Rīgā 2013.gada 12.novembrī (prot. Nr.60 42.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
13.panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz darbiniekiem (tai skaitā viesstrādniekiem), kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem objektā un objekta teritorijā, kura pieder operatoram vai kuru tas pārvalda (turpmāk – operatora kontrolētā zona).

3. Operators nodrošina darbinieku apstarošanas kontroli un saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu, izmantojot:

3.1. tiešo metodi – individuālos dozimetrus (turpmāk – darbinieku individuālais monitorings);

3.2. netiešo metodi – veicot radioaktīvā piesārņojuma kontroli gaisā, uz darba virsmas, kur veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un visā operatora kontrolētajā zonā, kā arī kontrolējot jonizējošā starojuma dozas jaudu darba vietās un visā operatora kontrolētajā zonā (turpmāk – darba vietas monitorings).

4. Ja operatora kontrolētajā zonā strādā viesstrādnieki, kuru darba devējs ir cita fiziska vai juridiska persona, nevis šis operators (ieskaitot operatora personālu, kas veic jebkura veida darbības kontrolētajā zonā) (turpmāk – viesstrādnieka darba devējs), saskaņā ar šiem noteikumiem operators pilda gan darba devēja, gan operatora pienākumus.

5. Darbinieku individuālais monitorings ietver:

5.1. saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumus ar individuālo dozimetru (turpmāk – individuālais dozimetrs), izmantojot:

5.1.1. individuālo termoluminiscences dozimetru (turpmāk – TLD dozimetrs);

5.1.2. individuālo elektronisko dozimetru, kas spēj nepārtraukti uzrādīt jonizējošā starojuma dozu (turpmāk – EPD dozimetrs);

5.2. saņemto jonizējošā starojuma dozu aprēķināšanu noteiktam laikposmam, pamatojoties uz individuālās dozimetrijas rezultātiem.

6. Individuālo dozimetru kalibrēšanas nosacījumi ir noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

7. Operators nodrošina, ka TLD dozimetrus nomaina valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs":

7.1. vismaz reizi sešos mēnešos, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu darbinieks ir B kategorijas darbinieks;

7.2. vismaz reizi trijos mēnešos, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu darbinieks ir A kategorijas darbinieks;

7.3. reizi mēnesī, ja atbilstoši radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmai nepieciešams nodrošināt operatīvo informāciju par atsevišķu darbinieku saņemtajām jonizējošā starojuma dozām;

7.4. reizi mēnesī, ja paredzamā jonizējošā starojuma doza darbiniekam dienā var pārsniegt kādu no šādiem limitiem:

7.4.1.  2 mSv – visam ķermenim;

7.4.2.  15 mSv – acs lēcai;

7.4.3.  50 mSv – jebkurai 1 cm² lielai ādas virsmai;

7.4.4.  50 mSv – plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm.

8. Ja operators darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumiem izmanto EPD dozimetrus, individuālās dozimetrijas mērījumu veikšanas nosacījumus operators iekļauj radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmā, ievērojot EPD dozimetru ražotāja noteiktās prasības.

9. Operators nodrošina, lai operatora kontrolētajā zonā neviens darbinieks neatrastos bez individuālā dozimetra, izņemot šo noteikumu 10.punktā minētos gadījumus.

10. Operators B kategorijas darbinieka saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu var veikt, izmantojot vienu no šādām metodēm:

10.1. darba vietas monitoringu;

10.2. izlases veidā (vienam vai diviem darbiniekiem) veikt darbinieku grupas individuālo dozimetriju.

11. Šo noteikumu 10.punktā minētās metodes saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumam var izmantot gadījumā, ja darbības ar jonizējošā starojuma avotu, kas nav saistītas ar medicīnisku apstarošanu, darbinieks veic noteiktā telpā atbilstoši telpas plānam (montāžas plānam).

12. Ja operators izvēlas darbinieka saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu veikt, izmantojot vienu no šo noteikumu 10.punktā minētajām metodēm, operators iesniedz Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā (turpmāk – centrs) iesniegumu. Iesniegumā norāda:

12.1. metodi, kuru paredzēts izmantot darbinieka saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumam;

12.2. informāciju par darbiniekiem (ja darbības ar jonizējošā starojuma avotu veic vairāki darbinieki), kuriem saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu veiks, izmantojot izvēlēto metodi;

12.3. informāciju par darbinieka pēdējā gada individuālās dozimetrijas rezultātiem un saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu;

12.4. informāciju par pēdējā darba vietas monitoringa rezultātiem;

12.5. ziņas par darbinieka darba apstākļiem, piemēram, veicamo darbību apraksts, informācija par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

12.6. informāciju par radiācijas negadījumā vai radiācijas avārijā darbinieku saņemtajām jonizējošā starojuma dozām.

13. Centrs piecu darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 12.punktā minēto iesniegumu un pieņem lēmumu par operatora tiesībām izmantot izvēlēto metodi darbinieka saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumam vai informē iesniedzēju, ka iesniegtā informācija neatbilst šo noteikumu 12.punktā minētajām prasībām, un nosaka papildu termiņu – 10 darbdienas – informācijas iesniegšanai. Pēc informācijas iesniegšanai noteiktā termiņa beigām centrs piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par operatora tiesībām izmantot izvēlēto metodi darbinieka saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumam vai par atteikumu atļaut izmantot izvēlēto metodi darbinieka saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumam, ja precizētā informācija nav iesniegta. Ja nepieciešams, centrs veic pārbaudi operatora kontrolētajā zonā.

14. Operators nodrošina, ka nekavējoties:

14.1. tiek nomainīts TLD vai EPD dozimetrs, ja tas ir piesārņots ar radioaktīvo vielu, fiziski bojāts vai bijis pakļauts augstai temperatūrai vai mitrumam, vai ir citādi bojāts;

14.2. darbiniekam tiek izsniegts jauns individuālais dozimetrs, ja tas ir nozaudēts;

14.3. tiek nomainīts TLD dozimetrs vai tiek uzstādīts EPD dozimetrs jauna mērījuma veikšanai, ja individuālais dozimetrs laikā, kad darbinieks to nav lietojis, ir turēts jonizējošā starojuma avota tuvumā.

15. Darbinieks:

15.1. lieto viņam izsniegto individuālo dozimetru, lai nodrošinātu individuālo dozimetrisko mērījumu precizitāti;

15.2. ir atbildīgs, lai individuālais dozimetrs tiktu lietots atbilstoši tā lietošanas instrukcijai;

15.3. individuālo dozimetru neiznes ārpus operatora kontrolētās zonas;

15.4. laikā, kad individuālais dozimetrs netiek lietots, to glabā darbu vadītāja (kuru operators pilnvarojis atbilstoši likumam "Par radiācijas drošību un kodoldrošību") norādītajā vietā, kurā nav jonizējošā starojuma avotu, kas varētu radīt individuālā dozimetra apstarojumu virs dabiskā fona līmeņa;

15.5. atdod individuālo dozimetru darbu vadītājam pēc tam, kad ir beidzis darba attiecības ar operatoru, kā arī nodod kārtējo un ārpuskārtas nolasījumu veikšanai.

16. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" par darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumu rezultātiem ar TLD dozimetriem un operators, kurš nodrošina darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumus ar EPD dozimetriem, par mērījumu rezultātiem informē centru:

16.1. ne retāk kā četras reizes gadā (līdz kārtējā gada 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim un 15.janvārim);

16.2. nekavējoties, ja konstatēts gadam noteiktā dozas limita – 20 mSv – pārsniegums.

III. Darba vietas monitorings

17. Darba vietas monitoringu veic visām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras notiek operatora kontrolētajā zonā, ievērojot arī jonizējošā starojuma avotu ražotāju noteiktās prasības darba vietas monitoringam.

18. Operators pastāvīgo darba vietas monitoringu darbībām ar radioaktīvo vielu nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kuras tiek veiktas noteiktā telpā atbilstoši telpas plānam (montāžas plānam), nodrošina:

18.1. uzsākot jonizējošā starojuma avota lietošanu;

18.2. jonizējošā starojuma avota lietošanas laikā:

18.2.1. ne retāk kā reizi piecos gados, ja veic darbības ar jonizējošā starojuma avotu, kura radītā jonizējošā starojuma dozas jauda, kas iegūta (novērtēta) avota reālo ekspluatācijas apstākļu maksimālās ekspozīcijas režīmā, viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir mazāka par 0,1 Sv/h (tai skaitā zobārstniecības rentgeniekārtu);

18.2.2. ne retāk kā reizi trijos gados, ja veic darbības ar jonizējošā starojuma avotu, kura radītā jonizējošā starojuma dozas jauda, kas iegūta (novērtēta) avota reālo ekspluatācijas apstākļu maksimālās ekspozīcijas režīmā, viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir lielāka par 0,1 Sv/h;

18.3. pēc katras jonizējošā starojuma avota lietošanas, apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē jonizējošā starojuma avota parametrus.

19. Šo noteikumu 18.punktā minēto pastāvīgo monitoringu veic:

19.1. institūcija, kas akreditēta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17020:2005 "Galvenie kritēriji dažādu veidu institūcijām, kas veic inspicēšanu" noteiktajām prasībām (turpmāk – inspicēšanas institūcija);

19.2. laboratorija, kas akreditēta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" vai citā Eiropas Savienības akreditācijas institūcijā saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" (turpmāk – akreditēta laboratorija);

19.3. radiācijas drošības un kodoldrošības eksperts;

19.4. radiācijas drošības eksperts;

19.5. medicīnas fizikas eksperts;

19.6. darbu vadītājs, ja:

19.6.1. operatora kontrolētajā zonā veic darbības ar jonizējošā starojuma avotu, kura radītā jonizējošā starojuma dozas jauda, kas iegūta (novērtēta) avota reālo ekspluatācijas apstākļu maksimālās ekspozīcijas režīmā, viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir mazāka par 0,1 Sv/h;

19.6.2. viņš vairāk nekā piecus gadus pilda darbu vadītāja pienākumus;

19.6.3. viņa pieredze darba vietas monitoringa veikšanā ir vairāk nekā pieci gadi.

20. Operators pastāvīgo darba vietas monitoringu darbībām ar radioaktīvo vielu saturošiem vai darbībām ar radioaktīvo vielu nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kuras tiek veiktas dažādās telpās bez noteikta telpas plāna (montāžas plāna), ārpus ēkām vai uzņēmuma teritorijas, nodrošina:

20.1. uzsākot jonizējošā starojuma avota lietošanu;

20.2. lietošanas laikā atbilstoši darba vietas monitoringa programmā noteiktajai regularitātei, ņemot vērā veicamos darbus ar jonizējošā starojuma avotiem, bet darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras tiek veiktas dažādās telpās bez noteikta telpas plāna (montāžas plāna), ārpus ēkām vai uzņēmuma teritorijas, – ne retāk kā reizi gadā;

20.3. pēc katras tādas jonizējošā starojuma avota lietošanas, apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē jonizējošā starojuma avota parametrus.

21. Ja atbilstoši šo noteikumu 10.1.apakšpunktam operatora kontrolētajā zonā saņemto jonizējošā starojuma novērtējumu veic, izmantojot darba vietas monitoringu, tad:

21.1. šo noteikumu 18.2.apakšpunktā minēto pastāvīgo monitoringu veic vismaz reizi divos gados;

21.2. šo noteikumu 20.2.apakšpunktā minēto pastāvīgo monitoringu veic vismaz reizi gadā.

22. Šo noteikumu 20.punktā minēto pastāvīgo monitoringu veic:

22.1. inspicēšanas institūcija;

22.2. akreditēta laboratorija;

22.3. radiācijas drošības un kodoldrošības eksperts;

22.4. radiācijas drošības eksperts;

22.5. medicīnas fiziķis;

22.6. medicīnas fizikas eksperts;

22.7. darbu vadītājs, ja:

22.7.1. operatora kontrolētajā zonā veic darbības ar jonizējošā starojuma avotu, kura radītā jonizējošā starojuma dozas jauda, kas iegūta (novērtēta) avota reālo ekspluatācijas apstākļu maksimālās ekspozīcijas režīmā, viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir mazāka par 0,1 Sv/h, vai veic darbības ar radioaktīvām vielām, kuru kopējā radioaktivitāte ne vairāk kā 10³ (ieskaitot) reizes pārsniedz normatīvajos aktos par darbību ar jonizējošā starojuma avotiem licencēšanas kārtību noteiktos limitus, un tām nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

22.7.2. viņš vairāk nekā piecus gadus pilda darbu vadītāja pienākumus;

22.7.3. viņa pieredze darba vietas monitoringa veikšanā ir vairāk nekā pieci gadi.

23. Darba vietas monitoringa veikšanas nosacījumi noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

24. Ja darbiniekam pasliktinās veselības stāvoklis un tas, iespējams, ir saistīts ar jonizējošā starojuma iedarbību, operators nekavējoties nodrošina darba vietas monitoringu (operatīvais darba vietas monitorings), kā arī individuālos dozimetriskos mērījumus un iegūtos rezultātus salīdzina ar jonizējošā starojuma dozām, ko saņēmuši citi darbinieki, kuri attiecīgajā laikposmā ir strādājuši operatora kontrolētajā zonā.

25. Ja operatora kontrolētajā zonā nepieciešams nodrošināt īpašo darba vietas monitoringu, izmantojot sarežģītus mērinstrumentus, vai veikt kompleksos mērījumus, tos veic radiācijas drošības eksperts vai radiācijas drošības un kodoldrošības eksperts. Operators papildus izmanto īpašo monitoringu, ja individuālās dozimetrijas rezultāti norāda uz varbūtību, ka darbinieka saņemtā jonizējošā starojuma doza gada laikā būtiski pārsniedz kādu no šādiem limitiem:

25.1.  20 mSv – visam ķermenim;

25.2.  150 mSv – acs lēcai;

25.3.  500 mSv – jebkurai 1 cm² lielai ādas virsmai;

25.4.  500 mSv – plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm.

26. Darbu vadītājs izstrādā darba vietas monitoringa programmu, kas ir radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmas sastāvdaļa un kurā iekļauj:

26.1. informāciju par jonizējošā starojuma avotu (nosaukums, modelis un numurs) un jonizējošā starojuma veidu, enerģiju un radioaktivitāti;

26.2. darba vietas monitoringā mērāmos lielumus (dozas jauda vai radioaktivitāte) un mērīšanas regularitāti;

26.3. darba vietas monitoringa teritoriju;

26.4. mērīšanas metodes un mērījumiem izmantojamo aparatūru;

26.5. pasākumus, kurus veic, ja darba vietas monitoringa rezultāti norāda uz neatbilstībām.

27. Ja darba vietas monitoringu nodrošina inspicēšanas institūcija vai akreditēta laboratorija, šo noteikumu 26.punktā minētās darba vietas monitoringa programmā iekļauj vismaz šādu informāciju:

27.1. informācija par jonizējošā starojuma avotu (nosaukums, modelis un numurs) un jonizējošā starojuma veids;

27.2. darba vietas monitoringa teritorija;

27.3. pastāvīgā darba vietas monitoringa regularitāte;

27.4. pasākumi, kurus veic, ja darba vietas monitoringa rezultāti norāda, ka varētu tikt pārsniegti jonizējošā starojuma dozu limiti darbiniekiem.

28. Darbu vadītājs, izstrādājot darba vietas monitoringa programmu:

28.1. ņem vērā paredzamo radioaktīvo vielu īpatnējo radioaktivitāti gaisā un dažādu virsmu radioaktīvo piesārņojumu;

28.2. novērtē apstarojuma varbūtību un iespējamo lielumu attiecībā uz dažādām darbinieku grupām;

28.3. izvēlas tādas kontroles procedūras un to biežumu, lai nodrošinātu informācijas precizitāti, ticamību un pietiekamību, veicot:

28.3.1. radiācijas drošības novērtējumu darba vietā;

28.3.2. darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu operatora kontrolētajā zonā.

29. Darbu vadītājs pēc darba vietas monitoringa izpildes 10 gadu glabā šādu informāciju par darba vietas monitoringu:

29.1. darba vietas monitoringa teritorija;

29.2. mērīšanas datums un laiks;

29.3. izmērītie lielumi:

29.3.1. radioaktīvais piesārņojums gaisā un uz darba virsmas, norādot radioaktīvo vielu fizikālo un ķīmisko stāvokli, – darbībām ar radioaktīvajām vielām;

29.3.2. jonizējošā starojuma dozas jauda, norādot jonizējošā starojuma veidu un jonizējošā starojuma avota īpašības, – darbībām ar jonizējošā starojuma iekārtām, kā arī ar slēgtiem starojuma avotiem;

29.4. mērīšanas līdzeklis, ar kuru ir veikti mērījumi;

29.5. aprēķinātie vai novērtētie lielumi:

29.5.1. radioaktīvo vielu daudzums cilvēka ķermenī un iespējamais iekšējais apstarojums;

29.5.2. iespējamais ārējais apstarojums;

29.6. par mērījumiem atbildīgās personas vārds un uzvārds.

30. Ja darba vietas monitoringu veic inspicēšanas institūcija vai akreditēta laboratorija, operators nodrošina saņemtā rezultātu protokola glabāšanu 10 gadu. Ja darba vietas monitoringa rezultāti ir izmantoti darbinieka saņemtā apstarojuma novērtējumam, šos rezultātus operators glabā visu darbinieka darbības laiku un līdz laikam, kad persona, kura veikusi darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 30 gadu pēc attiecīgo darbu veikšanas.

IV. Monitorings, ja noticis radiācijas negadījums vai radiācijas avārija

31. Ja notikusi radiācijas avārija, darbu vadītājs pēc saskaņošanas ar centru nodrošina operatīvo monitoringu. Ja radiācijas avārija notikusi, veicot darbības ar radioaktīvajām vielām, darbu vadītājs nodrošina arī īpašo monitoringu, lai noteiktu radioaktīvo vielu daudzumu cilvēka ķermenī un atsevišķos orgānos vai izdalījumos no cilvēka ķermeņa.

32. Ja noticis radiācijas negadījums vai radiācijas avārija, darbu vadītājs nomaina individuālos dozimetrus un visus individuālo dozimetrisko mērījumu un darba vietas monitoringa rezultātus nekavējoties nodod centram, lai novērtētu saņemto jonizējošā starojuma dozu un nodrošinātu nepieciešamo lēmumu pieņemšanu par darbinieku īpašu medicīnisko uzraudzību vai specializētās palīdzības sniegšanu viņiem.

V. Darbinieka saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējums

33. Darbu vadītājs, pamatojoties uz darbinieku individuālā monitoringa rezultātiem, reizi gadā vai pēc noteiktu ar jonizējošā starojuma avotiem saistītu darbu izpildes, radiācijas negadījuma vai radiācijas avārijas, kā arī pēc tam, kad darbinieks ir beidzis darbību operatora kontrolētajā zonā, novērtē darbinieka saņemtās jonizējošā starojuma dozas.

34. Ja darbinieka individuālais monitorings nav veikts vai tā rezultāti nav pietiekami, lai novērtētu darbinieka saņemto jonizējošā starojuma dozu, to nosaka, izmantojot darba vietas monitoringa rezultātus, kā arī nodrošinot darbiniekam radiobioloģiskos izmeklējumus.

35. Darbu vadītājs katram darbiniekam nodrošina brīvu pieeju informācijai par viņa saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumiem un novērtējumu, kā arī vismaz reizi gadā darbinieku informē par saņemtā apstarojuma novērtējumu.

VI. Darbinieka saņemtā apstarojuma reģistrēšana

36. Darbinieku saņemtā apstarojuma reģistrēšanai centrs:

36.1. izdod katram darbiniekam individuālo jonizējošā starojuma dozu uzskaites grāmatiņu (turpmāk – uzskaites grāmatiņa). Uzskaites grāmatiņā iekļaujamās informācijas saturs un tās aizpildīšanas kārtība noteikta šo noteikumu VII nodaļā;

36.2. uztur datubāzi par darbinieku saņemto apstarojumu, kurā, izmantojot ārstniecības iestādes, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", operatoru un darba vadītāju sniegtos datus un informāciju no uzskaites grāmatiņām, iekļauj šo noteikumu 2.pielikumā minēto informāciju par katru darbinieku.

37. Centrs uzskaites grāmatiņu neizsniedz radiācijas avāriju reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos iesaistītai personai, ja šī persona radiācijas avāriju reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos piedalījusies mazāk nekā piecas dienas gadā un paredzamās jonizējošā starojuma dozas ir mazākas par 6 mSv gadā.

38. Operators uzglabā šādu informāciju par:

38.1. darbinieku individuālā monitoringa rezultātiem;

38.2. darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu;

38.3. radiācijas negadījumā vai radiācijas avārijā darbinieku saņemtajām jonizējošā starojuma dozām, kā arī ziņas par darba apstākļiem un veiktajām darbībām;

38.4. darba vietas monitoringa rezultātiem.

39. Ziņas par darbinieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām operators un centrs glabā līdz laikam, kad persona, kura veikusi darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 30 gadu pēc attiecīgo darbu veikšanas.

VII. Uzskaites grāmatiņa un tās aizpildīšanas kārtība

40. Centrs uzskaites grāmatiņā izdara šādus ierakstus:

40.1. uzskaites grāmatiņas izdošanas datums un numurs. Ja centrs izdod jaunu uzskaites grāmatiņu, norāda arī iepriekšējās uzskaites grāmatiņas numuru;

40.2. centra adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasts;

40.3. tā darbinieka identifikācijas numurs, kuram izsniegta grāmatiņa.

41. Darba devējs uzskaites grāmatiņā izdara šādus ierakstus:

41.1. darbinieku vārds, uzvārds, dzimums un personas kods;

41.2. informācija par darba vietu:

41.2.1. operatora un darba devēja, tai skaitā viesstrādnieka darba devēja, nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasts;

41.2.2. darba uzsākšanas datums un pabeigšanas datums;

41.2.3. darbinieka klasifikācija (A vai B kategorijas darbinieks);

41.3. kursi radiācijas drošības un kodoldrošības jomā (kursu nosaukums, datums, kursu ilgums (stundās) un to organizētājs, sertifikāta numurs).

42. Ārstniecības persona, kura nodrošina darbinieka veselības pārbaudi, uzskaites grāmatiņā izdara šādus ierakstus par darbinieka veselības pārbaudi:

42.1. veselības pārbaudes datums;

42.2. ziņas par darbinieka veselības stāvokli (atbilst darbam, neatbilst darbam vai atbilst darbam, ievērojot norādītos nosacījumus). Ja darbinieks atbilst darbam, ievērojot norādītos nosacījumus, norāda arī šos nosacījumus;

42.3. ārstniecības personas vārds, uzvārds, specialitāte, paraksts, datums un zīmogs;

42.4. nākamās veselības pārbaudes datums.

43. Darbu vadītājs par darbinieka noteiktā laikposmā saņemtās jonizējošā starojuma dozas novērtējumu operatora kontrolētajā zonā uzskaites grāmatiņā izdara šādus ierakstus:

43.1. operatora nosaukums;

43.2. darbinieka darbības periods. Norāda laikposmu, kurā veikta darbība ar jonizējošā starojuma avotiem, un darbību, ar kuru saistībā veikts saņemtās jonizējošā starojuma dozas novērtējums;

43.3. individuālā dozimetra numurs;

43.4. saņemtā jonizējošā starojuma doza visam ķermenim (ārējais, iekšējais un kopējais apstarojums, mSv);

43.5. saņemtā jonizējošā starojuma doza ķermeņa daļām un iekšējiem orgāniem (ārējais un iekšējais apstarojums, mSv).

44. Darbu vadītājs par kopējās saņemtās jonizējošā starojuma dozas novērtējumu operatora kontrolētajā zonā izdara uzskaites grāmatiņā šādus ierakstus:

44.1. operatora nosaukums;

44.2. pēdējā saņemtās jonizējošā starojuma dozas novērtējuma perioda beigu datums;

44.3. saņemtā jonizējošā starojuma doza visam ķermenim (ārējais, iekšējais un kopējais apstarojums, mSv);

44.4. saņemtā jonizējošā starojuma doza ķermeņa daļām un iekšējiem orgāniem (ārējais un iekšējais apstarojums, mSv);

44.5. saņemtā jonizējošā starojuma doza gadā (mSv);

44.6. kopējā saņemtā jonizējošā starojuma doza (mSv);

44.7. darba vadītāja vārds, uzvārds, paraksts, datums.

45. Šo noteikumu 41.2.apakšpunktā un 43. un 44.punktā norādīto informāciju uzskaites grāmatiņā aizpilda visi operatori, ja darbinieks strādā vairākās darbavietās.

46. Šo noteikumu 44.6.apakšpunktā minēto informāciju norāda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", ja darbinieks strādā vairākās darbavietās.

47. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" vai operators, kas nodrošina individuālās dozimetrijas mērījumus ar EPD dozimetriem, uzskaites grāmatiņā ieraksta institūcijas nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, tālruņa numuru, faksa numuru, e-pastu un kontaktpersonu.

48. Laikā, kad darbinieks veic darbības operatora kontrolētajā zonā, uzskaites grāmatiņu glabā darbu vadītājs. Ja darbinieks veic darbus ar jonizējošā starojuma avotiem pie vairākiem operatoriem, viņš informē darba vadītāju par citām darbavietām, lai nodrošinātu informācijas aizpildīšanu uzskaites grāmatiņā arī par citām darbavietām.

49. Darbu vadītājs uzskaites grāmatiņu darbiniekam izsniedz:

49.1. uz obligātās veselības pārbaudes veikšanas laiku;

49.2. ja darbinieks ir beidzis darbību operatora kontrolētajā zonā, un informē par to centru;

49.3. ja darbinieks veic darbību vairāku operatoru kontrolētajās zonās un uzskaites grāmatiņa nepieciešama informācijas aizpildīšanai.

50. Uzskaites grāmatiņā aizliegts izdarīt labojumus vai atzīmes, kas neattiecas uz uzskaites grāmatiņā paredzēto informāciju. Uzskaites grāmatiņa nav derīga lietošanai, ja tajā ir izdarīti labojumi vai atzīmes, kas neattiecas uz uzskaites grāmatiņā paredzēto informāciju, vai tā ir bojāta un nav iespējams nolasīt tajā ietverto informāciju.

51. Operators lietošanai nederīgo vai aizpildīto uzskaites grāmatiņu nodod centram, kā arī nekavējoties informē centru par katru uzskaites grāmatiņas nozaudēšanas vai bojāejas gadījumu. Centrs 10 darbdienu laikā pēc lietošanai nederīgās vai aizpildītās uzskaites grāmatiņas saņemšanas vai informācijas saņemšanas par uzskaites grāmatiņas nozaudēšanu izsniedz operatoram jaunu uzskaites grāmatiņu.

VIII. Noslēguma jautājumi

52. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumus Nr.454 "Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 154.nr.; 2003, 167.nr.; 2009, 103.nr.).

53. Uzskaites grāmatiņas, kas izdotas saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumiem Nr.454 "Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība", ir derīgas.

54. Centra lēmumi par operatora tiesībām veikt B kategorijas darbinieka saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu, izmantojot darba vietas monitoringa rezultātus vai izlases veidā veicot darbinieku grupas individuālo dozimetriju, kas pieņemti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā.

55. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.decembrī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1996.gada 13.maija Direktīvas 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām;

2) Padomes 1990.gada 4.decembra Direktīvas 90/641/Euratom par to viesdarbinieku darba aizsardzību, kuri, darbojoties kontrolētajās zonās, ir pakļauti jonizējošā starojuma riskam.

Ministru prezidenta vietā –
aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs

1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.novembra
noteikumiem Nr.1284

Individuālo dozimetru kalibrēšanas un darba vietas monitoringa nosacījumi

I. Individuālo dozimetru kalibrēšanas nosacījumi

1. Individuālo dozimetru kalibrēšanas un darba spēju pārbaudes biežumu, apjomu un metodes nosaka atbilstoši mēriekārtu un individuālo dozimetru ražotāja ieteikumiem.

2. Izmantojot termoluminiscences metodi:

2.1. nodrošina, lai kopējā nenoteiktība ir ± 25 % vai mazāka;

2.2. jonizējošā starojuma dozu mērīšanai izmanto nolasīšanas iekārtu, kas kalibrēta laboratorijā, kura ir akreditēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (turpmāk – akreditācijas birojs) vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" noteiktajām prasībām;

2.3. TLD dozimetros izmantojamo tablešu jutības faktoru pārbauda ne retāk kā reizi gadā, izmantojot TLD dozimetru apstarošanas iekārtu ar ražotāja sertificētu jonizējošā starojuma avotu.

3. Izmantojot EPD dozimetrus:

3.1. nodrošina, lai kopējā nenoteiktība ir ± 10 % vai mazāka;

3.2. EPD dozimetru kalibrēšanu ne retāk kā reizi divos gados veic laboratorijā, kas akreditēta akreditācijas birojā vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" noteiktajām prasībām.

II. Darba vietas monitoringa nosacījumi

4. Veicot darba vietas monitoringu, darba vietas monitoringa veicējs nodrošina, lai:

4.1. mērījumam 95 % ticamības intervālā dozas jaudas paplašinātā nenoteiktība nepārsniedz ± 30 %, ja jonizējošā starojuma lauks ir viendabīgs, vai ± 50 %, ja jonizējošā starojuma lauks nav homogēns un apstākļi var būtiski atšķirties no standartapstākļiem;

4.2. detektora mērījumu starpība no starojuma enerģijas radiodiagnostikā ir mazāka par ± 20 % enerģiju diapazonā no 20 keV līdz 150 keV, bet citos gadījumos – no 30 keV līdz 1,5 MeV;

4.3. mērījumi tiktu veikti visās darba vietās ar jonizējošā starojuma avotiem, kā arī vietās, kurās kritisko iedzīvotāju grupu – apmeklētājus, pacientus un citus darbiniekus, kas nestrādā ar jonizējošā starojuma avotiem, – ietekmē jonizējošā starojuma avoti.

5. Darba vietas atbilstību novērtē:

5.1. pamatojoties uz jonizējošā starojuma dozas jaudas mērījumiem, ņemot vērā visu to jonizējošā starojuma avotu plānoto maksimālo noslodzi gada laikā, kas ietekmē attiecīgo darba vietu un vietu, kur var atrasties kritiskās iedzīvotāju grupas personas;

5.2. ievērojot šādus novērtēšanas kritērijus:

5.2.1. jonizējošā starojuma dozu limitus darbiniekiem;

5.2.2. novērtētā jonizējošā starojuma doza gadā kritiskajai iedzīvotāju grupai nepārsniedz 100 µSv.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs

2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.novembra
noteikumiem Nr.1284

Darbinieku saņemtā apstarojuma datubāzes saturs

1. Informācija par darbinieku:

1.1. vārds, uzvārds, personas kods (vai cits personas identifikācijas numurs ārvalstniekam);

1.2. dzimums;

1.3. uzskaites grāmatiņas numurs;

1.4. darbinieka kategorija (A vai B kategorijas darbinieks).

2. Darba devēja, tai skaitā viesstrādnieka darba devēja, un operatora nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa, faksa numurs un e-pasts.

3. Informācija par darbinieka veselības pārbaudēm:

3.1. pēdējās un nākamās veselības pārbaudes datums;

3.2. atzinums par darbinieka obligātās veselības pārbaudes rezultātiem. Ja darbinieks atbilst darbam, ievērojot noteiktus nosacījumus, norāda arī šos nosacījumus;

3.3. ārstniecības persona (vārds, uzvārds un specialitāte), kura nodrošina darbinieka veselības pārbaudi.

4. Darbinieka saņemtā apstarojuma novērtējumā iekļauj ziņas par darbinieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām gadā un tām starojuma dozām, kas saņemtas, ja noticis radiācijas negadījums vai radiācijas avārija, atsevišķi norādot:

4.1. visa ķermeņa, tā daļu vai orgānu ārējo apstarojumu, iekšējo apstarojumu un informāciju par jonizējošā starojuma veidiem;

4.2. darba vietas monitoringa rezultātus, ja tie izmantoti saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumam.

5. Pēc tam kad darbinieks darbību operatora kontrolētajā zonā ir beidzis, datubāzi papildina ar šādu informāciju:

5.1. kopējais laikposms, kurā darbinieks veicis darbību operatora kontrolētajā zonā;

5.2. ziņas par darbinieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām, atsevišķi norādot visa ķermeņa, tā daļu vai orgānu ārējo apstarojumu un iekšējo apstarojumu, ja tāds ir bijis.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs