Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio pirmdien, 16.jūlijā

Intervija Latvijas Radio 16.jūlija raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars.

— Ar ko svaigu šī nedēļa aizritēs Rīgas domē?

Gundars Bojārs: — Laikam būtiskākais notikums, kas mūs visus sagaida šonedēļ un nākošnedēļ, ir Dziesmusvētki — notiek ļoti intensīva gatavošanās. Šonedēļ, trešdien, Dziesmusvētku pasākumi tiks atklāti Dzegužkalnā.

— Izmantojot izdevību, tūdaļ pie Dziesmusvētkiem es jautāšu — tas ir gan klausītāju, gan preses paziņojumu rezultātā radies jautājums: lai gan Dome Dziesmu un deju svētku rīkošanai piešķīrusi apmēram 1,2 miljonus latu, biļetes uz šo pasākumu ir neierasti dārgas; lētākās maksājot trīs latus, dārgāko cena sasniedz pat 15 latus, un līdz ar to cilvēku aktivitāte biļešu pirkšanā, salīdzinot ar citiem gadiem, esot ļoti, ļoti zema. Vai šī dārdzība bija ieplānota, lai ko atpelnītu, vai jums ir kas šai sakarā sakāms?

G.Bojārs: — Tā nu gluži nebūs taisnība, biļetes maksā no 50 santīmiem līdz 15 latiem, par 15 latiem ir, tā teikt, ekskluzīvākās biļetes, un visas biļetes jau ir izpirktas, arī par 15 latiem visas jau izpirktas, tā ka nav šī aktivitāte zema, tā ir pietiekami augsta, un iedzīvotājiem ir iespējas apmeklēt joprojām šos pasākumus arī par pietiekami pieticīgu samaksu.

— Lai nerastos pārpratumi, laikam jāprecizē — tās dārgākās biļetes...

G.Bojārs: — Tās dārgākās biļetes visas jau ir izpirktas.

— Bet lētās joprojām noteikti var dabūt...

G.Bojārs: — Joprojām ir pieejamas...

— ... un nekādu īpašu problēmu nav. Es zinu, ka šonedēļ gaidāmas jaunas tikšanās saistībā ar to pašu prāmju lietu, no kuras jūs nekādi netiekat vaļā, kamēr tas nekursē.

G.Bojārs: — Jā, šī problēma, protams, nav atrisināma dažās dienās. Es domāju, ka attīstība šajā procesā ir pietiekami pozitīva, ir liela interese par šīs satiksmes atklāšanu, un šonedēļ man būs tikšanās ar Dānijas un Grieķijas kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamo Eiropas Savienības līdzfinansējumu prāmju līnijas attīstībā.

— Kad būs šī tikšanās, un kas tās par kompānijām?

G.Bojārs: — 18.datumā, tā kompānija saucas "Markis", viņi ir veikuši lielu darbu tieši šajā jomā.

— Skaidrs. Interesi rada jūsu nesenais rīkojums par vietnieku pienākumu sadali, tēvzemietei Inesei Vaiderei uzticot četru komiteju pārraudzību, bet kreiso spēku pārstāvim Dolgopolova kungam — trīs, par ko vicemērs bija diezgan aizvainots, vismaz presē viņš tā bija izteicies, un viņš esot par to uzzinājis, tikai saņemot rīkojumu. Kādēļ tieši šāds sadalījums?

G.Bojārs: — Pirmkārt, pamatrīkojuma teksts ir nodots abiem vicemēriem, tad tiks noteikts precīzi, ko nozīmē šo komiteju darbības pārraudzība, tātad ir definēta vicemēru atbildības un pienākumi, kā arī pilnvaras, un šis teksts ir iedots abiem vicemēriem. Taču vēl līdz šim nebija veikts šis sadalījums, un man pašam arī ir pārraudzībā trīs komitejas, un Vaideres kundzei — es pat neteiktu kā koalīcijas partnerei, bet kā speciālistei atsevišķās jomās — ir uzticētas tieši tās jomas, kurās viņa ir pietiekami profesionāla. Es domāju, ka Dolgopolova kungam ir uzticētas pietiekami atbildīgas jomas — īpašums un privatizācija, kas Rīgas pilsētā varētu tikt izteikts ar tādu skaitli kā miljards latu; ir uzticēta arī satiksmes un transporta joma, kurā paredzamas ļoti daudzas reformas un milzīgi ieguldījumi, tā ka Dolgopolova kungam nebūtu ko apvainoties; varētu teikt, ka arī sociālā joma, jo apvienības pārstāvis vada šo komiteju.

— Dolgopolova kungs nesen, apmeklējot Sanktpēterburgu, saņēmis atkārtotu apliecinājumu, ka Sanktpēterburgas gubernators Jakovļeva kungs apmeklēs Rīgas jubileju un noteikti vēlas redzēt eksponētu Pētera I pieminekli. Nu jau arī plašāka sabiedrība aktīvāk iesaistās šī pieminekļa nākotnes apspriešanā, bet man izbrīnu rada viens — kā ar šo jautājumu tiks galā Pieminekļu padome, kura vēl pat nav apstiprināta? Ja nemaldos, tas notiks tikai augustā, bet svētki jau būs klāt.

G.Bojārs: — Piemineklis šobrīd tiek atjaunots, un tas acīmredzot netiks izstādīts kā piemineklis, bet varētu tikt kādā vietā arī eksponēts. Man negribētos saistīt šo pieminekļa problēmu tieši ar Rīgas astoņsimtgadi, šī ir dāvana Sanktpēterburgai tās 300 gadu jubilejā.

— Par to mēs vairākkārt jau esam runājuši, un es domāju, ka te viss ir skaidrs, bet es runāju tieši par Pieminekļu padomi.

G.Bojārs: — Bet Pieminekļu padomei nebūs jāpieņem lēmums gadījumā, ja šis piemineklis tiks izstādīts kādā privātajā teritorijā vai arī kādā muzejā.

— Bet Pieminekļu padomei acīmredzot būs jāpieņem lēmums saistībā ar īsto pieminekli, nevis kopiju?

G.Bojārs: — Ar šo īsto pieminekli saistībā nav pieņemti nekādi domes lēmumi, līdz ar to Pieminekļu padomei būs visas iespējas izskatīt šo jautājumu.

— Un te augustam nav nekādas nozīmes?

G.Bojārs: — Te augustam un Rīgas 800 gadu jubilejai nekādas nozīmes nav.

— Vai tiek gatavotas arī īpašas sarunas ar Jakovļeva kungu par pilsētu turpmāko sadarbību un kādu dokumentu parakstīšanu?

G.Bojārs: — Jā, iespējams. Mums ir plānotas arī lietišķās tikšanās, un iespējams, ka tiks sagatavoti arī kādi dokumenti par pilsētu sadarbību.

— Jūsu paša pārziņā tātad paliek Finansu, Drošības un kārtības komiteja un Izglītības, jaunatnes un sporta lietu komiteja.

G.Bojārs: — Jā.

— Par Finansu komitejas aktualitātēm mēs mazliet plašāk jau runājām iepriekšējā tikšanās reizē, varbūt šoreiz vairāk par galvenajiem virzieniem Drošības un kārtības komitejas turpmākajā darbībā.

G.Bojārs: — Drošības un kārtības komiteja pašlaik strādā pie vairākiem aktuāliem jautājumiem, pirmkārt, tiem, kas saistīti ar drošību Rīgas astoņsimtgades svinību laikā — tas ir ārkārtīgi būtiski, mums ir jāgarantē Rīgas iedzīvotājiem viņu drošība. Nākamais jautājums ir narkomānijas problēmas apkarošana — jūs jau esat dzirdējuši par pilotprojektu — kameru uzstādīšanu kādā no Rīgas skolām; tiek arī risināts sadarbībā starp Drošības un kārtības komiteju un Transporta lietu komiteju jautājums par "guļošo policistu" izvietošanu un iebraukšanas režīma un drošības režīma Vecrīgā nodrošināšanu.

— Viena no lielākajām problēmām, kas neļauj pilnvērtīgi uzturēt kārtību un drošību Rīgā, esot policistu trūkums ielās — šādu viedokli, man par ļoti lielu pārsteigumu, intervijā Latvijas Radio mūsu "Labrīt!" programmā pauda jūsu deputāts, policijas ģenerālis Aloizs Blonskis. Dīvaini ir dzirdēt no deputāta šādu paziņojumu, jo tas nozīmē, ka arī deputātu spēkos nav ko mainīt, lai uzlabotu situāciju laikā, kad noziedzības līmenim ir īpaša tendence palielināties, to arī atzina pats Blonskis.

G.Bojārs: — Jā, bet Blonska kungs arī atzina, ka būtībā tas saistīts ar nepietiekamo policijas finansējumu. Mums ir iespējas pārskatīt šo finansējumu uz kārtējā gada budžetu, tas ir, uz nākamā gada budžetu. Šobrīd nekādas ievērojamas reformas, it sevišķi pirms Rīgas jubilejas svinībām, mēs acīmredzot nevarētu pasākt, un, ja arī pasāktu, nebūtu racionāli lauzt sistēmu, izveidot ko jaunu, nezinot, kā vēl tas strādās, — tas nebūs pareizi. Bet es Blonska kungam piekrītu, un Blonska kungs pats strādā šai Drošības un kārtības komitejā, arī viņa rokās ir šo situāciju mainīt.

— Cik es saprotu, agri vai vēlu aktualizēsies jautājums par šo policiju apvienošanu.

G.Bojārs: — Es nedomāju, ka tas aktualizēsies šogad, iespējams, arī nākošgad ne. Mums šobrīd ir sagatavots vienošanās protokols starp Valsts policiju un Rīgas domi par to, kādā veidā tiek risināti gan savstarpējās koordinācijas jautājumi, gan savstarpējo finansējumu jautājumi dažādu pasākumu rīkošanas laikā. Šis protokols var tikt paplašināts, sadarbība noteikti tiks paplašināta, un, iespējams, ar laiku arī šīs policijas tiks apvienotas.

— Tas, iespējams, ir vairāk ar vidi saistīts jautājums, bet liela neapmierinātība rīdziniekiem radusies sakarā Vakarbuļļu pludmali, kura — es citēju klausītāju — "domes neizdarības dēļ izskatās kā Getliņi".

G.Bojārs: — Vakarbuļļos šī problēma tiešām eksistē. Jāsaka gan, ka šogad ir ievērojami palielinājusies slodze pludmalēm, un Rīgas dome, es piekrītu, nebija gatava šai situācijai.

Es esmu par šo problēmu jau runājis ar Vides departamenta vadītāju Janitas kungu, un viņa uzdevumos ir šobrīd sagatavot savu viedokli, kā situāciju uzlabot. Bet Vakarbuļļos tomēr eksistē īpaša zona, arī automašīnu caurlaišanas režīms īpašs; tomēr tas nespēj ierobežot šo palielināto slodzi pludmalei.

— Un šeit noteikti ir divas puses — vieni cilvēki, kuri grib pludmali redzēt sakārtotu, un otri, kas šo pašu pludmali piesārņo.

G.Bojārs: — Tieši tā, bet šīs pludmales arī tiek sertificētas. Jūs zināt, ka Jūrmalā strādā speciāli dienesti, kas šīs pludmales sakopj. Pilnībā izvairīties no tās problēmas, ka būs cilvēki, kas pludmali piesārņos, nevarēs, tādēļ ir Rīgas domei jāstrādā un jāmēģina novērst šo piesārņojumu.

— Ar vairāk nekā 100 Rīgas iedzīvotāju parakstiem bailēs, ka, iespējams, tiks likvidēti mazdārziņi, nosūtīta atklāta vēstule gan finansu ministram, gan premjeram, gan Saeimai ar lūgumu neizsniegt galvojumu policijas olimpiskā sporta centra projekta īstenošanai pie hipodroma. Kā jūs domājat, vai tāpat kā Kreitusa kungs, ka tuvējo iedzīvotāju neapmierinātību izsaukusi ne tikai iespējamā dārziņu likvidācija, bet galvenokārt astoņu miljonu latu lielā valsts galvojuma piešķiršana, Kreitusaprāt, bezjēdzīgam projektam?

G.Bojārs: — Es domāju, ka šī galvojuma piešķiršana bija stipri pārsteidzīga, jo tajā dokumentā, ko es esmu redzējis apspriedē pie Ministru prezidenta kunga, tajā projektā nav paredzēta hokeja halles celtniecība, mēs tur varam redzēt stadionu un atsevišķi basketbola zāles. Bet mazdārziņi tiešām ir problēma, un es tiešām izprotu šo cilvēku vēlmi savus mazdārziņus saglabāt, taču jau vairākus gadus — ja nemaldos, gadus piecus — visi šie mazdārziņu īpašnieki ir brīdināti, ka jebkurā laikā ar viņiem var tikt lauzts līgums. Šie līgumi tiek slēgti uz vienu gadu, un katru nākamo gadu tie ir jāatjauno. Šobrīd, manuprāt, domei būtu jāatrod pietiekami labi un brīvi zemesgabali, kā tas varbūt ir Rumbulā šobrīd, lai tur šos mazdārziņus izvietotu. Rīgas centrā acīmredzot, vadoties no attīstības prioritātēm, tālākā nākotnē šādu mazdārziņu izvietojums nebūs iespējams, lai cik arī būtu žēl šo cilvēku, bet katrā ziņā domei ir jāatrod iespējami kompensācijas veidi šiem cilvēkiem.

— Un ne tikai tur; droši vien tas attiecas arī uz Torņakalnu?

G.Bojārs: — Jā.

— Komunālajam departamentam ir uzdots pārbaudīt namu pārvaldes "Mežciems" rīcību, brīdinot iedzīvotājus par pakāpenisku īres maksas iekasēšanu par lodžiju izmantošanu jau no šīs vasaras, ja es nemaldos, no jūlija. Es no preses tā arī īsti nesapratu Karpoviča kunga nostāju. Kā domājat jūs? Cik pamatota ir šī iekasēšana kā īres maksa?

G.Bojārs: — No 1989.gada Latvijā darbojas Ministru padomes noteikumi, kas paredz šo īres maksas iekasēšanu arī par lodžijām, un citas namu pārvaldes to arī dara. Mežciemā līdz šim samaksa netika iekasēta. Iespējams, ka Karpoviča kungs vienkārši nebija lietas kursā.

— Īpašuma departamentam un Skolu valdei jāizstrādā mācību iestāžu nekustamā īpašuma apsaimniekošanas koncepcija; jūsu rīkojums paredz to izdarīt līdz 1.augustam. Vai nebūs nedaudz par vēlu, vai arī tas ir perspektīvs rīkojums?

G.Bojārs: — Šis rīkojums ir perspektīvs, kas beidzot sakārtos situāciju ar Rīgas īpašumiem, konkrēti — to īpašumu, kas pilda kāda veida sociālās funkcijas, šinī gadījumā — izglītības funkcijas. Es domāju, ka tas netraucēs remontiem, kas ir paredzēti. Es personīgi esmu uzņēmies atbildību un kontroli pār šī rīkojuma izpildi, tātad par skolu remontiem, un ceru, ka tie netiks aizkavēti.

— Un uz 1.septembri skolās viss būs kārtībā?

G.Bojārs: — Jā.

— Jūs esat nodevis izvērtēšanai departamentiem līgumprojektu starp televīziju un aģentūru "Rīga 800" par jubilejas svinību translēšanu. Vai šajā projektā ir kas būtiski mainīts?

G.Bojārs: — Šobrīd tiek precizēts; tātad šo projektu piedāvāja televīzija, un tagad tiek precizēta un izvērtēta šī piedāvājuma pamatotība, it sevišķi, protams, kas skar finansiālo aspektu.

— Un šobrīd jūs negribat runāt par konkrētām detaļām?

G.Bojārs: — Es šobrīd, pirms nav noslēgts šis process, negribētu konkrētas detaļas apspriest.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā