Pārtikas un veterinārais dienests

Rīkojums Nr. 166 2001. gada 5. jūlijā

Par veterinārajām receptēm

Lai nodrošinātu valstī vienotu veterināro recepšu izrakstīšanas kārtību un pamatojoties uz Veterinārmedicīnas likuma 4.panta 1.daļas 5.punktu un "Farmācijas likuma" 22.panta 2.daļu, nosaku:

Apstiprināt instrukcijas:

1.1. "Receptes izrakstīšanas instrukcija";

1.2. "Recepšu veidlapu izgatavošanas, uzglabāšanas un izsniegšanas instrukcija".

2. Rīkojums stājas spēkā ar šā gada 16.jūliju.

3. Rīkojumu publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4. Kontroli pār rīkojuma izpildi uzdodu Dzīvnieku veselības un labturības uzraudzības daļas Veterināro zāļu un dzīvnieku barības uzraudzības sektora vadītājas vietniecei I. Lukašēvičai.

Pārtikas un veterinārā dienesta

direktora pienākumu izpildītājs J. Rimeicāns

Receptes izrakstīšanas instrukcija

1. Šī instrukcija nosaka receptes veidlapas aizpildīšanas (turpmāk - receptes izrakstīšana) kārtību.

2. Recepte ir oficiāls, stingri noteiktā formā sastādīts rakstveida norādījums izgatavot zāles pacientam un izsniegt tās dzīvnieka īpašniekam noteiktās zāļu formas veidā, kā arī izsniegt gatavās zāles, norādot, kā šīs zāles lietojamas.

3. Recepte tiek izrakstīta tikai uz tipogrāfiski iespiestas receptes veidlapas, kuras paraugs apstiprināts ar Labklājības ministrijas rīkojumu un pievienots šai instrukcijai kā 1. pielikums.

4. Tiesības izrakstīt recepti ir veterinārārstam vai veterinārfeldšerim, kuram ir veterinārmedicīniskās prakses licence.

5. Uz receptes aizliegts izrakstīt narkozes un narkotiskos līdzekļus.

6. Veterinārārsts vai veterinārfeldšeris, kurš ir izrakstījis recepti, ir atbildīgs par konkrētam dzīvniekam izrakstīto zāļu nepieciešamību, kā arī izrakstīto zāļu devu, zāļu formu un lietošanas veidu.

7. Recepti izraksta trijos eksemplāros uz paškopējošas receptes veidlapas. Pirmais eksemplārs paliek aptiekā, otrais - klientam un trešais - veterinārārstam.

8. Izrakstot recepti, atļauts lietot tikai šīs instrukcijas 2. pielikumā "Vispārpieņemtie receptūras saīsinājumi" minētos receptūras saīsinājumus latīņu valodā.

9. Recepte izrakstāma skaidrā rokrakstā ar lodīšu vai tintes pildspalvu, datoru izdrukas veidā vai ar citas tehnikas palīdzību.

10. Receptē nav pieļaujami nekādi svītrojumi un labojumi. Obligāti aizpildāmas visas receptes sadaļas, izņemot dzīvnieka īpašnieka personas kodu, kuru aizpilda, tikai izrakstot humānās zāles.

11. Uz receptes veidlapas un tās otrā pusē drīkst rakstīt tikai informāciju, kas noteikta šajā instrukcijā. Cita informācija (t. sk. reklāma) uz receptes veidlapas un tās otrā pusē nav atļauta.

12. Aizliegts izsniegt neaizpildītu receptes veidlapu dzīvnieka īpašniekam.

13. Veterinārārstam vai veterinārfeldšerim ir tiesības izrakstīt zāļu līdzekļus, kas nav iekļauti Latvijas zāļu reģistrā vai Latvijas veterināro zāļu reģistrā, pirms tam noskaidrojot ar veterinārfarmaceitiskās darbības uzņēmumiem par zāļu ievešanas iespējām un paskaidrojot dzīvnieka īpašniekam par šo zāļu iegādes un lietošanas kārtību.

14. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē strādājošs veterinārārsts, izrakstot recepti, tās labajā stūrī norāda veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes nosaukumu, adresi un tālruņa numuru. Pieļaujama daļas aizpildīšana ar speciāla spiedoga palīdzību.

15. Privāti praktizējošs veterinārārsts receptes labajā stūrī veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes nosaukuma, adreses un tālruņa vietā drīkst norādīt savu vārdu, uzvārdu, mājas adresi un tālruņa numuru. Pieļaujama daļas aizpildīšana ar speciāla spiedoga palīdzību.

16. Receptes ievaddaļā ( Inscriptio ) raksta:

16. 1. dzīvnieka īpašnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi;

16. 2. dzīvnieka sugu, vārdu, vecumu. Govīm, aitām, kazām, šķirnes cūkām - saskaņā ar LR likumdošanu - arī individuālās identitātes numuru;

16. 3. personas, kura izraksta recepti, vārdu, uzvārdu, licences numuru. Pieļaujama daļas aizpildīšana ar speciāla spiedoga palīdzību.

17. Receptes parakstīšanas daļā ( Prascriptio s. Desiganatio materiarum ) pēc "Rp.:" ( Recipe - ņem) raksta zāļu tirdzniecības nosaukumu, liekot to pēdiņās, vai zāļu nosaukumu ar lielo burtu latīņu valodā ģenitīvā.

18. Pirms zāļu nosaukuma raksta zāļu formas saīsinājumu, lietojot instrukcijas 2. pielikumā "Vispārpieņemtie receptūras saīsinājumi" dotos saīsinājumus.

19. Pēc individuālām receptēm pagatavojamām zālēm ar saliktu sastāvu:

19. 1. katru zāļu līdzekļa nosaukumu raksta savā rindiņā, vispirms rakstot iedarbīgākos zāļu līdzekļu nosaukumus, tad pārējos nākamajā rindā. Gadījumā, ja zāļu līdzekļa nosaukums ir garš, to drīkst turpināt arī nākamajā rindā;

19. 2. psihotropos zāļu līdzekļus raksta pirmos;

19. 3. ārstniecības augu nosaukumos pirmais vārds jāraksta ar lielo burtu arī tad, ja tas neatrodas rindas sākumā, bet auga daļas apzīmējums šajā gadījumā rakstāms ar mazo burtu;

19. 4. ja zālēm to organoleptisko īpašību dēļ pievienotas kādas koriģējošas vielas, tās tiek rakstītas pēc aktīvām vielām;

19. 5. papildvielas, kas zālēm nodrošina vajadzīgo konsistenci, formu un daudzumu, receptē raksta pēdējās;

19. 6. receptes labajā pusē pretī attiecīgajam zāļu sastāvdaļas nosaukumam raksta daudzumu - masas, tilpuma vai darbības vienībās;

19. 7. cietas vai mīkstas konsistences zāļu līdzekļiem - gramos vai grama daļās, rakstot tos kā nenosauktus skaitļus;

19. 8. šķidrumiem - mililitros, rakstot aiz skaitļa saīsinājumu "ml";

19. 9. spirta daudzumu ārīgai lietošanai izraksta gramos, spirta šķīdumam norāda koncentrāciju procentos;

19. 10. pilienu skaitu apzīmē ar romiešu cipariem, rakstot to aiz pilienu saīsinājuma "gtt.";

19. 11. zāļu līdzekļa aktīvām darbības vienībām norāda darbības vienību skaitu, aiz kura raksta saīsinājumu "DV.";

19. 12. ja divas vai vairākas zāļu sastāvdaļas ņemamas vienādā daudzumā, to var norādīt tikai aiz pēdējās no šīm sastāvdaļām, pirms daudzuma rakstot "āā".;

19. 13. norādot pēdējo zāļu sastāvdaļu, kas pievienojama, lai iegūtu nepieciešamo zāļu kopējo masu vai tilpumu, pirms skaitliskā daudzuma apzīmējuma lieto saīsinājumu "ad.";

19. 14. ja veterinārārsts, izrakstot zāles, pārsniedz maksimālo vienreizējo, diennakts vai kursa devu, tad veterinārārsts to norāda rakstiski, liekot izsaukuma zīmi uz receptes aiz devas skaitļa un atkārtojot pārsniegtās devas lielumu ar vārdiem.;

19. 15. norādījumus aptiekai ( Subscriptio ) par zāļu pagatavošanu, zāļu formu, zāļu daudzumu, norādot svara tilpuma vai darbības vienības, un iesaiņojuma veidu raksta latīņu valodā, lietojot zāļu receptūrā vispārpieņemtos saīsinājumus.

20. Norādījumus dzīvnieka īpašniekam ( Signatura ) par zāļu lietošanu receptē raksta latviešu valodā aiz saīsinājuma "S.", norādot kādās devās, kad un kā zāles lietojamas. Ja zāles tiek izrakstītas produktīvajam dzīvniekam, jānorāda ierobežojumi dzīvnieku produkcijas izmantošanā, ja tādi ir.

21. Recepti veterinārārsts apstiprina ar parakstu un veterinārmedicīniskās prakses licences zīmogu.

22. Ja receptē izrakstītās zāles izgatavojamas un izsniedzamas steidzami, ārstniecības persona raksta atzīmi "cito!", gadījumos, kad zāles izsniedzamas nekavējoties - "statim!". Vēlams atzīmi norādīt citā krāsā.

23. Receptē izrakstīto zāļu vietā izsniegt cita nosaukuma (sinonīma) zāles atļauts tikai gadījumā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

23. 1. ja izrakstītās un izsniegtās zāles pieder vienai terapeitiskajai grupai;

23. 2. ja izrakstīto zāļu aktīvā viela ir identiska ar izsniegto zāļu aktīvo vielu. Gadījumā, ja zālēm ir salikts sastāvs - ja izrakstīto un izsniegto zāļu sastāvā nav vielu, kas var ietekmēt zāļu iedarbības ilgumu, stiprumu un efektivitāti;

23. 3. ja zāles nav aizliegtas konkrētai sugai, vecuma un fizioloģiskajai grupai;

23. 4. ja izrakstīto zāļu kopējā deva ir vienāda ar izsniegto zāļu kopējo devu un izsniegto zāļu reizes deva ir atbilstoša vai ir dalāma atbilstoši izrakstīto zāļu reizes devai;

23. 5. pēc saskaņojuma ar ārstniecības personu, kas recepti izrakstījusi;

23. 6. ar dzīvnieka īpašnieka piekrišanu.

24. Ja veterinārārsts, izrakstot zāles, lietojis zāļu vispārīgo nosaukumu, farmaceits ir tiesīgs izsniegt jebkura zāļu ražotāja zāles, kuras atbilst šim nosaukumam.

25. Ja veterinārārsts receptē izrakstījis vairākas analogas zāles, atdalot tās ar saīsinājumu "s. " ( sive - jeb), farmaceits ir tiesīgs izsniegt jebkuras no izrakstītajām zālēm.

26. Veterinārārsts savas prakses nodrošināšanai recepšu zāles aptiekā drīkst iegādāties, noformējot rakstisku pieprasījumu, kuru apstiprina ar parakstu un licences zīmogu.

1. pielikums

Apstiprināta ar Labklājības ministrijas

2001. gada 15. maija rīkojuma Nr. 123 1. 2. punktu

2. pielikums

Vispārpieņemtie receptūras saīsinājumi

Recepšu veidlapu izgatavošanas, uzglabāšanas

un izsniegšanas instrukcija

1. Šī instrukcija nosaka veterināro recepšu veidlapu izgatavošanas, glabāšanas, uzskaites un izsniegšanas kārtību veterinārārstiem un veterinārfeldšeriem, kuriem ir licence veterinārmedicīniskajai praksei.

2. Recepšu veidlapu izgatavošanu nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests.

3. Receptes izmērs ir 103 x 148 mm. Recepti iespiež trijos eksemplāros uz paškopējoša papīra. Pirmā eksemplāra malas iekrāsotas gaiši zilā krāsā, otrā - dzeltenā un trešā - gaiši sārtā.

4. Receptes veidlapā ir tipogrāfiski iespiesta sērija un sērijas numurs.

5. Recepšu glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu veic Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības.

6. Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs ar rīkojumu nozīmē atbildīgo personu par recepšu saņemšanu un izsniegšanu.

7. Recepšu saņemšanu reģistrē žurnālā, norādot saņemšanas datumu, recepšu sēriju un numurus. Atbildīgā persona parakstās žurnālā par recepšu veidlapu saņemšanu.

8. Receptes izsniedz pēc licencēta veterinārārsta vai licencēta veterinārfeldšera pieprasījuma.

9. Recepšu veidlapas var saņemt arī licencēta veterinārārsta vai veterinārfeldšera pilnvarota fiziska vai juridiska persona, kurai ir licencēta veterinārārsta vai veterinārfeldšera pilnvara un rakstisks pieprasījums.

10. Recepšu izsniegšanu reģistrē žurnālā, norādot izsniegšanas datumu, licencēta veterinārārsta vai veterinārfeldšera vārdu, uzvārdu, licences nr., darbavietas adresi, recepšu sēriju, numurus.

11. Ja recepšu veidlapas saņēmējs ir licencēta veterinārārsta vai veterinārfeldšera pilnvarota persona, tad žurnālā norāda arī pilnvarotās personas vārdu un uzvārdu.

12. Recepšu veidlapu saņēmējs parakstās žurnālā par recepšu veidlapu saņemšanu un Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības atbildīgā persona - par recepšu izsniegšanu.

13. Ierakstus reģistrācijas žurnālā numurē. Labojumus apliecina ar vārdiem "Labotam ticēt" un atbildīgās personas parakstu. Reģistrācijas žurnāla lapas numurē, cauršuj, paraksta un apzīmogo.

14. Recepšu veidlapu pieprasījumus un pilnvaras glabā 1 gadu. Pēc tam tos iznīcina.

15. Pārtikas veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība, licencēts veterinārārsts vai veterinārfeldšeris neizmantojamās recepšu veidlapas (bojātas, brāķētas utt.) noraksta, sastādot aktu, un iznīcina.

16. Izrakstīto recepšu 3. eksemplāru veterinārmedicīniskā iestāde, licencēts veterinārārsts vai veterinārfeldšeris glabā 6 mēnešus.