• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 10. jūlija noteikumi Nr. 314 "Obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.07.2001., Nr. 108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26173

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.315

Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem) un reliģiskajām organizācijām tiek izsniegtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi

Vēl šajā numurā

13.07.2001., Nr. 108

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 314

Pieņemts: 10.07.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.314

Rīgā 2001.gada 10.jūlijā (prot. Nr.32, 23.§)

Obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu cilvēka veselībai un dzīvībai.

2. Ekstrahējošs šķīdinātājs (turpmāk - šķīdinātājs) ir viela, kuru lieto ekstrakcijas procesā, sagatavojot vai apstrādājot pārtikas izejvielas, produktus vai to sastāvdaļas, un kuru pēc lietošanas atdala no pārtikas produkta, bet tehnoloģiski nav iespējams izvairīties no tās atlikuma pārtikas produktā.

3. Noteikumi attiecas uz ekstrahējošiem šķīdinātājiem, izņemot šķīdinātājus, kurus izmanto pārtikas piedevu, vitamīnu un minerālvielu ražošanā.

4. Pārtikas ražošanā atļauts izmantot šo noteikumu pielikumā minētos šķīdinātājus, ja tie atbilst šādām prasībām:

4.1. tie nedrīkst saturēt ķīmiskas vielas cilvēkam toksiski bīstamā daudzumā;

4.2. arsēna daudzums šķīdinātājā nedrīkst pārsniegt 1 mg/kg, svina daudzums - 1 mg/kg;

4.3. uz šķīdinātāja iepakojuma marķējuma ir skaidri salasāma un nenodzēšama šāda informācija:

4.3.1. šķīdinātāja tirdzniecības nosaukums saskaņā ar šo noteikumu pielikumu;

4.3.2. šķīdinātāja piemērotība izmantošanai pārtikas ražošanas ekstrakcijas procesā;

4.3.3. ražošanas partija;

4.3.4. ražotāja vai izplatītāja nosaukums un adrese;

4.3.5. neto masa vai tilpums;

4.3.6. īpaši glabāšanas vai lietošanas nosacījumi (ja tādi nepieciešami);

4.3.7. ja šķīdinātājs ir ķīmiska viela, tā marķējumu papildus nosaka normatīvie akti par ķīmisko vielu marķēšanu;

4.4. šķīdinātāja atlikums pārtikā nedrīkst pārsniegt šo noteikumu pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, kā arī tas nedrīkst pasliktināt ar cilvēka maņu orgāniem uztveramās pārtikai piemītošās īpašības.

5. Par šķīdinātājiem pārtikas ražošanā atļauts izmantot arī dzeramo ūdeni (arī tādu, kam pievienotas vielas, kas regulē ūdens skābumu vai bāziskumu) un pārtikas produktus ar ekstrahējošām īpašībām.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 14.jūliju.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 10.jūlija noteikumiem Nr.314

Pārtikas ražošanā atļautie ekstrahējošie šķīdinātāji un to maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā

1. Ekstrahējošie šķīdinātāji, kurus atļauts izmantot visos pārtikas ražošanas tehnoloģiskajos procesos:

1.1. acetons (acetona lietošana olīvu spiedpalieku eļļas attīrīšanā ir aizliegta);

1.2. butāns;

1.3. etanols;

1.4. etilacetāts;

1.5. oglekļa dioksīds;

1.6. propāns;

1.7. slāpekļa (I) oksīds.

2. Šķīdinātāji, kurus atļauts izmantot šādos tehnoloģiskos procesos, un šķīdinātāju maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā:

Nr. Šķīdinātāja Tehnoloģiskais process Maksimāli pieļaujamais
p.k. tirdzniecības nosaukums atlikums pārtikā
2.1. dihlormetāns kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu grauzdētā kafijā -
atdalīšana no kafijas vai tējas 2 mg/kg
tējā - 5 mg/kg
2.2. etilmetilketons (n-heksāna saturs tauku un eļļu frakcionēšana taukos vai eļļā -
etilmetilketonā nedrīkst pārsniegt 5 mg/kg
50 mg/kg; etilmetilketonu kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu kafijā vai tējā -
nedrīkst lietot kopā ar heksānu) atdalīšana no kafijas vai tējas 20 mg/kg
2.3. heksāns (heksāna izomēru tauku un eļļu ražošana vai taukos, eļļā vai kakao
maisījums, kas destilējas 64 °C frakcionēšana un kakao sviesta ražošana sviestā - 1 mg/kg
līdz 74 °C temperatūrā; heksānu
nedrīkst lietot kopā ar attaukotu olbaltumvielu produktu un pārtikā, kas satur
etilmetilketonu) attaukotu miltu ražošana attaukotus olbaltumvielu
produktus un attaukotus
miltus, - 10 mg/kg
gatavos attaukotos sojas
produktos (patēriņam
paredzētajos gala
produktos) - 30 mg/kg
attaukotu graudu dīglīšu ražošana attaukotos graudu
dīglīšos - 5 mg/kg
2.4. metanols 2.1., 2.2., 2.3. un 2.5.apakšpunktā pārtikas produktā -
minētie tehnoloģiskie procesi 10 mg/kg
2.5. metilacetāts kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu kafijā vai tējā -
atdalīšana no kafijas vai tējas 20 mg/kg
cukura ražošana no melases cukurā - 1 mg/kg
2.6. propan-2-ols 2.1., 2.2., 2.3. un 2.5.apakšpunktā pārtikas produktā -
minētie tehnoloģiskie procesi 10 mg/kg
 
3. Šķīdinātāji, kurus atļauts izmantot aromatizētāju ieguvē no dabiskām aromātiskām vielām, un šķīdinātāju maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā, kurai pievienots aromatizētājs:
Nr. Šķīdinātāja Maksimāli pieļau-
p.k. tirdzniecības jamais atlikums
nosaukums pārtikā (mg/kg)
3.1. butan-1-ols 1
3.2. butan-2-ols 1
3.3. cikloheksāns 1
3.4. dietilēteris 2
3.5. dihlormetāns 0,02
3.6. etilmetilketons (nedrīkst
lietot kopā ar heksānu) 1
3.7. heksāns (nedrīkst lietot
kopā ar etilmetilketonu) 1
3.8. metilacetāts 1
3.9. propan-1-ols 1
3.10. 1,1,1,2-tetrafluoretāns 0,02
Labklājības ministrs A.Požarnovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!