Rīgā 2013.gada 5.novembrī (prot. Nr.58 27.§)

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa šo noteikumu 8.punktā minēto nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi (turpmāk – starptautiskie līgumi).

2. Informācijas apmaiņu veic kompetentās iestādes, saņemot un sniedzot tādu informāciju par šo noteikumu 8.punktā minētajiem nodokļiem, kura ir:

2.1. paredzami svarīga vai svarīga Eiropas Savienības tiesību aktos vai starptautiskajos līgumos minēto prasību izpildei;

2.2. nepieciešama iekšzemes normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos minēto prasību izpildei.

3. Kompetentās iestādes var savstarpēji sazināties tieši, kā arī vienoties, ka noteiktos gadījumos tieši var sazināties arī to pilnvarotas iestādes.

4. Informācijas apmaiņa starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm pēc iespējas notiek elektroniski, izmantojot kopējo sakaru tīklu CCN, kuru Eiropas Savienība izveidojusi, lai nodrošinātu visas informācijas elektronisku apmaiņu starp kompetentajām muitas un nodokļu iestādēm.

5. Latvijas Republikas kompetentā iestāde ir Valsts ieņēmumu dienests.

6. Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes (nosaukuma rakstības oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos) minētas šo noteikumu 1.pielikumā.

7. Kompetentās iestādes ārvalstīs, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, ir attiecīgajos starptautiskajos līgumos norādītās iestādes.

8. Šos noteikumus piemēro šādiem nodokļiem:

8.1. Eiropas Savienības dalībvalstīs – tiešajiem nodokļiem, ko iekasē Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības vai pašvaldības, vai nodokļiem, ko iekasē minēto valstu, vienību vai pašvaldību labā. Šos noteikumus nepiemēro pievienotās vērtības nodoklim un muitas nodokļiem, kā arī akcīzes nodokļiem, uz kuriem attiecas citi Eiropas Savienības tiesību akti par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju administratīvo sadarbību. Šos noteikumus nepiemēro arī Eiropas Savienības dalībvalstu sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un maksām par pakalpojumiem;

8.2. ārvalstīs, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, – attiecīgajos starptautiskajos līgumos norādītajiem nodokļiem;

8.3. šo noteikumu 8.1. un 8.2.apakšpunktā minētajiem nodokļiem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri, tos papildinot vai aizstājot, pēc šo noteikumu spēkā stāšanās tiks ieviesti citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai ārvalstīs, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus. Kompetentās iestādes informē cita citu par jebkuru šādu nodokļu normatīvo aktu spēkā stāšanās datumiem.

9. Valsts ieņēmumu dienests veic informācijas apmaiņu šādos veidos:

9.1. automātiski – bez iepriekšēja pieprasījuma regulāri saņem vai nosūta informāciju par noteiktiem ienākumu veidiem, kura ir tā rīcībā saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem;

9.2. pēc pieprasījuma – nosūta informācijas pieprasījumu par noteiktiem jautājumiem konkrētā pārbaudes lietā par konkrētu nodokļu maksātāju vai citu ar to saistītu personu un tās veiktajiem darījumiem, kam var būt ietekme uz konkrētā nodokļu maksātāja nodokļu apmēra noteikšanu, vai, atbildot uz informācijas pieprasījumu, sniedz informāciju par noteiktiem jautājumiem konkrētā pārbaudes lietā par konkrētu nodokļu maksātāju vai citu ar to saistītu personu un tās veiktajiem darījumiem, kam var būt ietekme uz konkrētā nodokļu maksātāja nodokļu apmēra noteikšanu;

9.3. pēc savas iniciatīvas – bez iepriekšēja pieprasījuma nosūta tā rīcībā esošo informāciju, kura attiecas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai ārvalsti, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, ja uzskata, ka šī informācija varētu būt lietderīga attiecīgās valsts nodokļu aprēķināšanā.

10. Valsts ieņēmumu dienests automātiski (bez iepriekšēja pieprasījuma) sniedz Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, informāciju par šo valstu rezidentu Latvijā gūtajiem ienākumiem, kas saņemta no Latvijas nodokļu maksātājiem saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

11. Valsts ieņēmumu dienests apkopo saņemto informāciju sadalījumā pa valstīm, norādot par katru ienākuma saņēmēju šādu informāciju:

11.1. nerezidenta – ienākuma saņēmēja nosaukums (fiziskajām personām – vārds, uzvārds);

11.2. nerezidenta – ienākuma saņēmēja nodokļu maksātāja kods rezidences valstī;

11.3. nerezidenta – ienākuma saņēmēja adrese rezidences valstī (iela, mājas numurs, pilsēta, apdzīvota vieta, pasta indekss);

11.4. nerezidenta – ienākuma saņēmēja rezidences valsts kods (ISO);

11.5. nerezidenta – ienākuma saņēmēja veida kods (01 – fiziskā persona, 02 – kapitālsabiedrība, 03 – personālsabiedrība, 04 – uzņēmējdarbības forma, kas nav ne kapitālsabiedrība, ne personālsabiedrība, 05 – valdības vai starptautiska institūcija, 06 – cits, 07 – nav zināms);

11.6. ienākuma izmaksātāja nosaukums (fiziskajām personām – vārds, uzvārds);

11.7. ienākuma izmaksātāja nodokļu maksātāja kods;

11.8. ienākuma izmaksātāja adrese (iela, mājas numurs, pilsēta, apdzīvota vieta, pasta indekss);

11.9. ienākuma izmaksātāja veida kods (01 – fiziskā persona, 02 – kapitālsabiedrība, 03 – personālsabiedrība, 04 – uzņēmējdarbības forma, kas nav ne kapitālsabiedrība, ne personālsabiedrība, 05 – valdības vai starptautiska institūcija, 06 – cits, 07 – nav zināms);

11.10. izmaksātā ienākuma veida kods (6 – ienākums no nekustamā īpašuma, 7 – ienākums no uzņēmējdarbības (ieskaitot atlīdzību par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem), 10 – dividendes, 11 – procenti, 12 – ienākums no intelektuālā īpašuma vai ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas, 13 – ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (ieskaitot Latvijas Republikā esošu nekustamo īpašumu), 14 – ienākums par neatkarīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, 15 – ienākums no algota darba, 16 – direktoru atalgojums, 17 – mākslinieku un sportistu ienākumi, 18 – pensijas, uzturlīdzekļi (alimenti), 21 – citi ienākumi);

11.11. ienākuma izmaksas datums;

11.12. izmaksātā ienākuma summa;

11.13. nodokļa likme, ar kuru saskaņā ieturēts nodoklis;

11.14. ieturētā nodokļa summa.

12. Šo noteikumu 11.punktā minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienests citu valstu kompetentajām iestādēm nosūta elektroniski, izmantojot tehniskos informācijas nesējus, vai rakstiski, izmantojot šo noteikumu 2. vai 3.pielikumā noteikto vienota parauga veidlapu automātiskai informācijas apmaiņai. Nosūtot informāciju elektroniski, izmanto Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) standarta magnētisko formātu automātiskajai informācijas apmaiņai. Informāciju iesniedz līdz attiecīgajam taksācijas gadam sekojošā gada 1.oktobrim.

13. Valsts ieņēmumu dienests var lūgt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi sniegt atsauksmi par nosūtīto informāciju.

14. Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, sniedzot informāciju, lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt atsauksmi par nosūtīto informāciju, tas sniedz atsauksmi reizi kalendāra gada laikā.

15. Lai pieprasītu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests nosūta attiecīgajai kompetentajai iestādei informācijas pieprasījumu. Pieprasījumā norāda:

15.1. atsauci uz konkrētu Eiropas Savienības tiesību aktu vai konkrētu starptautiskā līguma attiecīgo pantu (ja informācija tiek pieprasīta, pamatojoties uz starptautisko līgumu);

15.2. informāciju par Latvijas nodokļu maksātāju, par kuru tiek veikta pārbaude: nosaukums vai vārds un uzvārds, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta;

15.3. informāciju par nerezidentu, uz kuru attiecas informācijas pieprasījums: nosaukums vai vārds un uzvārds, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta (ja informācija ir pieejama);

15.4. Latvijas nodokļu maksātāja un nerezidenta veiktās darbības (norāda, vai Latvijas nodokļu maksātājs un nerezidents ir uzskatāmi par saistītām personām);

15.5. nodokļa veidu, par kuru veikta pārbaude;

15.6. periodu (taksācijas gadu), par kādu tiek veikta pārbaude;

15.7. īsu lietas apstākļu un veikto darījumu izklāstu un pieprasījuma iemeslu;

15.8. informāciju, kāda tiek pieprasīta;

15.9. atbildes sniegšanas steidzamību;

15.10. informāciju par to, kādā Latvijas nodokļu maksātāja pārbaudes stadijā tiek pieprasīta informācija.

16. Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes vai to ārvalstu kompetentās iestādes, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, var pieprasīt Valsts ieņēmumu dienestam sniegt šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju, ja tā pieprasījuma iesniedzējā ārvalstī attiecas uz konkrētu pārbaudes lietu par konkrētu nodokļu maksātāju.

17. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde vai tās ārvalsts kompetentā iestāde, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, pieprasa šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamos pasākumus, lai iegūtu informācijas pieprasījumā minēto informāciju.

18. Valsts ieņēmumu dienests, saņemot informācijas pieprasījumu no to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, izvērtē, vai tajā ir norādīta šāda informācija:

18.1. tās personas identitāte, par kuru tiek veikta pārbaude;

18.2. periods, par kuru informācija tiek pieprasīta;

18.3. pieprasītās informācijas būtība un forma, kurā kompetentā iestāde vēlas to saņemt;

18.4. maksājamais nodoklis, kura noteikšanai pieprasītā informācija ir nepieciešama;

18.5. pamatojums, kāpēc pieprasītā informācija varētu būt paredzami svarīga, svarīga vai nepieciešama pieprasījuma iesniedzējai ārvalstij nodokļu administrēšanai un prasību izpildei attiecībā uz šo noteikumu 18.1.apakšpunktā minēto personu;

18.6. pamatojums, kāpēc pieprasītā informācija varētu atrasties vai tikt turēta pieprasījuma saņēmējā valstī vai būt tās personas rīcībā, uz kuru attiecas pieprasījuma saņēmējas valsts normatīvie akti, vai būt iegūstama no šādas personas;

18.7. to konkrēto personu identificējošie dati (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, personas kods, juridiskajai personai – nodokļu maksātāja nosaukums un reģistrācijas kods) (ciktāl tie zināmi), kuras rīcībā varētu būt pieprasītā informācija vai kura varētu iegūt pieprasīto informāciju;

18.8. paziņojums, ka pieprasījuma iesniedzēja ārvalsts ir izmantojusi visus tai pieejamos līdzekļus, lai iegūtu informāciju (izņemot gadījumu, ja tas varētu radīt nesamērīgu apgrūtinājumu pieprasījuma iesniedzējai ārvalstij).

19. Ja saņemtajā informācijas pieprasījumā nav iekļauta šo noteikumu 18.punktā minētā informācija, Valsts ieņēmumu dienests atsaka informācijas sniegšanu un informē pieprasījuma iesniedzējas ārvalsts kompetento iestādi par informācijas pieprasījuma atteikuma iemesliem.

20. Informāciju, ko pieprasījusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde vai tās ārvalsts kompetentā iestāde, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, Valsts ieņēmumu dienests iegūst tādā kārtībā, kādā to iegūtu, rīkojoties savā vārdā vai pēc citas Latvijas Republikas iestādes pieprasījuma attiecībā uz Latvijas nodokļu maksātāju.

21. Valsts ieņēmumu dienests šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju sniedz iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā jau ir pieprasītā informācija, tas informāciju sniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas. Konkrētos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests un pieprasījuma iesniedzējas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde var vienoties par citiem termiņiem.

22. Valsts ieņēmumu dienests, saņemot informācijas pieprasījumu no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes, nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā elektroniski apstiprina pieprasījuma saņemšanu pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

23. Valsts ieņēmumu dienests mēneša laikā pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas informē pieprasījuma iesniedzējas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par konstatētajiem trūkumiem informācijas pieprasījumā un lūdz tos novērst vai, ja nepieciešams, lūdz sniegt papildu informāciju. Šo noteikumu 21.punktā minētie termiņi sākas nākamajā dienā pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis precizētu informācijas pieprasījumu vai nepieciešamo papildu informāciju.

24. Ja Valsts ieņēmumu dienests nevar sniegt atbildi uz informācijas pieprasījumu šo noteikumu 21.punktā minētajos termiņos, tas triju mēnešu laikā pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas informē pieprasījuma iesniedzējas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi un norāda atbildes kavējuma iemeslus un datumu, līdz kuram tas, iespējams, spētu sniegt atbildi.

25. Ja Valsts ieņēmumu dienests nevar izpildīt saņemto informācijas pieprasījumu, piemēram, ja Latvijas normatīvie akti neparedz iespēju iegūt par Latvijas nodokļu maksātājiem tādu informāciju, kādu pieprasa Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde vai tās ārvalsts kompetentā iestāde, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, un šādas informācijas sniegšana nav atrunāta konkrētā starptautiskajā līgumā vai Eiropas Savienības tiesību aktā, kā arī ja informācijas pieprasījumā nav norādīta šo noteikumu 18.punktā minētā informācija, atbildē uz informācijas pieprasījumu pamato atteikumu sniegt pieprasīto informāciju. Minēto atbildi sniedz ne vēlāk kā mēneša laikā pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas.

26. Sniedzot atbildi uz informācijas pieprasījumu, Valsts ieņēmumu dienests var lūgt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi sniegt atsauksmi par nosūtīto informāciju.

27. Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, sniedzot atbildi uz informācijas pieprasījumu, lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt atsauksmi par nosūtīto informāciju, tas sniedz atsauksmi nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, kad tapuši zināmi šīs informācijas izmantošanas rezultāti.

28. Valsts ieņēmumu dienests pēc savas iniciatīvas (bez iepriekšēja pieprasījuma) nosūta citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei vai tās ārvalsts kompetentajai iestādei, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, tā rīcībā esošo šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju, ja:

28.1. izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju, Valsts ieņēmumu dienestam ir pamats uzskatīt, ka attiecīgajā valstī varētu rasties nodokļu zudums;

28.2. personai, kurai tiek uzlikti nodokļi, piemēro nodokļu samazinājumu vai atbrīvojumu no nodokļiem Latvijas Republikā un tas varētu izraisīt nodokļu paaugstinājumu vai palielināt nodokļu saistības attiecīgajā valstī;

28.3. tās personas komercdarījumi, kurai tiek uzlikti nodokļi Latvijas Republikā, ar to personu, kurai tiek uzlikti nodokļi attiecīgajā valstī, tiek veikti ar vienas vai vairāku valstu starpniecību tādā veidā, ka attiecīgajā valstī vai Latvijas Republikā var rasties nodokļu zudums;

28.4. Valsts ieņēmumu dienestam ir pamats uzskatīt, ka, mākslīgi pārnesot peļņu starp komersantu grupas dalībniekiem, var rasties nodokļu zudums;

28.5. informācija, ko Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis no Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes vai tās ārvalsts kompetentās iestādes, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, ir radījusi iespēju iegūt informāciju, kas varētu būt būtiska, nosakot nodokļu saistības valstī, no kuras saņemta informācija;

28.6. tiek veiktas kopīgas starpvalstu nodokļu pārbaudes.

29. Valsts ieņēmumu dienests pēc savas iniciatīvas (bez iepriekšēja pieprasījuma) var nosūtīt tā rīcībā esošo šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei vai tās ārvalsts kompetentajai iestādei, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, arī citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 28.punktā.

30. Valsts ieņēmumu dienests tā rīcībā esošo šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju nosūta citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei tik drīz, cik iespējams, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad informācija tam kļuvusi pieejama.

31. Valsts ieņēmumu dienests var lūgt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi sniegt atsauksmi par nosūtīto informāciju.

32. Valsts ieņēmumu dienests, saņemot informāciju no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes, nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas elektroniski apstiprina tās saņemšanu kompetentajai iestādei, kas sniegusi informāciju.

33. Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, sniedzot informāciju, lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt atsauksmi par nosūtīto informāciju, tas sniedz atsauksmi nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, kad tapuši zināmi šīs informācijas izmantošanas rezultāti.

34. Pēc informācijas saņemšanas bez iepriekšēja pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests informē attiecīgo kompetento iestādi par saņemtās informācijas lietderību un nodrošina tās turpmākās izmantošanas kontroli.

35. Izņemot gadījumus, kad konkrētā starptautiskajā līgumā vai Eiropas Savienības tiesību aktos ir noteikts citādi, šie noteikumi neuzliek par pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam:

35.1. veikt administratīvus pasākumus, kas neatbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;

35.2. sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, ražošanas, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā valsts politikai;

35.3. sniegt informāciju, ja tās valsts kompetentā iestāde, kura pieprasa informāciju, nav pilnībā izmantojusi tai pieejamos informācijas avotus;

35.4. sniegt informāciju, ja valsts, kura pieprasa informāciju, juridisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt šādas informācijas sniegšanu citām valstīm vai ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, minēto iemeslu dēļ nenodrošina šo noteikumu 11.punktā minētajai informācijai līdzvērtīgas informācijas sniegšanu automātiski (bez iepriekšēja pieprasījuma).

36. Informācijai, ko Valsts ieņēmumu dienests saņem no citas valsts kompetentās iestādes, ierobežotas pieejamības statusu piešķir tādā pašā kārtībā kā informācijai, kas iegūta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, un to drīkst izpaust tikai tām personām vai varas iestādēm (tai skaitā tiesas un administratīvajām iestādēm), kuras ir iesaistītas nodokļu aprēķināšanā, iekasēšanā, personu saukšanā pie juridiskās atbildības, piespiedu līdzekļu piemērošanā vai apelāciju izskatīšanā attiecībā uz nodokļiem. Šīs personas vai varas iestādes informāciju izmanto vienīgi minētajos nolūkos. Minēto informāciju drīkst izpaust atklātā tiesas sēdē vai tiesas nolēmumos.

37. Neatkarīgi no šo noteikumu 36.punktā minētajām prasībām Valsts ieņēmumu dienests saņemto informāciju var izmantot citiem nolūkiem, ja to līdzīgos apstākļos atļauj informācijas sniedzējas valsts likumi un ja ir saņemta šīs valsts kompetentās iestādes atļauja.

38. Ja Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka no citas Eiropas Savienības dalībvalsts saņemtā informācija varētu būt paredzami svarīga vai svarīga nodokļu administrēšanas vajadzībām trešās dalībvalsts kompetentajai iestādei, Valsts ieņēmumu dienests šo informāciju var nodot trešās dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja tam piekrīt tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, kura sniegusi minēto informāciju. Uzskatāms, ka Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde piekrīt šo informāciju nodot trešās dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja neiebilst pret paziņojumu par vēlmi nosūtīt informāciju 10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas.

39. Ja Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka no to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, saņemtā informācija varētu būt noderīga citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, Valsts ieņēmumu dienests šo informāciju var nodot citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja tam piekrīt tās ārvalsts kompetentā iestāde, kura sniegusi minēto informāciju.

40. Ja Latvijas Republika nodrošina trešajai valstij plašāku savstarpēju sadarbību, nekā paredzēts Latvijas Republikas normatīvajos aktos, šāda plašāka sadarbība netiek atteikta jebkurai Eiropas Savienības dalībvalstij, kura vēlas sākt šādu plašāku savstarpēju sadarbību ar Latvijas Republiku.

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumus Nr.884 "Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa tiešo nodokļu jomā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un valstīm, ar kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 176.nr.; 2007, 54.nr.; 2013, 76.nr.).

42. Noteikumu 2.pielikums ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

43. Noteikumu 3.pielikums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2011.gada 15.februāra Direktīvas 2011/16/ES par administratīvo sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Finanšu ministrs Andris Vilks

1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 5.novembra
noteikumiem Nr.1245

1. Apvienotajā Karalistē:
The Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs vai tā pilnvarota persona.

2. Austrijā:
Der Bundesminister für Finanzen vai tā pilnvarota persona.

3. Beļģijā:
Président du Comité de direction du SPF finances/Voorzitter van het Directiecomité van de FOD Financiën/Präsident des Direktionsausschusses des FÖD Finanzen vai tā pilnvarota persona.

4. Bulgārijā:
Изпълнителния директор на Национална агенция за приходите vai tā pilnvarota persona.

5. Čehijas Republikā:
Ministerstvo financí, Generální finanční ředitelství vai tā pilnvarota persona.

6. Dānijā:
Skatteministeriet vai tā pilnvarota persona.

7. Francijā:
Direction générale des finances publiques vai tā pilnvarota persona.

8. Grieķijā:
Υπουργείο Οικονομικών/Διεύθυνση Διεθνών Οικονομικών Σχέσεων/Τμήμα Φορολογικών Θεμάτων vai tā pilnvarota persona.

9.  Horvātijā:
Ministarstvo financija vai tā pilnvarota persona.

10. Igaunijā:
Eesti Maksu- ja Tolliamet vai tā pilnvarota persona.

11. Itālijā:
Il Direttore Generale delle Finanze vai tā pilnvarota persona.

12. Īrijā:
The Revenue Commissioners vai tā pilnvarota persona.

13. Kiprā:
Υπουργείο Οικονομικών vai tā pilnvarota persona.

14. Lietuvā:
Lietuvos Respublikos finansų ministerija vai tā pilnvarota persona.

15. Luksemburgā:
Ministère des finances vai tā pilnvarota persona.

16. Maltā:
Direttur (Tassazzjoni Internazzjonali), Dipartiment tat-Taxxi Interni, Ministeru tal-Finanzi, l-Ekonomija u Investiment vai tā pilnvarota persona.

17. Nīderlandē:
De minister van financiën vai tā pilnvarota persona.

18. Polijā:
Ministerstwo Finansów vai tā pilnvarota persona.

19. Portugālē:
Ministro das Finanças vai tā pilnvarota persona.

20. Rumānijā:
Serviciul Schimb Internațional de Informații vai tā pilnvarota persona.

21. Slovākijā:
Daňové riaditeľstvo Slovenskej republiky/Oddelenie medzinárodnej administratívnej spolupráce (CLO) vai tā pilnvarota persona.

22. Slovēnijā:
Ministrstvo za finance vai tā pilnvarota persona.

23. Somijā:
Verohallinto/Skatteförvaltningen vai tā pilnvarota persona.

24. Spānijā:
Agencia Estatal de Administración Tributaria vai tā pilnvarota persona.

25. Ungārijā:
Központi Kapcsolattartó Iroda vai tā pilnvarota persona.

26. Vācijā:
Bundesministerium der Finanzen vai tā pilnvarota persona.

27. Zviedrijā:
Skatteverket vai tā pilnvarota persona.

Finanšu ministrs Andris Vilks

2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 5.novembra
noteikumiem Nr.1245

Piezīmes.

1. * Ienākuma izmaksātāja un saņēmēja veida kods/Codes for type of recipient and payer:

01 – fiziska persona/individual;

02 – kapitālsabiedrība/corporation;

03 – personālsabiedrība/partnership;

04 – uzņēmējdarbības forma, kas nav kapitālsabiedrība vai personālsabiedrība/business organization other than corporation or partnership;

05 – valdības vai starptautiska institūcija/government or international organization;

06 – cits/other;

07 – nezināms/unknown.

2. ** Ienākuma veida kods/Code for type of income:

6 – ienākums no nekustamā īpašuma/income from immovable property;

7 – ienākums no uzņēmējdarbības (ieskaitot atlīdzību par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem)/business income (including remuneration for management and consultancy services);

10 – dividendes/dividends;

11 – procenti/interest;

12 – ienākums no intelektuālā īpašuma vai ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas/royalties or income from use of movable property;

13 – ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (ieskaitot Latvijas Republikā esošu nekustamo īpašumu)/income from the alienation of property (including immovable property situated in the Republic of Latvia);

14 – ienākums par neatkarīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu/income from independent professional services;

15 – ienākums no algota darba/income from employment;

16 – direktoru algas/directors' fees;

17 – mākslinieku un sportistu ienākumi/income of artists and sportsmen;

18 – pensijas un uzturlīdzekļi (alimenti)/pensions and alimony;

21 – citi ienākumi/other income.

Finanšu ministrs Andris Vilks

3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 5.novembra
noteikumiem Nr.1245

Piezīmes.

1. * Ienākuma izmaksātāja un saņēmēja veida kods/Codes for type of recipient and payer:

01 – fiziska persona/individual;

02 – kapitālsabiedrība/corporation;

03 – personālsabiedrība/partnership;

04 – uzņēmējdarbības forma, kas nav kapitālsabiedrība vai personālsabiedrība/business organization other than corporation or partnership;

05 – valdības vai starptautiska institūcija/government or international organization;

06 – cits/other;

07 – nezināms/unknown.

2. ** Ienākuma veida kods/Code for type of income:

6 – ienākums no nekustamā īpašuma/income from immovable property;

7 – ienākums no uzņēmējdarbības (ieskaitot atlīdzību par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem)/business income (including remuneration for management and consultancy services);

10 – dividendes/dividends;

11 – procenti/interest;

12 – ienākums no intelektuālā īpašuma vai ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas/royalties or income from use of movable property;

13 – ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (ieskaitot Latvijas Republikā esošu nekustamo īpašumu)/income from the alienation of property (including immovable property situated in the Republic of Latvia);

14 – ienākums par neatkarīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu/income from independent professional services;

15 – ienākums no algota darba/income from employment;

16 – direktoru algas/directors' fees;

17 – mākslinieku un sportistu ienākumi/income of artists and sportsmen;

18 – pensijas un uzturlīdzekļi (alimenti)/pensions and alimony;

21 – citi ienākumi/other income.

Finanšu ministrs Andris Vilks