Ministru kabineta rīkojums Nr.587

Rīgā 2013.gada 2.decembrī (prot. Nr.63 52.§)

1. Atbalstīt šādus Koncepcijā par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK,  prasību pārņemšanu normatīvajos aktos (turpmāk – koncepcija) ietvertos risinājuma variantus Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (turpmāk – Direktīva 2012/27/ES), prasību pārņemšanai Latvijas tiesību aktos:

1.1. Direktīvas 2012/27/ES 5.panta prasību pārņemšanai – risinājuma 1.variantu;

1.2. Direktīvas 2012/27/ES 7.panta prasību pārņemšanai – risinājuma 2.variantu;

1.3. Direktīvas 2012/27/ES 14.panta prasību pārņemšanai – risinājuma 2.variantu;

1.4. Direktīvas 2012/27/ES 20.panta prasību pārņemšanai – risinājuma 1.variantu.

2. Ekonomikas ministrijai līdz 2013.gada 5.decembrim iesniegt Eiropas Komisijā informāciju par Direktīvas 2012/27/ES 7.panta ieviešanu saskaņā ar koncepcijā atbalstīto risinājuma variantu.

3. Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram līdz 2014.gada 10.februārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

3.1. valsts energoefektivitātes rīcības plānu, kas ietver ilgtermiņa stratēģiju ieguldījumu mobilizācijai gan valsts, gan privāto dzīvojamo ēku un komercplatību fonda renovācijā;

3.2. Energoefektivitātes likumprojektu, kurā paredzēta energoefektivitātes fonda izveide.

4. Ekonomikas ministrijai sagatavot un līdz 2013.gada 31.decembrim publiskot to apsildāmo un/vai dzesējamo centrālās valdības ēku sarakstu, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 500 m², ietverot informāciju par ēku platību un energoefektivitātes līmeni (enerģijas patēriņu). Saraksta veidošanai izmantot Komisijas 2008.gada 9.decembra Lēmuma, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK par publiskā iepirkuma procedūrām attiecībā uz līgumslēdzēju un līgumslēdzēju iestāžu sarakstiem, XII pielikumā iekļauto Latvijas sniegto informāciju par centrālās valdības iestādēm.

5. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Iepirkumu uzraudzības biroju izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2014.gada 10.februārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā normatīvo aktu grozījumus publiskā iepirkuma jomā, lai nodrošinātu, ka centrālās valdības iestādes iegādājas tikai augsti energoefektīvus ražojumus, pakalpojumus un ēkas.

6. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2014.gada 10.februārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā normatīvo aktu grozījumus, lai pēc iespējas agrākā plānošanas stadijā nodrošinātu siltumapgādes un koģenerācijas potenciāla apguves izmaksu un ieguvumu analīzi jaunām un rekonstruējamām iekārtām.

7. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2014.gada 10.februārim izstrādāt metodiskos norādījumus energoefektivitātes jautājumu iekļaušanai pašvaldību attīstības programmās un energoplānos.

8. Šajā rīkojumā minētajām institūcijām īstenot tām noteiktos uzdevumus atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem līdzekļiem.

9. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2015., 2016. un 2017.gadā izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu līdzekļu pieprasījumiem.

10. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

(Ministru kabineta
2013.gada 2.decembra
rīkojums Nr.587)

Koncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (turpmāk – Direktīva 2012/27/ES), prasību pārņemšanu normatīvajos aktos (turpmāk – koncepcija) izstrādāta, lai noteiktu Direktīvas 2012/27/ES 5., 7., 14. un 20.panta (minētie panti piedāvā Eiropas Savienības dalībvalstīm izvēles iespējas to ieviešanā) ieviešanas risinājuma variantus pirms attiecīgu normatīvo aktu izstrādes, kā arī turpmāko rīcības plānojumu. Par atbalstītajiem risinājuma variantiem saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES nosacījumiem iesniegta informācija Eiropas Komisijai.

Direktīvas 2012/27/ES 5.pants paredz obligātu centrālās valdības ēku¹ 3 % platības ikgadēju renovāciju, 7.pants – obligātu enerģijas ietaupījumu 1,5 % apjomā no galalietotājiem piegādātās enerģijas, 14.pants nosaka valsts un komersantu obligātos pienākumus siltumapgādes potenciāla novērtēšanā un apgūšanā, veicot izmaksu un ieguvumu novērtējumu atsevišķu iekārtu un valsts līmenī, un 20.pants nosaka valsts energoefektivitātes fonda izveides mērķus un darbības iespējas.

Latvijai saistībā ar Direktīvas 2012/27/ES ieviešanu jāsasniedz šādi energoefektivitātes mērķi:

● Kopējais valsts indikatīvais energoefektivitātes mērķis – primārās enerģijas ietaupījums 2020.gadā – 0,670 Mtoe (28 PJ).

● Mērķis centrālās valdības ēku renovācijai – katru gadu 3 % platības – (maksimālās aplēses – kopā 678 460 m²), kas kopā ar pašvaldību ēku renovāciju nodrošina 0,016 Mtoe (0,67 PJ, 186 GWh) enerģijas ietaupījumu kopumā laikposmā no 2014.gada līdz 2020.gadam.

● Mērķis enerģijas gala ietaupījumam – obligātais enerģijas ietaupījums 1,5 % apjomā no galalietotājiem piegādātās enerģijas – 0,213 Mtoe (8,9 PJ).

1. Koncepcijā piedāvāti šādi risinājuma varianti Direktīvas 2012/27/ES 5.panta prasību pārņemšanai:

1.variants – sākot ar 2014.gada 1.janvāri, katru gadu renovēt 3 % kopējās platības centrālās valdības īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās, lai izpildītu vismaz minimālās energoefektivitātes prasības;

2.variants – alternatīvā pieeja, īstenojot citus rentablus energoefektivitātes pasākumus enerģijas ietaupījuma nodrošināšanai centrālās valdības ēkās, kas ir līdzvērtīgi 3 % kopējās platības renovācijai.

2. Koncepcijā piedāvāti šādi risinājuma varianti Direktīvas 2012/27/ES 7.panta prasību pārņemšanai:

1.variants – ieviest tikai valsts energoefektivitātes pienākumu shēmu valsts obligātā enerģijas ietaupījumu mērķa izpildei;

2.variants – ieviest energoefektivitātes pienākumu shēmu un ieviest alternatīvos pasākumus valsts obligātā enerģijas ietaupījumu mērķa izpildei;

3.variants – ieviest tikai alternatīvos pasākumus valsts obligātā enerģijas ietaupījumu mērķa izpildei.

3. Koncepcijā piedāvāti šādi risinājuma varianti Direktīvas 2012/27/ES 14.panta prasību pārņemšanai:

1.variants – atbrīvot atsevišķas iekārtas no obligātas siltuma un koģenerācijas potenciāla, izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanas;

2.variants – nenoteikt atbrīvojumus, noteikt pienākumu veikt siltuma un koģenerācijas potenciāla, izmaksu un ieguvumu analīzi visām Direktīvas 2012/27/ES 14.pantā minētajām iekārtām.

4. Koncepcijā piedāvāti šādi risinājuma varianti Direktīvas 2012/27/ES 20.panta prasību pārņemšanai:

1.variants – veidot valsts energoefektivitātes fondu;

2.variants – neveidot valsts energoefektivitātes fondu.

Risinājumi, kas saitīti ar centrālās valdības ēku renovāciju, valsts energoefektivitātes fonda izveidi, t.sk. rotācijas fonda izveidi, atbalstu ražojošiem un pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem energoefektivitātes uzlabošanai (piemēram, finansējums siltumtrašu uzlabošanai), papildus būtu vērtējami valsts atbalsta kontekstā, un, izstrādājot attiecīgos normatīvos aktus, būtu jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles normas.

Koncepciju plānots ieviest ar nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokumenta "Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam" minētajiem ēku energoefektivitātes pasākumiem ar kopējo finansējumu LVL 320,8 milj. (EUR 456 457 276,85) un siltumavotu un siltumtrašu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem ar kopējo finansējumu LVL 149,8 milj. (EUR 213 146 197,23).

Kopējā valsts indikatīvā energoefektivitātes mērķa sasniegšanas pasākumi un to finansēšanas risinājumi netiek aplūkoti šajā koncepcijā, tie tiks noteikti valsts energoefektivitātes rīcības plānā, kurš saskaņā ar direktīvas prasībām jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz 2014.gada 30.aprīlim. Obligātā ietaupījuma mērķa sasniegšanai nepieciešamās investīcijas var sasniegt LVL 1,48 miljardus (EUR 2 105 850 280). Lai gan Direktīva 2012/27/EK nosaka obligāti ieviešamas prasības un mērķus tikai valsts līmenī (attiecībā uz centrālās valdības rīcību un valsts līmeņa enerģijas patēriņu), tomēr valsts energoefektivitātes mērķu izpildi var nodrošināt tikai ar konkrētās teritorijās, pašvaldībās, mājsaimniecībās un uzņēmumos ieviestiem pasākumiem. Tāpēc atsevišķu koncepcijas risinājumu variantu izvērtējumā ir minēti ar pašvaldībām saistīti apsvērumi. ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas 1. un 2.versijas projektā specifiskā atbalsta mērķa "sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un sekmēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajās un dzīvojamās ēkās, lai nodrošinātu energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu" ietvaros pašvaldības ir iekļautas kā viena no indikatīvajām mērķa grupām. Darbības programmas papildinājuma 1.versijā pašvaldības ir iekļautas potenciālo finansējuma saņēmēju lokā.

Koncepcijas papildu ietekme uz valsts budžetu ir šāda:

● no 2014.gada valsts budžetā tiks samazināti izdevumi, 2020.gadā sasniedzot LVL 2,3 milj. gadā (EUR 3 272 605,16 gadā) (samazinājums pēc centrālās valdības ēku renovācijas);

● valsts budžeta izdevumi energoefektivitātes pienākumu shēmas administrēšanai LVL 76 834 gadā (EUR 109 325 gadā), sākot ar 2014.gadu;

● valsts budžeta izdevumi rūpniecisko energoauditu atbalstam LVL 228 000 (EUR 324 414,77) laikposmā no 2017.gada līdz 2020.gadam.

Koncepcija neatstāj tiešu papildu ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Valsts energoefektivitātes pienākumu shēma var izraisīt enerģijas cenu pieaugumu patērētājiem par 2–4 %, ja enerģijas komersantiem tiek uzlikti papildu pienākumi saistībā ar energoefektivitātes veicināšanu galalietotājiem. Tas var radīt valsts un pašvaldību iestāžu izdevumu palielināšanos, pieaugot to rēķiniem par enerģiju (siltumu, elektroenerģiju, gāzi). Īstermiņā, palielinoties iedzīvotāju maksājumiem par enerģiju, varētu pieaugt spiediens uz pašvaldību sociālajiem izdevumiem, kā arī pašvaldību izdevumi, kas saistīti ar pašvaldību ēku renovācijas procesu, tomēr ilgtermiņā energoefektivitātes pasākumu īstenošana samazinās gan iedzīvotāju, gan pašvaldību maksājumus par enerģiju.

Ekonomikas ministrija iesaka atbalstīt Direktīvas 2012/27/ES 5.panta prasību pārņemšanas risinājuma 1.variantu, 7.panta prasību pārņemšanas risinājuma 2.variantu, 14.panta prasību pārņemšanas risinājuma 2.variantu un 20.panta prasību pārņemšanas risinājuma 1.variantu.

¹ Centrālās valdības ēka ir tiešajai valsts pārvaldes iestādei vai tās padotības iestādei īpašumā vai lietošanā esoša ēka, kurā tiek īstenota valsts tiešās pārvaldes iestādes vai tās padotības iestādes funkcija. Centrālās valdības ēkas definīcijā netiek iekļautas VSIA, VAS, kapitālsabiedrībai ar valsts daļu īpašumā vai lietošanā esoša ēka, ja tajā netiek īstenots valsts pārvaldes uzdevums.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts