Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgums par rūpniecisko sadarbību aizsardzības jomā

Latvijas Republikas valdība un Turcijas Republikas valdība (turpmāk tekstā — Puses),

Ņemdamas vērā 1997. gada 19. februārī parakstītās Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības vienošanās noteikumus par sadarbību militāro mācību, militāro zinību un tehnikas laukā,

Uzsvērdamas, ka draudzība un sadarbība, kas turpmāk attīstāma un stiprināma uz savstarpējas sadarbības un līdztiesības principiem, dod ieguldījumu abu valstu pastāvošo attiecību uzlabošanā, kā arī pasaules mierā un drošībā,

Vēlēdamās sadarbību aizsardzības rūpniecībā ar nodomu attīstīt un stiprināt draudzīgas attiecības,

Vienojas par turpmāko:

1. pants

Nolūks

Šī Līguma nolūks ir izveidot Pušu starpā efektīvāku sadarbību militāro materiālu un pakalpojumu pētīšanas, pilnveidošanas un ražošanas sfērā, materiālu un pakalpojumu, iegādes un ar to saistītā apgādes atbalsta un tehnikas jomā, kā arī rūpniecisko sadarbību aizsardzības jomā, stiprinot abu valstu rūpnieciskās spējas aizsardzības jomā.

2. pants

Kompetence

Šī Vienošanās nosaka Pušu savstarpējās sadarbības sfēras, principus un pasākumus militārās rūpniecības jomā.

3. pants

Terminu skaidrojums

1. "Līgums" apzīmē Līgumu starp Pusēm par rūpniecisko sadarbību aizsardzības jomā.

2. "Sūtītāja Puse" apzīmē Pusi, kas sūta viesu personālu, materiālus un ekipējumu uz Uzņēmējas Puses teritoriju šī Līguma nolūkā.

3. "Uzņēmēja Puse" apzīmē Pusi, kas uzņem Sūtītājas Puses viesu personālu, materiālus un ekipējumu savas valsts teritorijā šī Līguma nolūkā.

4. "Viesu personāls" apzīmē militāro un civilo personālu, ko Puses izvieto otras Puses teritorijā šī Līguma īstenošanai.

5. "Apgādājamie" apzīmē viesu personāla ģimenes locekļus, par kuriem viņiem jārūpējas saskaņā ar savas valsts normatīvajiem aktiem.

6. "Militārie materiāli un pakalpojumi" ietver tādu apgādes (tehnisko) atbalstu un nepieciešamos pakalpojumus kā ieroči, militārais ekipējums un to ražošanai nepieciešamie materiāli.

7. "Ieviešanas līgumi/protokoli" apzīmē līgumus un/vai protokolus, ko noslēdz katram projektam un kur detalizēti atrunātas savstarpējo parādu un kredītu, kas izriet no pētīšanas, pilnveidošanas, ražošanas, iepirkšanas, tehnisko pakalpojumu sniegšanas, personāla un infrastruktūras nodrošināšanas, kārtošanas formas, vietas, laika, un nosacījumu principi un kārtība, ar autortiesībām saistītie finansiālie un juridiskie pienākumi.

8. "Tehniskā joma" ietver militāro materiālu un tehnisko pakalpojumu pētniecības, pilnveidošanas un ražošanas tehnoloģijas.

9. "Tehniskie pakalpojumi" apzīmē pakalpojumus, kas saistīti ar militāro materiālu pilnveidošanu, ražošanu, uzturēšanu un pārveidošanu.

10. "Kompetentas varas iestādes" apzīmē Latvijas Republikā Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Turcijas Republikas vēstniecību; Turcijas Republikā — Turcijas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju un Latvijas Republikas vēstniecību.

11. "Kvalitātes nodrošināšana" apzīmē darbības un pasākumus, kas jāveic, lai garantētu militāro materiālu un pakalpojumu nepieciešamo kvalitāti.

12. "Klasificētā informācija" apzīmē informāciju, dokumentus, materiālus un projektus, kam piešķirta klasifikācijas pakāpe saskaņā ar drošības pasākumiem Pušu valsts attiecīgajos likumos un normatīvajos aktos.

13. "Apvienotā komiteja" apzīmē komisiju, ko izveido Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra un Turcijas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas sekretāra vietnieka un nacionālā bruņojuma direktora vadībā un kura ir atbildīga par sadarbības sfēru un projektu noteikšanu aizsardzības rūpniecībā.

4. pants

Sadarbības jomas

Puses sadarbojas šādās jomās:

1. Pētniecība, plānošana un ražošana militāri tehniskajā jomā.

2. Apstākļu radīšana Pušu bruņotajiem spēkiem nepieciešamo rezerves daļu, detaļu, instrumentu, militāro materiālu, ekipējuma kopējai konstruēšanai, ražošanai un pārveidošanai, kā arī abu Pušu zinātnisko, tehnisko un rūpniecisko resursu krājuma izmantošana šiem nolūkiem.

3. Materiālu, kas ražoti vai pilnveidoti Pušu kopējās ražošanas vai projektu ietvaros, komplektēšana.

4. Kopējo projektu ietvaros kopīgi ražoto materiālu pārdošana trešajām valstīm saskaņā ar savstarpēju vienošanos.

5. Apstākļu radīšana kopējām programmām tehnoloģiju, kas skar militāros materiālus un ar tiem saistīto materiāltehnisko nodrošinājumu, pilnveidošanā, ražošanā un pārveidošanā abu Pušu bruņoto spēku un, ja tā saskaņots, arī trešo valstu interesēs.

6. Savstarpējā palīdzība militārās rūpniecības materiālu un pakalpojumu ražošanā un iegādē, kā arī izstrādājumu un ekipējuma pārveidošanā.

7. Tehniskās informācijas apmaiņa.

8. Līgumu noslēgšana militāro materiālu iegādes un ražošanas jomā starp abu valstu uzņēmējsabiedrībām šī Līguma ietvaros.

9. Līgumu noslēgšana starp abu valstu attiecīgajām valsts iestādēm, uzņēmumiem un kompānijām ieroču un militārā ekipējuma, kā arī to sastāvdaļu tālākai pilnveidošanai un kopīgai ražošanai.

10. Piedalīšanās militārās rūpniecības gadatirgos, komerciālās izstādēs un simpozijos, kas organizēti abās valstīs.

11. Sadarbība starp militārajām tehniskajām iestādēm, rūpniecības un remonta organizācijām.

12. Kopēju zinātnisko pasākumu organizēšana abpusējo interešu sfērā.

13. Informācijas apmaiņa par aizsardzības rūpniecības standartiem un kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, ko Puses piemēro, un attiecīgās dokumentācijas apmaiņa bez kaitējuma Pušu agrāk parakstīto divpusējo vai daudzpusējo līgumu un/vai vienošanos noteikumiem.

5. pants

Ieviešanas principi

1. Puses precizē ieviešanas detaļas, kas skar viņu sadarbības jomas Ieviešanas protokolos un/vai līgumos. Ieviešanas līgumus/protokolus noslēdz, ņemot vērā šī Līguma noteikumus, saistošus starptautiskos līgumus un starptautisko organizāciju, kurās Puses ir dalībvalstis (ietverot Pasaules tirdzniecības organizāciju), saistošus dokumentus.

2. Abām Pusēm ir vienādas tiesības attiecību nodrošināšanā, un tās savstarpēji respektē šo faktu.

3. Sadarbība veidojama un nodrošināma, balstoties uz savstarpējības principa un ņemot vērā Pušu abpusējās intereses un vajadzības.

4. Puses sadarbojas vienīgi jautājumos, kas saistīti ar viņu aizsardzības rūpniecību. Jautājumu, kas skar sadarbību ar trešajām valstīm, iekļaušana darba kārtībā ir iespējama vienīgi savstarpējās vienošanās gadījumā.

5. Kad Puses vienojušās, ņemdamas vērā šī Līguma principus, sastādāmi ikgadējie sadarbības plāni.

6. Puses izskata un pieņem lēmumus par trešo valstu uzaicināšanu piedalīties Latvijas Republikas un Turcijas Republikas kopējos ražošanas projektos saskaņā ar savstarpēju vienošanos.

6. pants

Kvalitātes nodrošināšana

Lai noteiktu standartus abu valstu aizsardzības rūpniecības projektos un militāro materiālu un pakalpojumu iegādē, noslēdzami atsevišķi līgumi.

7. pants

Apvienotā komiteja

1. Lai īstenotu šī Līguma noteikumus, tiek veidota Apvienotā komiteja no personām, kas tiek vienādi pilnvarotas atbilstoši viņu pienākumiem.

2. Katru Pusi Apvienotajā komitejā pārstāv ne vairāk par septiņiem dalībniekiem, un papildus, ja nepieciešams, Apvienotā komiteja uzaicina ekspertus.

Kontaktbiroji, kuri ir atbildīgi par Apvienotās komitejas pasākumu organizēšanu un koordinēšanu, ir Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Starptautisko sakaru departaments un Turcijas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas Starptautisko sakaru departamenta Aizsardzības rūpniecības pārvalde. Apvienotā komiteja tiekas savstarpēji noteiktā laikā un/vai vismaz vienu reizi trijos gados, un katra valsts būs Uzņēmēja valsts pēc rotācijas principa.

3. Apvienotā komiteja pilda šādus pienākumus:

— Izvēlas un nosaka iespējamās sadarbības jomas.

— Izvēlas un analizē projektus, ko realizē kopīgi, un nosaka to īstenošanai vispiemērotākās sadarbības formas un metodes.

— Nosaka vispiemērotākās organizācijas kopējiem projektiem katrā valstī.

— Nosaka Pušu vietējās uzņēmējsabiedrības, kas varētu būt Pušu potenciālie partneri uz Puses izvirzīto sadarbības priekšlikumu pamata, un informē uzņēmējsabiedrības par šādiem piedāvājumiem:

— atvieglo tiešos kontaktus starp abu valstu konkrētajām uzņēmējsabiedrībām, valdības institūcijām un pārējām Pušu organizācijām;

— informē attiecīgas valsts iestādes par līgumiem kopējo projektu ietvaros;

— iesniedz izvērtēšanai attiecīgajās varas iestādēs priekšlikumus, viedokļus un rekomendācijas par trešo valstu iesaistīšanu kopējos projektos;

— izvērtē Līguma īstenošanu un konsultējas par iespējamiem priekšlikumiem Līguma grozīšanai, ja šāda nepieciešamība rodas;

— konsultējas, lai risinātu domstarpības, kas izriet no Līguma īstenošanas un interpretācijas, ja šāda nepieciešamība rodas.

4. Visi temati apvienotās komitejas dienas kārtībā precizējami un koordinējami vismaz 60 (sešdesmit) dienas pirms sanāksmes.

5. Delegāciju vadītāji informē viens otru par jautājumiem un tematiem, kurus būtu vēlams iekļaut dienas kārtībā. Apvienotās komitejas sanāksmi ierosina tās delegācijas vadītājs, kura ir atbildīga par minētās sanāksmes organizēšanu, lai apspriestu savstarpēji saskaņoto dienas kārtību.

6. Izdevumus, kas saistīti ar sanāksmes organizēšanu, kā arī administratīvos izdevumus (ietverot transporta izdevumus valsts iekšienē), sedz Uzņēmēja Puse. Katra Puse sedz izdevumus, kas saistīti ar tās starptautisko ceļojumu starp divām valstīm, kā arī dienas naudu.

8. pants

Klasificētās informācijas aizsardzība

1. Klasifikācijas nolūkos un visu veidu informācijas, dokumentu, materiālu un projektu, kas tiek apmainīti šī Līguma ietvaros, drošībai, kā arī kārtības un principu, kas nosaka minētās informācijas, dokumentu, materiālu vai projektu apriti un pastāvīgu vai pagaidu aizdošanu, ievērošanai noslēdzams atsevišķs līgums.

2. Pušu pienākumi klasificētās informācijas izmantošanā un tās nesankcionētas izpaušanas novēršanā turpinās arī pēc šī Līguma izbeigšanas.

9. pants

Pušu saistības attiecībā uz citiem starptautiskajiem līgumiem

Šis Līgums neietekmē abu valstu saistības, kas izriet no citiem starptautiskajiem līgumiem, kuros abas valstis ir līgumslēdzējas puses.

10. pants

Juridiskie jautājumi

1. Viesu personāls un tā apgādājamie pakļaujas Uzņēmējas valsts jurisdikcijai un normatīvajiem aktiem, kamēr atrodas Uzņēmējas valsts teritorijā, ietverot viņu iebraukšanu, uzturēšanos un izbraukšanu.

2. Par Pušu tiesībām un pienākumiem, kas skar rūpniecisko īpašumu, ražošanu savā valstī, ražošanas licenču, know–how izsniegšanu, pārdošanu trešajām valstīm un jaunu produktu un izgudrojumu, kuri radīti kopējos projektos, patentu aizsardzību, lemj saskaņā ar Ieviešanas līgumiem/protokoliem.

11. pants

Domstarpību risināšana

1. Domstarpības, kas radušās Pušu starpā šī Līguma interpretācijā vai realizācijā, pēc vienas Puses pieprasījuma risināmas savstarpēju konsultāciju ceļā Apvienotajā komitejā.

2. Ja domstarpības Apvienotajā komitejā nav atrisinātas 90 dienu laikā kopš Puses ierosinājuma iesniegšanas, tās izšķiramas Latvijas Republikas aizsardzības ministra un Turcijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra līmenī konsultāciju ceļā.

12. pants

Grozīšana

Katra Puse var piedāvāt grozīt rakstiski Līgumu, ja uzskata to par nepieciešamu. Šajā gadījumā Puses uzsāk konsultācijas 90 dienu laikā pēc tam, kad Puse ir informējusi otru Pusi par iepriekš minēto grozīšanu. Saskaņotie grozījumi stājas spēkā saskaņā ar 14. panta noteikumiem.

13. pants

Darbības termiņš un denonsācija

1. Šī Līguma darbības termiņš ir 5 gadi. Tomēr tā darbība automātiski tiek pagarināta uz 1 (vienu) gadu, ja vien ne vēlāk kā 90 dienas pirms Līguma darbības termiņa izbeigšanās kāda Puse pa diplomātiskajiem kanāliem nav rakstiski paziņojusi par tā denonsāciju.

2. Ja līdzekļi, kas paredzēti 11. un 12. pantā un kuru nolūks ir domstarpību risināšana un Līguma grozīšana, nav sasnieguši savu mērķi, katra Puse var denonsēt Līgumu pa diplomātiskajiem kanāliem ar rakstisku paziņojumu otrai Pusei. Denonsācija stājas spēkā 90 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Tomēr denonsācija neietekmē kāda projekta, programmas vai kontrakta, kas bijis uzsākts saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, pabeigšanu.

14. pants

Spēkā stāšanās

1. Līgums stājas spēkā datumā, kad Puse pa diplomātiskajiem kanāliem ir saņēmusi pēdējo rakstisko paziņojumu par nacionālo prasību izpildi attiecībā uz stāšanos spēkā.

Parakstīts Rīgā 2000. gada 13. jūnijā divos oriģināleksemplāros latviešu, turku un angļu valodā. Visi teksti ir vienlīdz autentiski. Domstarpību gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā Ģirts Valdis Kristovskis aizsardzības ministrs

Turcijas Republikas valdības vārdā Sabahattin Čakmakoglu aizsardzības ministrs