Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

1.pants. Ar šo likumu tiek apstiprināti Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes sapulces 2012.gada 11.oktobrī pieņemtie Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumi.

2.pants. Līdz ar likumu izsludināmi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumi.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 21.novembrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 12.decembrī

Pieņemti
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas
Satversmes sapulcē
2012.gada 11.oktobrī

Izdarīt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmē (Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 2007, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt Satversmes tekstā vārdu "ievēlē" ar vārdu "ievēl".

2. Izslēgt 5.punktā vārdu "vispārējās".

3. Izteikt II nodaļas nosaukumu ar teikumu šādā redakcijā:

"II. Darbības mērķis, pamatvirzieni un uzdevumi".

4. Papildināt Satversmi ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

"6.¹ Akadēmijas darbības pamatvirzieni ir nodrošināt tās ilgtspējīgu attīstību kā nacionālai un starptautiski atzītai augstākās izglītības un zinātnes institūcijai sporta zinātnē un veselības aprūpē.".

5. Aizstāt 7.punkta pirmajā teikumā vārdus "sporta zinātni" ar vārdiem "sporta, veselības aprūpes zinātni".

6. Izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Akadēmijas uzdevumi ir:

8.1. gatavot akadēmiski izglītotus speciālistus, nodrošinot kvalitatīvas studijas, inovatīvu pētniecību sporta zinātnē, izglītībā, pedagoģijā un veselības aprūpē, veikt zinātniskās pētniecības darbu, integrējot zinātni studiju procesā un nodrošinot konkurētspēju darba tirgū;

8.2. realizēt sporta speciālistu, sporta darbinieku, pedagogu un veselības aprūpes speciālistu tālākizglītību un mūžizglītību;

8.3. piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās atziņas un pētījumu rezultātus, sagatavot un izdot mācību grāmatas un mācību līdzekļus.".

7. Izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11. Akadēmija sadarbojas ar citām augstskolām, zinātniskās pētniecības un citām institūcijām. Akadēmija veicina sadarbību ar citu valstu augstskolām, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu.".

8. Aizstāt 12.punktā vārdus "darbības mērķi un uzdevumus" ar vārdu "darbību".

9. 14.punktā:

aizstāt vārdus "darbības mērķim un uzdevumiem" ar vārdiem "darbības mērķim, pamatvirzieniem un uzdevumiem";

papildināt punktu ar 14.5.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

"14.5.¹ īsteno savu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;";

aizstāt 14.8.punktā vārdus "atzīti Latvijas Republikā" ar vārdiem "atbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;".

10. 18.punktā:

aizstāt vārdus "lēmējinstitūcijas ir" ar vārdiem "lēmējinstitūcijas – Akadēmijas, kura ir atvasināta publiska persona, orgāni ir";

izslēgt 18.4.apakšpunktu.

11. 19.punktā:

izslēgt 19.5.apakšpunktu;

izteikt ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Satversmes sapulces dalībniekus ievēl uz trīs gadiem, aizklāti balsojot, no akadēmiskā personāla, studējošajiem un vispārējā augstskolas personāla.";

aizstāt punkta septītajā teikumā vārdu "vietnieku(s)" ar vārdu "vietnieku".

12. 20.punktā

izteikt punkta ievaddaļas trešo, ceturto un piekto teikumu šādā redakcijā:

"Senatorus ievēl Satversmes sapulce uz trīs gadiem. Senāta sastāvā 75 procenti ir akadēmiskā personāla pārstāvji. Studējošo īpatsvars ir ne mazāks par 20 procentiem. Akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvjus Senātā vēl tikai attiecīgās kategorijas personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēl studējošo pašpārvalde.";

izslēgt 20.7.apakšpunktā vārdus "Revīzijas komisijas un".

13. Izteikt 21.punktu šādā redakcijā:

"21. Rektors ir akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv akadēmiju, ievērojot normatīvos aktus. Rektoru ievēl Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Kārtējās rektora vēlēšanas augstskola rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors.".

14. Papildināt Satversmi ar 21.¹ punktu šādā redakcijā:

"21.¹ Rektoram ir šādi pienākumi:

21.¹1. atbild par akadēmijas darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī akadēmijas satversmei; 

21.¹2. atbild par akadēmijā iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās jaunrades kvalitāti; 

21.¹3. nodrošina akadēmijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par akadēmijas finansiālo darbību; 

21.¹4. veicina un atbild par akadēmijas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību; 

21.¹5. atbild par akadēmijas stratēģijas īstenošanu un sagatavo akadēmijas budžetu; 

21.¹6. izveido konsultatīvo padomi (rektorātu);

21.¹7. nosaka prorektoru kompetenci, ievērojot Senāta nolikumā noteikto prorektora amata ieņemšanas kārtību;

21.¹8. veic citus normatīvajos aktos un akadēmijas satversmē noteiktos rektora pienākumus.".

15. Izslēgt 22.punktu.

16. 23.punktā:

izteikt piekto teikumu šādā redakcijā:

"Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda administrācija.";

izteikt 23.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"23.3. iesniegumus par administratīva akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem, kā arī pilda citus satversmē paredzētus uzdevumus.". 

17. Izteikt 25.punktu šādā redakcijā:

"25. Akadēmijas struktūru, saskaņā ar augstskolas satversmi, nosaka Senāts. Senāts dibina, reorganizē un likvidē struktūrvienības, iestādes un komercsabiedrības. Akadēmijas struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Senāts. Akadēmijas struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa. Izglītības, zinātnes, sporta un saimnieciskā darba veikšanai akadēmijā ir šādas struktūrvienības:

25.1. Studiju dome;

25.2. Sporta dome;

25.3. Studiju departaments;

25.4. Institūts / Nodaļa;

25.5. Katedra / Profesoru grupa;

25.6. Laboratorija;

25.7. Akadēmiskā personāla komisija;

25.8. Studiju programmu komisija;

25.9. Uzņemšanas komisija;

25.10. Promocijas padome;

25.11. Sporta zinātnes nozares Profesoru padome.".

18. 26.punktā:

aizstāt vārdu "institūtu" ar vārdiem "institūtu/nodaļu";

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

"Studiju domē ir visu katedru, profesoru grupu vadītāji, institūtu/nodaļu direktori, Studiju departamenta vadītājs.";

aizstāt ceturtajā teikumā vārdus "nolikumu apstiprina" ar vārdiem "nolikumu, kurš nosaka Studiju domes izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina".

19. 27.punktā:

aizstāt otrajā teikumā vārdu "Domē" ar vārdiem "Sporta domē";

aizstāt ceturtajā teikumā vārdus "nolikumu apstiprina" ar vārdiem "nolikumu, kurš nosaka Sporta domes izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina".

20. Izteikt 28.punktu šādā redakcijā:

"28. Studiju departaments ir akadēmijas struktūrvienība, kas savas kompetences ietvaros:

28.1. plāno, vada, organizē, koordinē studiju procesu un analizē tā rezultātus;

28.2. veic studējošo kvalitatīvu izglītības un tālākizglītības nodrošināšanu studiju, metodiskā, zinātniskā un organizatoriskā jomā augstskolas stratēģiskā mērķa sasniegšanā;

28.3. nodrošina studējošiem kvalitatīvu izglītību un profesionālo sagatavotību akadēmijas īstenojamās studiju programmās, zinātniski pētniecisko darbu, starptautiskās sadarbības aktivitātes;

28.4. koordinē institūtu, nodaļu, katedru, profesoru grupu, centru, studiju programmu direktoru un kvalifikāciju vadītāju darbību akadēmijas studiju programmu īstenošanai;

28.5. nodrošina studiju procesa atbilstību Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, akadēmijas iekšējiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā licencēšanas un akreditācijas dokumentiem;

28.6. sniedz informatīvo nodrošinājumu vadības lēmumu pieņemšanai akadēmiskajā jomā un koordinē informācijas sagatavošanu atskaitēm;

28.7. sagatavo ar studiju procesu saistītās atskaites.

Studiju departamenta darbību vada tā vadītājs. Studiju departamenta vadītāju ievēl Senāts uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Studiju departamenta vadītājs ir studējošo oficiālais pārstāvis visās studiju lietās. Studiju departamenta izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka Senāta apstiprināts nolikums.".

21. Izteikt 29.punktu šādā redakcijā:

"29.  Institūts/ Nodaļa ir vienas vai vairāku zinātnisko apakšnozaru struktūrvienību apvienojums, kas savas kompetences ietvaros veic ar sporta un veselības aprūpes speciālistu izglītošanu un tālākizglītību saistītu studiju, metodisko, zinātnisko un saimniecisko darbību. Institūtu/ Nodaļu izveido ar Senāta lēmumu. Institūta/ Nodaļas nolikumu, kurš nosaka Institūta / Nodaļas uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina Senāts.".

22. Aizstāt 30.punkta septītajā teikumā vārdus "darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina" ar vārdiem "nolikumu, kurš nosaka Katedras/Profesoru grupas uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina".

23. Aizstāt 31.punkta trešajā teikumā vārdus "nolikumu apstiprina" ar vārdiem "nolikumu, kurš nosaka Laboratorijas uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina".

24. Aizstāt 32.punkta trešajā teikumā vārdus "nolikumu apstiprina" ar vārdiem "nolikumu, kurš nosaka Akadēmiskās personāla komisijas izveidošanas kārtību, sastāvu un funkcijas apstiprina".

25. 34.punktā:

izslēgt no otrā teikuma vārdus "struktūru, skaitlisko un" un pārveidot to par punkta trešo teikumu;

papildināt ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Uzņemšanas komisijas nolikumu, kurš nosaka tās struktūru, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina Senāts.".

26. Izslēgt 35.punktu.

27. 36.punktā:

izteikt trešo teikumu šādā redakcijā:

"Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības augstskolai deleģē Ministru kabinets pēc Latvijas Zinātnes padomes atzinuma.";

aizstāt ceturtajā teikumā vārdu "darbību" ar vārdiem "izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības".

28. 37.punktā:

aizstāt otrajā teikumā vārdus "sastāvu atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un nolikumu" ar vārdiem "izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka nolikums, kuru";

papildināt ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Sporta zinātnes nozares profesoru padomes pieņemto lēmumu personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, var apstrīdēt Augstskolu likuma 10.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, bet akadēmijas personāls - Augstskolu likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā.".

29. Izteikt 38.punktu šādā redakcijā:

"38. Akadēmijas uzdevumu veikšanai var izveidot citas struktūrvienības, ekspertu komisijas, kuru darbību regulē akadēmijas normatīvie akti (nolikumi, rīkojumi u.tml.).".

30. 39.punktā:

izteikt 39.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"39.2. vispārējais akadēmijas personāls";

aizstāt 39.3.apakšpunktā vārdu "doktorandi" ar vārdu "doktoranti";

aizstāt ceturtajā teikumā vārdus "iekšējās kārtības noteikumu" ar vārdiem "iekšējo normatīvo aktu".

31. Papildināt 40.punktu ar jaunu trešo, ceturto, piekto un sesto teikumu šādā redakcijā:

"Šādā akadēmiskajā amatā ievēlēta persona akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt, būdama viesprofesora, viesdocenta vai vieslektora amatā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlētu personu vienlaikus var ievēlēt arī vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amatā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru akadēmijā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora zinātniskais grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos ievēlētās personas.". 

32. Izteikt 43.punku šādā redakcijā:

"43. Akadēmijas docenta vai vadošā pētnieka amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Docentu, vadošo pētnieku uz sešiem gadiem ievēl akadēmijas Senāts un, pamatojoties uz Senāta lēmumu, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku — sešiem gadiem.

Ievēlētajiem profesoriem, asociētiem profesoriem un docentiem, vadošajiem pētniekiem un pētniekiem piešķir atbilstošu akadēmisko nosaukumu.".

33. 44.punktā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdu "asistenta" ar vārdiem "asistenta vai zinātniskā asistenta";

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

"Lektoru, pētnieku, asistentu un zinātnisko asistentu uz sešiem gadiem ievēl akadēmijas Senāts.".

34. 48.punktā:

papildināt pirmo teikumu aiz vārda "zinātnes" ar vārdu "nozares";

izteikt ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Profesoru padomes pieņemto lēmumu personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, var apstrīdēt Augstskolu likuma 10.panta  piektajā daļā noteiktajā kārtībā, bet akadēmijas personāls - Augstskolu likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā.". 

35. Papildināt Satversmi ar 48.¹ un 48.² punktu šādā redakcijā:

"48.¹ Ja akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts var izlemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu. 

Viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem un asistentiem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā. 

48.² Vadošos viespētniekus, viespētniekus un zinātniskos viesasistentus var pieņemt darbā bez ievēlēšanas. Šajā gadījumā darba līgums noslēdzams uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.

Persona vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amatā var būt ievēlēta tikai vienā zinātniskajā institūcijā.".

36. Izteikt 53.punktu šādā redakcijā:

"53. Tiesības studēt akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim, kā arī ārzemniekam. Lai studētu akadēmijā, nepieciešama dokumentāri apliecināta un Latvijā atzīta studiju programmas prasībām atbilstoša iepriekšējā izglītība. Ārzemnieku un bezvalstnieku tiesības studēt akadēmijā regulē Augstskolu likums.".

37. Aizstāt 55.1.apakšpunktā vārdu "vai" ar vārdu "un";

38. 56.punktā:

izteikt trešo teikumu šādā redakcijā:

"Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības.";

papildināt punktu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

" Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments — studiju satura un realizācijas apraksts.".

39. Izteikt 57.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Studiju saturs un apjoms, kā arī pārbaudījumos izvirzītās prasības pilna laika un nepilna laika studējošiem ir vienādas.".

40. Izteikt 58.punktu šādā redakcijā:

"58. Akadēmija ir tiesīga kopā ar partnerinstitūciju, kas var būt cita akreditēta augstskola Latvijā vai attiecīgas valsts atzīta augstskola ārvalstī, izstrādāt kopīgu studiju programmu un piedalīties tās īstenošanā, noslēdzot par to attiecīgu rakstveida vienošanos.". 

41. Izteikt 59.punktu šādā redakcijā:

"59. Akadēmija īsteno profesionālās pilnveides, tālākizglītības, mūžizglītības, citu kursu un semināru izglītības programmas.".

42. 61.punktā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdu "likumdošanas" ar vārdu "tiesību";

aizstāt otrajā teikumā vārdu "normatīvo" ar vārdu "tiesību".

43. 63.punktā:

izslēgt pirmajā teikumā vārdus "bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija";

papildināt punktu ar jaunu trešo, ceturto un piekto teikumu šādā redakcijā:

"Akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents. Revidenta ziņojums par akadēmijas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī revidenta ziņojums par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu akadēmijā, ja tai šādi līdzekļi ir piešķirti, tiek iesniegti Izglītības un zinātnes ministrijā.

Materiālo vērtību aprites un uzskaites kontrolei tiek veidota komisija, kuras sastāvu apstiprina rektors ar rīkojumu.", attiecīgi punkta trešo teikumu pārveidojot par punkta sesto teikumu.

Pieņemta Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas
Satversmes sapulces sēdē 2006.gada 16.maijā
Grozījumi pieņemti Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas
Satversmes sapulces sēdē 2012.gada 11.oktobrī

Preambula

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju atklāja 1921.gada 6.septembrī kā Latvijas Fiziskās izglītības institūtu ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta un izglītības ministra rīkojumu. 1945.gada 14.augustā ar Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās Komitejas un Latvijas Tautas komisāru padomes lēmumu Nr.166 institūts ieguva Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta nosaukumu.

Pirmie statūti apstiprināti 1921.gada 6.septembrī ar Latvijas Ministru prezidenta un izglītības ministra rīkojumu. Satversme apstiprināta 1992.gada 10.martā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu Nr.352 "Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu".

I. Vispārīgie noteikumi

1. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (turpmāk tekstā — akadēmija) ir Latvijas Republikas valsts akadēmiskās un profesionālās izglītības, zinātnes, kultūras un sporta institūcija — Alma Mater, kas atrodas Latvijā un kalpo tās tautas interesēm. Akadēmijas saīsinātais nosaukums ir LSPA.

Tās nosaukums citās valodās ir:

Latvian Academy of Sport Education (angļu valodā),

Akademie für Sportpädagogik Lettland (vācu valodā),

Латвийская академия спортивной педагогики (krievu valodā),

Academie pedagogique sportive de Lettonie (franču valodā),

Academia Latviensis exercitationis corporis pedagogiae (latīņu valodā).

2. Akadēmijas juridiskā adrese: Brīvības gatve 333, Rīga, LV-1006, Latvija.

3. Akadēmijai ir atvasinātas publiskas personas juridiskais statuss. Tās zīmogā ir attēlots Latvijas Republikas mazais valsts ģerbonis un ietverti vārdi "Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija". Akadēmijai ir savs karogs un ģerbonis. Akadēmijas karogs ir divkrāsains, viena puse sarkana ar Latvijas Republikas valsts mazo ģerboni zeltītā krāsā, otra puse balta ar akadēmijas ģerboni. Akadēmijas ģerbonis ir akadēmijas fasādes attēls ar četrām kolonnām, diskobola siluetu un uzrakstu "LSPA" puslokā zem tā.

Akadēmijas atklāšanas diena — 6.septembris — ir Akadēmijas svinamā diena.

4. Akadēmijā tiek realizēta akadēmiskā brīvība, tā ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa pastāvīgā personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

Akadēmijas kompetenci nosaka Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātā Satversme. Akadēmija darbojas saskaņā ar šo Satversmi, Latvijas Republikas likumiem un augstskolu starptautiskajiem nolīgumiem.

5. Akadēmija ir akadēmiska un profesionāla augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir tiesības studēt pēc vidējās izglītības iegūšanas. Studējošajiem līdztekus studijām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un sporta meistarības pilnveidošanu.

Akadēmijā īsteno akadēmiskās un profesionālās studiju programmas.

6. Absolventiem pēc studiju programmu apgūšanas izsniedz valstiski atzītu diplomu ar Latvijas Republikas mazā valsts ģerboņa attēlu. Diploma paraugu nosaka Ministru kabinets.

II. Darbības mērķis, pamatvirzieni un uzdevumi

6.¹ Akadēmijas darbības pamatvirzieni ir nodrošināt tās ilgtspējīgu attīstību kā nacionālai un starptautiski atzītai augstākās izglītības un zinātnes institūcijai sporta zinātnē un veselības aprūpē.

7. Akadēmijas darbības galvenais mērķis ir dot studentiem augstāko akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību un sagatavotību, attīstīt sporta, veselības aprūpes zinātni un izkopt kultūru, lai saglabātu Latvijas Republikai nepieciešamo intelektuālo un fizisko potenciālu, veicinātu to attīstību, nodrošinātu tautas harmonisku attīstību.

Akadēmija nodrošina studiju un zinātniskās pētniecības darba vienotību, iespēju iegūt akadēmiskos un zinātniskos grādus, profesionālās kvalifikācijas, sabiedriskās dzīves, tautsaimniecības, kultūras, izglītības, veselības uzturēšanas un nostiprināšanas, valsts pārvaldes un citās darbības jomās, kā arī nodrošina studējošajiem iespējas nodarboties ar sportu.

8. Akadēmijas uzdevumi ir:

8.1. gatavot akadēmiski izglītotus speciālistus, nodrošinot kvalitatīvas studijas, inovatīvu pētniecību sporta zinātnē, izglītībā, pedagoģijā un veselības aprūpē, veikt zinātniskās pētniecības darbu, integrējot zinātni studiju procesā un nodrošinot konkurētspēju darba tirgū;

8.2. realizēt sporta speciālistu, sporta darbinieku, pedagogu un veselības aprūpes speciālistu tālākizglītību un mūžizglītību;

8.3. piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās atziņas un pētījumu rezultātus, sagatavot un izdot mācību grāmatas un mācību līdzekļus.

9. Akadēmijas akadēmiskās studijas paredz bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanu, kā arī zinātniskās pētniecības darba veikšanu un zinātnisko grādu iegūšanu. Profesionālā augstākā izglītība paredz profesionālo programmu realizāciju un atbilstošas kvalifikācijas un profesionālo grādu iegūšanu. Akadēmisko grādu, profesionālās kvalifikācijas un profesionālo grādu, kā arī zinātnisko grādu iegūšana ir akadēmijas studiju un pētniecības darba mērķis.

10. Akadēmija izstrādā studiju plānus un programmas, lai studējošajiem būtu iespēja iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālās prasmes un iemaņas atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālās kvalifikācijas, kā arī studiju programmu atsevišķās daļas savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolās.

11. Akadēmija sadarbojas ar citām augstskolām, zinātniskās pētniecības un citām institūcijām. Akadēmija veicina sadarbību ar citu valstu augstskolām, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu.

12. Īstenojot savu darbību, akadēmija pamatojas uz šādiem principiem:

12.1. izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība; studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle; brīva zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana), ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;

12.2. studiju un zinātniskā darba nedalāmība;

12.3. studiju un zinātniskā darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām, ar civilizācijas augstākajiem sasniegumiem un pasaules humanitārajām tradīcijām.

13. Akadēmija dod iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo izglītību jebkuram Latvijas pilsonim un citām personām atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

III. Kompetence un darbības formas

14. Akadēmija atbilstoši savam darbības mērķim, pamatvirzieniem un uzdevumiem:

14.1. izstrādā un pieņem Satversmi;

14.2. veido personālsastāvu;

14.3. izstrādā un pilnveido studiju plānus, grafikus un programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto sporta zāles, stadionu, laboratorijas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošiem dotu iespēju iegūt zināšanas, prasmes un iemaņas, akadēmisko izglītību, profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām;

14.4. nodrošina pārbaudījumu un eksāmenu prasības un procedūru tādā kvalitātē, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālās kvalifikācijas, studiju programmu apgūšanu atzītu citās augstskolās kā Latvijā, tā arī citās valstīs;

14.5. patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī akadēmijas zinātniskā pētniecības darba pamatvirzienus;

14.5¹ īsteno savu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;

14.6. nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru;

14.7. nosaka darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām;

14.8. veic promociju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus akadēmijas diplomus, kas atbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;

14.9. veic tālākizglītības darbu;

14.10. ievēl akadēmijas Goda doktorus, Emeritus profesorus, nodibina un piešķir akadēmijas goda nosaukumus, prēmijas un personālstipendijas.

15. Saistībā ar studijām, sporta un zinātnisko darbību akadēmijai ir tiesības:

15.1. organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, dibināt biedrības un nodibinājumus, kā arī būt par to biedru vai dibinātāju;

15.2. slēgt līgumus ar Latvijas Republikas un ārvalstu mācību, zinātniskām un citām iestādēm;

15.3. veikt saimniecisko darbību un izdevējdarbību.

16. Akadēmijas dibinātās biedrības, struktūrvienības, filiāles, iestādes, komercsabiedrības un citas organizācijas darbojas uz Senāta apstiprinātu nolikumu (statūtu) pamata. Ja to darbība nesaskan ar nolikumu (statūtiem) vai ir pretrunā ar akadēmijas interesēm, Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs pārtraukt to darbību.

17. Akadēmijas Senāts nosaka akadēmijas darbības iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību.

IV. Akadēmijas pašpārvalde un struktūrvienības

18. Akadēmijas pārstāvības, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas – Akadēmijas, kura ir atvasināta publiska persona, orgāni ir :

18.1. Satversmes sapulce;

18.2. Senāts;

18.3. Rektors;

18.4. izslēgts;

18.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.

19. Satversmes sapulce ir akadēmijas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulce:

19.1. pieņem un groza akadēmijas Satversmi;

19.2. ievēl un atceļ rektoru;

19.3. noklausās rektora pārskatu;

19.4. ievēl akadēmijas Senātu un atsauc tā locekļus, apstiprina Senāta nolikumu;

19.5. izslēgts;

19.6. ievēl Akadēmisko šķīrējtiesu un atceļ tās locekļus, apstiprina Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus akadēmijas darbības un attīstības jautājumus.

Satversmes sapulces dalībniekus ievēl uz trīs gadiem, aizklāti balsojot, no akadēmiskā personāla, studējošajiem un vispārējā augstskolas personāla. Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars Satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem un studējošo īpatsvars ne mazāks par 20 procentiem. Satversmes sapulces locekli var atsaukt tā personāla grupas pārstāvju kopsapulce, kura viņu ievēlējusi Satversmes sapulcē. Satversmes sapulce ievēl priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi trijos gados. Satversmes sapulces darbību reglamentē nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce.

20. Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas akadēmijas darbības sfēras. Senāta kompetenci un darbību reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums. Senatorus ievēl Satversmes sapulce uz trīs gadiem. Senāta sastāvā 75 procenti ir akadēmiskā personāla pārstāvji. Studējošo īpatsvars ir ne mazāks par 20 procentiem. Akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvjus Senātā vēl tikai attiecīgās kategorijas personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēl studējošo pašpārvalde. Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs. Rektors un prorektori piedalās Senāta sēdēs kā Senāta locekļi ar balss tiesībām. Senāts:

20.1. ievēl akadēmisko personālu, izņemot profesorus un asociētos profesorus;

20.2. lemj par studiju, zinātniskās, sporta, saimnieciskās un finansiālās darbības jautājumiem;

20.3. nosaka studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības;

20.4. veido patstāvīgās komisijas un padomes, kas izstrādā priekšlikumus un dod atzinumus par Senāta lēmumu projektiem;

20.5. izveido Padomnieku konventu, kura darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums;

20.6. dibina, reorganizē un likvidē akadēmijas struktūrvienības, filiāles, iestādes un komercsabiedrības;

20.7. noklausās Akadēmiskās šķīrējtiesas atskaites.

21. Rektors ir akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv akadēmiju, ievērojot normatīvos aktus. Rektoru ievēl Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Kārtējās rektora vēlēšanas augstskola rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors.

21.¹ Rektoram ir šādi pienākumi:

21.¹1. atbild par akadēmijas darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī akadēmijas satversmei; 

21.¹2. atbild par akadēmijā iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās jaunrades kvalitāti; 

21.¹3. nodrošina akadēmijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par akadēmijas finansiālo darbību; 

21.¹4. veicina un atbild par akadēmijas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību; 

21.¹5. atbild par akadēmijas stratēģijas īstenošanu un sagatavo akadēmijas budžetu; 

21.¹6. izveido konsultatīvo padomi (rektorātu);

21.¹7. nosaka prorektoru kompetenci, ievērojot Senāta nolikumā noteikto prorektora amata ieņemšanas kārtību;

21.¹8. veic citus normatīvajos aktos un akadēmijas satversmē noteiktos rektora pienākumus.

22. Izslēgts.

23. Akadēmisko šķīrējtiesu ievēl Satversmes sapulce aizklātā balsošanā uz trim gadiem. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvu veido trīs līdz pieci akadēmiskā personāla pārstāvji. Tās sastāvā nedrīkst būt akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo īpatsvaram Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā jābūt ne mazāk par 20 procentiem no šķīrējtiesas sastāva, tos ievēl studentu pašpārvalde. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda administrācija. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei un no ieņemamā amata pēc darba devēja iniciatīvas viņus var atbrīvot tikai ar tās piekrišanu. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

23.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

23.2. strīdus starp akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

23.3. iesniegumus par administratīva akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem, kā arī pilda citus satversmē paredzētus uzdevumus. 

24. Akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Personas, kuras nav akadēmijas personāls, akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu akadēmijas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis akadēmijas rektors, tad personas, kuras nav akadēmijas personāls, attiecīgos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

25. Akadēmijas struktūru, saskaņā ar augstskolas satversmi, nosaka Senāts. Senāts dibina, reorganizē un likvidē struktūrvienības, iestādes un komercsabiedrības. Akadēmijas struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Senāts. Akadēmijas struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa. Izglītības, zinātnes, sporta un saimnieciskā darba veikšanai akadēmijā ir šādas struktūrvienības:

25.1. Studiju dome;

25.2. Sporta dome;

25.3. Studiju departaments;

25.4. Institūts/ Nodaļa;

25.5. Katedra/ Profesoru grupa;

25.6. Laboratorija;

25.7. Akadēmiskā personāla komisija;

25.8. Studiju programmu komisija;

25.9. Uzņemšanas komisija;

25.10. Promocijas padome;

25.11. Sporta zinātnes nozares Profesoru padome.

26. Studiju dome koordinē katedru, profesoru grupu un institūtu/nodaļu savstarpējo darbību studiju jautājumos, izlemj studiju un studentu zinātniskā darba organizatoriskos jautājumus, ierosina jautājumus, kurus jāizskata Senātā. Studiju domē ir visu katedru, profesoru grupu vadītāji, institūtu/nodaļu direktori, Studiju departamenta vadītājs. Studiju domi vada studiju prorektors. Studiju domes nolikumu, kurš nosaka Studiju domes izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina Senāts.

27. Sporta dome koordinē sporta darbu akadēmijā un ierosina jautājumus, kurus jāizskata Senātā. Sporta domē ir katedru vadītāju vietnieki sporta darbā, sporta kluba vadītājs. Sporta domi vada sporta prorektors. Sporta domes nolikumu, kurš nosaka Sporta domes izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina Senāts.

28. Studiju departaments ir akadēmijas struktūrvienība, kas savas kompetences ietvaros:

28.1. plāno, vada, organizē, koordinē studiju procesu un analizē tā rezultātus;

28.2. veic studējošo kvalitatīvu izglītības un tālākizglītības nodrošināšanu studiju, metodiskā, zinātniskā un organizatoriskā jomā augstskolas stratēģiskā mērķa sasniegšanā;

28.3. nodrošina studējošiem kvalitatīvu izglītību un profesionālo sagatavotību akadēmijas īstenojamās studiju programmās, zinātniski pētniecisko darbu, starptautiskās sadarbības aktivitātes;

28.4. koordinē institūtu, nodaļu, katedru, profesoru grupu, centru, studiju programmu direktoru un kvalifikāciju vadītāju darbību akadēmijas studiju programmu īstenošanai;

28.5. nodrošina studiju procesa atbilstību Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, akadēmijas iekšējiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā licencēšanas un akreditācijas dokumentiem;

28.6. sniedz informatīvo nodrošinājumu vadības lēmumu pieņemšanai akadēmiskajā jomā un koordinē informācijas sagatavošanu atskaitēm;

28.7. sagatavo ar studiju procesu saistītās atskaites.

Studiju departamenta darbību vada tā vadītājs. Studiju departamenta vadītāju ievēl Senāts uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Studiju departamenta vadītājs ir studējošo oficiālais pārstāvis visās studiju lietās. Studiju departamenta izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

29.  Institūts/ Nodaļa ir vienas vai vairāku zinātnisko apakšnozaru struktūrvienību apvienojums, kas savas kompetences ietvaros veic ar sporta un veselības aprūpes speciālistu izglītošanu un tālākizglītību saistītu studiju, metodisko, zinātnisko un saimniecisko darbību. Institūtu/ Nodaļu izveido ar Senāta lēmumu. Institūta/ Nodaļas nolikumu, kurš nosaka Institūta / Nodaļas uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina Senāts.

30. Katedra/ Profesoru grupa ir akadēmijas studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas veido, organizē un piedāvā studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus. Katedras un Profesoru grupas izveido ar Senāta lēmumu. Katedra un Profesoru grupa ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus jautājumus atbilstoši tās darbībai, kuri ar Satversmi nav nodoti Studiju domes vai Senāta pārziņā. Katedras/ Profesoru grupas vadītāju ievēl Senāts. Katedras un Profesoru grupas vadītājs ir oficiālais katedras un Profesoru grupas pārstāvis visās tās lietās. Piekritības ietvaros katedras un Profesoru grupas var izveidot savas struktūrvienības. Katedras/ Profesoru grupas nolikumu, kurš nosaka Katedras/ Profesoru grupas uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina Senāts.

31. Laboratorija ir akadēmijas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no sporta vai citām zinātnes apakšnozarēm vai piedalās citu programmu realizācijā. Laboratorijas izveide un darbība notiek atbilstoši principiem, kas izteikti attiecībā uz katedrām un profesoru grupām. Laboratorijas nolikumu, kurš nosaka Laboratorijas uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina Senāts.

32. Akadēmiskā personāla komisija izskata akadēmiskā personāla atbilstību ieņemamajam (ievēlētajam) amatam saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Tās sastāvā ir vismaz pieci cilvēki, kurus apstiprina Senāts. Akadēmiskās personāla komisijas nolikumu, kurš nosaka Akadēmiskās personāla komisijas izveidošanas kārtību, sastāvu un funkcijas apstiprina Senāts.

33. Studiju programmu komisija organizē un vada kursu programmu izstrādi un pilnveidošanu, kā arī koordinē to savstarpējo integrāciju. Tās sastāvā ir līdz septiņiem cilvēkiem, kurus apstiprina Senāts.

34. Uzņemšanas komisija organizē un vada jauno studentu uzņemšanu un imatrikulāciju. Uzņemšanas komisijas nolikumu, kurš nosaka tās struktūru, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina Senāts. Uzņemšanas komisijas vārdisko sastāvu katru gadu nosaka ar rektora rīkojumu.

35. Izslēgts.

36. Promocijas padome organizē un veic doktora zinātniskā grāda piešķiršanu un nostrifikāciju. Tās sastāvu ievēl Senāts. Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības augstskolai deleģē Ministru kabinets pēc Latvijas Zinātnes padomes atzinuma. Promocijas padomes izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

37. Sporta zinātnes nozares profesoru padome izveidota, lai nodrošinātu profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanu sporta zinātnes nozarē. Tās izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka nolikums, kuru apstiprina Senāts.

Sporta zinātnes nozares profesoru padomes pieņemto lēmumu personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, var apstrīdēt Augstskolu likuma 10.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, bet akadēmijas personāls - Augstskolu likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā. 

38. Akadēmijas uzdevumu veikšanai var izveidot citas struktūrvienības, ekspertu komisijas, kuru darbību regulē akadēmijas normatīvie akti (nolikumi, rīkojumi u.tml.).

V. Personāls

39. Akadēmijas personālu veido:

39.1. akadēmiskais personāls — akadēmijas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

39.2. vispārējais akadēmijas personāls;

39.3. studējošie, to skaitā maģistranti un doktoranti.

39.4. Personāla tiesības un pienākums ir sekmēt studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu akadēmijas pārvaldē. Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai akadēmija spētu veikt savus uzdevumus un lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde. Personālam ir tiesības Satversmes noteiktā kārtībā piedalīties akadēmijas vadības un pašpārvaldes lēmumu un akadēmijas iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanā, piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties akadēmijas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tiesības tikt uzklausītam. Personālam ir tiesības piedalīties akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās. Vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

40. Akadēmisko personālu veido:

40.1. profesori, asociētie profesori;

40.2. docenti, vadošie pētnieki;

40.3. lektori, pētnieki;

40.4. asistenti, zinātniskie asistenti.

Personu var ievēlēt tikai vienā — profesora, asociētā profesora, docenta, lektora vai asistenta akadēmiskajā amatā un tikai vienā augstskolā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlēta persona akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt, būdama viesprofesora, viesdocenta vai vieslektora amatā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlētu personu vienlaikus var ievēlēt arī vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amatā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru akadēmijā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora zinātniskais grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos ievēlētās personas. 

Akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka Senāts.

41. Akadēmijas profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Profesoru uz sešiem gadiem ievēl akadēmijas Sporta zinātnes nozares profesoru padome un, pamatojoties uz padomes lēmumu, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku — sešiem gadiem.

42. Akadēmijas asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Asociēto profesoru ievēl uz sešiem gadiem akadēmijas Sporta zinātnes nozares profesoru padome, pamatojoties uz tās lēmumu, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku — sešiem gadiem.

43. Akadēmijas docenta vai vadošā pētnieka amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Docentu, vadošo pētnieku uz sešiem gadiem ievēl akadēmijas Senāts un, pamatojoties uz Senāta lēmumu, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku — sešiem gadiem.

Ievēlētajiem profesoriem, asociētiem profesoriem un docentiem, vadošajiem pētniekiem un pētniekiem piešķir atbilstošu akadēmisko nosaukumu.

44. Akadēmijas lektora, pētnieka, asistenta vai zinātniskā asistenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir vismaz maģistra grāds. Lektoru, pētnieku, asistentu un zinātnisko asistentu uz sešiem gadiem ievēl akadēmijas Senāts. Lektoru un asistentu galvenie uzdevumi ir studiju darba nodrošināšana un vadīšana, kā arī pētniecības darba veikšana.

45. Akadēmiskais personāls veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, izstrādā studiju programmu saturu, formu un organizē to izpildi, atbilstoši kursu programmām gatavo mācību grāmatas un līdzekļus.

46. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, var piešķirt goda nosaukumu — Emeritus profesors un citus akadēmijas goda nosaukumus.

47. Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir studiju priekšmetam atbilstoša praktiskā darba pieredze. Lai ievēlētu docenta amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešama vismaz septiņu gadu praktiskā darba pieredze. Lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešama priekšmetam atbilstoša piecu gadu praktiskā darba pieredze. Lai ievēlētu asociētā profesora amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešama vismaz desmit gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē un atbilstoša augstākā izglītība.

48. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas kārtību nosaka akadēmijas Sporta zinātnes nozares profesoru padomes nolikums. Pārējo akadēmisko personālu konkursa kārtībā ievēl Senāts atbilstoši nolikumam par akadēmiskā personāla vēlēšanām. Akadēmiskā personāla kompetenci un darbību nosaka Senātā apstiprinātais "Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas akadēmiskā personāla amatu nolikums".

Profesoru padomes pieņemto lēmumu personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, var apstrīdēt Augstskolu likuma 10.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, bet akadēmijas personāls - Augstskolu likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā.

48.¹ Ja akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts var izlemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu. 

Viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem un asistentiem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā. 

48.² Vadošos viespētniekus, viespētniekus un zinātniskos viesasistentus var pieņemt darbā bez ievēlēšanas. Šajā gadījumā darba līgums noslēdzams uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.

Persona vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amatā var būt ievēlēta tikai vienā zinātniskajā institūcijā.

49. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba vietas. Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu studiju atvaļinājumu (trīs mēneši) doktora disertācijas sagatavošanai. Atvaļinājums izmantojams saskaņā ar katedras apstiprinātu programmu. Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

50. Akadēmijas personāls ir tiesīgs piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, kā arī izmantot visus akadēmijas organizatoriskos veidojumus noteiktajā iekšējās darbības kārtībā.

51. Akadēmijas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

52. Akadēmijā studējošie ir:

52.1. bakalaura un visu līmeņu profesionālo studiju programmu studenti;

52.2. maģistranti;

52.3. doktoranti.

53. Tiesības studēt akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim, kā arī ārzemniekam. Lai studētu akadēmijā, nepieciešama dokumentāri apliecināta un Latvijā atzīta studiju programmas prasībām atbilstoša iepriekšējā izglītība. Ārzemnieku un bezvalstnieku tiesības studēt akadēmijā regulē Augstskolu likums.

54. Uzņemšanu akadēmijā regulē uzņemšanas noteikumi. Uzņemšana notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem un akadēmijas Senāta apstiprinātajām papildus prasībām.

Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie studiju pārbaudījumi citā augstskolā vai tos nokārto papildus akadēmijā. Studējošo izslēgšanu no studējošo saraksta regulē akadēmijas Senātā apstiprinātie noteikumi.

55. Studējošo tiesības:

55.1. iegūt augstāko akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību;

55.2. noteiktā kārtībā izmantot akadēmijas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus;

55.3. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

55.4. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru;

55.5. brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

55.6. saskaņā ar akadēmijas uzdevumiem realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju brīvību;

55.7. vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē, līdzdarboties akadēmijas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

55.8. noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citu augstskolu studiju pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

55.9. dibināt biedrības, pulciņus, klubus.

VI. Studijas akadēmijā

56. Studiju programmu izstrādi un apstiprināšanas kārtību nosaka akadēmijas Senāts. Studijas akadēmijā notiek atbilstoši Senātā apstiprinātām studiju programmām. Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments — studiju satura un realizācijas apraksts.

57. Studiju saturs un apjoms, kā arī pārbaudījumos izvirzītās prasības pilna laika un nepilna laika studējošiem ir vienādas.

Bakalaura, maģistra un doktora studijas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem un bakalaura, maģistra vai promocijas darba aizstāvēšanu Senāta apstiprinātā kārtībā.

Augstākās profesionālās izglītības studijas noslēdzas ar kompleksiem valsts pārbaudījumiem katras kvalifikācijas iegūšanai.

58. Akadēmija ir tiesīga kopā ar partnerinstitūciju, kas var būt cita akreditēta augstskola Latvijā vai attiecīgas valsts atzīta augstskola ārvalstī, izstrādāt kopīgu studiju programmu un piedalīties tās īstenošanā, noslēdzot par to attiecīgu rakstveida vienošanos. 

59. Akadēmija īsteno profesionālās pilnveides, tālākizglītības, mūžizglītības, citu kursu un semināru izglītības programmas.

VII. Zinātniskā pētniecība

60. Zinātniskā pētniecība ir akadēmijas darba neatņemama sastāvdaļa un tajā piedalās viss akadēmijas akadēmiskais personāls, iesaistot tajā studentus. Akadēmija patstāvīgi nosaka pētījumu virzienus, tematiku un koordinē pētījumu plānus. Zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tēmas. Zinātniskās pētniecības darbs akadēmijā notiek saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu un Augstskolu likumu.

VIII. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

61. Akadēmijas īpašumā var būt kustama, nekustama manta, intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Akadēmijas valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šī īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar tiesību aktu prasībām.

62. Akadēmijas budžeta ienākumus veido:

62.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

62.2. pašu ieņēmumi (ienākumi no maksas pakalpojumiem un saimnieciskās darbības);

62.3. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem);

62.4. citi ienākumu avoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Akadēmija var saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus saskaņā Likumu par budžeta un finanšu vadību.

63. Akadēmijas budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam un izglītības un zinātnes ministram. Akadēmijas finansiālās, un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents. Revidenta ziņojums par akadēmijas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī revidenta ziņojums par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu akadēmijā, ja tai šādi līdzekļi piešķirti, tiek iesniegti Izglītības un zinātnes ministrijā.

Materiālo vērtību aprites un uzskaites kontrolei tiek veidota komisija, kuras sastāvu apstiprina rektors ar rīkojumu.

Latvijas Republikas budžeta līdzekļus, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, nodod tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kura realizē šo programmu vai pasākumu.

64. Valsts nosaka studiju vietu skaitu akadēmijā, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.

Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar akadēmiju.

65. Akadēmijai ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

65.1. atvērt nodaļas, filiāles, pārstāvniecības un koledžas;

65.2. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas darbības, izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši akadēmijas darbības mērķim;

65.3. veikt akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi akadēmijas budžetā akadēmijas attīstībai, kā arī ieguldīt savus līdzekļus citos uzņēmumos, piedalīties saimnieciskā darbībā atbilstoši akadēmijas darbības mērķim.

IX. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

66. Akadēmijas Satversmi un grozījumus tajā pieņem tikai akadēmijas augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija — akadēmijas Satversmes sapulce.

67. Akadēmijas Satversmes sapulces ievēlēšanas kārtību un tās darba reglamentu nosaka akadēmijas personālsastāva referendumā atzīts akadēmijas Satversmes sapulces nolikums.

68. Akadēmijas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Latvijas Republikas Saeima.

X. Akadēmijas reorganizācija vai likvidācija

69. Lēmumu par akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums.