Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 131.nr.; 2011, 204.nr.; 2013, 194.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.panta 1.punktu ar "e" apakšpunktu šādā redakcijā:

"e) šajā punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona nav personālsabiedrības biedrs;".

2. Papildināt 2.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Mikrouzņēmums, kas ir izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli, vienlaikus par ienākumiem no saimnieciskās darbības nevar maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vai patentmaksu.

(8) Šā panta septītās daļas nosacījums neattiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, kas saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta divpadsmito daļu."

3. Papildināt 2.¹ pantu ar ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja mikrouzņēmums darbiniekam ir izsniedzis aizdevumu, kas saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir ienākumam pielīdzināms aizdevums, tas neietilpst mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā no mikrouzņēmuma un ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

(5) Ja kopējais mikrouzņēmuma izsniegtais aizdevumu apmērs vienai fiziskajai personai pārsniedz 15 000 euro, mikrouzņēmums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par noslēgtajiem aizdevuma līgumiem ar šo fizisko personu un kopējo aizdevumu summu.

(6) Uz šā panta pirmajā daļā minēto mikrouzņēmuma darbinieka vai mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumu no mikrouzņēmuma attiecina arī mikrouzņēmuma darbiniekam vai mikrouzņēmuma īpašniekam no mikrouzņēmuma izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu, ja par to vai tā daļu nav veikts norēķins 90 dienu laikā pēc komandējuma vai darba brauciena beigām, bet pārējos gadījumos — 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas dienas.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto 90 dienu periodu skaita ar nākamo dienu pēc komandējuma vai darba brauciena beigām vai pēc skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas dienas.

(8) Šā panta sestajā daļā minētos noteikumus nepiemēro, ja kopējā izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu atlikusī summa, kura ir avansa saņēmēja rīcībā, nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru."

4. 3.pantā:

izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus "kā arī pienākums iesniegt mikrouzņēmumam algas nodokļa grāmatiņu";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ne vēlāk kā mēnesi pirms taksācijas perioda beigām rakstveidā brīdina mikrouzņēmuma darbinieku, ka ar nākamo taksācijas periodu darba devējs pirms algotā darba ienākuma izmaksāšanas ieturēs no tā algas nodokli likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un veiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" darba ņēmējam un darba devējam noteiktajā kārtībā, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs:

1) paredz, ka taksācijas periodā neizpildīs kādu no šā likuma 1.panta 1.punkta vai 2.panta ceturtās daļas nosacījumiem;

2) ar nākamo taksācijas periodu zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu cita iemesla dēļ."

5. Papildināt 4.pantu ar 8.³  un 8.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(8³) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir piemērojis šā likuma 6.panta 2.¹ vai 3.¹ daļu, mikrouzņēmums var atkārtoti izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.

(8⁴) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs taksācijas periodā precizē kādu no iepriekšējo taksācijas periodu mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijām vai iesniedz mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju ar nokavējumu un tiek konstatēts, ka kādā no ceturkšņiem iepriekšējā taksācijas periodā, par kuru tiek veikti precizējumi vai iesniegta mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija ar nokavējumu, nav izpildīts šā likuma 1.panta 1.punkta "b" vai "c" apakšpunkta vai 2.panta ceturtās daļas nosacījums, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ar pēctaksācijas periodu zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu."

6.  6.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 euro ir deviņi procenti.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 euro ir:

1) 2015.gadā — 11 procenti;

2) 2016.gadā — 13 procenti;

3) sākot ar 2017.gadu, — 15 procenti.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta otro daļu, ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits taksācijas gadā ir lielāks par pieciem un mikrouzņēmuma darbinieku skaits taksācijas gadā salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gadu un pirmstaksācijas gadā salīdzinājumā ar gadu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, pieaudzis par vienu vai diviem darbiniekiem. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits gadā ir mainīgs, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku skaitu attiecīgajā gadā nosaka, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri nostrādājuši ne mazāk par pusi no kalendāra gada.";

papildināt pantu ar 3.¹ un 3.² daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta trešo daļu, ja tā taksācijas gada apgrozījums ir pieaudzis salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gada apgrozījumu vai tā gada apgrozījumu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, taču taksācijas gada apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gada apgrozījumu vai tā gada apgrozījumu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, nepārsniedz 30 procentus.

(3²) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs par taksācijas gada pārskata ceturksni ir piemērojis šā panta 2.¹ vai 3.¹ daļu, jo prognozē, ka taksācijas periodā netiks pārsniegts tajā noteiktais ierobežojums, tas nepiemēro šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto likmi. Ja pēc tam kādā no nākamajiem taksācijas gada pārskata ceturkšņiem šā panta 2.¹ vai 3.¹ daļā noteiktie ierobežojumi tiek pārsniegti, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs attiecīgi par nākamā taksācijas perioda ceturksni piemēro šā panta otrajā vai trešajā daļā noteikto likmi, kā arī precizē iepriekšējo taksācijas gada pārskata ceturkšņu deklarācijas, piemērojot šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto likmi.";

papildināt ceturtās daļas otro teikumu pēc vārdiem "pēc to izbeigšanas" ar vārdiem "kā arī tādēļ, ka darbiniekam izmaksājamā summa par ikgadējo apmaksāto atvaļinājuma laiku ir aprēķināta atbilstoši Darba likuma normām";

papildināt pantu ar piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(5) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas par taksācijas gada pēdējo ceturksni iesniegšanas dienas iemaksā budžetā mikrouzņēmumu nodokli 50 euro apmērā, ja taksācijas periodā (kalendāra gadā) mikrouzņēmumam nav bijis apgrozījums vai aprēķinātā mikrouzņēmumu nodokļa summa nepārsniedz 50 euro.

(6) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs šā panta piekto daļu nepiemēro par taksācijas gadu, kurā veikta saimnieciskās darbības (komercdarbības) reģistrācija, un par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

(7) Ja, precizējot iepriekšējā taksācijas perioda mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju, ir pārsniegts šā likuma 1.panta 1.punkta "b" vai "c" apakšpunktā vai 2.panta ceturtajā daļā minētais ierobežojums:

1) tajā taksācijas periodā, kurā pēc mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizēšanas ir pārsniegts kāds no minētajiem ierobežojumiem, piemērojama šā likuma 6.panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā attiecīgajam pārsniegumam noteiktā mikrouzņēmumu nodokļa likme;

2) turpmākajos taksācijas periodos, kuros mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nepamatoti izmantojis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, mikrouzņēmumu nodokļa likme attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam ir 20 procenti.

(8) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs iesniedz mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju par kādu no iepriekšējiem taksācijas periodiem ar nokavējumu un tiek konstatēts, ka kādā no iepriekšējo taksācijas periodu ceturkšņiem ir pārsniegts šā likuma 1.panta 1.punkta "b" vai "c" apakšpunktā vai 2.panta ceturtajā daļā minētais ierobežojums un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir nepamatoti saglabājis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, tajā taksācijas periodā, kurā ir pārsniegts kāds no minētajiem ierobežojumiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs piemēro šā panta septītās daļas 1.punktā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi, savukārt turpmākajos taksācijas periodos — šā panta septītās daļas 2.punktā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi."

7. Papildināt 10.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja darba devējs šā likuma 3.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā nav brīdinājis darbinieku par nodokļu maksāšanas kārtības izmaiņām, darba devējs no darbiniekam aprēķinātā algota darba ienākuma aprēķina algas nodokli likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" darba ņēmējam un darba devējam noteiktajā kārtībā un iemaksā budžetā algas nodokli, un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļu) no saviem līdzekļiem par laikposmu no dienas, kad darba devējs ir zaudējis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz dienai, kad pagājis mēnesis, kopš darbinieks ir saņēmis darba devēja brīdinājumu."

8. Pārejas noteikumā:

aizstāt vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi";

uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikuma tekstu par pārejas noteikumu 1.punktu;

aizstāt pārejas noteikumu 1.punktā skaitli un vārdu "2015.gadam" ar skaitli un vārdu "2020.gadam";

papildināt pārejas noteikumus ar 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"2. Šā likuma 1.panta 1.punkta "e" apakšpunkts stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā. Uz mikrouzņēmumu attiecināmo personālsabiedrības peļņas daļu apliek ar mikrouzņēmumu nodokli, piemērojot šā likuma 6.panta trešajā daļā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi.

3. Šā likuma 2.panta septītā un astotā daļa stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

4. Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir izsniedzis mikrouzņēmuma darbiniekam aizdevumu līdz 2013.gada 31.decembrim, mikrouzņēmuma darbinieks attiecībā uz šo aizdevumu piemēro likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 103., 104., 105. un 106.punktu.

5. Šā likuma 2.¹ panta sestā, septītā un astotā daļa stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

6. Grozījums šā likuma 6.panta pirmajā daļā un 6.panta 1.¹ daļa stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

7. Šā likuma 6.panta piekto un sesto daļu piemēro, sākot ar taksācijas periodu no 2014.gada 1.janvāra."

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 6.novembrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 27.novembrī