Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2009, 1., 15., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 175., 200.nr.; 2010, 102., 131., 170., 206.nr.; 2011, 204.nr.; 2013, 53., 119.nr.; 2013, 194.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "deklarācija" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus "nodokļa taksācijas gada deklarācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "deklarācija" (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt visā likumā vārdus "nodokļa deklarācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "deklarācija" (attiecīgā locījumā).

4. 1.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" ar vārdiem "Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā un Zinātniskās darbības likumā";

papildināt divpadsmitās daļas 1.punktu pēc vārdiem "esoša kuģa" ar vārdiem un skaitli "izņemot kuģi, kura neto tonnāžas tilpība ir mazāka par 100 vienībām";

izteikt divdesmit sesto daļu šādā redakcijā:

"(26) Reprezentatīvs vieglais automobilis — vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 euro un kurš nav operatīvais transportlīdzeklis vai speciālais vieglais automobilis (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks), vai vieglais automobilis, kas speciāli aprīkots, lai pārvadātu riteņkrēslos sēdošās personas ar invaliditāti, vai jauns vieglais automobilis, kas tiek izmantots kā pilnvarotā automobiļu tirgotāja demonstrācijas automobilis.";

papildināt pantu ar divdesmit devīto, trīsdesmito un trīsdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:

"(29) Pētniecība un attīstība — radošs darbs, kas sistemātiski tiek veikts, lai palielinātu zināšanu apjomu un izmantotu šīs zināšanas jaunu izstrādņu izveidei un kas atbilst vismaz vienam no šādiem darba veidiem:

1) rūpnieciskie pētījumi — plānoti pētījumi vai kritiska izpēte, kuras mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un paņēmienus, ko izmantot jaunu produktu, tehnoloģiju izstrādei vai būtiskai esošo produktu vai tehnoloģiju uzlabošanai;

2) eksperimentālā izstrādne — zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, komerciālo vai citu būtisku zināšanu vai prasmju kombinēšana, modelēšana vai izmantošana, lai radītu jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai tehnoloģijas, vai darbības, kuru mērķis ir konceptuāli definēt, plānot un dokumentēt jaunus produktus vai tehnoloģijas.

(30) Zinātniskais personāls — zinātnieki, kuri ieguvuši zinātnisko kvalifikāciju (doktora zinātnisko grādu), un profesionāļi ar akadēmisko grādu vai augstākās izglītības diplomu, kuri veic pētniecisko darbību, lai iegūtu jaunas zināšanas, produktus, procesus, metodes un sistēmas, kā arī projektu vadītāji, kuri iesaistīti pētniecības darbību zinātnisko un tehnisko aspektu plānošanā un vadīšanā.

(31) Zinātnes tehniskais personāls — personas, kurām ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un pieredze vienā vai vairākās jomās un kuras zinātniskā personāla vadībā piedalās pētnieciskajā darbībā, veicot tehniskos uzdevumus. Zinātnes tehniskajā personālā ietilpst inženieri, tehniķi laboranti, tehnologi, operatori."

5.  2.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atbalsta saņemšanu lauku attīstībai" ar vārdiem "un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem";

papildināt pantu ar 3.¹ un 3.² daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Šā panta trešā daļa attiecībā uz lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, ir piemērojama taksācijas periodā, pēc kura rezultātu izvērtēšanas pēctaksācijas periodā attiecīgajai sabiedrībai ir piešķirts atbilstības statuss. Minēto sabiedrību taksācijas perioda izdevumi, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību un nav personificējami, uzskatāmi par biedriem sadalīto peļņas daļu, kas attiecināma uz katram biedram sadalīto attiecīgās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļu atbilstoši viņa izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam.

(3²) Šā panta 3.¹ daļā minētajos izdevumos, kuri attiecināmi uz sabiedrības biedram sadalīto pārpalikuma daļu, neietver:

1) maksājumus, kuri ir ziedojums šā likuma 20.¹ pantā minētajām institūcijām, ja ievēroti šā likuma 20.¹ panta septītajā daļā minētie nosacījumi;

2) kooperatīvās sabiedrības reprezentācijas izdevumu summu, ja tā nepārsniedz 700 euro un kooperatīvās sabiedrības taksācijas perioda neto apgrozījums nepārsniedz 700 000 euro;

3) kooperatīvās sabiedrības reprezentācijas izdevumu summu, ja tā nepārsniedz 0,1 procentu no taksācijas perioda neto apgrozījuma un kooperatīvās sabiedrības taksācijas perioda neto apgrozījums pārsniedz 700 000 euro;

4) soda naudai, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumiem."

6. 3.pantā:

aizstāt ceturtās daļas 1.² punktā vārdus "kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atbalsta saņemšanu lauku attīstībai" ar vārdiem "un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem";

papildināt 4.⁵ daļu pēc vārdiem "līdzdalības atsavināšanas" ar vārdiem un skaitļiem "(izņemot līdzdalības atsavināšanu šā likuma 6.² vai 6.³ pantā minētā reorganizācijas procesa ietvaros)";

papildināt 4.⁷ daļu pēc vārda "nomu" ar vārdiem "kā arī maksājumiem par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu";

papildināt pantu ar 4.⁸ daļu šādā redakcijā:

"(4⁸) Nodokļa maksātājs, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, un kas guvis šā panta ceturtās daļas 7.punktā minēto ienākumu, ir tiesīgs Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt pārskatu par nodokļa aprēķinu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un dokumentus, kas pierāda ar gūto ieņēmumu saistīto izdevumu apmēru, aprēķinātajam ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajam ienākumam piemērojot 15 procentu nodokļa likmi.";

papildināt astoto daļu pēc vārdiem "dividendēm" ar vārdiem "(izņemot šā panta 8.² daļā minētos maksājumus)";

izslēgt astotās daļas 2.punktu;

aizstāt astotās daļas 3.punktā vārdus "ja šīs preces ir attiecīgās zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces" ar vārdiem "un iegādātajiem Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīriem, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām";

papildināt pantu ar 8.¹ un 8.² daļu šādā redakcijā:

"(8¹) Pienākums ieturēt un ieskaitīt valsts budžetā nodokli no dividendēm, ko nerezidentam (akciju turētājam vai starpniekam), kas atrodas, ir izveidots vai nodibināts Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, izmaksājušas akciju sabiedrības, kuru akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, ir vērtspapīru konta turētājam, kas veic norēķinu ar nerezidentu.

(8²) Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli pēc turpmāk minētajām likmēm ietur no šādiem maksājumiem juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā:

1) no procentu maksājumiem — 5 procenti, ja tos izmaksā Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes, vai 15 procenti no visiem pārējiem procentu maksājumiem;

2) no maksājumiem par intelektuālo īpašumu — 15 procenti no maksājumiem.

3) no ārkārtas dividendēm — 30 procenti no maksājumiem."

7.  Papildināt 4.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Minētais nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad koriģēšana tiek veikta attiecībā uz aktīviem, kas ir nodoti vai pārņemti reorganizācijas vai uzņēmuma pārejas rezultātā."

8.  5.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "aizdevumiem" ar vārdiem "(izņemot ienākumam pielīdzinātos aizdevumus, par kuriem aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis), ārkārtas dividendes";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5. un 6.punkta prasībām atbilstoša komersanta un zemnieku saimniecības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili) ekspluatāciju, ja vieglais automobilis ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu. Šāda vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus minētais komersants vai zemnieku saimniecība iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.";

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta piešķiršanai nepieciešamajiem ikgadējās atbilstības kritērijiem atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un zvejnieku saimniecības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili) ekspluatāciju. Šāda vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus minētā kooperatīvā saimniecība iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar tās noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem."

9.  6.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā skaitli un vārdu "10.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "10. un 23.punktā un šā panta ceturtās daļas 21.punktā";

aizstāt pirmās daļas 12.punktā vārdus "ir nodokļu parādi" ar vārdiem un skaitli "nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"";

papildināt pirmo daļu ar 21., 22., 23. un 24.punktu šādā redakcijā:

"21) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, sadalīto pārpalikuma daļu, kura ir apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli;

22) izdevumiem, kas ir saistīti ar šā panta ceturtās daļas 18., 19. un 20.punktā minēto ienākumu gūšanu;

23) peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto izdevumu summu, kurai, nosakot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, ir piemērots šā likuma 6.⁶ pantā noteiktais koeficients;

24) pētniecības un attīstības izdevumu summas daļu, par kuru jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums saskaņā ar šā likuma 6.⁶ panta ceturto daļu.";

izslēgt ceturtās daļas 2.punktu;

papildināt ceturtās daļas 15.punktu pēc vārda "atsavināšanas" ar vārdiem "(ieskaitot procentu maksājumus, kas gūti no obligācijām)";

papildināt ceturto daļu ar 17., 18., 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

"17) par nodokļa maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, pārpalikuma daļu;

18) par augstskolu un koledžu ieņēmumiem, kas gūti kā samaksa par apmācības nodrošināšanu profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un augstākās izglītības programmas ietvaros, ieskaitot minētajiem mērķiem piešķirtos valsts budžeta līdzekļus (tai skaitā valsts budžeta transfertus), ja tiek nodrošināta ar šiem ieņēmumiem saistīto izdevumu dalīta uzskaite;

19) par ieņēmumiem, ko augstskolas gūst par publiski izpildītiem un izstādītiem (piemēram, izstādes, koncerti) darbiem, kas tapuši studiju procesā organizētas mākslinieciskās jaunrades ietvaros, ja tiek nodrošināta ar šiem ieņēmumiem saistīto izdevumu dalīta uzskaite;

20) par augstskolu, koledžu un zinātnisko institūciju ieņēmumiem no neatkarīgu pētījumu veikšanas nolūkā vairot zināšanas un izpratni, ja tiek nodrošināta šādu pētījumu un komersantu interesēs veiktu pētījumu dalīta uzskaite un ievēroti šādi kritēriji:

a) pētījumu rezultāti tiek izplatīti mācību, publikāciju vai tehnoloģiju nodošanas veidā,

b) peļņa no pētniecības tiek atkārtoti investēta neatkarīgajā pētniecības darbā, tās rezultātu izplatīšanā vai studējošo apmācībā,

c) privāto augstskolu un koledžu gadījumā to kapitāldaļu turētājiem ir liegta iespēja izmantot priekšrocības attiecībā uz pētījumu kapacitāti vai tās radītajiem pētniecības rezultātiem;

21) par pētniecības un attīstības izdevumu summu, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.⁶ panta pirmo daļu.";

izslēgt vienpadsmito, divpadsmito un septiņpadsmito daļu.

10.  Izteikt 6.⁴ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem (arī diskonta veidā), kas pārsniedz procentu maksājumu summu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot 1,57 reizes palielinātu taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi. Iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi, kas aprēķināta, izmantojot monetāro finanšu iestāžu statistikas rādītājus, savā interneta mājaslapā viena mēneša laikā pēc taksācijas perioda beigām publicē Latvijas Banka. Saimnieciskās darbības izdevumos iekļautā procentu maksājumu summa nedrīkst pārsniegt faktiski aprēķināto procentu maksājumu summu."

11.  Papildināt likumu ar 6.⁶ pantu šādā redakcijā:

"6.⁶ pants. Izdevumi pētniecībai un attīstībai

(1) Nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, izdevumu summai piemērojot palielinošu koeficientu 3, par šādiem izdevumiem:

1) par zinātniskā personāla vai zinātnes tehniskā personāla definīcijai atbilstoša darbinieka izmaksām, kas tieši attiecināmas uz pētniecības un attīstības izstrādnes darbu;

2) par atlīdzības summu par pētniecības pakalpojumiem, kas sniegti zinātniskajai institūcijai, kura reģistrēta Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā, un tai pielīdzināmām zinātniskajām institūcijām, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai tādas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā un ja pētniecības pakalpojumi ir tieši saistīti ar nodokļa maksātāja veikto pētniecības un attīstības darbu;

3) par atlīdzības summu akreditētām sertificēšanas, testēšanas un kalibrēšanas institūcijām par testēšanas, sertificēšanas un kalibrēšanas pakalpojumiem, kas nepieciešami jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādei un sniegti nacionālajā akreditācijas institūcijā vai tai pielīdzināmā institūcijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai tādas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā.

(2) Šā panta pirmā daļa ir piemērojama tiem pētniecības un attīstības darbiem, kuriem ir nodokļa maksātāja paša izstrādāta projekta dokumentācija. Pētniecības un attīstības darbības atbilstības, novērtēšanas, piemērošanas un uzskaites kārtību un prasības projekta dokumentācijai nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja nodokļa maksātājs šā panta pirmajā daļā noteiktās attīstības izmaksas kapitalizē, tad ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu samazina atbilstoši periodam, kāds noteikts finanšu grāmatvedībā.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa atvieglojumu nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot, ja pētniecības un attīstības darba rezultātā radītais intelektuālais īpašums tiek atsavināts triju taksācijas periodu laikā, skaitot no taksācijas perioda, kurā izdevumos ir iekļauti pēdējie izdevumi attiecībā uz šā intelektuālā īpašuma radīšanu.

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētā intelektuālā īpašuma izveidošanas izmaksām ir piemērots šā panta pirmajā daļā noteiktais nodokļa atvieglojums, tad nodokļa maksātājs likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā veic uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas (turpmāk — deklarācija) precizēšanu, izslēdzot nodokļa atvieglojuma piemērošanai veiktās apliekamā ienākuma korekcijas. Savukārt atlikušo izdevumu vērtības summu, par kuru tika palielināti izdevumi saskaņā ar šā panta pirmo daļu un par kuru nodokļa maksātājam nav tiesību precizēt attiecīgo taksācijas periodu deklarācijas, iekļauj apliekamajā ienākumā tajā taksācijas periodā, kurā intelektuālais īpašums ir atsavināts."

12.  9.pantā:

papildināt pantu ar 1.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(1⁴) Ja debitors ir nerezidents, kas atbilst šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajam nosacījumam, tad debitora parādam tiek piemērota šā panta 1.² daļa.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Šā panta pirmās daļas 1.punkts nav piemērojams attiecībā uz:

1) neatgūto zaudētā parāda pievienotās vērtības nodokļa summu, par kuru nav samazināta valsts budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa summa saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu;

2) neatgūto aizdevuma summu, par kuru tika aprēķināti procentu maksājumi."

13. 12.pantā:

izslēgt visā pantā vārdus un skaitli "šā likuma 14.¹ pantā noteikto";

papildināt pantu ar septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(7) Uzņēmumu grupa sastāv no galvenā uzņēmuma un visiem galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumiem.

(8) Galvenais uzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu.

(9) Galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir iekšzemes uzņēmums vai uzņēmums — tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu, no kura vismaz 90 procenti pieder:

1) galvenajam uzņēmumam;

2) vienam galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem;

3) galvenajam uzņēmumam un vienam tā apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem kopā jebkādās kombinācijās.

(10) Piemērojot šā panta devīto daļu, tiek uzskatīts, ka 90 procenti no uzņēmuma pieder vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem, ja tiek izpildīti šīs daļas 1. vai 2.punkta noteikumi:

1) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas dod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no šā uzņēmuma akcijām vai kapitāla daļām;

2) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas nedod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienlaicīgi tiek izpildīti abi šādi noteikumi:

a) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no visu šā uzņēmuma izlaisto akciju vai kapitāla daļu tirgus vērtības,

b) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem ir vismaz 90 procenti no visām šā uzņēmuma akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var tikt saskaitītas katrā balsošanā."

14.  13.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktu;

aizstāt pirmās daļas 3.¹ punktā vārdus "riteņkrēslos sēdošos invalīdus" ar vārdiem "riteņkrēslos sēdošās personas ar invaliditāti";

papildināt pirmo daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7¹) nodokļa maksātāji saskaņā ar šā likuma 6.² pantu veiktās reorganizācijas procesa ietvaros nodoto un saņemto pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma kopsummu, kas aprēķināta saskaņā ar šo pantu, reizina ar koeficientu, kuru aprēķina, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar divpadsmit;";

izteikt pirmās daļas 8.² punktu šādā redakcijā:

"8²) ja vieglā automobiļa atlikusī vērtība pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas vai rekonstrukcijas darbu rezultātā ir palielināta un pārsniedz 50 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), tad minētajam pamatlīdzeklim taksācijas periodā, kurā tā uzskaites vērtība pārsniedz 50 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), un turpmākajos taksācijas periodos šā likuma 13.panta pirmo daļu nepiemēro, bet piemēro šā likuma normas par reprezentatīvu vieglo automobili;";

izslēgt pirmās daļas 9. un 10.punktu;

papildināt 1.² daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2014.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos, līdz taksācijas periodam, kas sākas 2020.gadā, — 1,5.";

izslēgt 1.⁵ un 4.¹ daļu.

15.  14.pantā:

izteikt 1.⁴ daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Segto zaudējumu summu un informāciju par zaudējumu pārņēmēju uzrāda deklarācijā.";

izslēgt sesto, septīto un devīto daļu;

izslēgt piecpadsmitajā daļā vārdus "sestā un".

16. Izslēgt 14.¹ pantu.

17. Papildināt 16.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja šā panta pirmajā daļā minētais ienākums gūts ar viena vai vairāku finanšu starpnieku starpniecību, tad nodokļa nomaksu ārvalstīs var apliecināt ar dokumentiem, kuri apstiprina, ka nodokļi no publiskās apgrozības ienākuma ārvalstī ir nomaksāti, un kurus attiecīgajam finanšu starpniekam izsniegusi nodokļu iekasēšanas institūcija Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu vai līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem, ievērojot nosacījumu, ka minētajos dokumentos ir identificēti attiecīgie vērtspapīri, kuru patiesais labuma guvējs ir Latvijas nodokļa maksātājs. Šajā gadījumā Latvijas nodokļa maksātājs kopā ar ārvalsts nodokļu iekasēšanas institūcijas finanšu starpniekam izsniegtajiem dokumentiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam rakstveida iesniegumu, kurā apliecina nodokļa nomaksu ārvalstī un apstiprina, ka ir gatavs segt likumos paredzēto soda un nokavējuma naudu, ja informācijas apmaiņas ceļā tiks noskaidrots, ka nodoklis ārvalstī nav ticis samaksāts.

(5) Šā panta pirmo daļu attiecībā uz ienākumu, kas gūts ar viena vai vairāku finanšu starpnieku starpniecību, ir tiesības piemērot arī, pamatojoties uz dokumentiem, kurus izsniedzis ārvalsts finanšu starpnieks, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu vai līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem, ja šī konvencija vai līgums ir stājies spēkā, un kuri apstiprina nodokļa nomaksu ārvalstī no publiskās apgrozības vērtspapīru ienākuma, ievērojot nosacījumu, ka tajos ir identificēti attiecīgie vērtspapīri, kuru patiesais labuma guvējs ir Latvijas nodokļa maksātājs. Šajā gadījumā Latvijas nodokļa maksātājs kopā ar finanšu starpnieka izsniegtajiem dokumentiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam rakstveida iesniegumu, kurā apliecina nodokļa nomaksu ārvalstī un apstiprina, ka ir gatavs segt likumos paredzētās soda un nokavējuma naudas, ja informācijas apmaiņas ceļā tiks noskaidrots, ka nodoklis ārvalstī nav ticis samaksāts."

18. Izteikt 17.² panta ceturtās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) nodokļa maksātājs atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veicis sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 10 miljonus euro;".

19. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nodokļa maksātājs šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi ir tiesīgs piemērot, ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ir deklarēta un apstiprināta vienotā platību maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmas ietvaros vai tad ja nodokļa maksātājs vienlaikus ar deklarāciju ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pašvaldības izsniegtu izziņu par zemes platību, kas faktiski tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai."

20. Aizstāt 20.¹ panta ceturtajā daļā vārdus "ir nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem" ar vārdiem un skaitli "nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"".

21. 22.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja saskaņā ar deklarāciju aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa pirms pirmstaksācijas perioda zaudējumu segšanas neveidojas vai tā ir mazāka par 50 euro, tad nodokļa maksātājs deklarācijā norāda budžetā maksājamo nodokli 50 euro apmērā, kuru pārskaita budžetā šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā. Saskaņā ar šo daļu budžetā papildus iemaksājamā nodokļa summa nav uzskatāma par nodokļa pārmaksu.

(2²) Šā panta 2.¹ daļu nepiemēro, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:

1) taksācijas periodā uzņēmējsabiedrība reģistrēta Uzņēmumu reģistrā;

2) taksācijas periodā ir pabeigts uzņēmējsabiedrības likvidācijas process;

3) nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku.";

papildināt astoto daļu pēc vārdiem "Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība" ar vārdiem "un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem";

papildināt pantu ar 8.¹ daļu šādā redakcijā:

"(8¹) Normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedri, pamatojoties uz minēto sabiedrību deklarāciju par sabiedrības biedriem ar nodokli apliekamo sadalīto pārpalikumu, iekļauj uz sevi attiecināto ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu daļu savā deklarācijā, attiecīgi koriģējot apliekamo ienākumu.";

papildināt desmito daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja personālsabiedrības taksācijas periods nesakrīt ar tās biedra taksācijas periodu, tad personālsabiedrības biedrs uz sevi attiecināmo personālsabiedrības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu vai zaudējumu daļu iekļauj tā taksācijas perioda deklarācijā, kurā beidzas personālsabiedrības taksācijas periods.";

papildināt pantu ar divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Nodokļu maksātājs — nerezidents pārskatu par nodokļa aprēķinu saskaņā ar šā likuma 3.panta 4.⁸ daļu Valsts ieņēmumu dienestam var iesniegt ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no darījuma brīža.

(13) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem un izskata pārskatu par nodokļa aprēķinu un atmaksā nodokli, kā arī nosaka kopā ar pārskatu iesniedzamos dokumentus."

22.  23.pantā:

izslēgt desmito daļu;

papildināt pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

"(13) Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuras pretendē uz atbilstīgās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības statusu, kā arī mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības, kas pretendē uz atbilstīgās mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības statusu, uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus var veikt labprātīgi."

23. Aizstāt 24.panta pirmajā daļā vārdus "ceturtajā vai astotajā daļā" ar vārdiem un skaitli "ceturtajā, astotajā vai 8.² daļā".

24. Papildināt 27.pantu ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

"11) šā likuma 3.panta 4.⁸ daļā minētā pārskata formu un iesniegšanas kārtību;

12) pētniecības un attīstības darbības atbilstības un novērtēšanas prasības, projekta dokumentācijas prasības, pētniecības un attīstības izdevumu uzskaites kārtību, kā arī atbilstības un novērtēšanas prasības."

25. Pārejas noteikumos:

izteikt 99.punktu šādā redakcijā:

"99. Šā likuma 17.² panta normas piemērojamas atbalstāmo investīciju projektiem, par kuriem Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu līdz 2014.gada 30.jūnijam un kuri pabeigti līdz 2019.gada 30.jūnijam, ievērojot Komisijas 2008.gada 6.augusta regulu (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula). Šā likuma 17.² panta normas piemērojamas atbalstāmo investīciju projektiem, par kuriem Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu no 2014.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 31.decembrim un kuri pabeigti līdz 2025.gada 31.decembrim, ievērojot valsts atbalsta normas, kas aizstāj Eiropas Komisijas 2008.gada 6.augusta regulu (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula).";

papildināt pārejas noteikumus ar 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 120., 121., 122., 123. un 124.punktu šādā redakcijā:

"112. Grozījumi šā likuma 6.panta pirmās daļas 12.punktā un 20.¹ panta ceturtajā daļā ir piemērojami par taksācijas periodu, kas sākās 2013.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos. Grozījumu šā likuma 20.¹ panta ceturtajā daļā var piemērot par taksācijas periodu, kas sākās 2013.gadā, ja tas ir labvēlīgs nodokļa maksātājam. Piemērojot minētos grozījumus periodā, kurā kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantots lats, nodokļu parāda kopsumma nevar pārsniegt 100 latu.

113. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 21.punkts, ceturtās daļas 17.punkts un 22.panta 8.¹ daļa ir piemērojama attiecīgās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļai, kura sadalīta par taksācijas periodu, kas sākās 2013.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos.

114. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 22.punkts un ceturtās daļas 18., 19. un 20.punkts, grozījums 6.panta septiņpadsmitajā daļā par tās izslēgšanu, 6.⁴ panta pirmajā daļā, 14.¹ pantā par tā izslēgšanu, 22.panta 2.¹ un 2.² daļa un grozījums 22.panta desmitajā daļā ir piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2014.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos.

115. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 23. un 24.punkts, ceturtās daļas 21.punkts un 6.⁶ pants ir piemērojams attiecībā uz darbaspēka izmaksām, kuras aprēķinātas par 2014.gada jūliju un turpmākajiem periodiem, kā arī pētniecības un attīstības līgumiem, kuri noslēgti ar zinātniskajām institūcijām vai akreditētu sertificēšanas, testēšanas un kalibrēšanas institūciju no 2014.gada 1.jūlija un turpmākajos periodos.

116. Grozījums šā likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punktā par tā izslēgšanu un 14.panta devītajā daļā par tās izslēgšanu piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos.

117. Grozījumi, kas izslēdz šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktu, 9. un 10.punktu un 14.panta sesto un septīto daļu, ir piemērojami, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

118. Grozījums šā likuma 13.panta 4.¹ daļā par tās izslēgšanu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

119. Līdz 2012.gada 31.decembrim spēkā esošajā īpaši atbalstāmajā teritorijā nodokļa maksātājs, kas pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķinam piemērojis šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā (redakcijā, kas bija spēkā uz 2012.gada 31.decembri) minēto koeficientu, turpina aprēķināt nolietojumu, nesamazinot pamatlīdzekļa atlikušo vērtību par summu, kas radusies, piemērojot pamatlīdzekļa vērtību palielinošo koeficientu, ja šo pamatlīdzekli turpina izmantot attiecīgajā teritorijā saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

120. Nodokļa maksātājs, kas reģistrēts un darbojās līdz 2012.gada 31.decembrim spēkā esošajā īpaši atbalstāmajā teritorijā, šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus, kas radušies līdz 2004.gadam, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Ja saskaņā ar šo likumu izdarītās nodokļa maksātāja taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, kas radušies taksācijas periodā, kas sākās 2005.gadā, vai pēc tam, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

121. Nodokļa maksātājs, kas reģistrēts un darbojas līdz 2012.gada 31.decembrim spēkā esošajā īpaši atbalstāmajā teritorijā, šā likuma 14.panta 1.¹ daļā minētos taksācijas periodu zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

122. Pārejas noteikumu 120. un 121.punkta normas ir piemērojamas tikai attiecībā uz to taksācijas periodu zaudējumiem, kuru laikā attiecīgajai teritorijai bija īpaši atbalstāmās teritorijas statuss.

123. Grozījumi šā likuma 1.panta divdesmit sestajā daļā un 13.panta pirmās daļas 8.² punktā piemērojami, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2014.gadā.

124. Sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2014.gadā, par reprezentatīviem vieglajiem automobiļiem nav uzskatāmi vieglie automobiļi, kuri taksācijas periodā, kas sākās 2007.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos, tika atzīti par reprezentatīviem vieglajiem automobiļiem, bet kuru iegādes vērtība (bez pievienotās vērtības nodokļa) nepārsniedza 50 000 euro."

26. Sadaļā "Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām":

izslēgt 2. un 4.punktu;

papildināt sadaļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) Padomes 2011.gada 30.novembra direktīvas 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (pārstrādātā versija)."

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 6.novembrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 27.novembrī