Vakar, 17.jūlijā, Rīgā vizītē uzturējās Eiropas Komisijas komisārs reģionālās politikas jautājumos

Vakar, 17.jūlijā, valdības namā Latvijas Republikas Ministru prezidents tikās ar Eiropas Komisijas komisāru reģionālās politikas jautājumos Mišelu Barnjē              &n Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 17.jūlijā, pie Ministru prezidenta Andra Bērziņa vizītē ieradās Eiropas Komisijas (EK) komisārs reģionālās politikas jautājumos Mišels Barnjē, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) institucionālo reformu, kā arī reģionālo politiku un Latvijas spēju efektīvi darboties ar ES pirmsstrukturālajiem fondiem un struktūrfondiem.

M.Barnjē bija gandarīts par Latvijas valdības pieņemto lēmumu koncentrēt atbildību par struktūrfondiem vienā institūcijā.

Sekojot EK norādījumiem, valdības pieņemtais lēmums koncentrē vadošās iestādes funkcijas vienā institūcijā uz jau eksistējošu iestāžu bāzes, kā arī koncentrē finansu un cilvēkresursus šo struktūrfondu apsaimniekošanai.

Ministru prezidents arī apliecināja, ka likumdošanas ietvara un atbildīgās struktūras izveidošana darbam ar ES struktūrfondiem ir viena no Latvijas valdības prioritātēm. Tāpat Ministru prezidents atzina, ka nepieciešamā pieredze darbam ar struktūrfondiem tiek uzkrāta, strādājot ar pirmsiestāšanās finansu instrumentiem — "Phare", ISPA un "Sapard". Lai paaugstinātu administratīvo kapacitāti, ES komisārs M.Barnjē izteica sadarbības piedāvājumu to amatpersonu apmācībai, kuras turpmāk darbosies strukturālo fondu jomā.

Sarunu gaitā abas amatpersonas apsprieda Eiropas Savienības institucionālo reformu, atzīstot, ka diskusija par Eiropas nākotnes jautājumiem ir viena no galvenajām prioritātēm. Gan ES komisārs, gan Ministru prezidents norādīja, ka ekonomiskās un sociālās vienotības politika ir nozīmīga šī procesa sastāvdaļa un solidaritātei ir jāsaglabājas kā vienam no ES politikas vadmotīviem. ES komisārs izteica viedokli, ka visām kandidātvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, kopīgi ar visām dalībvalstīm aktīvi jāiesaistās Eiropas nākotnes veidošanā, jo katra kandidātvalsts ir ieinteresēta darboties efektīvi funkcionējošā Eiropas Savienībā.

Valdības preses departaments

Pie Ārlietu ministra

Vakar, 17. jūlijā, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Eiropas Komisijas reģionālās politikas komisāru Mišelu Barnjē.

Tā kā Eiropas Komisijas reģionālās politikas komisāra pārraudzības joma ir arī Eiropas Savienības (ES) institūciju reformas jautājumi, sarunas laikā abas amatpersonas lielu uzmanību pievērsa Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem. I. Bērziņš uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi diskusijās par ES nākotni iesaistīt arī ES kandidātvalstis. "Debatējot par Eiropas nākotni, jāņem vērā arī nākamo Eiropas Savienības dalībvalstu viedoklis," sacīja ministrs. I. Bērziņš informēja komisāru par Latvijā sākto diskusiju par Eiropas nākotni, kurā aicināts piedalīties katrs interesents. M. Barnjē uzsvēra sabiedrības plašākas informēšanas nepieciešamību par ES jautājumiem gan kandidātvalstīs, gan pašās dalībvalstīs. Sarunā skarti arī ES reģionālās politikas jautājumi.

Atceroties savu Latvijas apmeklējumu 1995. gadā, kad M. Barnjē Rīgā ieradās kā Francijas Eiropas lietu ministrs, viņš atzīmēja tās lielās pozitīvās pārmaiņas, kas šai laikā notikušas Latvijā. Tika pārrunāta Latvijas iestāšanās ES un atzīmēta veiksmīgā iestāšanās ES sarunu norise. I. Bērziņš raksturoja arī Latvijas virzību uz NATO, kur Latvija ir nopietna kandidāte uz dalību aliansē. Tika runāts par NATO tālākas paplašināšanās procesu, kā arī ES un NATO paplašināšanās procesu paralelitāti.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Pie Finansu ministra

Finansu ministrs Gundars Bērziņš vakar, 17.jūlijā, tikās ar Eiropas Komisijas reģionālās politikas komisāru Mišelu Barnjē.

Tikšanās laikā pārrunāta līdzšinējā sadarbība, Latvijai pieejamo ES pirmsstrukturālo finansu instrumentu ("Phare", ISPA un "Sapard") izmantošana, kā arī gatavošanās ES strukturālo fondu turpmākai izmantošanai.

Finansu ministrs informēja M.Barnjē par Latvijas attīstību un pašreizējo finansiālo un ekonomisko situāciju. Sarunas gaitā apspriesta Latvijas gatavošanās iestājai ES, darbam ar ES strukturālajiem fondiem un ES reģionālās izlīdzināšanas politika.

Finansu ministrijas preses dienests

Kopīgā preses konferencē ar Latvijas īpašu uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām Robertu Zīli

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām Roberts Zīle preses konferencē atzina, ka Eiropas Komisijas (EK) reģionālās politikas komisāra Mišela Barņjē vizīte Latvijā bijusi ļoti piesātināta, šajā laikā komisārs varējis iepazīties ar reģionālās politikas reālo attīstību Latvijā, un vizītes laikā pārrunāti daudzi būtiski jautājumi. Komisārs ticis informēts par Latvijas valdības pagājušajā nedēļā pieņemto lēmumu, kas paredz izmaiņas reģionālās politikas institucionālajā uzbūvē. Proti, tā vietā, lai veidotu jaunu ministriju, tiek paplašinātas Finansu ministrijas funkcijas, pusgada laikā izveidojot normālu institucionālo sistēmu, lai tā varētu sākt savu darbu nākamā gada 1. janvārī. Komisārs informēts arī par samērā lielo pieaugumu budžetā, kas no nākamā gada paredzēts, Eiropas Savienības (ES) pirmsstrukturālo līdzekļu apgūšanai. Pārrunāta līdzšinējā sadarbība pirmsstrukturālo fondu līdzekļu apguvē. Runājot par ISPA līdzekļu apguvi, pirmais gads novērtēts kā ļoti veiksmīgs, bet pārrunāta arī turpmākā sadarbība šajā jomā. R. Zīle pastāstīja, ka divi no Latvijas iesniegtajiem ISPA projektiem pirmdien apstiprināti EK ISPA vadības komitejas sēdē.

Tāpat pārrunāti jautājumi par ES reģionālās politikas nākamā plānošanas posma iespējamo kritēriju maiņu valstu atbalsta sniegšanai strukturālo fondu ietvaros. Runāts gan par valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) kā galvenā kritērija lietošanu, gan par atbalstāmo reģionu noteikšanu pēc IKP attiecības pret ES vidējo IKP, gan par noteiktajiem griestiem kopējam atbalstam. R. Zīle atzina, ka viņu ļoti iepriecinājusi komisāra individuālā nostāja šajos jautājumos, un viņš izteica cerību, ka tuvākajos gados EK izstrādātie kritēriji reģionālā atbalsta sadalē būs Latvijai ļoti labvēlīgi.

Reģionālās politikas komisārs M. Barņjē norādīja, ka, iepazīstoties ar pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā pieņemto lēmumu par Finansu ministrijas funkciju paplašināšanu strukturālo fondu administrēšanai, secinājis: šis lēmums pilnībā atbilst ES noteiktajām prasībām attiecībā uz strukturālo fondu vadību. M. Barņjē atzina, ka viņa kompetencē nav vērtēt Latvijas valdības iekšējos lēmumus, bet viņa galvenā interese ir, lai šī sistēma strādātu —vienalga, vai šim nolūkam tiktu veidota atsevišķa ministrija vai šīs funkcijas tiktu uzticētas kādai no pastāvošajām ministrijām. Šis procesa institucionālais risinājums ir Latvijas iekšējais jautājums. M. Barņjē norādīja, ka saskaņā ar strukturālo fondu vispārējo regulāciju viņu galvenokārt interesē, lai strukturālo fondu vadības funkcijas tiktu nodalītas no maksājumu funkcijām, kā arī lai ik gadu tiktu iesniegts pietiekami daudz projektu, lai projektu konkursu noteikumi atbilstu visām prasībām un lai šī nauda tiktu laikus iegūta un izmantota Latvijas iedzīvotāju interesēs.

M. Barņjē atzina, ka valdības pieņemtais lēmums pilnībā atbilst Eiropas Komisijas prasībām strukturālo fondu regulācijā, bet par to, cik efektīva ir šī sistēma un kā tā darbojas, varēs spriest tikai pēc pāris gadiem.

Runājot par kritērijiem, kādi pašlaik noteikti reģionālo fondu līdzekļu sadalē, M. Barņjē informēja, ka šie kritēriji būs nemainīgi līdz pašreizējā plānošanas perioda beigām — 2006. gada 31. decembrim. Tādēļ nav pamata bažām, ka kāda no dalībvalstīm, piemēram, Spānija, pirmsiestāšanās periodā, stingri iestājoties par savām nacionālajām interesēm, varētu mainīt šo līdzekļu sadales kritērijus. Par ES kohēzijas politikas nākotni notiek atklātas debates, un arī kandidātvalstis ir aicinātas šajās debatēs piedalīties, norādīja M. Barņjē un pastāstīja, ka arī pats izvirzījis vairākus jautājumus par strukturālo fondu sadali nākotnē. Viens no būtiskiem jautājumiem ir par to, kāds ir atlases kritērijs šo fondu līdzekļu sadalei —vai tas ir IKP uz vienu iedzīvotāju, vai tam būtu jābūt kādam citam kritērijam. Aktuāls kļūst jautājums par atbalstāmo reģionu atlases principu, jo, pievienojoties 12 Austrumeiropas valstīm, lielākā daļa pašreiz nabadzīgāko - atbalstāmo — reģionu kļūs relatīvi bagātāki un vairs neietilps atbalstāmo reģionu statusā (pašlaik noteikts, ka reģionālo atbalstu saņem reģioni, kuru IKP ir mazāks par 75% no ES vidējā IKP līmeņa).

Vēl viens būtisks jautājums ir par pašlaik noteiktajiem reģionālās palīdzības griestiem (pašlaik noteikts, ka līdzekļi no strukturālajiem fondiem nedrīkst pārsniegt 4 procentus no konkrētās valsts IKP). "Es personīgi uzskatu, ka šis princips nav taisnīgs pret nabadzīgākajām valstīm ar mazāku iekšzemes kopproduktu," teica M. Barņjē. Atbildes uz šiem jautājumiem varēs sniegt 2004. vai 2005. gadā, kad tiks sagatavoti priekšlikumi nākamajam plānošanas dokumentam un šajos priekšlikumos tiks ņemtas vērā visu iesaistīto pušu intereses un izanalizēti visi dati skaitļi.

Preses konferencē īpašu uzdevumu ministrs R. Zīle izteica arī savu viedokli par reģionālās politikas tuvākajām prioritātēm Latvijai un to sasaisti ar ES reģionālās politikas turpmākās attīstības modeli. Pats svarīgākais Latvijai ir tuvāko divu gadu laikā izveidot šodienas ES strukturālo fondu regulācijai atbilstošu sistēmu vadības un maksājumu funkciju sadalīšanai. Otrkārt, pēc tam, kad būtu atrisināti institucionālās kapacitātes jautājumi, mums būtu jāpārdomā, kā ierosināt jautājumus un iesaistīties nākamā reģionālās politikas plānošanas posma izstrādē, atzina ministrs. Būtu nepieciešams palīdzēt Komisijai uztvert nelielo kandidātvalstu viedokli par četru procentu griestu līmeni un atsevišķos liela mēroga starpnacionālos projektos gūt iespēju pārsniegt šo noteikto ierobežojumu. "Bet pats svarīgākais būtu paturēt iekšējā reģionālā politikā sapratni un atbalstu vienotai sistēmai. Ir nepieciešams veidot unificētu, bet demokrātisku sistēmu sadarbībā ar reģionālajām struktūrām, lai varētu apgalvot, ka pastāv vienota reģionālā sistēma Latvijā," uzsvēra R. Zīle.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors