Zemkopības ministrija

Dienesta vēstule Nr.4.2./390 2001.gada 11.jūlijā

Par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā

Saeimas deputātu grupai

1. Saskaņā ar operatīvās informācijas datiem 26.06.2001., kas saņemta no Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, no plūdiem cietušas ap 1200 ha zemes platību Vilces, Zaļenieku, Svētes un Platones pagastu teritorijā.

28.06.2001. Zemgales novadu apmeklēja un ar situāciju iepazinās ministrs A.Slakteris.

Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes speciālistu un minēto pagastu pašvaldību pārstāvju veiktās teritorijas apsekošanas rezultātā 03.07.2001. konstatēts, ka plūdu rezultātā cietuši 664,9 ha lauksaimniecības sējumu un stādījumu.

2. Zaudējumu apmēri nav novērtēti naudas izteiksmē. Tas saistīts ar augu sugu atšķirīgo reakciju uz izraisītajiem augu fizioloģiskā stresa faktoriem. Dabas stihijas nodarīto zaudējumu objektīvu vērtējumu, ja nelabvēlīgo faktoru ietekme neturpināsies, varēs noteikt ražas pirmsnovākšanas periodā.

3. Sākot ar 1999.gadu, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir dota iespēja 100% apmērā kompensēt zaudējumus, kas saistīti ar agroklimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, izmantojot apdrošināšanas prēmiju subsidēšanu (1.pielikums). Subsīdiju nolikumā ir noteikts maksimālais apdrošināšanas prēmijas apmērs, no kura tikai 50% ir jāmaksā apdrošinājuma ņēmējam. 2000.gadā šiem mērķiem tika paredzēti 20 tūkst.latu. Sarunās ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvjiem jau 2000.gadā tika panākta vienošanās par atbalsta nodrošināšanu 2001.gadā lauksaimniecības nozaru riska mazināšanai, izmantojot apdrošināšanas prēmiju subsidēšanu. 2001.gadā - 40 tūkst.Ls.

Kaut arī lauksaimnieciskā ražošana atkarībā no augkopības specializācijas prasa Ls 250-4000 ieguldījumu uz vienu hektāru, tomēr apdrošināšanas prēmiju subsidēšanas iespējas 2001.gadā tika izmantotas tikai 16% apmērā (uz 26.06.). Ārkārtas situācijās šos ieguldījumus pilnībā kompensēt no subsīdiju līdzekļiem nav iespējams.

LOSP iebilst pret šādu subsīdiju līdzekļu neracionālu izlietojuma formu.

Ministru kabineta 2000.gada 30.maija protokola Nr.25 27§ "Konceptuālais ziņojums par agroklimatisko faktoru radīto zaudējumu kompensāciju lauksaimniecībā" nosaka, ka Zemkopības ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus apdrošināšanas prēmijām paredzēto subsīdiju saistīšanai ar subsīdiju pretendentu veikto riska apdrošināšanu. Dotais uzdevums ir izpildīts, un ir nodrošināts finansējums 40 tūkst.latu apmērā sējumu un ilggadīgo stādījumu apdrošināšanas prēmijas subsidēšanai.

4. Likuma "Lauku atbalsta dienesta likums" 4.pants meliorācijas sistēmu ekspluatācijas funkcijas nosaka Lauku atbalsta dienestam:

"nodrošina meliorācijas sistēmu ekspluatācijas, saglabāšanas un hidromelioratīvās būvniecības kontroli un valsts uzraudzību..."

Savukārt likumā "Par meliorāciju" termins "meliorācijas sistēmu uzturēšana (ekspluatācija)" tiek skaidrots šādi - "meliorācijas sistēmu būvju un ierīču darbināšanas, uzraudzības, kopšanas un remonta darbu komplekss, kas nodrošina meliorācijas sistēmu būvju un ierīču normālu darbību un saglabāšanu".

Jāpiezīmē, ka likuma "Par meliorāciju" 11.pants nosaka, ka meliorācijas sistēmu būvju un ierīču uzturēšanu darba kārtībā organizē attiecībā uz valsts meliorācijas sistēmām - valsts meliorācijas dienests, koplietošanas meliorācijas sistēmām - attiecīgie zemes īpašnieki, bet vienas saimniecības meliorācijas sistēmām - attiecīgais zemes īpašnieks.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

Pielikums

Augkopības nozaru riska samazināšana

1. Subsīdiju mērķis ir samazināt laika apstākļu radīto risku augkopībā.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 40 000. Subsīdijas maksā piešķirto līdzekļu ietvaros.

3. Uz subsīdijām var pretendēt jebkurš apdrošinājuma ņēmējs - persona, kura nodarbojas ar šīs sadaļas 11.punktā uzskaitīto kultūraugu audzēšanu. Nav pieļaujama lauka atsevišķas daļas apdrošināšana.

4. Ar laika apstākļiem saistītā ražošanas riska mazināšanas pamatā ir sējumu apdrošināšanas prēmijas subsidēšana 50% apmērā (ņemot vērā Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes datus) pret šādiem ar laika apstākļiem saistīta riska veidiem:

4.1. kailsalu, salnām, stipru salu;

4.2. lietu, krusu;

4.3. vētru;

4.4. sējumu izmirkšanu, ko izraisījuši plūdi;

4.5. ilglaicīgu sausumu.

5. Lauku atbalsta dienests līdz 1.martam izsludina konkursu apdrošināšanas sabiedrībām, kuras apņemas veikt augkopības nozaru riska apdrošināšanu ar apdrošināšanas prēmiju subsidēšanu saskaņā ar šī nolikuma nosacījumiem.

6. Ilggadīgo stādījumu apdrošināšanas prēmijas subsidēšanas apmērs ir 50% prēmijas no apdrošināšanas prēmijas izmaksām, kuras minētas šīs sadaļas 11.punktā.

7. Kopējā apdrošināšanas prēmija no apdrošināšanas atlīdzības ir 5% - vienu gadu veciem augiem, 4% - divus gadus veciem augiem, 3% - trīs gadus veciem augiem un 2% - četrus gadus un vecākiem augiem.

8. Apdrošināšanas atlīdzība ir Ls 1,5 par katru vienu gadu vecu augļu koku. Par katru nākamo gadu līdz 15 gadu vecumam katra augļu koka apdrošināšanas atlīdzība palielinās par Ls 1,0, pēc 15 gadu vecuma apdrošināšanas atlīdzība ir nemainīga. Apdrošināšanas atlīdzība krūmogulājiem ir Ls/ha 800, par katru nākamo gadu līdz 8 gadu vecumam apdrošināšanas atlīdzība palielinās par Ls 500, pēc 8 gadu vecuma apdrošināšanas atlīdzība ir nemainīga.

9. Subsīdijas piešķir pēc augļaugu dārzu ierīkošanas, ja stādījumu biezība atkarībā no kultūrauga un šķirnes ir atbilstoša augļaugu dārzu audzēšanas tehnoloģijai saskaņā ar 15.pielikumu.

10. Apdrošinājuma ņēmējs Lauku atbalsta dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz:

10.1. subsīdiju pieteikumu (16.pielikums);

10.2. apdrošināšanas polises trešo eksemplāru.

11. Sējumu apdrošināšanas prēmiju subsidēšana ir attiecināma uz šādiem kultūraugiem pie nosacījuma, ka apdrošināšanas prēmijas apmērs un apdrošināšanas sabiedrības atlīdzības apmērs par zaudējumiem, kādus faktiski cietis apdrošinājuma ņēmējs, ir šāds:

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes

departamenta direktore Z.Bērziņa