Lai vēlēšanās katram ir izvēles iespējas

Par Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas 31.janvāra sēdi un

lēmumu "Par kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa pagarināšanu"oto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē: CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, priekšsēdētāja vietnieks Guntis Zambergs

Vakardien, 31.janvārī, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdē tika pieņemts lēmums par deputātu sarakstu iesniegšanas termiņa pagarinājumu tajās pašvaldībās, kurās līdz 30.janvārim, kad beidzās kandidātu sarakstu pieņemšana, bija iesniegts tikai viens kandidātu saraksts vai nebija iesniegts neviens. Deputātu kandidātu saraksti bija iesniedzami pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijām, sākot ar 2001. gada 20. janvāri. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena bija 2001. gada 30. janvāris.

Tika pieņemts lēmums par kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa pagarinājumu uz desmit dienām — līdz 2001.gada 9. februārim 88 jeb 16 procentos pašvaldību no Latvijas 552 pašvaldībām. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars atzīmēja, ka pirmajās pašvaldību vēlēšanās pēc neatkarības atjaunošanas 1994. gadā bija 62 vēlēšanu apgabali, kuros bija viens saraksts, bet 1997. gadā 123 vēlēšanu apgabalos bijis jāpagarina kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš, taču līdz šim neviens pagasts nav nonācis Preiļu rajona Silajāņu pagasta situācijā, kur nav iesniegts neviens saraksts. A. Cimdars piebilda, ka, iespējams, tur paļāvušies uz desmit dienu sarakstu iesniegšanas pagarinājuma termiņu. To varētu apliecināt arī fakts, ka 29. janvārī — dienu pirms sarakstu iesniegšanas termiņa beigām — CVK apkopotā informācija liecinājusi, ka 203 pašvaldībās nav iesniegts neviens vai tikai viens kandidātu saraksts. No tām 143 pašvaldībās vēlēšanu komisijas bija reģistrējušas tikai vienu kandidātu sarakstu, bet 60 pašvaldībās nebija iesniegts neviens.

Vakar, 31.janvārī, Centrālās velēšanu komisijas sēdē: CVK locekļi Jānis Krivmanis, Ināra Vaivode, Valda Eilande, CVK sekretāre Kristīne Kurzemniece; CVK locekļi Dzintra Kusiņa un Jānis Lapinskis Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Ja kādā no 87 vēlēšanu apgabaliem, kuros pagaidām ir tikai viens saraksts, 10 dienu laikā netiks iesniegts vēl kāds saraksts, vēlēšanās iedzīvotājiem būs jābalso par vienu sarakstu. Taču, ja desmit dienās arī Preiļu rajona Silajāņu pagastā netiks iesniegts neviens saraksts, CVK divu nedēļu laikā izsludinās pagasta padomes atkārtotas vēlēšanas vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā.

Visās pašvaldībās, kurās iesniegts tikai viens saraksts, sarakstā ir nepieciešamais deputātu kandidātu skaits. Tas izslēdz iespēju, ka vēl kādā no pašvaldībām pēc desmit dienām būs jāizsludina attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas, ja netiks iesniegts vēl kāds deputātu kandidātu saraksts.

Krāslavas, Daugavpils un Valkas rajonā ir visvairāk pagastu, kuros iesniegts tikai viens deputātu kandidātu saraksts. Krāslavas rajonā ir 11 šādu pagastu no rajona 26 pagastiem: Andrupenes, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kaplavas, Konstantinovas, Ķepovas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu un Šķeltovas pagasts. To vidējais iedzīvotāju skaits ir 908 cilvēki, vislielākais iedzīvotāju skaits — Andrupenes pagastā (1626), Ezernieku pagastā (1155) un Robežnieku pagastā (1152). Vismazāk iedzīvotāju vēlēšanu izsludināšanas dienā reģistrēts Ķepovas (408) un Svariņu pagastā (566).

Daugavpils rajonā 8 pagasti no 27 iesnieguši tikai vienu sarakstu: Biķernieku, Demenes, Dvietes, Kalupes, Līksnas, Sventes, Tabores un Vacsalienas pagasts. Trijos no tiem — Biķernieku, Dvietes un Vecsalienas pagastā — iedzīvotāju skaits ir mazāks par tūkstoti, taču tikai viens saraksts iesniegts arī pēc iedzīvotāju skaita piektajā lielākajā rajona pašvaldībā — Demenes pagastā, kurā reģistrēti 2111 iedzīvotāji un ievēlami nevis 7, bet 9 deputāti.

Valkas rajonā 8 no 21 vēlēšanu apgabala iesniegts tikai viens saraksts: Blomes, Brantu, Ēveles, Kārķu, Plāņu, Trikātas pagastā, arī Strenčos un Sedā. 4 no minētajām 8 pašvaldībām vidējais iedzīvotāju skaits ir 767, taču Sedā reģistrēti 1824, bet Strenčos — 1615 iedzīvotāji.

Kuldīgas un Liepājas rajonā piecos vēlēšanu apgabalos ir pa vienam kandidātu sarakstam, Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Rēzeknes rajonā katrā ir četri vēlēšanu apgabali ar vienu kandidātu sarakstu, Aizkraukles, Tukuma, Rīgas un Valmieras rajonā — trīs, bet Bauskas, Jēkabpils, Limbažu, Ludzas un Preiļu rajonā — divi šādi vēlēšanu apgabali. Dobeles rajona Dobeles pagasta, Ogres rajona Taurupes pagasta un Ventspils rajona Ances pagasta vēlēšanu apgabalā iesniegts pa vienam kandidātu sarakstam. Jelgavas, Talsu un Madonas rajonā nav neviena vēlēšanu apgabala, kurā būtu iesniegts tikai viens kandidātu saraksts.

CVK apkopotā informācija liecina, ka 26 rajonos līdz 30.janvārim uz deputāta krēslu domē vai padomē pieteikušies kandidēt vairāk nekā 11 tūkstoši deputātu kandidātu. Visvairāk deputātu līdz šim pieteikts Rīgas, Jēkabpils, Madonas, Aizkraukles, Cēsu un Liepājas rajonā, bet salīdzinoši mazāk — Ventspils, Rēzeknes, Limbažu un Gulbenes rajonā.

Lielākajās pilsētās iesniegts šāds deputātu kandidātu sarakstu kopskaits: Rīgā un Jelgavā — 17, Jūrmalā — 16, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē — 8, bet Ventspilī — 4. Astoņi saraksti iesniegti arī Bauskā un Balvos, 7 — Alūksnē, Ludzā, Līvānu novadā, 6 —Dobelē un Madonā. Aizkrauklē, Cēsīs, Gulbenē, Kuldīgā, Krāslavā, Preiļu novadā, Saldū, Talsos un Valmierā iesniegti 5 saraksti, Valkā — 4.

No Latgales 145 vēlēšanu apgabaliem sarakstu iesniegšanas termiņš pagarināts 32 vēlēšanu apgabalos, Kurzemē no 102 vēlēšanu apgabaliem — 16, Vidzemē no 161 vēlēšanu apgabala — 26, Zemgalē no 118 vēlēšanu apgabaliem — 11 vēlēšanu apgabalos. Rīgas rajonā trīs vēlēšanu apgabalos no 26 kandidātu sarakstus varēs iesniegt vēl desmit dienas.

Par pieredzi un atziņām pirms vēlēšanām

Pagājušajā nedēļā, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, Nacionālā Radio un televīzijas padome sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) rīkoja semināru žurnālistiem. Vairāk nekā 80 interesentiem informāciju par gatavošanos pašvadību vēlēšanām sniedza CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, CVK sekretāre Kristīne Kurzemniece. Interesantus novērojumus par žurnālistu darbību iepriekšējo vēlēšanu atpoguļošanā un politisko spēku paņēmieniem, lai ietekmētu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus sev vēlamā virzienā, izteica Latvijas Universitātes (LU) maģistrs Sergejs Kruks un LU docents Ojārs Skudra.

Šeit apkopotas interesantākās seminārā gūtās atziņas, kas norādīja uz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju iespējām ietekmēt vēlētājus, uz politiķu iespējām ietekmēt gan žurnālistus, gan vēlētājus, kā arī uz vēlēšanu normatīvās bāzes nepilnībām.

• Vēlētājos ir jāuztur interese par vēlēšanām arī to starplaikā, lai vēlētājiem būtu motivācija piedalīties vēlēšanās un balsot par pēc paša motivācijas atbalstītu sarakstu.

• Vēlētājiem nepieciešams skaidrot viņu tiesības un pienākumus, kā arī vēlēšanu tehnisko norisi, lai veicinātu viņu uzticību un pārliecinātu vēlētājus, ka vēlēšanu rezultāti atspoguļo patieso balsojumu un vēlēšanas notiek saskaņā ar likumu.

• Populārākie plašsaziņas līdzekļi, no kuriem tiek iegūta informācija par pašvaldību vēlēšanu norisi, ir televīzija, vietējie un reģionālie laikraksti, pēc tam radio un centrālie laikraksti. Daudzi iedzīvotāji informāciju par vēlēšanām iegūst arī no priekšvēlēšanu kampaņā sniegtās informācijas, no vēlēšanu komisijām vai radiem, draugiem, paziņām.

• Vēlētājiem nav pietiekami informācijas par iepriekšējo balsošanu. Vēlēšanu likumā ir izdarīti grozījumi, kas paredz personām, kuras vēlēšanu dienā neatrodas attiecīgajā administratīvajā teritorijā, un personām, kuras vēlēšanu dienā nevar ierasties vēlēšanu telpās, balsot trīs dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas – 11.marta. Tātad vēlētājs šogad savu izvēli var izdarīt arī laikā no 8. līdz 10. martam.

• Vēlētājiem nav pietiekami informācijas par iespējām balsot savā dzīvesvietā, ja vēlētājam ir grūtības nokļūt līdz vēlēšanu iecirknim. Ja vēlētājs veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz paša vēlētāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, uzdod diviem komisijas locekļiem organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesības uzraudzīt novērotājiem. Balsošana vēlētāju atrašanās vietā tiek organizēta arī minēto personu kopējiem, ja viņi laikus iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu atrašanās vietā.

• Vēlētājus piedalīties vēlēšanās kavē dažādi kļūdaini uzskati un stereotipi, kā, piemēram, nepareizais uzskats, ka vēlēšanu iecirkņa darbinieki ir ierēdņi, kuriem nevar uzticēties. Bieži vien vēlētājus no balsošanas attur uzskats, ka balsošanas kārtība ir pārāk sarežģīta, balsošana neko nemainīs, ka vēlēšanu rezultāti tiek viltoti. Daudzos ir neticība, ka viena balss ko izšķirs, un neskaidrība, par ko balsot.

• Tā kā daudziem vēlētājiem ir grūti izšķirties, par ko balsot, vēlētājs savu balsi atdod par kandidāta tēlu, imidžu, ko tas radījis pirmsvēlēšanu kampaņas laikā. Televīzijai un laikrakstiem ir iespējas ietekmēt tēla veidošanos vēlētāja apziņā, tāpēc politiķi mēģina šīs iespējas izmantot savā labā. Šodien politiķi to dara arvien profesionālāk, dažkārt žurnālisti pat nepamana patiesos politiķa nolūkus.

• Iedzīvotājus piedalīties vēlēšanās motivē uzskats, ka vēlēšanas ir iespēja ko mainīt, tā ir iespēja satikt paziņas, pats process ir interesants, un vēlēšanas ir kā svētki.

• Pašvaldību vēlēšanu likums paredz, ka kopā ar citiem dokumentiem iesniedzamajam kandidātu sarakstam pievienojams arī notariāli apliecināts noraksts no apliecības par to, ka kandidāts prot valsts valodu atbilstoši augstākajai valsts valodas prasmes pakāpei, ja kandidāts nav beidzis latviešu mācībvalodas skolu. Taču likumā nav paredzēta iespēja, kur vispārējā izglītība iegūta citas mācībvalodas skolā, bet augstākā izglītība — latviešu valodā akreditētā augstskolā.

• Pašvaldību vēlēšanu likums paredz kandidātu sarakstam pievienot arī kandidāta darba devēja izdotu izziņu, ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav bez pārtraukuma vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanām pierakstīta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet ir tajā strādājusi vismaz pēdējos 6 mēnešus. Taču pastāv iespēja, ka kandidāts ir uzņēmējs un darba devējs pats sev, līdz ar to arī izziņa viņam jāraksta par sevi.

• Likums nosaka, ka vēlētājs var balsot tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā viņš ir pierakstīts vēlēšanu dienā vai arī kur ir reģistrēts vēlētāja nekustamais īpašums. Personai, kura vēlēšanu dienā nav pierakstīta, ir tiesības vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur ir šīs personas pieraksta pēdējā vieta. Taču praktiski iespējams gadījums, ka namīpašnieks nevēlas personu izīrētajā dzīvoklī pierakstīt, bet pēdējā pieraksta vieta personas dokumentos nav atzīmēta, jo vecais personu apliecinošais dokuments nomainīts pret jaunu (piemēram, pēc pilsonības iegūšanas). Tādējādi iespējama situācija, ka balsstiesīgam vēlētājam nav iespējams vēlēšanās balsot.

• Tāpat nav iespējams nobalsot arī tiem, kas vēlēšanu dienā atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, piemēram, slimības dēļ slimnīcā.

• Plašsaziņas līdzekļi ir tie, kas ne tikai piegādā informāciju cilvēkiem, bet arī iesaista diskusijā ieinteresētos cilvēkus. Priekšvēlēšanu kampaņā lielāka nozīme ir informācijai, kas spēj piesaistīt plašu auditoriju.

• Pirmsvēlēšanu laikā žurnālistiem ir starpnieka un tulka loma starp vēlētājiem un deputātu kandidātiem, bet mediju uzdevums ir pēc iespējas objektīvi atspoguļot realitāti sabiedrībai. Bieži vien notikumu atspoguļojums nav objektīvs, ko ietekmē finansiālās iespējas, ērtības un nepieciešamība operatīvāk iegūt informāciju. Vienpusīgu informācijas atspoguļojumu veicina vienas un tās pašas personas, kurām parasti par kādu notikumu vai faktu tiek lūgts izteikt viedokli, jo atrast citus cilvēkus ar atšķirīgu viedokli ir sarežģīts un laikietilpīgs process.

• Masu medijiem sabiedrībā ir trīs uz sabiedrību vērstas funkcijas: sociālā, ekonomiskā un politiskā. Priekšvēlēšanu publikācijās un raidījumos bieži vien parādās viedoklis, kurā viedokļa paudējs uzskata, ka viņš vienīgais dzīvo pareizi un apzinās, kā tas darāms. Ir jārada publiskā telpa, kurā pieejama visplašākā un vispusīgākā informācija.

• Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem jāatceras, ka politiķu mērķis ir reklāma, nevis konkrētu problēmu risinājuma meklēšana. Tāpēc medijiem jāievēro normatīvie akti, kas regulē aģitācijas kārtību pirms pašvaldību vēlēšanām, bet politiķiem jārēķinās ar likuma burtu.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore