Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.314
Rīgā 2001.gada 10.jūlijā (prot. Nr.32, 23.§)
Obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu cilvēka veselībai un dzīvībai.
2. Ekstrahējošs šķīdinātājs (turpmāk - šķīdinātājs) ir viela, kuru lieto ekstrakcijas procesā, sagatavojot vai apstrādājot pārtikas izejvielas, produktus vai to sastāvdaļas, un kuru pēc lietošanas atdala no pārtikas produkta, bet tehnoloģiski nav iespējams izvairīties no tās atlikuma pārtikas produktā.
3. Noteikumi attiecas uz ekstrahējošiem šķīdinātājiem, izņemot šķīdinātājus, kurus izmanto pārtikas piedevu, vitamīnu un minerālvielu ražošanā.
4. Pārtikas ražošanā atļauts izmantot šo noteikumu pielikumā minētos šķīdinātājus, ja tie atbilst šādām prasībām:
4.1. tie nedrīkst saturēt ķīmiskas vielas cilvēkam toksiski bīstamā daudzumā;
4.2. arsēna daudzums šķīdinātājā nedrīkst pārsniegt 1 mg/kg, svina daudzums - 1 mg/kg;
4.3. uz šķīdinātāja iepakojuma marķējuma ir skaidri salasāma un nenodzēšama šāda informācija:
4.3.1. šķīdinātāja tirdzniecības nosaukums saskaņā ar šo noteikumu pielikumu;
4.3.2. šķīdinātāja piemērotība izmantošanai pārtikas ražošanas ekstrakcijas procesā;
4.3.3. ražošanas partija;
4.3.4. ražotāja vai izplatītāja nosaukums un adrese;
4.3.5. neto masa vai tilpums;
4.3.6. īpaši glabāšanas vai lietošanas nosacījumi (ja tādi nepieciešami);
4.3.7. ja šķīdinātājs ir ķīmiska viela, tā marķējumu papildus nosaka normatīvie akti par ķīmisko vielu marķēšanu;
4.4. šķīdinātāja atlikums pārtikā nedrīkst pārsniegt šo noteikumu pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, kā arī tas nedrīkst pasliktināt ar cilvēka maņu orgāniem uztveramās pārtikai piemītošās īpašības.
5. Par šķīdinātājiem pārtikas ražošanā atļauts izmantot arī dzeramo ūdeni (arī tādu, kam pievienotas vielas, kas regulē ūdens skābumu vai bāziskumu) un pārtikas produktus ar ekstrahējošām īpašībām.
Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ
Labklājības ministrs A.Požarnovs
Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 14.jūliju.
Pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 10.jūlija noteikumiem Nr.314
Pārtikas ražošanā atļautie ekstrahējošie šķīdinātāji un to maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā
1. Ekstrahējošie šķīdinātāji, kurus atļauts izmantot visos pārtikas ražošanas tehnoloģiskajos procesos:
1.1. acetons (acetona lietošana olīvu spiedpalieku eļļas attīrīšanā ir aizliegta);
1.2. butāns;
1.3. etanols;
1.4. etilacetāts;
1.5. oglekļa dioksīds;
1.6. propāns;
1.7. slāpekļa (I) oksīds.
2. Šķīdinātāji, kurus atļauts izmantot šādos tehnoloģiskos procesos, un šķīdinātāju maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā:
Nr. | Šķīdinātāja | Tehnoloģiskais process | Maksimāli pieļaujamais |
p.k. | tirdzniecības nosaukums | atlikums pārtikā | |
2.1. | dihlormetāns | kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu | grauzdētā kafijā - |
atdalīšana no kafijas vai tējas | 2 mg/kg | ||
tējā - 5 mg/kg | |||
2.2. | etilmetilketons (n-heksāna saturs | tauku un eļļu frakcionēšana | taukos vai eļļā - |
etilmetilketonā nedrīkst pārsniegt | 5 mg/kg | ||
50 mg/kg; etilmetilketonu | kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu | kafijā vai tējā - | |
nedrīkst lietot kopā ar heksānu) | atdalīšana no kafijas vai tējas | 20 mg/kg | |
2.3. | heksāns (heksāna izomēru | tauku un eļļu ražošana vai | taukos, eļļā vai kakao |
maisījums, kas destilējas 64 °C | frakcionēšana un kakao sviesta ražošana | sviestā - 1 mg/kg | |
līdz 74 °C temperatūrā; heksānu | |||
nedrīkst lietot kopā ar | attaukotu olbaltumvielu produktu un | pārtikā, kas satur | |
etilmetilketonu) | attaukotu miltu ražošana | attaukotus olbaltumvielu | |
produktus un attaukotus | |||
miltus, - 10 mg/kg | |||
gatavos attaukotos sojas | |||
produktos (patēriņam | |||
paredzētajos gala | |||
produktos) - 30 mg/kg | |||
attaukotu graudu dīglīšu ražošana | attaukotos graudu | ||
dīglīšos - 5 mg/kg | |||
2.4. | metanols | 2.1., 2.2., 2.3. un 2.5.apakšpunktā | pārtikas produktā - |
minētie tehnoloģiskie procesi | 10 mg/kg | ||
2.5. | metilacetāts | kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu | kafijā vai tējā - |
atdalīšana no kafijas vai tējas | 20 mg/kg | ||
cukura ražošana no melases | cukurā - 1 mg/kg | ||
2.6. | propan-2-ols | 2.1., 2.2., 2.3. un 2.5.apakšpunktā | pārtikas produktā - |
minētie tehnoloģiskie procesi | 10 mg/kg | ||
3. Šķīdinātāji, kurus atļauts izmantot aromatizētāju ieguvē no dabiskām aromātiskām vielām, un šķīdinātāju maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā, kurai pievienots aromatizētājs: | |||
Nr. | Šķīdinātāja | Maksimāli pieļau- | |
p.k. | tirdzniecības | jamais atlikums | |
nosaukums | pārtikā (mg/kg) | ||
3.1. | butan-1-ols | 1 | |
3.2. | butan-2-ols | 1 | |
3.3. | cikloheksāns | 1 | |
3.4. | dietilēteris | 2 | |
3.5. | dihlormetāns | 0,02 | |
3.6. | etilmetilketons (nedrīkst | ||
lietot kopā ar heksānu) | 1 | ||
3.7. | heksāns (nedrīkst lietot | ||
kopā ar etilmetilketonu) | 1 | ||
3.8. | metilacetāts | 1 | |
3.9. | propan-1-ols | 1 | |
3.10. | 1,1,1,2-tetrafluoretāns | 0,02 | |
Labklājības ministrs | A.Požarnovs |