Ārlietu ministrs:

— Latvijas Radio trešdien, 11. jūlijā

Intervija Latvijas Radio 11. jūlija raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnāliste Judīte Čunka

— Intervija ar ārlietu ministru Induli Bērziņu noritēs pa telefonu, jo ministrs atrodas vizītē Azerbaidžānā, un, tā kā ir maz informācijas par to, kā veidojas Latvijas attiecības ar Azerbaidžānu un citām Dienvidkaukāza valstīm, tad šoreiz runāsim tieši par to. Bērziņa kungs, kas tika apspriests jūsu sarunās Baku ar Azerbaidžānas augstākajām amatpersonām?

Indulis Bērziņš: —

Jā, ir patiešām daudz jautājumu, kurus mums vajadzēja apspriest un kuri tika apspriesti. Gribu atgādināt, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Padomē Azerbaidžāna tika uzņemta šajā organizācijā kā pilntiesīga dalībvalsts, un tas šeit nav aizmirsts. Bet ir arī citi jautājumi, politiskās konsultācijas, tāpēc tika parakstīta vienošanās starp Latvijas un Azerbaidžānas ārlietu ministrijām, kā arī ekonomiskā sadarbība. Starp citu, man līdzi ir liela biznesa cilvēku delegācija. Šis ir ļoti perspektīvs reģions, šobrīd šeit, Azerbaidžānā, jau aktīvi strādā daudzas mums zināmas un draudzīgas lielvalstis — gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Eiropas valstis.

Arī Latvijai ir jāizmanto šī iespēja sadarboties ar Azerbaidžānu. Bet konsultācijas bija gan par divpusējiem jautājumiem, gan arī par reģionālajiem jautājumiem, jo viņus interesē mūsu, Baltijas reģiona, pozitīvā sadarbības pieredze, un mūs attiecīgi interesē notikumu attīstība šeit, Kaukāzā.

— Kādas iespējas pavērs vakar parakstītie dokumenti?

I.Bērziņš: —

Principā mēs šobrīd esam šinī līgumiskas bāzes veidošanas procesā iekšā, un, pirmkārt, šie dokumenti, piemēram, konsultāciju dokuments, ir saistīts tieši ar regulārām konsultācijām starp Latvijas un Azerbaidžānas ārlietu ministrijām. Transports un tranzīts — es domāju, visiem ir skaidrs, ka veidojas šie jaunie virzieni: gan Rietumi–Austrumi, gan Ziemeļi–Dienvidi, un šajā gadījumā valstis, kas arī atrodas diezgan tālu viena no otras, ir saistītas, un otrais līgums, kas saistīts ar transportu, regulē šīs attiecības un tas, manā uztverē, ir ļoti svarīgs. Valdība to apstiprināja iepriekš, un tieši mūsu Satiksmes ministrija bija ieinteresēta šī līguma parakstīšanā.

— Kurās jomās Latvija un Azerbaidžāna var intensificēt dialogu?

I.Bērziņš: —

Pirmkārt ekonomikā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es esmu šeit, — tieši ekonomika, jo šāda sadarbība varētu būt izdevīga gan vienas, gan otras valsts pilsoņiem un biznesa cilvēkiem, viņi maksās nodokļus, un tas būs izdevīgi visiem mums; kā arī, protams, Latvija interesējas par kopējiem procesiem šinī reģionā. Visā divpusējo attiecību spektrā mēs varam intensificēt šo dialogu. Nozīmīgs bija arī parlamenta apmeklējums, jo mūsu integrācijas pieredze ir svarīga Azerbaidžānai.

— Vai pēc jūsu vizītes varam gaidīt arī kādu Azerbaidžānas pārstāvju atbildes vizīti Rīgā?

I.Bērziņš: —

Katrā ziņā es esmu ielūdzis savu kolēģi ārlietu ministru apmeklēt Latviju. Viņš ir saņēmis līdzīgus ielūgumus no mūsu kaimiņiem — Lietuvas un Igaunijas, un šodien Edvīns Inkēns, kas ir Latvijas parlamenta delegācijas sastāvā, vienojās arī par sadarbību starp parlamentiem, tātad arī par vizītēm starp parlamentiem.

— Kopā ar jums uz Baku ir devušies arī vairāki Latvijas uzņēmēji. Kādas nozares viņi pārstāv, kādi jautājumi interesē Latvijas uzņēmējus, un ar ko Latvija varētu iekarot Azerbaidžānas un šī reģiona tirgu?

I.Bērziņš: —

Tātad ir gan Latvijas uzņēmēji — tie ir azerbaidžāņu kopienas pārstāvji, Latvijā dzīvo apmēram 1200 azerbaidžāņu, kuriem ir aktīvs bizness ar šo reģionu un konkrēti ar Azerbaidžānu; tad tiek pārstāvēts gan banku sektors, gan tirdzniecība — tātad visplašākais spektrs. Es gribu vienkārši atgādināt, ka savas oficiālās vizītes es vienmēr izmantoju, lai iesaistītu tur biznesa cilvēkus, un tas ir ļoti, ļoti svarīgi, ja mēs varam šiem cilvēkiem oficiālās delegācijas ietvaros un šādas vizītes ietvaros palīdzēt veidot kontaktus. Tā ka tas nav nekas nejaušs, cilvēki bija līdzi uz Ukrainu, uz Ķīnu, uz Čehiju un tagad arī uz Azerbaidžānu. Vismaz līdz šim viņi ir pilnībā apmierināti ar šādiem braucieniem. Ārlietu ministrijai, tāpat kā valdībai kopumā, ir jārūpējas par aktīvu ekonomisko sakaru veidošanu, tai skaitā nodrošinot mūsu produkcijas eksportu.

— Kas interesē Azerbaidžānas pusi, un kādi varētu būt sadarbības projekti?

I.Bērziņš: —

Arī Azerbaidžānas pusi interesē visplašākais jautājumu loks. Īsi to ir ļoti grūti izstāstīt, jo sarunas notiek divas dienas, tā ka atbildēt uz šo jautājumu īsi ir ļoti grūti, bet politiski viņus interesē mūsu eirointegrācija — tas ir pirmais punkts. Politiski viņus interesē, lai Latvija kā aktīva Eiropas Padomes un EDSO valsts iesaistītos Kalnu Karabahas konflikta risināšanā. Ekonomiski viņus interesē visplašākie sadarbības projekti, investīcijas. Jā, Latvija jau ir valsts, kurai ir savas intereses un iespējamas investīcijas arī citur, par to šeit daudz tika runāts.

— Azerbaidžāna gatavojas atvērt vēstniecību Rīgā. Vai mums ir kāda diplomātiskā pārstāvniecība, kas pārstāv Latvijas intereses Dienvidkaukāzā?

I.Bērziņš: —

Pagaidām oficiāli šādas pārstāvniecības nav, atsevišķās valstīs darbojas goda konsula institūts, bet mēs domājam nozīmēt nerezidējošo vēstnieku Azerbaidžānā no kādas citas tuvumā esošas valsts. Protams, ja mums būtu vēstniecība Turcijā, tas būtu ļoti vienkārši; par nožēlu, arī šeit naudas trūkuma dēļ pagaidām neesam atvēruši vēstniecību, bet par to nākotnē ir jādomā. Vai tieši šeit, Azerbaidžānā, atvērt vēstniecību vai ne — tas būs atkarīgs pirmkārt no ekonomiskās sadarbības, no mūsu kontaktu biežuma, jo mēs neesam tik bagāti, lai varētu kaut kur atvērt vēstniecību tikai tādēļ, lai tā politiski atrastos. Tātad mums ir vajadzīgs reāls darbs, un, ja šis darbs un sadarbība tiešām izvērsīsies ļoti plaši, pilnīgi iespējams, ka nākotnē kaut kad šeit, Baku, tiks atvērta vēstniecība.

— Kā Latvijai veidojas attiecības ar citām šī reģiona valstīm?

I.Bērziņš: —

Kopumā labi. Mums ir cieša sadarbība ar Gruziju, pagājušogad es tur biju vizītē. Gruzijai, protams, ir savas iekšējās problēmas, ļoti daudzas, un Latvija par tām zina. Mums ir laba sadarbība ar Armēniju. Starp citu, esmu ielūgts arī uz Armēniju. Šīm divām valstīm — Armēnijai un Azerbaidžānai — ir ļoti nopietns savstarpējs konflikts, Kalnu Karabahas konflikts, bet tas nenozīmē, ka abas valstis nevarētu sadarboties, piemēram, ar Latviju. Latvijai šeit ir savas intereses, un kopumā dialogs veidojas ļoti labi. Šeit kaimiņos vispār atrodas daudzas interesantas valstis — gan Irāna, gan Turcija, un es vienkārši gribu atgādināt, ka Turcijas ārlietu ministrs apmeklēja Latviju un Turcija ir NATO valsts — šinī aspektā tā ir mums ļoti svarīga partnere mūsu integrācijai NATO.

— Un nobeigumā ne tik nopietns jautājums. Azerbaidžāna un citas Kaukāza zemes ir slavenas ar savu austrumniecisko viesmīlību. Kā jūs tiekat uzņemts?

I.Bērziņš: —

Nu, protams, tās ir slavenas ar viesmīlību, bet Baltijas valstis ir slavenas ar savu mērenību tad, kad atrodas kaut kur ciemos un spēj sevi pieklājīgi ierobežot. Bet, ja runā nopietni, tad lielākais kuriozs ir tas, ka man nepārtraukti tiek atgādināts, ka man tiešām ir paveicies, jo šīs dienas šeit ir tik vēss, tikai apmēram 34–35 grādi, ka es varu būt laimīgs atrasties šeit tādā aukstā laikā. Azerbaidžānā katra diena sākas ar temperatūru virs 30 grādiem.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā