Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā

Saeimas dok. Nr. 3348, likumprojekts Nr. 951

Zemkopības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2001. gada 26. jūnija sēdē akceptēts (prot. Nr. 30, 16.§)
un 28. jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt Dzīvnieku aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 2. nr.) šādus grozījumus:

1.9. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "ministrijas" ar vārdiem "pakļautībā un";

papildināt pirmo daļu ar "c" apakšpunktu šādā redakcijā:

"c) Sanitārā robežinspekcija — attiecībā uz dzīvu dzīvnieku importa, eksporta un tranzīta kravu kontroli uz valsts robežas savas kompetences ietvaros."

2.10. pantā:

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, kā arī dzīvnieka turētāja tiesības un pienākumus;";

izslēgt šādu 5. punkta teksta daļu:

"savvaļas dzīvnieku aizsardzības noteikumus un nosaka";

izslēgt šādu 5. punkta teksta daļu:

"ķeršanai, to";

izslēgt šādu 5. punkta teksta daļu:

"kārtību, kādā valstī ieved savvaļas dzīvniekus un kādā saņemamas ievešanas atļaujas";

izslēgt 6. punktu;

papildināt 7. punktu pēc vārdiem "dzīvnieku viesnīcās" ar vārdiem "un dzīvnieku veterinārmedicīnas aprūpes iestādēs;";

izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9) Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes nolikumu, nosakot tās funkcijas un darbību;";

papildināt pantu ar 10. punktu šādā redakcijā:

"10) kārtību un prasības tādu savvaļas dzīvnieku turēšanai iežogotās platībās (briežu dārzos, savvaļas putnu fermās, kažokzvēru fermās un citās), kuri izmantojami dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijas nolūkos."

3. Papildināt 11. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes sastāvu apstiprina zemkopības ministrs."

4. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

"13.pants. (1) Lauksaimniecības dzīvnieku izmanto dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai darbam.

(2) Par lauksaimniecības dzīvniekiem uzskatāmi arī savvaļas dzīvnieki, kurus tur iežogotās platībās dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijas nolūkos."

5. Izteikt 27. pantu šādā redakcijā:

"27.pants. Savvaļas dzīvnieku sagūstīt un turēt nebrīvē ir atļauts, ja saņemta attiecīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atļauja."

6. Izslēgt 28. pantu.

7. Izslēgt 30. pantu.

8. Izteikt 35. pantu šādā redakcijā:

"35.pants. Savvaļas dzīvnieku ieved valstī un izved no valsts saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas nosaka savvaļas dzīvnieku ievešanu valstī un izvešanu no valsts."

9. Papildināt 36. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Persona, kura komerciālos nolūkos vēlas pārvadāt dzīvniekus, reģistrējas Valsts veterinārajā dienestā, iesniedzot rakstisku iesniegumu. Pēc tam, kad izvērtēta dzīvnieku pārvadāšanas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, minētā persona saņem pārvadāšanas atļauju.

(4) Pārvadāšanas atļauja nav nepieciešama, ja pārvadā vienu atsevišķu dzīvnieku un pārvadāšanas laikā par to rūpējas īpašnieks vai pārvadātājs, ja īpašnieks pārvadā mājdzīvniekus vai istabas dzīvniekus privāta ceļojuma laikā, kā arī ja, pārvadājot dzīvniekus, attālums no izbraukšanas vietas līdz galapunktam ir mazāks par 50 kilometriem."

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

Dzīvnieku aizsardzības likums ir spēkā no 2000. gada 1. janvāra. Šis likums nosaka minimālās prasības, kādas cilvēkam būtu jāievēro saskarsmē ar dzīvnieku, nosakot pamatprincipus cilvēka rīcībai ar lauksaimniecības, mājas/istabas dzīvniekiem, sporta, dienesta dzīvniekiem, eksperimentos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamiem dzīvniekiem (pētījumu veikšana, to saskaņošana ar valsts institūcijām u.c.) un savvaļas dzīvniekiem (savvaļas dzīvnieku izmantošanas pamatprincipus). Dzīvnieku aizsardzības likumā nepieciešams izdarīt vairākus grozījumus. Likumā nav dots pilnvarojums Sanitārajai robežinspekcijai veikt šā likuma prasību ievērošanas uzraudzību un kontroli. Sanitārā robežinspekcija pašreiz kontrolē importa, eksporta un tranzīta kravas uz valsts robežas. Tā, piemēram, Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumu uzraudzību un kontroli pašreiz atbilstoši savai kompetencei veic Valsts veterinārais dienests un Sanitārā robežinspekcija.

Eiropas Savienības normatīvie dokumenti nosaka vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem, kā arī labturības prasības atsevišķām lauksaimniecības dzīvnieku sugām. Lai likums pilnībā atbilstu ES normatīvajiem aktiem, nepieciešams to papildināt ar pilnvarojumu izstrādāt noteikumus par vispārīgajām labturības prasībām lauksaimniecības dzīvniekiem, kā arī par labturības prasībām atsevišķām lauksaimniecības dzīvnieku sugām.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 10. panta pirmās daļas deleģējums nosaka apstiprināt Ministru kabineta noteikumus lauksaimniecības dzīvniekiem. Lauksaimniecības dzīvniekus izmanto dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei. Tā kā Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, tad nav nepieciešams izstrādāt noteikumus par lauksaimniecības dzīvnieku izmantošanu dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei (piens, gaļa, olas u.c.). Nav nepieciešams izstrādāt atsevišķā normatīvajā aktā noteikumus par atrakcijas dzīvnieku aizsardzību to turēšanas, dresēšanas un demonstrēšanas procesā. Sporta, darba un atrakciju dzīvnieki pēc to izmantošanas veida ir līdzīgi un līdz ar to arī šo dzīvnieku labturības prasības ir līdzīgas un iespējams apvienot vienā normatīvajā aktā.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 3. pantā noteikts dzīvnieku iedalījums pēc to izmantošanas veida. Nav nepieciešams normatīvajā aktā par dzīvnieku labturību sīkāk aprakstīt šo dzīvnieku izmantošanu.

Pašreiz sporta un darba dzīvnieku tirdzniecību regulē Valsts veterinārā dienesta prasības dzīvnieku tirdzniecībai. Tāpēc nav nepieciešams normatīvajā aktā iekļaut atsevišķus noteikumus par sporta un darba dzīvnieku tirdzniecību.

Pašreiz nav izstrādāti normatīvie akti, kuros būtu regulētas dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku veterinārmedicīnas aprūpes iestādēs. Pašlaik valstī nav legāla statusa savvaļas dzīvnieku turēšanai iežogotās platībās, ja no šiem dzīvniekiem iegūst dzīvnieku izcelsmes produktus.

Tāpēc minētās prasības ir nepieciešams iestrādāt Ministru kabineta noteikumos. Eiropas Savienības normatīvie akti paredz Valsts veterinārā dienesta pienākumos reģistrēt pārvadātājus, kas nodarbojas ar dzīvnieku pārvadāšanu komerciāliem nolūkiem. Tāpēc Dzīvnieku aizsardzības likumu būtu nepieciešams papildināt ar normu, kas atbilstoši ES prasībām pilnvaro Valsts veterināro dienestu reģistrēt dzīvnieku pārvadātājus, kas nodarbojas ar komerciālu dzīvnieku pārvadāšanu. Pārejas noteikumus nepieciešams papildināt ar jaunu punktu, kurā noteiktu termiņu Dzīvnieku aizsardzības likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanai. Lielā apjoma un resursu trūkuma dēļ pašreiz dotajā termiņā nav iespējams iekļauties.

2. Likumprojekta būtība.

Papildinot 9. pantu, Dzīvnieku aizsardzības likums noteiks Sanitārajai robežinspekcijai atbilstoši tās kompetencei veikt likuma uzraudzību un kontroli.

Veicot grozījumus likuma 10. pantā, likums deleģēs pieņemt Ministru kabineta noteikumus par vispārīgajām labturības prasībām lauksaimniecības dzīvniekiem atbilstoši Eiropas Padomes lēmumam 78/923/EEC "Par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību".

Pēc likumprojekta pieņemšanas labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvniekiem būs iespējams apvienot vienā normatīvajā aktā. Reģistrējot personas, kuras pārvadā dzīvniekus komerciāliem nolūkiem, Valsts veterinārajā dienestā būs iespējams ātrāk noskaidrot personas, kuras ir pārkāpušas Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumus. Pēc likumprojekta pieņemšanas būs legalizēts statuss savvaļas dzīvnieku turēšanai iežogotās platībās, piemēram, briežu dārzos, ja no šiem dzīvniekiem iegūst dzīvnieku izcelsmes produktus. Uz Dzīvnieku aizsardzības likuma pamata ir jāizstrādā vairāki Ministru kabineta noteikumi. Kvalitatīvu noteikumu izstrāde ir sarežģīts un laikietilpīgs process.

II. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Personām, kuras komerciālos nolūkos vēlēsies pārvadāt dzīvniekus, vajadzēs reģistrēties Valsts veterinārajā dienestā.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi;

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Pamatojoties uz Dzīvnieku aizsardzības likuma 10. pantu, 2001. gadā paredzēts izdot šādus Ministru kabineta noteikumus:

1) "Labturības prasības lauksaimniecības nolūkos audzējamiem dzīvniekiem".

Noteikumu projekts nav sagatavots.

2) "Labturības prasības kaušanai paredzētajiem dzīvniekiem to kaušanas laikā".

Noteikumu projekts nav sagatavots.

3) "Labturības prasības dējējvistām".

Noteikumu projekts nav sagatavots.

4) "Eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku turēšanas, izmantošanas, tirdzniecības un nogalināšanas prasības".

Noteikumu projekts ir sagatavots.

5) "Prasības dzīvnieku kolekciju veidošanai un kārtība, kādā izdodamas atļaujas dzīvnieku kolekciju veidošanai, kā arī kārtība, kādā notiek dzīvnieku populācijas atjaunošana (reintrodukcija) dabā un Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešana (introdukcija)".

Noteikumu projekts ir sagatavots.

6) "Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs, dzīvnieku viesnīcās un dzīvnieku veterinārmedicīnas aprūpes iestādēs".

Noteikumu projekts nav sagatavots.

7) "Kārtība un prasības savvaļas dzīvnieku turēšanai iežogotās platībās (briežu dārzos, savvaļas putnu fermās, kažokzvēru fermās u.c.), kuri izmantojami dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei un sugas selekcijas nolūkos".

Noteikumu projekts nav sagatavots.

2002. gadā paredzēts izdot šādus Ministru kabineta noteikumus:

1) "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvniekiem, prasības šo dzīvnieku tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī mājas (istabas) dzīvnieka turētāja tiesības un pienākumi".

Noteikumu projekts nav sagatavots.

2) "Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvniekiem, kā arī dzīvnieka turētāja tiesības un pienākumi".

Noteikumu projekts nav sagatavots.

3) "Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes funkcijas, darbība un sastāvs".

Noteikumu projekts nav sagatavots.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Likumprojektā ir iestrādāta Eiropas Savienības direktīvas 91/628/EEC 5. panta prasība reģistrēt personas, kuras vēlas pārvadāt dzīvniekus komerciālos nolūkos.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām;

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas kopienu tiesu spriedumi, vadlīnijas u. tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija.

1) Eiropas Savienības direktīva 91/628/EEC 5. panta (a)(i) daļa.

Latvijas tiesību ES tiesību Atbilstības Komentāri

akta projekta akta un pakāpe

norma (attiecīgā attiecīgā (atbilst/

panta, punkta Nr.) panta Nr. neatbilst)

Likumprojekta Eiropas Neatbilst Saskaņā ar Ministru kabineta

2. panta Savienības noteikumu Nr. 148 "Sanitārās

c) apakšpunkts direktīva robežinspekcijas nolikums" 6. punktu

97/78/EC un Ministru kabineta noteikumu

Nr. 236 "Noteikumi par transport-
līdzekļu un kravu veterināro un

sanitāri higiēnisko kārtību robež-

kontroles punktos" Sanitārā robež-

inspekcija valstī pašreiz kontrolē

importa, eksporta un tranzīta kravas

uz valsts robežas.

Likumprojekta Eiropas Atbilst Prasība reģistrēt personas, kuras
9. pants Savienības vēlas pārvadāt dzīvniekus

direktīva komerciālos nolūkos.

91/628/EEC

5. panta

(a)(i) daļa

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

Ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta);

Atbalsta.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta likumu izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Likuma prasību izpildi no valsts puses nodrošinās Zemkopības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošas iestādes savas kompetences ietvaros:

1) Valsts veterinārais dienests;

2) Sanitārā robežinspekcija.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likums indivīda tiesības neierobežo.

Zemkopības ministrs A.Slakteris