Ministru kabineta noteikumi Nr.1186

Rīgā 2013.gada 29.oktobrī (prot. Nr.56 86.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par mērījumu vienotību"
3.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikā lietojamo mērvienību nosaukumus un rakstību, kā arī mērvienību lietošanas kārtību.

2. Mērvienību nosaukumi, to skaidrojumi un rakstība, kā arī prefiksi daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

3. Šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās mērvienības attiecas uz izmantojamo mērīšanas līdzekļu rādījumu mērvienībās izteiktajiem mērījumiem un lielumu rādītājiem.

4. Papildus mērījumiem un lielumu rādītājiem, kuri izteikti šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajās mērvienībās, ir atļauta papildu rādītāju izmantošana, ja:

4.1. papildu rādītāji ir viens vai vairāki mērījumu un lielumu rādītāji, kas izteikti mērvienībās, kuras nav iekļautas šo noteikumu 1.pielikumā;

4.2. papildu rādītāju norāda ar rakstu zīmēm, kuras nav lielākas par tādām rakstu zīmēm, ar kurām atbilstošie lielumi ir izteikti šo noteikumu 1.pielikumā iekļautajās mērvienībās.

5. Bezdimensiju raksturlielumu un koeficientu nosaukumi un rakstība noteikta šo noteikumu 2.pielikumā.

6. Ražojumiem un iekārtām, kas jau laistas tirgū un ir lietošanā līdz 2010.gada 1.janvārim, kā arī to detaļām un daļām ir atļauts izmantot mērvienības, kuras nav iekļautas šo noteikumu 1.pielikumā.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1979.gada 20.decembra Direktīvas 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu;

2) Padomes 1984.gada 18.decembra Direktīvas 85/1/EEK, ar ko groza Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;

3) Padomes 1989.gada 27.novembra Direktīvas 89/617/EEK, ar ko groza Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 24.janvāra Direktīvas 1999/103/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 11.marta Direktīvas 2009/3/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 29.oktobra
noteikumiem Nr.1186

I. Starptautiskā mērvienību sistēma

1. Starptautiskās mērvienību sistēmas pamatmērvienības:

1.1. garuma mērvienība – metrs ir gaismas veiktais ceļš vakuumā 1/299 792 458 sekundēs;

1.2. masas mērvienība – kilograms ir masas mērvienība, un tas ir vienāds ar starptautiskā kilograma prototipa masu;

1.3. laika mērvienība – sekunde ir cēzija-133 atoma starojuma 9 192 631 770 periodu ilgums, atbilstošs pārejai starp tā pamatstāvokļa diviem hipersīkstruktūras viszemākajiem līmeņiem;

1.4. elektriskās strāvas stipruma mērvienība – ampērs ir tādas nemainīgas strāvas stiprums, kura, plūstot pa diviem 1 metra attālumā vienam no otra vakuumā novietotiem paralēliem taisniem neierobežota garuma ļoti tieviem apaļa šķērsgriezuma vadiem, rada starp šiem vadiem 2 x 10^-7 ņūtonu lielu spēku uz 1 garuma metru;

1.5. termodinamiskās temperatūras mērvienība – kelvins ir ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras 1/273,16 daļa. Definīcijā minētā ūdens izotopiskais sastāvs atbilst šādām vielu daudzuma proporcijām: 0,00015576 moli ²H uz molu ¹H, 0,0003799 moli ¹⁷O uz molu ¹⁶O un 0,0020052 moli ¹⁸O uz molu ¹⁶O;

1.6. vielas daudzuma mērvienība – mols ir vielas daudzums sistēmā, kurā ir tik daudz elementārdaļiņu, cik atomu ir 0,012 kilogramos oglekļa-12. Lietojot molu, ir jāuzskaita elementārdaļiņas – atomi, molekulas, joni, elektroni, citas daļiņas vai šo daļiņu kopas;

1.7. gaismas stipruma mērvienība – kandela ir gaismas stiprums, ko noteiktā virzienā izstaro monohromatisks starojuma avots ar 540 x 10¹² hercu frekvenci un starojuma stiprumu 1/683 vati uz vienu steradiānu šajā virzienā.

2. Starptautiskās mērvienību sistēmas atvasinātās mērvienības:

Piezīmes.

1. * Celsija temperatūru t definē kā starpību t = T – T⁰ starp divām termodinamiskām temperatūrām T un T⁰, kur T⁰ = 273,15 K. Temperatūru intervālu vai starpību var izteikt kelvinos vai Celsija grādos. Mērvienība "Celsija grāds" ir vienāda ar mērvienību "kelvins".

2. ** Īpašie jaudas mērvienības nosaukumi: voltampērs (simbols "VA"), ko izmanto, lai izteiktu šķietamo maiņstrāvas jaudu, un vars (simbols "var"), ko izmanto, lai izteiktu reaktīvo elektrisko jaudu. "Vars" nav iekļauts Ģenerālās svaru un mēru konferences rezolūcijās.

3. Prefiksi un to simboli noteiktu daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai:

Piezīmes.

1. Masas mērvienības decimālo daudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumus un simbolus veido, pievienojot prefiksu vārdam "grams" un tā simbolu simbolam "g".

2. Ja atvasinātu mērvienību izsaka kā daļskaitli, tās daudzkārtņus un daļas var apzīmēt, pievienojot prefiksu vienībām skaitītājā vai saucējā, vai abās šajās daļās.

3. Šīs nodaļas 3.punktā minētos prefiksus un to simbolus var izmantot saistībā ar II nodaļas 1.punktā minētajām mērvienībām un simboliem, saistībā ar nosaukumiem "(metriskais) grāds" vai "gons" un simbolu "gon", saistībā ar II nodaļas 3. un 4.punktā minētajām mērvienībām un simboliem, izņemot dzīvsudraba staba milimetru un tā simbolu, bet daudzkārtnis 10²a tiek saukts par "hektāru".

4. Nedrīkst izmantot kopā saliktus vairākus minētos prefiksus.

II. Mērvienības, kas nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, un to saistība ar minēto sistēmu

1. Mērvienību īpašie daudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumi un simboli (mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, bet ir saistītas ar to):

Piezīmes.

1. * Litra mērvienībai var izmantot abus simbolus "l" un "L".

2. ** Mērvienība iekļauta Starptautiskā svaru un mēru biroja uz laiku atļauto mērvienību sarakstā.

2. Mērvienības, kas ir definētas, pamatojoties uz Starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienībām, taču nav to daudzkārtņi vai decimāldaļas:

Piezīme. * Nav starptautiska simbola.

3. Mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, bet saistītas ar to un kuru vērtības iegūtas eksperimentāli:

4. Mērvienības, kuras atļauts izmantot tikai īpašās nozarēs:

5. Saliktās mērvienības, ko izveido, savienojot šajā pielikumā minētās mērvienības.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 29.oktobra 
noteikumiem Nr.1186 

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts