Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.66

Jūrmalā 2013.gada 17.oktobrī (prot. Nr.25, 33.p.)

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldībām"
43.panta trešo daļu, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
35.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra
noteikumu Nr.913 "Noteikumi par garantēto ienākumu līmeni" 3.punktu

1. Saistošie noteikumi nosaka sociālās un pašvaldības palīdzības veidus un apmēru, to pieprasīšanas, sniegšanas un saņemšanas kārtību Jūrmalas pilsētas pašvaldībā.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. ārkārtas situācija – apstākļu kopums, kad stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ persona (ģimene) nespēj apmierināt savas pamatvajadzības;

2.2. darbspējīga persona – persona no 15 gadu vecuma (izņemot nestrādājošas personas ar invaliditāti un personas, kuras iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu) līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam;

2.3. ģimene – laulātie un personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.4. ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina personas ienākumus, īpašuma tiesības un uzkrājumus, izsniegtos aizdevumus, noslēgtos uztura līgumus;

2.5. izdevumus apliecinoši dokumenti – elektronisko kases aparātu čeki, stingrās uzskaites kvītis vai faktūrrēķinu oriģināli, kuros norādīts personas, kuras vajadzībām tiek pieprasīta sociālā vai pašvaldības palīdzība, vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas summa;

2.6. klients – persona vai ģimene, kura personīgi vai ar likumiskā pārstāvja palīdzību vēršas Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldē (turpmāk – Labklājības pārvalde) un pieprasa sociālo vai pašvaldības palīdzību;

2.7. maznodrošināta ģimene (persona) – ģimene vai persona, kurai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā Labklājības pārvalde ir piešķīrusi maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu un izsniegusi par to noteikta parauga izziņu;

2.8. trūcīga ģimene (persona) – ģimene vai persona, kurai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā Labklājības pārvalde ir piešķīrusi trūcīgas ģimenes (personas) statusu un ir izsniegusi par to noteikta parauga izziņu;

2.9. sociālā rehabilitācija – atbalsts pasākumu kopumam klienta sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai vai uzlabošanai, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā;

2.10. krīzes situācija – apstākļi, kad ģimenei (personai) nav pietiekamu materiālo resursu pamatvajadzību nodrošināšanai;

2.11. iztikas līdzekļu deklarācija – normatīvajos aktos, kas reglamentē ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, noteiktajā kārtībā aizpildīta veidlapa, kas satur ģimenes (personas) ienākumu un materiāla stāvokļa izvērtējumu.

3. Jūrmalas pilsētas pašvaldībā ir šādi sociālās un pašvaldības palīdzības veidi:

3.1. pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai (3.nodaļa);

3.2. dzīvokļa pabalsts (4.nodaļa);

3.3. veselības aprūpes pabalsts (5.nodaļa);

3.4. pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem (6.nodaļa);

3.5. pabalsts uzturam (7.nodaļa);

3.6. pabalsts izglītības ieguves atbalstam (8.nodaļa);

3.7. pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai (9.nodaļa);

3.8. pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai (10.nodaļa);

3.9. apbedīšanas pabalsts (11.nodaļa);

3.10. pabalsts kultūras pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu ģimenēm (12.nodaļa).

4. Sociālo un pašvaldības palīdzību šajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt:

4.1. klientam, kurš savu dzīvesvietu ir deklarējis Jūrmalas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

4.2. klientam, kurš objektīvu iemeslu dēļ nav deklarējis savu dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā, bet faktiski dzīvo Jūrmalas administratīvajā teritorijā un klienta pēdējā reģistrētā dzīvesvieta ir Jūrmalas pilsētā, un klients ir sasniedzams Jūrmalas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

4.3. citām personām šajos saistošajos noteikumos noteiktajos gadījumos.

5. Lai saņemtu sociālo vai pašvaldības palīdzību, klients iesniedz iesniegumu Labklājības pārvaldē, pievienojot aizpildītu iztikas līdzekļu deklarāciju un citus šajos saistošajos noteikumos paredzētos dokumentus (oriģinālu vai kopiju, uzrādot oriģinālu), ja šajos saistošajos noteikumos nav paredzēta cita kārtība.

6. Šo saistošo noteikumu 5.punktā minētā iztikas līdzekļu deklarācija ir spēkā:

6.1. trīs mēnešus, ja klients vai vismaz viens no pilngadīgajiem klienta ģimenes locekļiem ir darbspējīgs;

6.2. sešus mēnešus, ja klients un neviens no pilngadīgajiem klienta ģimenes locekļiem nav darbspējīgs;

6.3. tajā laika periodā, kurā klientam ir noteikts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes (personas) statuss.

7. Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija izskata šo saistošo noteikumu 5.punktā minēto iesniegumu un pieņem lēmumu par sociālās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to darīt. Pirms lēmuma pieņemšanas Labklājības pārvalde:

7.1. izvērtē visus klienta iesniegtos dokumentus;

7.2. ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, pieprasa ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām;

7.3. veic klienta datu apstrādi Jūrmalas pilsētas pašvaldības sociālās palīdzības administrēšanas elektroniskajā sistēmā un valsts vienotajā informācijas sistēmā.

8. Ja šajos saistošajos noteikumos nav paredzēta cita kārtība, Labklājības pārvalde papildus šo saistošo noteikumu 7.punktā minētajam:

8.1. pamatojoties uz klienta iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju, veic klienta ienākumu un materiālo resursu novērtējumu atbilstoši kārtībai, kas paredzēta normatīvajos aktos par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu;

8.2. izvērtē klientam noteikto individuālo līdzdarbības pienākumu veikšanu;

8.3. apmeklē klientu viņa dzīvesvietā un novērtē klienta dzīves apstākļus, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

9. Labklājības pārvaldes vadītājs Labklājības pārvaldei apstiprinātā budžeta ietvaros neatliekamā gadījumā ar motivētu lēmumu var piešķirt ģimenei (personai) vienreizēju pabalstu ārkārtas vai krīzes situācijā līdz 100 euro, pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu ģimenes (personas) individuālo vajadzību novērtējumu un atzinumu par nepieciešamo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai. Labklājības pārvaldes vadītājs par lēmumu informē Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisiju.

10. Veselības aprūpes pabalstu, pabalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem, pabalstu izglītības ieguves atbalstam un pabalstu kultūras pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu ģimenēm izmaksā ne biežāk kā vienu reizi mēnesī.

11. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir naudas pabalsts, kuru piešķir klientam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību.

12. Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai piešķir saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē kārtību, kādā aprēķināms, piešķirams un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.

13. Jūrmalas pilsētas pašvaldībā deklarētām personām garantētais minimālais ienākumu līmenis ir:

13.1. pilngadīgai personai – 57 euro mēnesī;

13.2. bērnam – 65 euro mēnesī.

14. Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai izmaksā līdz nākamā mēneša 20.datumam ieskaitot.

15. Dzīvokļa pabalsts ir naudas pabalsts tādu maksājumu segšanai, kas saistīti ar tās dzīvojamās telpas lietošanu, kuru klients deklarējis kā pamata dzīvesvietu.

16. Lai saņemtu dzīvokļa pabalstu, klientam ir jābūt deklarētam pamata dzīvesvietā laika posmā, par kuru tiek iesniegtas ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu kvītis.

17. Pieprasot dzīvokļa pabalstu, klients iztikas līdzekļu deklarācijā nenorāda ienākumus tām personām, kuras mitinās vienā dzīvojamā telpā ar klientu, bet kuras nav ģimenes locekļi un kurām ar klientu nav kopēju izdevumu par uzturu un mājokli.

18. Pieprasot dzīvokļa pabalstu, klients papildus šo saistošo noteikumu 5.punktā minētajam iesniedz Labklājības pārvaldē:

18.1. apsaimniekošanas līgumu vai īres līgumu, ja dzīvojamā telpa nav klienta īpašumā;

18.2. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu izdevumu apliecinošos dokumentus, elektroenerģijas patēriņa tabulas un samaksu par patērēto elektroenerģiju apliecinošus dokumentus, ja klients ir veicis samaksu par patērēto elektroenerģiju, par pēdējiem trim pilniem mēnešiem;

18.3. maksājumu kvītis par apkuri un karsto ūdeni par pēdējiem trim pilniem apkures mēnešiem (periods no 1.novembra līdz 30.aprīlim);

18.4. maksājumu kvīti par cietā kurināmā iegādi vai iesniegumu par cietā kurināmā iegādes nepieciešamību;

18.5. citus dokumentus, ja tos pieprasa Labklājības pārvalde klienta situācijas izvērtēšanai.

19. Ja klients un neviens no pilngadīgajiem klienta ģimenes locekļiem nav darbspējīgs, klients šo saistošo noteikumu 18.2. un 18.3.apakšpunktā minētos dokumentus iesniedz par laika periodu no 1.novembra līdz 30.aprīlim.

20. Dzīvokļa pabalstu klientam piešķir vienu reizi kalendārajā gadā.

21. Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, katrai personai nosaka pārtikas daļu (mēnesī) šādā apmērā:

21.1. darbspējīgām personām – garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērā;

21.2. personām ar invaliditāti, politiski represētām personām, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem – 167 euro;

21.3. citām personām – 150 euro.

22. Klienta vidējos mēneša izdevumus par īres, apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem aprēķina, pamatojoties uz klienta iesniegtajiem īres, apsaimniekošanas un pakalpojumu izdevumus apliecinošiem dokumentiem un ievērojot šajos saistošajos noteikumos noteiktās robežvērtības dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai (pielikums), saskaņā ar šādu formulu:

Kv = A : S x (S – N) : M, kur

Kv – klienta vidējie izdevumi mēnesī par īres, apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem;

A – kopējie klienta izdevumi par īri, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, ievērojot šajos saistošajos noteikumos noteiktās robežvērtības dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai (pielikums), par kuriem klients ir iesniedzis izdevumus apliecinošus dokumentus;

S – personu skaits, kuras mitinās mājoklī;

N – personu skaits, kuras mitinās mājoklī, bet nav klienta ģimenes locekļi;

M – šo saistošo noteikumu 25.punktā, 26.2.apakšpunktā vai 27.punktā minētais mēnešu skaits, par kuriem klients ir iesniedzis izdevumus apliecinošos dokumentus.

23. Ja klienta ienākumi mēnesī saskaņā ar klienta iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju ir lielāki par šo saistošo noteikumu 22.punktā minēto pārtikas daļu summu, dzīvokļa pabalstu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

D = (Kv – I + P) x M, kur

D – dzīvokļa pabalsta summa;

Kv – vidējie klienta mēneša izdevumi par īres, apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kas aprēķināti saskaņā ar šo saistošo noteikumu 22.punktu;

I – klienta ienākumi mēnesī saskaņā ar klienta iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju;

P – šo saistošo noteikumu 21.punktā minēto pārtikas daļu summa;

M – šo saistošo noteikumu 25.punktā, 26.2.apakšpunktā vai 27.punktā minētais mēnešu skaits, par kuru aprēķina dzīvokļa pabalstu.

24. Ja klienta ienākumi ir mazāki vai vienādi par šo saistošo noteikumu 22.punktā minēto pārtikas daļu summu, dzīvokļa pabalstu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

D = Kv x M, kur

D – dzīvokļa pabalsta summa;

Kv – vidējie klienta mēneša izdevumi par īres, apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kas aprēķināti saskaņā ar šo saistošo noteikumu 22.punktu;

M – šo saistošo noteikumu 25.punktā, 26.2.apakšpunktā vai 27.punktā minētais mēnešu skaits, par kuru aprēķina dzīvokļa pabalstu.

25. Ja klients un neviens no pilngadīgajiem klienta ģimenes locekļiem nav darbspējīgs, dzīvokļa pabalstu aprēķina sešiem mēnešiem. Pārējos gadījumos dzīvokļa pabalstu aprēķina trim mēnešiem.

26. Ja klients un neviens no pilngadīgajiem klienta ģimenes locekļiem nav darbspējīgs, klientam ir tiesības lūgt sadalīt dzīvokļa pabalsta izmaksu divās daļās – par laika periodu no 1.novembra līdz 31.janvārim un par laika periodu no 1.februāra līdz 30.aprīlim. Šādā gadījumā:

26.1. klients šo saistošo noteikumu 18.2. un 18.3.apakšpunktā minētos dokumentus iesniedz divreiz – vispirms par laika periodu no 1.novembra līdz 31.janvārim un pēc tam par laika periodu no 1.februāra līdz 30.aprīlim;

26.2. dzīvokļa pabalstu aprēķina un izmaksā divreiz – vispirms par laika periodu no 1.novembra līdz 31.janvārim (trim mēnešiem) un pēc atlikušo dokumentu saņemšanas – par laika periodu no 1.februāra līdz 30.aprīlim (trim mēnešiem).

27. Ja klientam ir radušās tiesības pieprasīt dzīvokļa pabalstu par laika periodu, kas ir īsāks par šo saistošo noteikumu 25.punktā noteikto, dzīvokļa pabalstu aprēķina atbilstoši mēnešu skaitam, par kuriem klientam ir tiesības dzīvokļa pabalstu saņemt.

28. Dzīvokļa pabalstu nepiešķir un tā izmaksu pārtrauc, ja:

28.1. veicot šo saistošo noteikumu 23. vai 24.punktā minēto aprēķinu, rezultāts ir vienāds vai mazāks par nulli;

28.2. stājies spēkā tiesas spriedums par klienta izlikšanu no dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja klients turpina lietot dzīvojamo telpu un iesniedz Labklājības pārvaldē apliecinājumu no ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku;

28.3. dzīvojamā telpa, par kuru dzīvokļa pabalsts pieprasīts, ir nodota lietošanā citām personām;

28.4. ar klientu noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir izbeigts vai zaudējis spēku;

28.5. klients Labklājības pārvaldei apzināti sniedzis nepilnīgas un nepatiesas ziņas;

28.6. klients nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā, izņemot gadījumus, ja klients ir skolēns vai students, kurš mācās, un par to Labklājības pārvaldē ir iesniegta izziņa no izglītības iestādes, vai klients ilgstoši atrodas ārstniecības iestādē vai saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu;

28.7. klients ir noslēdzis uztura līgumu un, pamatojoties uz noslēgto uztura līgumu, uztura devējam ir pienākums nodrošināt uztura ņēmēju ar mitekli;

28.8. dzīvojamā telpa, par kuras lietošanas izdevumu segšanu dzīvokļa pabalsts pieprasīts, ir atsevišķi dzīvojoša likumīgā apgādnieka īpašumā;

28.9. laulātiem vai nepilngadīgiem bērniem ir deklarētas dažādas pamata dzīvesvietas vai tiem pieder vai ir lietošanā vairāki nekustamie īpašumi;

28.10. klientam pieder vai ir lietošanā vairāki nekustamie īpašumi.

29. Šo saistošo noteikumu 28.7., 28.9. un 28.10.apakšpunkts nav piemērojams, ja klients ir maznodrošināta vai trūcīga ģimene (persona).

30. Ja klients vai viņa ģimenes locekļi, kas ir darbspējīgas personas, neveic Labklājības pārvaldes noteiktos līdzdarbības pienākumus, Labklājības pārvaldei ir tiesības samazināt dzīvokļa pabalstu proporcionāli līdzdarbību neveikušo personu skaitam.

31. Labklājības pārvalde klientam piešķirto dzīvokļa pabalstu pārskaita klienta norādītajiem pakalpojumu sniedzējiem. Labklājības pārvaldei ir tiesības izmaksāt dzīvokļa pabalsta daļu, kas atbilst izdevumiem par cietā kurināmā iegādi, ar pārskaitījumu uz klienta kontu kredītiestādē, ja klients izmanto cietā kurināmā apkuri un ir iesniedzis izdevumus apliecinošus dokumentus par cietā kurināmā iegādi.

32. Veselības aprūpes pabalsts ir naudas pabalsts, kas paredzēts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai, un ietver:

32.1. materiālu palīdzību veselības apdrošināšanas polises iegādei;

32.2. materiālu palīdzību pacienta iemaksas segšanai, veselības aprūpes pakalpojuma apmaksai un medikamentu iegādei;

32.3. materiālu palīdzību redzi un dzirdi koriģējošu preču iegādei;

32.4. materiālu palīdzību zobu protezēšanai;

32.5. materiālu palīdzību medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma apmaksai;

32.6. materiālu palīdzību primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista nozīmēta slimības profilakses pasākuma apmaksai.

33. Klientam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pabalstu, ja klients atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

33.1. klients ir maznodrošināta vai trūcīga ģimene (persona);

33.2. klients ir vientuļa nestrādājoša persona ar invaliditāti, pensionārs vai politiski represēta persona, klientam nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku un klienta ienākumi nepārsniedz 228 euro mēnesī;

33.3. klients ir atsevišķi dzīvojoša nestrādājoša persona ar invaliditāti, pensionārs, politiski represēta persona vai kopā dzīvojošu, nestrādājošu pensionāru, personu ar invaliditāti, politiski represēto personu ģimene, klienta vienīgie ienākumi ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, pensija un piemaksa pie pensijas, un katras atsevišķas personas ienākumi nepārsniedz 228 euro mēnesī;

33.4. šo saistošo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētais klients tikai gadījumā, ja viņam nav tiesību saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, bet ienākumi uz vienu ģimenes locekli vai atsevišķi dzīvojošu personu mēnesī ir zemāki par Latvijas Republikas Ministru kabineta vai Jūrmalas pilsētas domes noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni.

34. Pieprasot veselības aprūpes pabalstu, klients papildus šo saistošo noteikumu 5.punktā minētajam līdz attiecīgā kalendārā gada beigām iesniedz Labklājības pārvaldē kalendārajā gadā veikto izdevumu apliecinošus dokumentus. Minētos dokumentus par decembra mēnesi var iesniegt līdz nākamā gada 31.janvārim.

35. Veselības aprūpes pabalsta saņemšanas nepieciešamību apliecinošos dokumentus iesniedz par laika periodu, kurā klientam saskaņā ar šo saistošo noteikumu 6.punktu ir spēkā esoša iztikas līdzekļu deklarācija vai par pēdējiem trīs pilniem kalendāra mēnešiem pirms iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanas dienas.

36. Veselības aprūpes pabalstu piešķir atbilstoši faktiskajiem klienta izdevumiem, bet ne vairāk kā 86 euro kalendārajā gadā. Veselības aprūpes pabalsts, kas aprēķināts, pamatojoties uz dokumentiem par izdevumiem decembrī, kas atbilstoši šo saistošo noteikumu 34.punktam iesniegti nākamā gada janvārī, ir attiecināms uz iepriekšējo kalendāro gadu.

37. Pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem ir naudas pabalsts, kas paredzēts klientiem ar funkcionāliem traucējumiem, un ietver:

37.1. materiālu palīdzību medicīnas un higiēnas preču (autiņbiksīšu, katetru, vienreiz lietojamo personīgās higiēnas komplektu u.tml.) iegādei un tehnisko palīglīdzekļu īrei vai iegādei;

37.2. materiālu palīdzību Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka rehabilitācijas izdevumu segšanai;

37.3. materiālu palīdzību bērna ar invaliditāti rehabilitācijas izdevumu segšanai.

38. Klientam ir tiesības saņemt pabalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem šo saistošo noteikumu 37.1. un 37.2.apakšpunktā minētās materiālās palīdzības veidā, ja klients atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

38.1. klients ir persona ar invaliditāti, kura ir maznodrošināta vai trūcīga ģimene (persona);

38.2. klients ir vientuļa nestrādājoša persona ar invaliditāti, pensionārs, politiski represēta persona, klientam nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku un klienta ienākumi nepārsniedz 228 euro mēnesī;

38.3. klients ir atsevišķi dzīvojoša nestrādājoša persona ar invaliditāti, pensionārs, politiski represēta persona vai kopā dzīvojošu, nestrādājošu pensionāru, personu ar invaliditāti, politiski represēto personu ģimene, klienta vienīgie ienākumi ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, pensija un piemaksa pie pensijas, un katras atsevišķas personas ienākumi nepārsniedz 228 euro mēnesī;

38.4. klients ir Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieks, kuram ir noteikta invaliditātes cēloņsakarība ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu un kura ienākumi nepārsniedz 228 euro mēnesī.

39. Pabalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem šo saistošo noteikumu 37.3.apakšpunktā minētās materiālās palīdzības veidā ir tiesīgs saņemt tikai klients ar invaliditāti, kurš ir maznodrošināta vai trūcīga ģimene (persona).

40. Pieprasot pabalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem, klients papildus šo saistošo noteikumu 5.punktā minētajam iesniedz Labklājības pārvaldē šādus dokumentus (atbilstoši pieprasītās materiālās palīdzības veidam):

40.1. primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista atzinumu par funkcionālo traucējumu esību un medicīnas vai higiēnas preču iegādes nepieciešamību;

40.2. primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista atzinumu par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijas dalībniekam nepieciešamo rehabilitāciju un izdevumus apliecinošus dokumentus;

40.3. primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista atzinumu par bērnam ar invaliditāti nepieciešamo rehabilitāciju un izdevumus apliecinošus dokumentus.

41. Kalendārajā gadā veikto izdevumu apliecinošus dokumentus klients iesniedz Labklājības pārvaldē līdz attiecīgā kalendārā gada beigām. Minētos dokumentus par decembra mēnesi var iesniegt līdz nākamā gada 31.janvārim.

42. Pabalsta personām ar funkcionāliem traucējumiem saņemšanas nepieciešamību apliecinošos dokumentus iesniedz par laika periodu, kurā klientam saskaņā ar šo saistošo noteikumu 6.punktu ir spēkā esoša iztikas līdzekļu deklarācija vai par pēdējiem trīs pilniem kalendāra mēnešiem pirms iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanas dienas.

43. Pabalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem piešķir atbilstoši faktiskajiem klienta izdevumiem, bet ne vairāk kā 86 euro kalendārajā gadā. Pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem, kas aprēķināts, pamatojoties uz dokumentiem par izdevumiem decembrī, kas atbilstoši šo saistošo noteikumu 41.punktam iesniegti nākamā gada janvārī, ir attiecināms uz iepriekšējo kalendāro gadu.

44. Pabalsts uzturam ir mantisks pabalsts bezmaksas ēdināšanas pakalpojuma formā ("zupas virtuve"), kas paredzēts klienta pamatvajadzību nodrošināšanai.

45. Klientam ir tiesības saņemt pabalstu uzturam, ja klients ir nonācis krīzes situācijā.

46. Pieņemot lēmumu par pabalsta uzturam piešķiršanu, nosaka pabalsta saņemšanas periodu.

47. Pabalstu uzturam piešķir stingrās uzskaites talonu veidā.

48. Lai saņemtu pabalstu uzturam, klients pabalsta uzturam saņemšanas vietā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un klientam izsniegtu šo saistošo noteikumu 47.punktā minēto stingrās uzskaites talonu.

49. Pabalstu uzturam līdz piecām darbdienām ir tiesīgas saņemt šo saistošo noteikumu 45.punktā minētas personas, par kurām Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija nav pieņēmusi lēmumu par pabalsta uzturam piešķiršanu. Ja persona līdz šajā apakšpunktā minētā termiņa beigām pabalsta uzturam saņemšanas vietā neuzrāda klientam izsniegtu šo saistošo noteikumu 47.punktā minēto stingrās uzskaites talonu, personai pārtrauc sniegt pabalstu uzturam.

50. Pabalsts izglītības ieguves atbalstam ir naudas pabalsts, kas paredzēts:

50.1. apģērba, skolas piederumu, kancelejas preču un citu mācībām nepieciešamo materiālu iegādei;

50.2. tādu izdevumu segšanai, kas saistīti ar vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes absolvēšanu.

51. Ģimenei ir tiesības saņemt pabalstu izglītības ieguves atbalstam, ja izglītojamais ģimenes loceklis uzsāk vai turpina mācības Jūrmalas pilsētas pašvaldības dibinātā vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādē vai absolvē to, vai apgūst obligāto pirmsskolas izglītību Jūrmalas pilsētā un ģimene atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

51.1. ģimene ir maznodrošināta vai trūcīga ģimene;

51.2. ģimenes ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā līdz pabalsta izglītības ieguves atbalstam pieprasīšanai nepārsniedz 214 euro uz vienu personu.

52. Pieprasot pabalstu izglītības ieguves atbalstam šo saistošo noteikumu 50.1.apakšpunktā minētajam mērķim, klients papildus šo saistošo noteikumu 5.punktā noteiktajam iesniedz Labklājības pārvaldē izdevumus apliecinošus dokumentus.

53. Pabalstu izglītības ieguves atbalstam šo saistošo noteikumu 50.1.apakšpunktā minētajam mērķim piešķir atbilstoši faktiskajiem klienta izdevumiem, bet ne vairāk kā 72 euro katram izglītojamajam.

54. Pabalsts izglītības ieguves atbalstam šo saistošo noteikumu 50.2.apakšpunktā minētajam mērķim ir 72 euro katram izglītojamajam.

55. Pabalstu izglītības ieguves atbalstam piešķir vienu reizi mācību gadā par laika periodu no 1.augusta līdz 15.jūlijam.

56. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai ir naudas pabalsts, kuru piešķir klientam individuālās sociālās rehabilitācijas procesā, lai novērstu vai mazinātu invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas vietā, veselības traucējumu, atkarības, vardarbības vai citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas klienta dzīvē un nodrošinātu klienta sociālā statusa atgūšanu un viņa iekļaušanos sabiedrībā.

57. Klientam ir tiesības saņemt pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai, ja klients atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

57.1. klients ir maznodrošināta vai trūcīga ģimene (persona);

57.2. klienta ienākumu līmenis mēnesī nepārsniedz divu Latvijā noteikto minimālo mēneša darba algu summu.

58. Labklājības pārvalde pēc klienta individuālo vajadzību un resursu izvērtēšanas izstrādā klienta individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

59. Pieprasot pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai, klients papildus šo saistošo noteikumu 5.punktā noteiktajam iesniedz Labklājības pārvaldē izdevumus apliecinošus dokumentus.

60. Lēmumu par pabalsta sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķiršanu pieņem, pamatojoties uz šo saistošo noteikumu 5., 58. un 59.punktā minētajiem dokumentiem.

61. Pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķir Labklājības pārvaldei apstiprinātā budžeta ietvaros, ievērojot, ka vienai personai piešķiramais pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai nedrīkst pārsniegt 570 euro kalendārajā gadā.

62. Pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai pārskaita pakalpojumu sniedzējam vai izmaksā klientam ar pārskaitījumu uz klienta kontu kredītiestādē.

63. Pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai ir naudas pabalsts klientam, kurš objektīvu apstākļu dēļ nevar saņemt aprūpes mājās dienesta sniegtos pakalpojumus.

64. Klientam ir tiesības saņemt pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai, ja klientam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Labklājības pārvalde ir piešķīrusi aprūpes mājās pakalpojumu.

65. Lai saņemtu pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai, klients iesniedz Labklājības pārvaldē iesniegumu, kurā norāda personu, kura veiks klienta aprūpi mājās, kā arī apstākļus, kuru dēļ klients nevar saņemt aprūpes mājās dienesta sniegtos pakalpojumus.

66. Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija izvērtē šo saistošo noteikumu 65.punktā minēto iesniegumu un pieņem lēmumu par pabalsta aprūpes mājās nodrošināšanai piešķiršanu vai atteikumu to darīt.

67. Ja Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija ir apmierinājusi klienta lūgumu piešķirt pabalstu aprūpei mājās, Labklājības pārvalde, klients un persona, kura norādīta šo saistošo noteikumu 65.punktā minētajā iesniegumā, noslēdz vienošanos par klienta aprūpi. Vienošanos noslēdz uz vienu gadu. Vienošanos var pagarināt par vienu gadu. Vienošanās pagarināšanas reižu skaits nav ierobežots.

68. Pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai piešķir klientam, kuram piešķirts aprūpes mājās pakalpojums:

68.1. 1.aprūpes līmenī – 15 euro mēnesī;

68.2. 2.aprūpes līmenī – 29 euro mēnesī;

68.3. 3.aprūpes līmenī – 43 euro mēnesī;

68.4. 4.aprūpes līmenī – 57 euro mēnesī.

69. Apbedīšanas pabalsts ir naudas pabalsts, kas paredzēts mirušas personas apbedīšanas izdevumu segšanai.

70. Apbedīšanas pabalstu piešķir, ja mirušās personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jūrmalas pilsēta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nav tiesiska pamata par šo personu piešķirt apbedīšanas valsts pabalstu.

71. Klientam ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu, ja klients uzņemas šo saistošo noteikumu 70.punktā minētās personas apbedīšanu.

72. Lai saņemtu apbedīšanas pabalstu, šo saistošo noteikumu 71.punktā minētā persona iesniedz iesniegumu Labklājības pārvaldē, kuram pievieno:

72.1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu (oriģinālu vai kopiju, uzrādot oriģinālu), kas apliecina, ka par mirušo personu nav tiesību saņemt apbedīšanas valsts pabalstu;

72.2. mirušās personas miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

72.3. mirušās personas apbedīšanas izdevumus apliecinošus dokumentus.

73. Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija pieņem lēmumu par apbedīšanas pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to darīt, nevērtējot šo saistošo noteikumu 8.punktā minētos apstākļus.

74. Apbedīšanas pabalstu piešķir atbilstoši faktiskajiem apbedīšanas izdevumiem, bet ne vairāk kā 285 euro.

75. Apbedīšanas pabalstu var pieprasīt trīs mēnešu laikā no mirušās personas miršanas apliecības izsniegšanas dienas.

76. Pabalsts kultūras pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu ģimenēm ir naudas pabalsts daudzbērnu ģimenei, lai palielinātu ģimenes iespējas apmeklēt kultūras pasākumus.

77. Pabalstu piešķir klientam, kurš atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

77.1. klienta aprūpē ir trīs vai vairāk taisnās līnijas 1.pakāpes lejupējie radinieki līdz 18 gadu vecumam, kuri ir deklarēti vienā dzīvesvietā, vai minētie radinieki no 18 līdz 24 gada vecumam, kuri ir deklarēti vienā dzīvesvietā un kuri ir vispārējās vai profesionālās pamatizglītības, vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības iestādē klātienē izglītojamie, un kuri negūst ienākumus no algota darba;

77.2. klienta (audžuģimenes) aprūpē ir trīs vai vairāk audžuģimenē ievietoti vai aizbildnībā esoši bērni, kuri ir deklarēti vienā dzīvesvietā, vai jaunieši no 18 līdz 24 gada vecumam, kuriem ir beigusies ārpusģimenes aprūpe šajā ģimenē, kuri ir deklarēti vienā dzīvesvietā un kuri ir vispārējās vai profesionālās pamatizglītības, vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības iestādē klātienē izglītojamie, un kuri negūst ienākumus no algota darba.

78. Pabalsta saņemšanai šo saistošo noteikumu 76.punktā minētās ģimenes pārstāvis iesniedz iesniegumu Labklājības pārvaldē, pievienojot kultūras pasākumu apmeklējuma biļetes kalendāra gada ietvaros.

79. Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to darīt, nevērtējot šo saistošo noteikumu 8.punktā minētos apstākļus.

80. Pabalstu piešķir atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 15 euro kalendārajā gadā katram šo saistošo noteikumu 76.punktā minētās ģimenes loceklim.

81. Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisiju izveido ar Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldes vadītāja rīkojumu, komisijas sastāvā iekļaujot Labklājības pārvaldes darbiniekus.

82. Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija Labklājības pārvaldei apstiprinātā budžeta ietvaros ar motivētu lēmumu, neveicot šajos saistošajos noteikumos paredzēto izvērtējumu, var piešķirt klientam vienreizēju pabalstu līdz 300 euro ārkārtas vai krīzes situācijā, vai īpašu dzīves grūtību pārvarēšanai vai mazināšanai situācijā, kad objektīvu apstākļu dēļ klients daļēji vai pilnībā nevar īstenot savas sociālās tiesības vai nodrošināt pamatvajadzības.

83. Vienreizēju pabalstu, kas pārsniedz šo saistošo noteikumu 82.punktā minēto, Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija Labklājības pārvaldei apstiprinātā budžeta ietvaros ar motivētu lēmumu var piešķirt tikai pēc tam, kad atbilstoši šo saistošo noteikumu 8.1.apakšpunktam ir veikts klienta ienākumu un materiālo resursu novērtējums un ir saņemts sociālā darbinieka vai sociālā darba speciālista veikts klienta individuālo vajadzību novērtējums un atzinums par nepieciešamo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai. Vienreizējā pabalsta summa nedrīkst pārsniegt 700 euro gadā vienai personai

84. Labklājības pārvaldes vadītāja un Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisijas lēmumu var apstrīdēt Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoram.

85. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

86. Atzīt par spēku zaudējušiem Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra saistošos noteikumus Nr.7 "Par Jūrmalas pašvaldības pabalstiem" ("Latvijas Vēstnesis", 2009, Nr.50; 2010, Nr.180, 184; 2012, Nr.83; 2013, Nr.71).

87. Atzīt par spēku zaudējušiem Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra saistošos noteikumus Nr.8 "Par Jūrmalas pašvaldības sociālo palīdzību" ("Latvijas Vēstnesis", 2009, Nr.50; 2010, Nr.180, 184; 2013, Nr.71).

88. Atzīt par spēku zaudējušiem Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošos noteikumus Nr.54 "Par garantēto minimālo ienākumu līmeni Jūrmalas pašvaldībā" ("Latvijas Vēstnesis", 2012, Nr.29).

89. Saistošie noteikumi publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs G.Truksnis