Ministru kabineta rīkojums Nr.586

Rīgā 2013.gada 2.decembrī (prot. Nr.63 50.§)

Grozījumi Pasākumu ieviešanas plānā skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem (2010.–2013.gadam)

1. Izdarīt Pasākumu ieviešanas plānā skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem (2010.–2013.gadam) (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 24.februāra rīkojumu Nr.115 "Par Pasākumu ieviešanas plānu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem (2010.–2013.gadam)" (turpmāk – plāns) šādus grozījumus:

1.1. aizstāt kopsavilkuma nosaukumā un tekstā skaitļus un vārdu "2010.–2013.gadam" ar skaitļiem un vārdu "2010.–2015.gadam";

1.2. izteikt kopsavilkuma ceturto rindkopu šādā redakcijā:

"Skolēniem ir jāpiedāvā veselīgi, svaigi, reģionam raksturīgi augļi un dārzeņi (ņemot vērā konkrētu sezonas produktu pieejamību), kas audzēti ar videi draudzīgām audzēšanas metodēm. Sākot ar 2014.gadu, visi lauksaimniecības produkti tiks ražoti ar integrētām audzēšanas metodēm, t.i., izmantojot optimizētas mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu devas. Tādēļ jau šobrīd ir jāveicina arī šādu produktu ražošana lauku saimniecībās.";

1.3. aizstāt plāna nosaukumā skaitļus un vārdu "2010.–2013.gadam" ar skaitļiem un vārdu "2010.–2015.gadam";

1.4. aizstāt plāna tekstā vārdu un skaitļus "un 2012./2013." ar skaitļiem un vārdu "2012./2013., 2013./2014. un 2014./2015.";

1.5. aizstāt plāna nodaļā "Tekstā lietotie saīsinājumi" rindu

ar rindu

1.6. aizstāt plāna tekstā saīsinājumu "VEC" ar saīsinājumu "SPKC";

1.7. izteikt plāna 3.3.apakšnodaļu šādā redakcijā:

"3.3. Produktu saraksts:

Nosakot produktu sarakstu, Latvija ievēro šādus kritērijus:

1) sociāli ekonomisko faktoru – skolēniem tiek piedāvāti raksturīgie reģionālie produkti. Ņemot vērā konkrētu sezonas produktu pieejamību, tie ir:

a) augļi – āboli, bumbieri, lielogu dzērvenes (ne vairāk kā 20 gramu vienā porcijā);

b) dārzeņi – kāposti, kolrābji, burkāni, kāļi.

Šie produkti ir atpazīstami, jo tos skolēnu vecāki bieži vien audzē piemājas dārzos, turklāt tie ir viegli pieejami un to lietošana uzturā ne vienmēr ir saistīta ar ģimenes budžeta izdevumiem.

Tā kā mērķis ir svaigu augļu un dārzeņu patēriņa veicināšana skolēnu uzturā, netiek paredzēta iespēja piedāvāt skolēniem pārstrādātus augļus un dārzeņus un sulas;

2) vides aizsardzības faktoru – ņemot vērā Lisabonas stratēģijas mērķus, kur liela nozīme tiek pievērsta vides saglabāšanas jautājumiem, un to, ka atbalsta programmā augļu un dārzeņu produktu saņēmēji ir skolēni, liela uzmanība ir jāvelta gan vides un lauku uzlabošanas jautājumiem, lai skolēniem tiktu piedāvāti veselīgi svaigi augļi un dārzeņi, kas audzēti ar videi draudzīgām audzēšanas metodēm, gan arī jāsaīsina transportēšanas attālums no to ražošanas un iesaiņošanas vietas līdz skolēnam (angļu valodā – food miles). Tādējādi tiek veicināta arī CO₂ izmešu samazināšana;

3) ekonomisko faktoru – nelielu transportēšanas attālumu, kas ļauj samazināt vienas porcijas cenu (vienas porcijas cenā ietilpst produktu audzēšanas, iesaiņošanas un transportēšanas izmaksas, kā arī citas izmaksas, kas ietver taras mazgāšanu, taras amortizāciju un produktu vizuālo pārbaudi), tā dodot iespēju izdalīt skolēniem vairāk augļu un dārzeņu porciju.

Saskaņā ar Regulas Nr.288/2009 3.panta 2.punktu plānā iekļauts produktu saraksts, kas ir apstiprināts Ministru kabinetā un saskaņots ar VM, kura ir LR kompetentā veselības aizsardzības iestāde.

Detalizēti minēto kritēriju nosacījumi tiks noteikti normatīvajos aktos par kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu piegādei vispārējās izglītības iestādēm (programma "Augļi skolai").";

1.8. svītrot 3.5.apakšnodaļā vārdu "integrēto";

1.9. izteikt plāna 4.nodaļas pirmo un otro rindkopu šādā redakcijā:

"Saskaņā ar Regulas Nr.1234/2007 103.ga panta 4.punktu ES budžetā pasākumu īstenošanai katru gadu ir paredzēti EUR 90 milj. Šis ES līdzfinansējuma apmērs ir aprēķināts, ņemot vērā ES dalībvalstīs dzīvojošo bērnu skaitu (vecumā no 6 līdz 10 gadiem) un teorētiski pieņemot, ka skolēns mācību gadā saņems 30 porciju. Tādējādi Latvijai ES paredzētais finansējums saskaņā ar Regulas Nr.288/2009 II pielikumu ir Ls 316 332 (EUR 450 100). Ar 2013./2014.mācību gadu (pēc Horvātijas pievienošanās ES 2013.gada 1.jūlijā) tika pārskatīts dalībvalstu finansējums, Latvijai paredzot ES finansējumu Ls 312 115 (EUR 444 100) apmērā. Taču saskaņā ar Regulas Nr.288/2009 4.panta 4.punktu EK, ievērojot dalībvalstis, kuras attiecīgajā gadā plānu neievieš vai ievieš, neizmantojot visu tām pienākošos finansējumu atbilstoši Regulas Nr.288/2009 II pielikumam, pārējām dalībvalstīm pēc to pieprasījuma var palielināt ES līdzfinansējuma atbalsta aploksnes.

Ņemot vērā Latvijai pieejamo ES finansējumu saskaņā ar Regulas Nr.288/2009 II pielikumu, pieteikto skolēnu skaitu dalībai programmā 2010./2011.mācību gadā (t.i., 89 tūkst. skolēnu, kas ir par 63 % vairāk, nekā sākotnēji plānots) un iespēju palielināt ES līdzfinansējuma daļu atbilstoši Regulas Nr.288/2009 4.panta 4.punktam, jālūdz EK palielināt Latvijai garantēto līdzfinansējuma aploksni no Ls 316 332 (EUR 450 100) (sākot ar 2013./2014.mācību gadu – no Ls 312 115 (EUR 444 100)) līdz Ls 632 664 (EUR 900 200), kā arī jāsedz no valsts budžeta pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) atbalsta pretendentiem.";

1.10. izteikt plāna 4.nodaļas 2.tabulu šādā redakcijā:

"2.tabula

Plāna ieviešanai nepieciešamo budžeta līdzekļu sadalījums, Ls

1.11. izteikt plāna 5.nodaļas 4.tabulu šādā redakcijā:

"4.tabula

Pasākumi, no valsts budžeta līdzekļiem plānotais finansējums un darba rezultātu dinamika 2010.–2015.gadā

1.12. aizstāt plāna 1.pielikuma 5.punktā vārdus "Veselības ekonomikas centrs" ar vārdiem "Slimību profilakses un kontroles centrs".

2. Zemkopības ministrijai precizēto plānu nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma