolemto (protokols Nr. 34, 27.§ ) ir izslēdzama.

Ar 2001.gada 1.jūliju spēkā stājas Valsts fondēto pensiju likums, kas paredz iespēju 2.līmeņa pensiju shēmā uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot 1.līmeņa pensiju shēmas pensijas kapitālam. Likumā "Par valsts pensijām" nav tiesību normu, kas atrunātu pensijas apmēra noteikšanu, ņemot vērā fondētās pensijas kapitālu.

Saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" pensijas apmēra noteikšanā tika ņemtas vērā tikai faktiski veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Bet, pamatojoties uz Satversmes tiesas 2001.gada 13.marta spriedumu, no tā publicēšanas dienas persona, kura sociālās apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas, būs sociāli apdrošināta, ja par viņu sociālās apdrošināšanas iemaksas būs deklarētas, kaut faktiski tās veiktas vēl nebūs. Līdz ar to tas ietekmēs pensijas apmēra noteikšanu.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojektā "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" ietverto normu būtība:

1.1. Lai nodrošinātu Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību iekļauto uzdevumu izpildi:

• ar 2002.gada 1.aprīli atceļ tiesību normu par pensijas izmaksas ierobežošanu strādājošiem pensionāriem;

• ar 2002.gada 1.aprīli atceļ priekšlaicīgās pensionēšanās tiesības;

• nosaka ar sociālās apdrošināšanas principiem nesaistīto atvieglojumu izdevumu segšanu no valsts pamatbudžeta (no 2003.gada 1.janvāra).

1.2. Izslēdz pensiju likumā ietverto izdevumu sasaisti ar minimālo darba algu.

1.3. Nosaka iespēju, pieprasot vecuma pensiju, apdrošinātās personas pensijas kapitālu papildināt ar fondētās pensijas kapitālu, kas uzkrāts atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam un/vai papildpensijas kapitālu, kas uzkrāts atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem".

1.4. Nosaka iespēju pensijas apmēra noteikšanā ņemt vērā deklarētās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

1.5. Atsevišķu tiesību normu sakārtošana.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Ierobežojuma atcelšana strādājošiem pensionāriem saņemt pilnu pensiju ir viens no pasākumiem valsts pensiju shēmas godīguma un caurskatāmības principu sakārtošanā. Vienlaikus sagaidāms, ka šī norma sekmēs pensionāru iesaistīšanos formālajā darba tirgū, kas līdz ar to pozitīvi ietekmēs ēnu ekonomikas samazināšanos.

Priekšlaicīgās pensionēšanās atcelšana samazinās darbspējīgā vecuma iedzīvotāju noslodzi ar pensionāriem, tādējādi tiks optimizēts nodokļu maksātāju skaits, kas pozitīvi ietekmēs valsts budžeta ieņēmumus.

Priekšlaicīgās pensionēšanās atcelšana samazinās trūcīgu pensionāru īpatsvaru, jo, pensionējoties priekšlaicīgi, pensijas apmērs ir mazāks nekā aizejot pensijā likumā noteiktā vecumā.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Radīs papildu ierobežojumus ēnu ekonomikai.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Grozījumiem ir pozitīva ietekme uz pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu, jo priekšlaicīgās pensionēšanās atcelšana samazinās trūcīgu pensionāru īpatsvaru (pensionējoties priekšlaicīgi, pensijas apmērs ir mazāks nekā aizejot pensijā likumā noteiktā vecumā).

Īstermiņā, nepietiekamu ekonomikas attīstības tempu un būtisku reģionālu atšķirību apstākļos sociālās sekas var būt negatīvas sakarā ar priekšlaicīgas pensionēšanās atcelšanu. Tas var radīt spriedzi īpaši reģionos ar augstu bezdarba līmeni. Šis jautājums risināms valsts ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas ietvaros. Ilgtermiņā turpretim šim grozījumam likumā ir pozitīvs sociāls efekts, jo tādējādi tiek saglabāta paaudžu vienlīdzība — samazināta nodokļu maksātāju noslodze ar pensionāriem.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

             &n         Trīs nākamie gadi    *)

   gads

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Kopējais sociālās apdrošināšanas budžeta

izdevumu daļas palielinājums:

2001 2002 2003 2004

• Neņemot vērā izdevumu palie-

linājumu sakarā ar 25% reālā

algas pieauguma indeksa

piemērošanu pensiju indeksācijā,

sākot ar 2002.gadu –7 +6582 –4422 –7120 –1653

Ņemot vērā izdevumu palielinājumu

sakarā ar 25% reālā algas

pieauguma indeksa piemērošanu

pensiju indeksācijā sākot

ar 2002.gadu –7 +8036 +2979 +6669 +5895

Valsts pamatbudžeta izdevumu daļas

samazinājums (–), palielinājums (+) tūkst.Ls:

— — +9575 + 9988 +9782

3. Finansiālā ietekme

Ilgtermiņā grozījumi nodrošina valsts pensiju sistēmas finansu stabilitāti un veicina valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma pieaugumu.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Kompensējošie pasākumi sociālās apdrošināšanas budžeta papildu izdevumu segšanai:

— priekšlaicīgas pensionēšanās atcelšana;

— izdevumu, kas nav saistīti ar sociālās apdrošināšanas principiem (atvieglojumi represētajām personām), segšana no valsts pamatbudžeta;

— pāreja no minimālās algas uz apdrošināšanas iemaksu algu;

strādājošo pensionāru iesaistīšanās formālajā sektorā.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas

budžeta izdevumu daļas samazinājums (–),

palielinājums (+), tūkst.Ls

Ar 2002.gadu pensiju indeksācijā

piemērojot patēriņa cenu pieauguma

indekss un 25% reālās algas

pieauguma indekss +1454 +7401 +13789 +7548

Priekšlaicīgās pensionēšanās

atcelšana ar 2002.gada 1.aprīli — –1842 –6512 –9292 –5882

Izdevumu, kas nav saistīti ar

sociālās apdrošināšanas principiem

(atvieglojumi represētām personām),

segšana no valsts pamatbudžeta

ar 2003.gada 1.janvāri — — –9575 –9988 –9782

Pensijas izmaksas pilnā apmērā

atjaunošana strādājošajiem

pensionāriem ar 2002.gada 1.aprīli — +8460 +11715 +12220 +10798

Pāreja no saistības ar minimālo

algu, aprēķinot pensijas, uz vidējo

apdrošināšanas iemaksu algu 7,0 –36,0 –50,0 –60,0 –49

*) Vidēji trīs gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami. Būs izstrādājami šādi Ministru kabineta noteikumu projekti:

1) Par pensiju indeksācijas kārtību;

2) Par apdrošināšanas stāža, kas uzkrāts līdz 1996.gada 1.janvārim, aprēķināšanas, pierādīšanas un uzskaites kārtību;

3) Kārtība, kādā valsts pamatbudžeta līdzekļi ieskaitāmi valsts pensiju speciālajā budžetā likumā "Par valsts pensijām" noteikto atvieglojumu politiski represētajām personām finansēšanai.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

— Saistības pret Starptautisko valūtas fondu:

— Grozījumos iekļautās normas paredzētas Starptautiskā valūtas fonda un Latvijas valdības Ekonomiskās politikas memorandā;

— Saistības pret Pasaules banku:

— Grozījumos iekļautās normas ietvertas Strukturālās pārkārtošanas programmā (SAL).

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Latvijas Pensionāru federāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta);

Atbalsta grozījumus, kuru normas tūlītēji spēj nodrošināt pensijas apmēra palielināšanos.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Sadarbība ar Pasaules bankas konsultantiem.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo institūciju funkciju paplašināšana nav nepieciešama. Likuma izpildi nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likumprojekts negroza esošo kārtību. Likuma "Par valsts pensijām" 29.pants paredz pirmstiesas sūdzību izskatīšanas kārtību, proti, ka jebkuram indivīdam ir tiesības Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles lēmumu pārsūdzēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, savukārt tās lēmumu — tiesā.

Labklājības ministrs A.Požarnovs