Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1)  iepirkums — preču pirkšana vai noma vai pakalpojumu saņemšana, vai būvdarbu veikšana pasūtītāja vajadzībām;

2)  kandidāts — persona vai personu grupa, kas uzaicināta piedalīties slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā;

3)  pasūtītājs:

a) valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība,

b) komersants (izņemot sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu), kurš saņem kredītu un kura galvotājs attiecībā uz šā kredīta atmaksāšanu un izmantošanu ir valsts vai pašvaldība,

c) komercsabiedrība, kuru nodibinājusi valsts vai pašvaldība un kura tiek finansēta no valsts vai pašvaldības budžeta,

d) koncesionārs (attiecībā uz būvdarbiem), ja koncesija ir slēgta par būves lietošanu, bet samaksa par koncesiju ir būvdarbi,

e) persona, kura realizē projektu, kas tiek finansēts arī no valsts vai pašvaldības budžeta attiecībā uz iegādēm šā projekta vajadzībām,

f) bezpeļņas organizācija, kuru nodibinājusi valsts vai pašvaldība un kura tiek finansēta no valsts vai pašvaldības budžeta,

g) komercsabiedrība, kuru nodibinājusi valsts vai pašvaldība un kura apsaimnieko valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu un veic civiltiesiskos darījumus ar to valsts institūciju vai pašvaldības uzdevumā,

h) valsts vai pašvaldību aģentūra;

4)  pretendents — persona vai personu grupa, kas iesniegusi pieteikumu, lai piedalītos kandidātu atlasē slēgtam konkursam, vai piedāvājumu pārdot vai iznomāt preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus saskaņā ar pasūtītāja prasībām;

5)  nepamatoti lēts piedāvājums — pretendenta piedāvājums pārdot vai iznomāt preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus par ievērojami zemāku cenu, nekā piedāvā citi pretendenti, ja:

a) pasūtītājs, pārbaudot cenas aprēķinu, atradis tajā kļūdas, kas bijušas par iemeslu tik zemas cenas noteikšanai, vai

b) pretendents nevar pierādīt, ka tam ir pieejama īpaša tehnoloģija vai tirgus apstākļi, kas ļauj noteikt tik zemu cenu;

6)  prece — jebkura ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt vērtību, to pērkot vai pārdodot tirgū;

7)  pakalpojumi — transporta darbi, projektēšana, arī būvprojektēšana, konstruēšana, tehnoloģijas izstrādāšana, pētījumi, apmācība, konsultāciju sniegšana, pārbaudes, diagnostika, būvju un konstrukciju apsekošana, darbu un procesu vadīšana, arī projekta vadīšana būvniecībā, un citi darbi, kas nav būvdarbi un preču piegāde;

8) būvdarbi — darbi, kas tiek veikti būvē vai būvlaukumā (zemes gabalā) būvēšanas, rekonstrukcijas, renovācijas, restaurācijas, nojaukšanas un teritorijas labiekārtošanas laikā, lietojot būvizstrādājumus un būviekārtas;

9)  saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums — piedāvājums, kuru izvēlas, ņemot vērā dažādus kritērijus: kārtējās izmaksas, rentabilitāti, piedāvāto kvalitāti, estētiskās un funkcionālās īpašības, tehniskās apkopes iespējas, tehnisko palīdzību, cenu un citus;

10)  piedāvājuma nodrošinājums — konkursa nolikumā paredzēta naudas summa vai galvojums par šādu summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esamībai;

11)  līguma (saistību) nodrošinājums — starp pasūtītāju un konkursā uzvarējušo pretendentu vai izraudzīto kandidātu noslēgtajā līgumā paredzētais saistību pastiprinājums.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt:

1) iepirkuma procedūras atklātumu;

2) preču pārdevēju, iznomātāju, pakalpojumu sniedzēju un būvdarbu veicēju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

3) valsts vai pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu.

3.pants. Iepirkuma pamatnoteikumi

(1) Pasūtītājs un pretendents ar informāciju apmainās rakstveidā.

(2) Pretendents savu piedāvājumu paraksta un konkursam iesniedz rakstveidā, kā arī nodrošina to, lai piedāvājumā ietvertā informācija nav pieejama līdz tā atvēršanas brīdim. Kad piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir beidzies, pretendents vairs nedrīkst savu piedāvājumu labot vai papildināt.

(3) Iepirkuma līgumu slēdz rakstveidā. Ja iepirkuma vērtība nepārsniedz 1000 latu, par rakstveida līgumu var kalpot grāmatvedības attaisnojuma dokuments, uz kura pamata pasūtītājs izmaksā naudu par preču piegādi vai sniegto pakalpojumu saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību".

(4) Pasūtītājs var sadalīt iepirkumu daļās, lai atļautu vairākiem pretendentiem piedalīties iepirkumā un iesniegt piedāvājumu par atsevišķām iepirkuma daļām. Vairākus līguma priekšmetus var apvienot vienā iepirkumā, ja tam ir tehnisks pamatojums.

(5) Pasūtītājs nedrīkst izvirzīt pretendentiem vai kandidātiem jebkādas prasības, kas atsevišķam pretendentam vai kandidātam rada izdevīgākus apstākļus nekā pārējiem pretendentiem vai kandidātiem vai citādi ierobežo konkurenci.

4.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Pasūtītājs nepiemēro šo likumu, ja tiek slēgts līgums par:

1) šķīrējtiesas pakalpojumiem;

2) finansu pakalpojumiem monetārās politikas, valūtas kursa politikas, valsts parāda vadības, rezervju vadības un citas finansu vadības politikas realizācijai, kas ietver darījumus ar vērtspapīriem un citiem finansu instrumentiem, kā arī par Latvijas Bankas un Valsts kases pakalpojumiem;

3) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

4) komandējuma izdevumiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem;

5) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu pakalpojumiem, kurus sniegt šiem uzņēmumiem ir izņēmuma tiesības atbilstoši likumam "Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām";

6) tādas institūcijas pakalpojumiem, kura ir izveidota pasūtītāja funkciju nodrošināšanai un pilnībā ievēro šā likuma prasības;

7) pētniecības pakalpojumiem, izņemot tos pakalpojumus, kurus pilnīgi apmaksā un izmanto paša vajadzībām tikai pasūtītājs.

(2) Pasūtītājs var nepiemērot šā likuma IV, V, VI un VII nodaļas pantus, ja tiek slēgts iepirkuma līgums par:

1) iepirkumu un paredzamā līgumcena ir mazāka par 1000 latiem;

2) projektēšanas, pētniecības, konsultāciju, vadības, konstruēšanas pakalpojumiem, kuru paredzamā līgumcena ir lielāka par 1000 latiem, bet nepārsniedz 5000 latu;

3) iepirkumu gadījumā, kad neparedzētu apstākļu dēļ (ugunsgrēks, dabas katastrofa, karš, epidēmija, avārija, citi ārkārtas apstākļi, kurus pasūtītājs nevarēja paredzēt) radusies ārkārtas situācija un ir nepieciešams to novērst, lai atjaunotu vai nodrošinātu pasūtītāja darbību, un paredzamā līgumcena nepārsniedz 5000 latu.

5.pants. Gadījumi, kad var piemērot citas iepirkuma procedūras

Ja iepirkumu vairāk nekā 50 procentu apmērā finansē starptautiska finansu institūcija vai iepirkums ir ārvalstu tehniskā palīdzība vai Eiropas Komisijas finansēta programma un šā finansējuma piešķiršanas nosacījums ir tādas iepirkuma procedūras piemērošana, kas atšķiras no šajā likumā minētajām procedūrām, pasūtītājs var izmantot finansējuma piešķiršanas nosacījumos minēto procedūru.

II nodaļa

Iepirkuma paredzamās līgumcenas noteikšana

6.pants. Paredzamā līgumcena

(1) Paredzamā līgumcena ir naudas summa, ko pasūtītājs ekonomiski pamatoti paredzējis samaksai par preces pirkšanu vai nomu vai pakalpojumu, vai būvdarbiem kopā ar visiem nodokļiem.

(2) Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma metodi.

(3) Nav atļauts paredzamo līgumcenu sadalīt daļās, lai izvairītos no šā likuma piemērošanas. Ja kopējo iepirkuma apjomu sadala daļās saskaņā ar šā likuma 3.panta ceturto daļu un par katru daļu ir paredzēts slēgt atsevišķu iepirkuma līgumu, paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā visu šo daļu kopējo vērtību.

7.pants. Paredzamā līgumcena precei

(1) Paredzamo līgumcenu precei nosaka, ņemot vērā konkrētas preces pirkšanai plānoto summu.

(2) Ja paredzētais viena veida preču pirkums izpaudīsies tādējādi, ka par vienādu līguma priekšmetu tiks noslēgti vairāki iepirkuma līgumi laika posmā, kas nav īsāks par vienu mēnesi, paredzamo līgumcenu nosaka, summējot visu šo iepirkuma līgumu paredzamās līgumcenas.

8.pants. Paredzamā līgumcena preces nomai

Ja preci nomā ar vai bez izpirkuma tiesībām, paredzamo līgumcenu nosaka tādu pašu kā paredzēto ikmēneša maksājumu kopējo summu:

1) ja iepirkuma līgums tiks slēgts uz 12 mēnešiem vai īsāku laika posmu;

2) kurā iekļauta nomātās preces plānotā atlikusī vērtība, ja iepirkuma līgums tiks slēgts uz laika posmu, kas ir ilgāks par 12 mēnešiem;

3) kas reizināta ar 48, ja iepirkuma līgums tiks slēgts uz nenoteiktu laika posmu.

9.pants. Paredzamā līgumcena pakalpojumiem

(1) Paredzamo līgumcenu pakalpojumam nosaka, ņemot vērā visu samaksu, ko saņems pakalpojuma sniedzējs, kā arī šajā pantā minētos nosacījumus.

(2) Paredzamo līgumcenu apdrošināšanai nosaka, ņemot vērā maksājamo apdrošināšanas prēmiju summu.

(3) Paredzamo līgumcenu banku un citiem finansu pakalpojumiem nosaka, ņemot vērā maksu par pakalpojumiem, kā arī komisijas un procentu maksājumus, ko saņems pakalpojumu sniedzējs.

(4) Paredzamo līgumcenu projektēšanai, arī būvprojektēšanai, nosaka, ņemot vērā kopējo samaksu, ko saņems pakalpojuma sniedzējs.

(5) Ja pakalpojumi ir regulāri un tiem ir noteikta līgumcena, paredzamo kopējo līgumcenu nosaka, pamatojoties uz maksu par vienā mēnesī sniedzamajiem pakalpojumiem, kas reizināta:

1) ar mēnešu skaitu laika posmā, par kuru iepirkuma līgums tiks slēgts, ja šis laika posms nav ilgāks par 48 mēnešiem;

2) ar 48, ja iepirkuma līgums tiks slēgts uz nenoteiktu laika posmu vai noteiktu laika posmu, kas ir ilgāks par 48 mēnešiem.

10.pants. Paredzamā līgumcena būvdarbiem

(1) Paredzamā līgumcena būvdarbiem ir attiecīgās būves vai tās atsevišķas ekspluatācijā nododamās kārtas paredzamā līgumcena.

(2) Paredzamajā līgumcenā būvdarbiem ietver līgumcenu visām precēm, to nomai vai pakalpojumiem, izņemot būvprojektēšanu, kas nepieciešami, lai veiktu attiecīgos būvdarbus, kā arī līgumcenu tām precēm vai pakalpojumiem, ko būvdarbu veicējam piegādās vai sniegs pasūtītājs.

11.pants. Paredzamā līgumcena jauktiem līgumiem

(1) Ja iepirkuma līgums attiecas uz atsevišķiem preču pirkumiem vai nomu, atsevišķiem pakalpojumiem vai to daļām, atsevišķiem būvdarbiem vai to daļām, tad, nosakot paredzamo līgumcenu, ņem vērā preču, pakalpojumu vai būvdarbu kopējo paredzamo līgumcenu.

(2) Ja līgumā paredzēta gan preču, gan pakalpojumu pirkšana vai noma, to attiecīgi uzskata par preču pirkšanas vai pakalpojumu sniegšanas līgumu atkarībā no tā, kas veido paredzamās līgumcenas lielāko daļu. Šie nosacījumi neattiecas uz būvdarbiem.

III nodaļa

Darba uzdevums un tehniskās specifikācijas

12.pants. Darba uzdevums

(1) Darba uzdevums ir pasūtītāja sagatavots dokuments vai —būvprojektēšanas gadījumā — pasūtītāja un projektētāja sastādīts projektēšanas uzdevums, kurā noteiktas nepieciešamajiem pakalpojumiem izvirzītās prasības, šo pakalpojumu mērķis un, ja nepieciešams, norādītas izmantojamās metodes un resursi, kā arī gala rezultāts. Būvdarbu pretendents nosaka projektētāja izstrādātā būvprojekta sastāvā iekļautajā apjomu sarakstā minēto pozīciju izmaksas attiecībā uz veicamajiem darbiem, būvizstrādājumiem un būviekārtām. Darba uzdevumam un apjomu sarakstam ir jābūt skaidram, lai pretendents bez papildu sagatavošanās un neattaisnojama riska varētu aprēķināt pakalpojumu vai būvdarbu cenu, bet pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus.

(2) Darba uzdevumu iekļauj iepirkuma procedūras nolikumā un līgumā.

(3) Darba uzdevumā nedrīkst minēt noteiktus izstrādājumus vai procesus, kā arī norādīt uz tirdzniecības markām, patentiem un specifisku izcelsmi, ja vien šie nosacījumi nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai. Šādā gadījumā minētā norāde lietojama kopā ar vārdiem "vai ekvivalents".

13.pants. Tehniskās specifikācijas

(1) Tehniskās specifikācijas ir:

1) preces apraksts, kas ietver prasības attiecībā uz kvalitāti, kvantitāti, darbību, drošību, izmēru, terminoloģiju, simboliem, pārbaudi, pārbaudes metodēm, iesaiņošanu, marķēšanu, etiķetēm un citas pamatotas un objektīvas prasības, lai prece atbilstu iepirkuma mērķim;

2) būvprojektā paredzētajiem darbiem un būvkonstrukcijām izvirzīto normatīvo un kvalitātes prasību apraksts (uzskaitījums).

(2) Ar tehniskajām specifikācijām pasūtītājs nosaka prasību līmeni, kādam jāatbilst precei vai būvdarbiem. Tehniskās specifikācijas iekļauj iepirkuma procedūras nolikumā un līgumā. Pasūtītājs dod priekšroku tām tehniskajām specifikācijām, kuras vērstas uz iepirkuma priekšmeta darbības rezultātu (funkciju). Ja pasūtītājs uzskata, ka šādas tehniskās specifikācijas neatbilst līguma mērķim, tas var veidot arī iepirkuma priekšmeta izskatu raksturojošas tehniskās specifikācijas.

(3) Tehniskajās specifikācijās nedrīkst minēt noteiktus izstrādājumus vai procesus, kā arī norādīt uz tirdzniecības markām, patentiem un specifisku izcelsmi, ja vien šie nosacījumi nav izšķiroši iepirkuma priekšmeta pastāvēšanai. Šādā gadījumā minētā norāde lietojama kopā ar vārdiem "vai ekvivalents".

(4) Ja iepirkuma priekšmets atbilst attiecīgiem standartiem, tehniskās specifikācijas veido atbilstoši:

1) Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētiem Eiropas standartiem;

2) Latvijas nacionālajiem standartiem;

3) citiem starptautisko vai reģionālo standartizācijas organizāciju standartiem.

(5) Šā panta ceturtā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) tehniski nav iespējams panākt preces atbilstību tajā minētajiem standartiem;

2) ieviešot tajā minētos standartus, pasūtītājam būtu jāiegādājas preces, kas nav savietojamas ar tā rīcībā esošajām precēm, kuras tas paredzējis lietot kopā ar iegādājamām precēm.

IV nodaļa

Pretendentiem izvirzāmās prasības

14.pants. Pretendentu izvēle

Pasūtītājs izskata piedāvājumus, ko iesnieguši pretendenti, kuri atbilst šajā nodaļā izvirzītajām prasībām un ir izraudzīti saskaņā ar šajā likumā norādītajām procedūrām.

15.pants. Vienādu iespēju radīšana pretendentiem

(1) Pasūtītājs visiem pretendentiem rada vienādas iespējas sacensties, lai iegūtu tiesības slēgt iepirkuma līgumu.

(2) Pretendenti var apvienoties grupā neatkarīgi no komercdarbības veida un iesniegt vienu kopēju piedāvājumu, ja tas ir paredzēts konkursa nolikumā. Ja pasūtītājs izvēlējies šādu grupu un iepirkuma līguma izpildīšanai ir vēlams noteikts komercdarbības veids, pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendentu grupa izveido personālsabiedrību.

(3) Visā iepirkuma procedūrā tiek ievērots atklātums. Ja pasūtītājs sniedz papildu informāciju, tas nosūta šo informāciju visiem pretendentiem, kā arī tiem, kuri saņēmuši konkursa nolikumu vai kvalifikācijas atlases nolikumu slēgtam konkursam.

(4) Nedrīkst aizkavēt iespējamā pretendenta piedalīšanos iepirkuma procedūrā.

(5) Personām, kuras pašas vai kuru pārstāvji piedalījušies konkursa nolikuma vai tā daļas, vai cenu aptaujas pieprasījuma sagatavošanā, aizliegts piedalīties attiecīgajā konkursā vai cenu aptaujā.

(6) Laikā no piedāvājumu iesniegšanas līdz to atvēršanai un piedāvājumu izvērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai pasūtītājam aizliegts sniegt informāciju par citu piedāvājumu esamību un piedāvājumu vērtēšanas procesu.

(7) Pasūtītājs var pieprasīt samaksu par konkursa nolikumu. Valsts iestādes šo samaksu ieskaita valsts pamatbudžetā, pašvaldības un pašvaldību iestādes — tās pašvaldības budžetā, kura rīko konkursu. Samaksa nedrīkst būt lielāka par:

1) 20 latiem, ja paredzamā līgumcena ir līdz 50 000 latu;

2) 50 latiem, ja paredzamā līgumcena ir līdz 120 000 latu;

3) 100 latiem, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 120 000 latu;

4) 200 latiem, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 4 500 000 latu.

16.pants. Pretendenta izslēgšanas nosacījumi

(1) Pasūtītājs neizskata pretendenta piedāvājumu vai arī izslēdz pretendentu no turpmākās dalības jebkurā piedāvājumu izvērtēšanas stadijā, ja:

1) pretendents ir pasludināts par maksātnespējīgu, atrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par pretendenta darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

2) pretendentam ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai citā valstī, kur tas reģistrēts;

3) likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēti pretendenta profesionālās darbības pārkāpumi;

4) pretendents nav reģistrēts likumā noteiktajos gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā;

5) pretendentam nav preču izcelsmes sertifikāta, kā arī licences vai sertifikāta noteiktu preču pārdošanai vai iznomāšanai, pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu veikšanai, ja šādi sertifikāti vai licences nepieciešamas saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem;

6) pretendents, saskaņā ar šā panta otro daļu sniedzot pieprasīto informāciju, norādījis nepatiesas ziņas vai vispār nav sniedzis ziņas;

7) pretendents ir iekļauts Iepirkumu uzraudzības biroja sevišķajā sarakstā, kuru šis birojs ievieto interneta tīklā. Interneta adrese publicējama laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Sevišķā saraksta veidošanas kārtību reglamentē Ministru kabinets.

(2) Lai izvērtētu pretendentu saskaņā ar šā panta pirmo daļu, pasūtītājs var pieprasīt:

1) pretendenta apliecinājumu, ka likumā noteiktajā kārtībā nav konstatēti tā profesionālās darbības pārkāpumi;

2) izziņu, ko ne agrāk kā vienu mēnesi pirms piedāvājuma iesniegšanas izdevis Valsts ieņēmumu dienests vai cita nodokļu administrācijas iestāde Latvijā vai līdzvērtīga nodokļu administrācijas iestāde citā valstī, kur pretendents reģistrēts, un kas apliecina, ka pretendentam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

3) reģistrācijas apliecības kopiju vai izziņas, kas apliecina, ka pretendents ir reģistrēts likumā noteiktajā kārtībā, nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā vai tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta;

4) licenci vai sertifikātu noteiktu preču pārdošanai vai iznomāšanai, pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu veikšanai, ja šādi sertifikāti vai licences nepieciešamas saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem;

5) ziņas saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu.

17.pants. Informācija par pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli

(1) Ja paredzēts atklāts vai slēgts konkurss vai sarunu procedūra, pasūtītājs nosaka prasību līmeni jeb minimālās prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tā novērtēšanai var pieprasīt, lai pretendents uzrāda vai iesniedz vienu vai vairākus šādus dokumentus:

1) pretendenta gada pārskatu vai apliecinātu izrakstu no gada pārskata par to pretendenta komercdarbības daļu, kas attiecas uz paredzamo iepirkumu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem;

2) izziņu par pretendenta kopējo finansu apgrozījumu vai finansu apgrozījumu, kas saistīts ar attiecīgo iepirkumu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem.

(2) Ja konkrēta iepirkuma gadījumā šā panta pirmajā daļā minētā informācija neraksturo pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli, pasūtītājs var pieprasīt citas ziņas šā stāvokļa raksturošanai.

18.pants. Informācija par pretendenta iespējām

(1) Atklāta konkursa nolikumā vai slēgta konkursa kandidātu atlases nolikumā pasūtītājs norāda, kādā veidā pretendentam būs jāapliecina savas iespējas pārdot vai iznomāt preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus.

(2) Pasūtītājs vai tā vārdā oficiāla kompetenta iestāde valstī, kur pretendents reģistrēts, var veikt pārbaudi, lai konstatētu pretendenta ražošanas iespējas un kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumus.

(3) Ja paredzamais līgums attiecas uz preču pirkšanu vai nomu, pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents uzrāda vai iesniedz vienu vai vairākus šādus apliecinājumus:

1) pārdoto attiecīgo vai līdzīgu preču sarakstu, kurā minēts preču pārdošanas apjoms, saņēmējs un laiks un kuram pievienotas apstiprinātas pavadzīmju vai līdzvērtīgu dokumentu kopijas vai atsauksmes, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem;

2) pretendentam piederošo tehnisko iekārtu aprakstu, dokumentu, kas apliecina pretendenta iespējas nodrošināt preces kvalitāti;

3) informāciju par preču pārdošanā vai iznomāšanā iesaistīto personālu, īpaši par to, kas atbildīgs par kvalitātes kontroli;

4) pārdodamās preces paraugus, aprakstus vai fotogrāfijas;

5) oficiālu kvalitātes kontroles institūcijas vai citas kompetentas iestādes izdota sertifikāta kopiju, kas apliecina preces atbilstību standartiem.

(4) Ja paredzamais līgums attiecas uz pakalpojumu sniegšanu, pasūtītājs, ņemot vērā pakalpojumu specifiku, var pieprasīt, lai pretendents uzrāda vai iesniedz vienu vai vairākus šādus apliecinājumus:

1)  informāciju par pretendenta kvalifikāciju vai tās personas izglītību un kvalifikāciju, kura ir tieša pakalpojumu sniedzēja;

2) pakalpojumu saņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja apstiprinātu sniegto pakalpojumu sarakstu, kurā norādīts pakalpojumu apjoms, saņēmējs un to sniegšanas laiks, vai pakalpojumu saņēmēju atsauksmes, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem;

3) informāciju par pakalpojumu sniegšanā iesaistīto personālu, īpaši par to, kas atbildīgs par kvalitātes kontroli;

4) informāciju par pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem instrumentiem, ražošanas iekārtām un telpām, kas pieder vai ir pieejamas pretendentam;

5) sniedzamo pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas pasākumu aprakstu;

6) apliecinājumu tam, kuru no līguma daļām pretendents plāno nodot apakšuzņēmējiem saskaņā ar apakšlīgumu.

(5) Ja paredzamais līgums attiecas uz būvdarbu veikšanu, pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents uzrāda vai iesniedz vienu vai vairākus šādus apliecinājumus:

1) informāciju par to personu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, kuras ir atbildīgas par būvdarbu veikšanu;

2) informāciju par veiktajiem būvdarbiem, kura papildināta ar izziņām un atsauksmēm par svarīgāko darbu izpildi, bet ne vairāk kā par pieciem iepriekšējiem gadiem. Šajās izziņās ietveramas ziņas par attiecīgo būvdarbu apjomu, būvju veidiem, izpildes termiņu un vietu, par to, vai visi darbi ir pabeigti, kā arī uzrādāms nepabeigto objektu nosaukums, vieta, apjoms un paredzamais to pabeigšanas termiņš;

3) informāciju par būvdarbu veikšanai nepieciešamo tehniku un ražošanas iekārtām, kas pieder vai ir pieejamas pretendentam;

4) informāciju par tehnisko personālu, kuru pretendents izmantos būvdarbos.

(6) Ja pretendents norāda, ka tas iesaistīs apakšuzņēmējus, ziņas tiek pieprasītas arī par šiem apakšuzņēmējiem.

19.pants. Papildu informācija

(1) Pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents izskaidro informāciju, ko tas sniedzis saskaņā ar šā likuma 16., 17. un 18.pantu, bet šo papildu informāciju drīkst pieprasīt tikai minētajos pantos noteiktajos ietvaros.

(2) Lai noskaidrotu, vai nav saņemts nepamatoti lēts piedāvājums, pasūtītājs pieprasa, lai pretendents, kurš iesniedzis piedāvājumu ar viszemāko cenu, iesniedz iepirkuma izpildei nepieciešamās tehnoloģijas aprakstu un īpašo, tikai šim pretendentam pieejamo tirgus apstākļu aprakstu, kas pamato cenas pazeminājumu.

20.pants. Piedāvājuma nodrošinājums

(1) Pasūtītājs var pieprasīt no pretendentiem piedāvājuma nodrošinājumu, ievērojot šādus noteikumus:

1) pieprasījums attiecināms uz visiem pretendentiem vienādi un bez izņēmumiem;

2) konkursa nolikumā ir noteikts, kādi piedāvājuma nodrošinājuma veidi un termiņi ir pieņemami pasūtītājam un kādas institūcijas vai organizācijas var dot piedāvājuma nodrošinājumu;

3) pasūtītājs nav tiesīgs noraidīt piedāvājuma nodrošinājumu, ja nodrošinājums un pats pretendents atbilst konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un nodrošinājums nav pretrunā ar likumiem;

4) pirms piedāvājuma iesniegšanas pretendents var pieprasīt no pasūtītāja apliecinājumu, ka piedāvājuma nodrošinājums ir pieņemams. Pasūtītājam nekavējoties jāatbild uz katru šādu pieprasījumu;

5) apliecinājums, ka piedāvājuma nodrošinājums ir pieņemams, neizslēdz iespēju, ka pasūtītājs turpmāk var atteikties no nodrošinātāja, kurš atzīts par maksātnespējīgu.

(2) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā līdz īsākajam no šādiem termiņiem:

1) konkursa nolikumā minētajam piedāvājuma derīguma termiņam, kas noteikts, sākot no piedāvājumu atvēršanas dienas, vai jebkuram piedāvājuma derīguma termiņa pagarinājumam, kuru pasūtītājam rakstveidā paziņojis pretendents un galvotājs;

2) ja pasūtītājs atzīst kādu pretendentu par uzvarējušu konkursā,  —  līdz dienai, kad uzvarējušais pretendents iesniedz līguma (saistību) nodrošinājumu (ja tāds ir paredzēts konkursa nolikumā un līgumā).

(3) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā un pasūtītājs neatmaksā pretendentam vai galvotājs izmaksā pasūtītājam piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja:

1) pretendents atsauc savu piedāvājumu laikā, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums;

2) uzvarējušais pretendents nav iesniedzis pasūtītājam līguma (saistību) nodrošinājumu saskaņā ar abu savstarpējā līguma noteikumiem, kas ir spēkā piedāvājuma pieņemšanas brīdī.

21.pants. Izslēgšana no dalības iepirkuma procesā

(1) Ja uz pretendentu attiecas šā likuma 16.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi vai arī tā saimnieciskais un finansiālais stāvoklis un spējas neatbilst šā likuma 17. un 18.panta nosacījumiem un konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, pasūtītājs pieņem lēmumu par pretendenta piedāvājuma neizskatīšanu un pretendenta izslēgšanu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.

(2) Ja pretendents iesniedzis nepamatoti lētu piedāvājumu, pasūtītājs pieņem lēmumu par pretendenta izslēgšanu no turpmākās dalības iepirkuma procesā.

(3) Ja pretendents pieprasa, lai pasūtītājs izskaidro lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu, pasūtītājs triju dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz rakstveidā šā lēmuma pamatojumu.

V nodaļa

Iepirkuma metodes

22.pants. Iepirkuma metodes izvēle

(1) Iepirkuma metode var būt atklāts konkurss, slēgts konkurss, cenu aptauja vai sarunu procedūra.

(2) Pasūtītājs izvēlas cenu aptauju, ja paredzamais iepirkuma līgums tiks slēgts par:

1) preču pirkšanu vai nomu, ja paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 5000 latu;

2) pakalpojumu sniegšanu, izņemot šā likuma 4.panta otrās daļas 2.punktā minētos pakalpojumus, ja paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 5000 latu;

3) būvdarbu veikšanu, ja paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 50 000 latu.

(3) Pasūtītājs izvēlas atklātu konkursu vai sarunu procedūru, ja paredzamais iepirkuma līgums tiks slēgts par:

1) preču pirkšanu vai nomu, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 5000 latu;

2) būvdarbu veikšanu, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 50 000 latu.

(4) Pasūtītājs izvēlas atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, ja paredzamais iepirkuma līgums tiks slēgts par pakalpojumu sniegšanu un paredzamā līgumcena ir lielāka par 5000 latu.

(5) Atklāta vai slēgta konkursa norisi attiecībā uz preču pirkšanu vai nomu, pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu veikšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi atsevišķi katram minētajam veidam.

23.pants. Iepirkuma komisija

(1) Iepirkuma veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju. Tās sastāvā ir pasūtītāja un citu institūciju (ja iepirkumā ieinteresētas arī citas institūcijas vai tas noteikts normatīvajos aktos) amatpersonas. Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laika posmu, vai arī to izveido kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju, kas var veikt iepirkumus viena vai vairāku pasūtītāju vajadzībām. Piemērojot cenu aptauju, pasūtītājs iepirkuma veikšanai var pilnvarot attiecīgajam iepirkumam kompetentu amatpersonu, kurai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā iepirkuma komisijai.

(2) Izveidojot iepirkuma komisiju, jāievēro, lai visiem tās locekļiem būtu pietiekamas zināšanas iepirkuma jomā, bet vismaz trim locekļiem — padziļinātas zināšanas attiecībā uz iepirkumu, par kuru tiks slēgts līgums. Iepirkuma komisiju vada komisijas priekšsēdētājs. Ja iepirkuma līgums tiks slēgts par būvdarbiem un cenu aptaujas gadījumā paredzamā līgumcena ir lielāka par 5000 latu, komisijā iekļaujami vismaz trīs locekļi, no kuriem vismaz viens ir sertificēts būvspeciālists, bet atklāta vai slēgta konkursa vai sarunu procedūras gadījumā komisijā iekļaujami vismaz pieci locekļi, no kuriem vismaz viens ir sertificēts būvspeciālists.

(3) Iepirkuma komisijas loceklis vai iepirkuma veikšanai pilnvarotā amatpersona nevar vienlaikus pārstāvēt pasūtītāja un pretendenta intereses, kā arī nevar būt saistīti ar pretendentu.

(4) Iepirkuma komisija nodrošina konkursa nolikuma, kandidātu atlases nolikuma vai cenu aptaujas uzaicinājuma izstrādāšanu, protokolē iepirkuma procesa gaitu un ir atbildīga par iepirkuma procedūras norisi.

(5) Iepirkuma komisija izvēlas kandidātus saskaņā ar kandidātu atlases nolikumu un vērtē pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un konkursa nolikumu. Katrs komisijas loceklis rakstveidā dod vērtējumu, un tas tiek pievienots komisijas sēdes protokolam. Atkarībā no šiem vērtējumiem tiek pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras rezultātiem. Pieaicinātajiem iepirkuma komisijas locekļiem un ekspertiem par veikto darbu var paredzēt atlīdzību.

(6) Iepirkuma komisijas lēmums ir saistošs pasūtītājam, slēdzot iepirkuma līgumu.

24.pants. Konkursa nolikums

(1) Pirms atklāta vai slēgta konkursa izziņošanas tiek sagatavots konkursa nolikums, kuru apstiprina iepirkuma komisija un kurā ietverta šāda informācija:

1) vispārīgā informācija:

a) iepirkuma identifikācijas numurs, kas ietver pasūtītāja pilnu nosaukumu vai šā nosaukuma saīsinājuma pirmos lielos burtus, attiecīgo gadskaitli un kārtas numuru pieaugošā secībā,

b) pasūtītāja nosaukums, adrese un citi rekvizīti,

c) iepirkuma priekšmets,

d) līguma izpildes laiks un vieta,

e) piedāvājuma iesniegšanas un atvēršanas vieta, datums, laiks un kārtība,

f) piedāvājuma derīguma termiņš,

g) piedāvājuma nodrošinājums, ja tāds paredzēts, un tā iemaksas kārtība,

h) prasības attiecībā uz piedāvājuma noformējumu un iesniegšanu,

i) cita vispārīgā informācija;

2) informācija par līguma priekšmetu:

a) līguma priekšmeta apraksts,

b) tehniskās specifikācijas vai darba uzdevums,

c) cita informācija par līguma priekšmetu;

3) prasības attiecībā uz iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar šā likuma 16.pantu;

4) prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām iespējām atklāta konkursa gadījumā un attiecībā uz informāciju, kas iesniedzama saskaņā ar šā likuma 17. un 18.pantu;

5) piedāvājuma vērtēšanas un izvēles kritēriji saskaņā ar šā likuma 30.pantu. Ja izvēlas ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, attiecīgos kritērijus norāda to nozīmīguma secībā, dod šo kritēriju skaitliskās vērtības, vērtēšanas metodes aprakstu un formulas, kas tiks izmantotas piedāvājumu novērtēšanā, kā arī norāda, vai pretendents drīkst iesniegt piedāvājuma variantus un kā tie tiks izvērtēti;

6) metodika, pēc kuras tiks vērtētas un ņemtas vērā pretendentu pieļautās aritmētiskās kļūdas (izņemot nepamatoti lētu piedāvājumu);

7) iepirkuma līguma projekts;

8) iepirkuma komisijas tiesības un pienākumi;

9) pretendenta tiesības un pienākumi.

(2) Pirms slēgta konkursa izziņošanas pasūtītājs sagatavo kandidātu atlases nolikumu saskaņā ar šā likuma 16., 17. un 18.pantu un tajā norāda:

1) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus;

2) iepirkuma identifikācijas numuru;

3) iepirkuma priekšmetu;

4) pieteikumu iesniegšanas un atvēršanas vietu, datumu un laiku;

5) prasības attiecībā uz kandidāta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām iespējām, kā arī kandidātu atlases kritērijus;

6) nosacījumus kandidāta izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā;

7) iesniedzamo informāciju par kandidāta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām iespējām;

8) citu informāciju par kandidātu atlasi.

(3) Ar konkursa nolikumu un kandidātu atlases nolikumu var iepazīties visas ieinteresētās personas.

(4) Pasūtītājs var izdarīt grozījumus konkursa vai kandidātu atlases nolikumā, bet ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms piedāvājumu vai pieteikumu atlases termiņa beigām. Par šiem grozījumiem tiek informēti visi pretendenti, kandidāti un citas personas, kas izrādījušas vēlmi piedalīties konkursā, saņemot konkursa vai kandidātu atlases nolikumu.

25.pants. Atklāts konkurss

(1) Ja pasūtītājs izziņojis atklātu konkursu, visas ieinteresētās personas var iesniegt piedāvājumus.

(2) Pasūtītājs nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam paziņojumu par paredzamo iepirkumu un uzaicina iespējamos pretendentus iesniegt piedāvājumus.

(3) Paziņojumā norāda:

1) pasūtītāja nosaukumu un adresi, kontaktpersonu un tālruņa numuru;

2) iepirkuma identifikācijas numuru;

3) izraudzīto iepirkuma procedūru;

4) paredzamā līguma priekšmetu un apjomu, kā arī nosacījumu, ka pretendenti var iesniegt piedāvājumus par daļu no apjoma (ja tas paredzēts nolikumā);

5) paredzamā līguma izpildes vietu un termiņu;

6) konkursa nolikuma saņemšanas vietu un laiku;

7) termiņu, kādā iesniedzams pieprasījums par papildu informāciju;

8) piedāvājumu iesniegšanas vietu un termiņu un atvēršanas vietu, datumu un laiku. Piedāvājumus atver tūlīt pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām;

9) visas nepieciešamās iemaksas un garantijas;

10) citas ziņas, ko pasūtītājs uzskata par nepieciešamām.

(4) Iepirkumu uzraudzības birojs ievieto paziņojumu interneta tīklā triju darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Interneta adrese publicējama laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Pasūtītājs publicē paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī vismaz vienā citā laikrakstā ne agrāk kā pēc trim darba dienām kopš paziņojuma nosūtīšanas Iepirkumu uzraudzības birojam vai nākamajā dienā pēc tā ievietošanas interneta tīklā.

(6) Ja pasūtītājs izdarījis grozījumus konkursa nolikumā pēc paziņojuma ievietošanas interneta tīklā un publicēšanas, par to nosūta citu paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam, un tas tiek ievietots interneta tīklā un publicēts šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā iekļaujamas ziņas, kas ir mainītas salīdzinājumā ar iepriekšējo paziņojumu par šo konkursu, kā arī mainītie piedāvājuma iesniegšanas termiņi.

(7) Pasūtītājs vai iepirkuma komisija reģistrē, kam un kad ir izsniegts konkursa nolikums. Pretendents, iesniedzot piedāvājumu, var pieprasīt apliecinājumu tam, ka piedāvājums saņemts, turklāt ar norādi par piedāvājuma saņemšanas laiku.

(8) Iepirkuma komisija pēc iespējamā pretendenta pieprasījuma sniedz papildu informāciju par konkursa nolikumu, ja pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā sešas darba dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Iepirkuma komisija šo informāciju sagatavo triju darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Sagatavoto papildu informāciju nosūta tiem iespējamiem pretendentiem, kuri saņēmuši konkursa nolikumu, kā arī tiem pretendentiem, kuri jau iesnieguši piedāvājumus.

(9) Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par paredzamo iepirkumu vai nolikumā izdarītajiem grozījumiem nosūtīts Iepirkumu uzraudzības birojam, nedrīkst būt īsāks par 52 darba dienām, ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir lielāka par 120 000 latu un būvdarbiem — par 4 500 000 latu. Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 120 000 latu un būvdarbiem — par 4 500 000 latu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 40 darba dienām. Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 50 000 latu un būvdarbiem — par 500 000 latu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 darba dienām.

(10) Iepirkuma komisija atver iesniegtos piedāvājumus tūlīt pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām nolikumā norādītajā vietā un laikā. Ja piedāvājums iesniegts pēc norādītā piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, to neatvērtu atdod atpakaļ pretendentam. Piedāvājumu atvēršanā drīkst piedalīties visi pretendenti vai to pārstāvji. Piedāvājumu atvēršanas procedūru dokumentē protokolā, kurā norāda klātesošo personu vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, pretendenta nosaukumu, piedāvājuma iesniegšanas laiku, piedāvāto cenu un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu.

(11) Iepirkuma komisija atlasa pretendentus saskaņā ar šā likuma 16., 17. un 18.pantu, pārbauda šo pretendentu piedāvājumu atbilstību darba uzdevumam, tehniskajām specifikācijām un citām nolikumā noteiktajām prasībām un pēc tam novērtē prasībām atbilstošos piedāvājumus saskaņā ar šajā likumā, citos normatīvajos aktos un konkursa nolikumā norādītajiem vērtēšanas kritērijiem un noteikumiem.

(12) Iepirkuma komisija pieņem lēmumu slēgt iepirkuma līgumu ar pretendentu, kuram ir pienācīga kvalifikācija, kura piedāvājums atbilst darba uzdevumam un tehniskajām specifikācijām un kurš ir novērtēts kā visizdevīgākais atbilstoši nolikumā norādītajiem vērtēšanas kritērijiem un kārtībai. Ja atklātam konkursam nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegtie piedāvājumi neatbilst nolikuma prasībām, iepirkuma komisija pieņem lēmumu izbeigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(13) Iepirkuma komisija paziņo lēmumu saskaņā ar šā likuma 32.pantu.

(14) Iepirkuma komisija dokumentē protokolā atklāta konkursa procedūru saskaņā ar šā likuma 34.pantu.

26.pants. Slēgts konkurss

(1) Ja tiek organizēts slēgts konkurss, visas ieinteresētās personas var iesniegt pieteikumus kandidātu atlasei. Iepirkuma komisija atlasa kandidātus, kuri tiek uzaicināti iesniegt piedāvājumus izziņotajam konkursam.

(2) Pasūtītājs nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam paziņojumu par paredzamo iepirkumu un uzaicina iespējamos kandidātus iesniegt pieteikumus kandidātu atlasei.

(3) Paziņojumā norāda:

1) pasūtītāja nosaukumu un adresi;

2) iepirkuma identifikācijas numuru;

3) paredzamā līguma priekšmetu un apjomu;

4) paredzamā līguma izpildes vietu un termiņu;

5) kandidātu atlases nolikuma saņemšanas vietu un laiku;

6) pieteikumu iesniegšanas vietu, datumu un laiku.

(4) Pieteikumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums nosūtīts Iepirkumu uzraudzības birojam, nedrīkst būt īsāks par 37 darba dienām, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 120 000 latu. Ja paredzamā līgumcena ir mazāka par 120 000 latu, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 25 darba dienām. Ja paredzamā līgumcena ir mazāka par 50 000 latu, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 darba dienām.

(5) Ja paziņojums atbilst šā panta trešajai un ceturtajai daļai, Iepirkumu uzraudzības birojs triju darba dienu laikā ievieto paziņojumu interneta tīklā. Pasūtītājs publicē paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī vismaz vienā citā laikrakstā ne agrāk kā pēc trim darba dienām kopš paziņojuma nosūtīšanas Iepirkumu uzraudzības birojam vai nākamajā darba dienā pēc tā ievietošanas interneta tīklā.

(6) Ja pasūtītājs izdarījis grozījumus kandidātu atlases nolikumā pēc paziņojuma ievietošanas interneta tīklā un publicēšanas, par to nosūta citu paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam, un tas tiek ievietots interneta tīklā un publicēts šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā iekļaujamas ziņas, kas ir mainītas salīdzinājumā ar iepriekšējo paziņojumu par šo kandidātu atlasi, kā arī mainītie pieteikumu iesniegšanas termiņi. Pieteikumu iesniegšanas termiņus pēc šā paziņojuma nosūtīšanas nosaka saskaņā ar šā panta ceturto daļu.

(7) Iepirkuma komisija 10 darba dienu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām veic kandidātu atlasi saskaņā ar kandidātu atlases nolikumā noteiktajiem kritērijiem. Visas ieinteresētās personas vai to grupas var iesniegt pieteikumus kandidātu atlasei.

(8) Pasūtītājs vai iepirkuma komisija visiem izraudzītajiem kandidātiem vienlaikus nosūta uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu. Uzaicinājumam pievieno konkursa nolikumu vai norāda adresi, kur to var saņemt. Pasūtītājs vai iepirkuma komisija reģistrē, kam un kad nosūtīts uzaicinājums, kā arī nosūtīts vai izsniegts konkursa nolikums. Tiem, kuri pieteikušies uz kandidātu atlasi, bet saskaņā ar kandidātu atlases nolikumu nav izraudzīti, triju darba dienu laikā pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas iepirkuma komisija nosūta paziņojumu par lēmumu un tā pamatojumu.

(9) Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu ietveramas šādas ziņas:

1) adrese un termiņš, kurā var pieprasīt konkursa nolikumu (ja tas nav nosūtīts kopā ar uzaicinājumu) vai papildu informāciju;

2) konkursa nolikuma vai papildu informācijas piegādes noteikumi un maksa, ja tāda tiek pieprasīta par nolikuma piegādi;

3) piedāvājumu iesniegšanas un atvēršanas vieta, datums un laiks. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad uzaicinājums iesniegt piedāvājumus vai paziņojums par nolikumā izdarītajiem grozījumiem, ja tādi bijuši, nosūtīts izraudzītajiem kandidātiem, nedrīkst būt īsāks par 40 darba dienām, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 120 000 latu. Ja paredzamā līgumcena ir mazāka par 120 000 latu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 25 darba dienām. Ja paredzamā līgumcena ir mazāka par 50 000 latu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 darba dienām. Piedāvājumus atver tūlīt pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām nolikumā norādītajā vietā, datumā un laikā;

4) datums, kad interneta tīklā ievietots paziņojums par kandidātu atlasi.

(10) Iepirkuma komisija pēc kandidāta pieprasījuma sniedz papildu informāciju par konkursa nolikumu, ja pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā sešas darba dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Iepirkuma komisija šo informāciju sagatavo divu darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Sagatavoto papildu informāciju nosūta kandidātiem, kuri saņēmuši konkursa nolikumu, kā arī tiem pretendentiem, kuri jau iesnieguši piedāvājumu.

(11) Piedāvājumus atver nolikumā norādītajā vietā un laikā. Ja piedāvājums iesniegts pēc norādītā piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, to neatvērtu atdod atpakaļ pretendentam. Piedāvājumu atvēršanā drīkst piedalīties visi pretendenti vai to pārstāvji. Piedāvājumu atvēršanas procedūru dokumentē protokolā, kurā norāda klātesošo personu vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, pretendenta nosaukumu, piedāvājuma iesniegšanas laiku, piedāvāto cenu un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu.

(12) Iepirkuma komisija pārbauda piedāvājumu atbilstību darba uzdevumam, tehniskajām specifikācijām un citām nolikumā minētajām prasībām un pēc tam novērtē prasībām atbilstošos piedāvājumus saskaņā ar šajā likumā, citos normatīvajos aktos un konkursa nolikumā norādītajiem vērtēšanas kritērijiem un noteikumiem. Iepirkuma komisija pieņem lēmumu par piemērotākā piedāvājuma izvēli. Ja slēgtajam konkursam nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegtie piedāvājumi neatbilst konkursa nolikuma prasībām, iepirkuma komisija pieņem lēmumu izbeigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(13) Iepirkuma komisija paziņo lēmumu saskaņā ar šā likuma 32.pantu.

(14) Iepirkuma komisija dokumentē protokolā slēgtā konkursa procedūru saskaņā ar šā likuma 34.pantu.

27.pants. Nosacījumi sarunu procedūras izvēlei

Iepirkuma komisija var piemērot sarunu procedūru, ja:

1) iepriekš izsludinātajam atklātajam vai slēgtajam konkursam nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegtie piedāvājumi neatbilst konkursa nolikuma prasībām, vai iepriekš izsludinātajam slēgtajam konkursam nav iesniegti pieteikumi kandidātu atlasei. Uz sarunām uzaicina visus pretendentus, kas iesnieguši piedāvājumus atklātajam vai slēgtajam konkursam. Paredzamie iepirkuma līguma noteikumi nedrīkst atšķirties no jau iepriekš izsludinātajā atklātajā vai slēgtajā konkursā paredzētajiem iepirkuma līguma noteikumiem;

2) neparedzētu, ar iepirkumu nesaistītu apstākļu dēļ (ugunsgrēks, dabas katastrofa, karš, epidēmija, avārija, citi ārkārtas apstākļi, kurus pasūtītājs nevarēja paredzēt) ir radusies situācija, kad laika ierobežojuma dēļ nav iespējams rīkot atklātu vai slēgtu konkursu;

3) pasūtītājam nepieciešams daļēji nomainīt vai papildināt tā rīcībā jau esošās preces. Iepērkot preces no cita, nevis sākotnējā piegādātāja, pasūtītājs būtu spiests iepirkt preces ar atšķirīgu tehnisko raksturojumu. Līdz ar to tās būtu tehniski nesavietojamas ar pasūtītāja rīcībā jau esošajām precēm vai arī rastos tehniskas grūtības tā rīcībā esošo preču lietošanā vai uzturēšanā. Šādu iepirkuma līgumu termiņš nedrīkst pārsniegt trīs gadus;

4) pasūtītājam nepieciešams saņemt papildu pakalpojumus vai veikt papildu būvdarbus, kuri nebija paredzēti iepriekš, taču ir būtiski nepieciešami atklāta vai slēgta konkursa rezultātā noslēgtā iepirkuma līguma izpildei. Ja šādus papildu pakalpojumus vai būvdarbus nevar tehniski vai ekonomiski atdalīt no jau noslēgtajā iepirkuma līgumā noteiktajiem pakalpojumiem vai būvdarbiem vai tie ir nepieciešami, lai izpildītu jau noslēgto iepirkuma līgumu, šos pakalpojumus sniedz vai būvdarbus veic noslēgtā iepirkuma līguma izpildītājs. Papildu iepirkuma līguma kopējā vērtība nedrīkst būt lielāka par 10 procentiem no noslēgtā iepirkuma līguma vērtības;

5) pasūtītājam nepieciešams arī turpmāk saņemt pakalpojumus, kas jau tiek sniegti saskaņā ar atklāta vai slēgta konkursa rezultātā noslēgtu iepirkuma līgumu. Šādu procedūru var piemērot ne ilgāk par trim gadiem no pirmā iepirkuma līguma noslēgšanas. Iepirkuma līguma nosacījumi nedrīkst atšķirties no iepriekšējā iepirkuma līguma nosacījumiem, un iepirkuma līguma kopējā vērtība nedrīkst būt lielāka par 50 procentiem no iepriekš noslēgtā iepirkuma līguma vērtības.

28.pants. Sarunu procedūra

(1) Ja tiek izraudzīta sarunu procedūra, iepirkuma komisija nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam paziņojumu, kuram pievieno sarunu procedūras izvēles pamatojumu.

(2) Paziņojumā norāda:

1) iepirkuma identifikācijas numuru;

2) paredzamā līguma priekšmeta aprakstu un apjomu;

3) paredzamā līguma izpildes vietu un termiņu;

4) kandidātus;

5) pieteikumu iesniegšanas vietu un termiņu.

(3) Pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 37 darba dienām pēc paziņojuma nosūtīšanas Iepirkumu uzraudzības birojam, ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir lielāka par 120 000 latu un būvdarbiem — par 4 500 000 latu. Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 120 000 latu un būvdarbiem — par 4 500 000 latu, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 25 darba dienām. Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 50 000 latu un būvdarbiem — par 500 000 latu, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 darba dienām.

(4) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darba dienu laikā izvērtē sarunu procedūras izvēles pamatojumu. Ja izvēles pamatojums atbilst šā likuma 27.panta nosacījumiem, Iepirkumu uzraudzības birojs ievieto paziņojumu interneta tīklā. Ja tas neatbilst šā likuma 27.panta nosacījumiem, Iepirkumu uzraudzības birojs par to paziņo iepirkuma komisijai un tā izvēlas citu šajā likumā minēto procedūru.

(5) Ja sarunu procedūru piemēro saskaņā ar šā likuma 27.panta 1. un 2.punktu, iepirkuma komisija sāk sarunas ar pretendentiem tūlīt pēc paziņojuma ievietošanas interneta tīklā, neievērojot šā panta trešajā daļā noteiktos termiņus.

(6) Ja Iepirkumu uzraudzības birojs ir atļāvis piemērot sarunu procedūru, iepirkuma komisija nosūta kandidātiem uzaicinājumu piedalīties sarunās un paredzamā iepirkuma līguma projektu.

(7) Iepirkuma komisija rīko sarunas ar kandidātiem, kuri iesnieguši pieteikumus par piedalīšanos sarunu procedūrā, un pieņem lēmumu par piemērotākā piedāvājuma izvēli.

(8) Iepirkuma komisija paziņo lēmumu saskaņā ar šā likuma 32.pantu.

(9) Iepirkuma komisija dokumentē protokolā sarunu procedūru saskaņā ar šā likuma 34.pantu.

29.pants. Cenu aptauja

(1) Ja tiek izraudzīta cenu aptauja, iepirkuma komisija izvēlas iespējamos pretendentus, par kuru kvalifikāciju un uzticamību tai nav šaubu.

(2) Iepirkuma komisija nosūta vismaz trim iespējamajiem pretendentiem uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu pārdot vai iznomāt preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus saskaņā ar uzaicinājumā minētajām prasībām, tehniskajām specifikācijām vai darba uzdevumu. Preces, pakalpojuma vai būvdarbu cenā var ietilpt izmaksas pēc garantijas termiņa beigām, piegādes un uzstādīšanas izmaksas, personāla mācību un citas izmaksas.

(3) Iepirkuma komisija uzaicinājumā norāda piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nevar būt īsāks par piecām darba dienām pēc uzaicinājuma nosūtīšanas.

(4) Iepirkuma komisija pārbauda piedāvājumu atbilstību uzaicinājuma prasībām, tehniskajām specifikācijām vai darba uzdevumam, izvērtē atbilstošos piedāvājumus saskaņā ar šā likuma 30.panta sestās daļas prasībām un pieņem lēmumu par piedāvājuma izvēli.

(5) Iepirkuma komisija protokolē cenu aptaujas procedūru. Protokolā ietverama šāda informācija:

1) iepirkuma identifikācijas numurs un protokolēšanas datums;

2) pasūtītāja nosaukums;

3) pieprasītās preces, pakalpojuma vai būvdarbu nosaukums un apjoms, tehniskās specifikācijas vai darba uzdevums;

4) pretendentu nosaukumi, piedāvājumi un to cenas;

5) citas ziņas, ko komisija uzskata par nepieciešamām;

6) lēmums par piedāvājuma izvēli.

VI nodaļa

Piedāvājuma izvēle

30.pants. Piedāvājuma izvēles kritēriji

(1) Pasūtītājs atklāta vai slēgta konkursa nolikumā vai cenu aptaujas uzaicinājumā norāda piedāvājuma izvēles kritērijus.

(2) Konkursa gadījumā, ja pasūtītājs paredz slēgt līgumu par pakalpojumu saņemšanu vai kopēju līgumu par būvprojektēšanu un būvdarbiem, iepirkuma komisija izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst nolikumā dotajam darba uzdevumam.

(3) Konkursa gadījumā, ja pasūtītājs paredz slēgt līgumu par preču pirkšanu vai nomu, iepirkuma komisija izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu, kas atbilst nolikumā minētajām prasībām un tehniskajām specifikācijām. Viszemāko cenu nosaka saskaņā ar šā likuma 31.panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem.

(4) Konkursa gadījumā, ja pasūtītājs paredz slēgt līgumu par būvdarbiem un paredzamā līgumcena pārsniedz vienu miljonu latu, iepirkuma komisija izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu.

(5) Konkursa gadījumā, ja pasūtītājs paredz slēgt līgumu par būvdarbiem un paredzamā līgumcena ir no 50 000 līdz vienam miljonam latu, iepirkuma komisija izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu vai nosacīti zemāko cenu.

(6) Cenu aptaujas gadījumā iepirkuma komisija izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu, kas atbilst uzaicinājumā norādītajām prasībām un tehniskajām specifikācijām.

(7) Piedāvājumu ar nosacīti zemāko cenu nosaka, aprēķinot visu piedāvājumu vidējo cenu, pēc tam noraidot piedāvājumus, kuru cena ir zemāka par vidējo cenu, kas samazināta par procentuālo atšķirību no vidējās cenas, un no atlikušajiem piedāvājumiem izvēloties piedāvājumu ar viszemāko cenu. Procentuālo atšķirību no vidējās cenas nosaka konkursa nolikumā, un tā nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem no vidējās cenas.

31.pants. Piedāvājuma izvēles papildu noteikumi

(1) Ja pasūtītājs paredz slēgt līgumu par būvdarbiem un paredzamā līgumcena pārsniedz vienu miljonu latu, iepirkuma komisija pārbauda piedāvājuma cenas veidošanos. Ja viszemākā piedāvātā cena vai divas zemākās cenas ievērojami atšķiras no nākamās piedāvātās zemākās cenas, iepirkuma komisija var noskaidrot, vai viens vai attiecīgi divi piedāvājumi nav nepamatoti lēti. Par ievērojamām uzskatāmas atšķirības, ja cenas atšķiras vairāk nekā par astoņiem procentiem.

(2) Ja pasūtītājs paredz slēgt līgumu par būvdarbiem un paredzamā līgumcena ir no 50 000 līdz vienam miljonam latu, izvēloties piedāvājumu ar viszemāko cenu, iepirkuma komisija pārbauda piedāvājuma cenas veidošanos un noskaidro, vai nav saņemts piedāvājums ar nepamatoti zemu cenu.

(3) Ja pasūtītājs paredz slēgt līgumu par preču pirkšanu vai nomu, vērtējot piedāvājuma cenu, iepirkuma komisija var ņemt vērā vienu vai vairākus šādus rādītājus:

1) preces cenu, kas atbilst tehniskajās specifikācijās norādītajam prasību līmenim;

2) iespējamās izmaksas, kas radīsies, lietojot preci visā paredzētajā tās izmantošanas laikā, bet ne ilgāk kā četrus gadus pēc tam, kad uzsākta preces lietošana. Pie šādām izmaksām pieskaitāmas plānoto rezerves daļu izmaksas, pēcgarantijas apkopes un personāla mācību izmaksas, kā arī citas izmaksas, kas saistītas ar preces lietošanu;

3) preces vērtību vai tās iespējamo atsavināšanas vērtību pēc paredzētā preces izmantošanas laika izbeigšanās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc tam, kad uzsākta preces lietošana.

(4) Šā panta trešajā daļā minētos rādītājus un to izmantošanas kārtību nosaka konkursa nolikumā.

32.pants. Paziņojums par lēmuma pieņemšanu

(1) Pasūtītājs, piemērojot atklātu vai slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, triju darba dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu vai izbeigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu, nosūta paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam un visiem pretendentiem.

(2) Paziņojumā par lēmumu slēgt iepirkuma līgumu vai izbeigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu, ietveramas šādas ziņas:

1) pasūtītāja nosaukums un adrese;

2) iepirkuma identifikācijas numurs;

3) datums, kad iepirkums izziņots interneta tīklā;

4) lēmuma pieņemšanas datums;

5) iepirkuma metode;

6) līguma priekšmets un tā īss apraksts;

7) saņemto piedāvājumu skaits;

8) tā pretendenta nosaukums un adrese, ar kuru tiks slēgts līgums;

9) lēmuma pamatojums, ja pieņemts lēmums izbeigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu;

10) noraidīto pretendentu piedāvājuma noraidīšanas iemesli;

11) piedāvātā līgumcena;

12) paziņojuma nosūtīšanas datums;

13) cita informācija, ko pasūtītājs vēlas paziņot.

(3) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darba dienu laikā ievieto paziņojumu interneta tīklā.

(4) Pasūtītājs publicē paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne agrāk kā pēc sešām darba dienām kopš paziņojuma nosūtīšanas Iepirkumu uzraudzības birojam vai nākamajā darba dienā pēc tā ievietošanas interneta tīklā.

33.pants. Iepirkuma līgums

(1) Iepirkuma līgumā nosaka visas tiesiskās attiecības starp pasūtītāju un preču pārdevēju, iznomātāju, pakalpojumu sniedzēju vai būvdarbu veicēju.

(2) Pasūtītājs sagatavo iepirkuma līgumu, kurā norāda:

1) pasūtītāja nosaukumu;

2) izpildītāja (preču pārdevēja, iznomātāja, pakalpojumu sniedzēja vai būvdarbu veicēja) nosaukumu;

3) līguma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepieciešamo informāciju;

4) samaksas kārtību;

5) līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;

6) līgumslēdzēju pušu atbildību par līguma neizpildīšanu;

7) līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma;

8) citus nosacījumus.

(3) Iepirkuma līgumu būvprojektēšanai un būvdarbiem sagatavo saskaņā ar Latvijas nacionālajiem standartiem.

(4) Iepirkuma līgumu pakalpojumu saņemšanai un preces nomai slēdz uz laiku, ne ilgāku par četriem gadiem. Iepirkuma līgumu slēdz ne agrāk kā pēc 10 darba dienām kopš lēmuma pieņemšanas un ne vēlāk par piedāvājuma derīguma termiņa beigām.

VII nodaļa

Dokumentēšana un pārskati

34.pants. Iepirkuma procedūras noslēguma protokols

(1) Atklāta vai slēgta konkursa procedūras noslēguma protokolam ir divas atsevišķas daļas, un tam pievienojams konkursa nolikums un pretendentu piedāvājumi. Protokolu paraksta visi iepirkuma komisijas locekļi.

(2) Atklāta vai slēgta konkursa noslēguma protokola pirmajā daļā ietverama pamatinformācija, kas ir publiski pieejama tikai pēc tam, kad pasūtītājs noslēdzis līgumu ar pretendentu vai arī konkurss ir izbeigts, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(3) Atklāta vai slēgta konkursa noslēguma protokola pirmajā daļā ietverama šāda informācija:

1) iepirkuma identifikācijas numurs;

2) datums, kad paziņojums ievietots interneta tīklā;

3) pasūtītāja nosaukums;

4) iepirkuma komisijas sastāvs un tās izveidošanas pamatojums;

5) līguma priekšmets un tā īss apraksts;

6) kandidātu atlases kritēriji;

7) piedāvājuma izvēles kritēriji;

8) piedāvājumu iesniegšanas vieta un termiņš un piedāvājumu derīguma termiņš;

9) piedāvājumu atvēršanas vieta, datums un laiks;

10) pamatojums slēgta konkursa procedūras piemērošanai;

11) pieteikumu iesniegšanas vieta un termiņš;

12) to personu nosaukums, kuras ir pieteikušās uz kandidātu atlasi;

13) to personu nosaukums, kuras ir izraudzītas saskaņā ar kandidātu atlases nosacījumiem un uzaicinātas iesniegt piedāvājumus;

14) piedāvājumu atvēršanā klātesošo personu vārds, uzvārds un ieņemamais amats;

15) iesniegto piedāvājumu saraksts, kurā norādīts katra pretendenta nosaukums, piedāvājuma iesniegšanas datums un laiks, piedāvātā cena un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu;

16) tā pretendenta nosaukums, kuram piešķirtas tiesības veikt iepirkumu;

17) lēmuma pamatojums, ja pasūtītājs noraidījis visus piedāvājumus un pieņēmis lēmumu izbeigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu;

18) lēmuma pamatojums, ja pretendents, kuram piešķirtas tiesības veikt iepirkumu, vairs nepiedalās konkursā vai nav parakstījis iepirkuma līgumu un pasūtītājs ir pieņēmis lēmumu piešķirt tiesības veikt iepirkumu pretendentam, kura piedāvājums ir nākamais ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums vai piedāvājums ar viszemāko cenu;

19) piedāvājuma novērtēšanas formula, ja nolikumā paredzēts pieņemt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu;

20) saņemtie pieprasījumi izskaidrot konkursa nolikumu vai pretendentu atlases nolikumu, sniegtās atbildes, kā arī norādes par to, ka visi pretendenti vai kandidāti ir informēti par jautājumiem un atbildēm;

21) ja piedāvājums atzīts par neatbilstošu nolikumā minētajām prasībām vai pretendentam piedalīšanās konkursā ir atteikta, — šāda lēmuma cēloņi un pamatojums;

22) ja pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu vai izbeigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu, — lēmuma sīkāks pamatojums.

(4) Atklāta vai slēgta konkursa noslēguma protokola otrajā daļā ietvertās ziņas par iepirkumu un iepirkuma novērtējuma procesu ir pieejamas kā ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

(5) Atklāta vai slēgta konkursa noslēguma protokola otrajā daļā ietverama informācija arī par pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli vai tā spējām veikt iepirkumu un šīs informācijas novērtējums.

(6) Sarunu procedūras protokols ir publiski pieejams pēc tam, kad pasūtītājs noslēdzis iepirkuma līgumu ar kandidātu, kuram piešķirtas tiesības veikt iepirkumu, vai ir pieņēmis lēmumu izbeigt sarunu procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Sarunu procedūras protokolā ietverama šāda informācija:

1) iepirkuma identifikācijas numurs;

2) datums, kad paziņojums ievietots interneta tīklā;

3) iepirkuma komisijas sastāvs un tās izveidošanas pamatojums;

4) pasūtītāja nosaukums;

5) līguma priekšmets un tā īss apraksts;

6) pamatojums sarunu procedūras piemērošanai;

7) kandidātu nosaukumi;

8) pieteikumu iesniegšanas vieta un termiņš;

9) to kandidātu nosaukums, kuri ir iesnieguši pieteikumu par piedalīšanos sarunu procedūrā;

10) piedāvājuma izvēles kritēriji;

11) sarunu īss apraksts, norādot piedāvājumus un to cenu;

12) tā kandidāta nosaukums, kuram piešķirtas tiesības veikt iepirkumu;

13) ja kandidāts, kuram piešķirtas tiesības veikt iepirkumu, nav parakstījis iepirkuma līgumu vai pasūtītājs ir pieņēmis lēmumu izbeigt sarunu procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu, — šo norišu apraksts.

(7) Pasūtītājs pēc iepirkuma līguma noslēgšanas 10 gadus glabā sarunu procedūras protokolu, konkursa noslēguma protokolu, cenu aptaujas protokolu, konkursa nolikumu un pretendentu piedāvājumus.

35.pants. Statistiskie pārskati

Pasūtītājs iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam pārskatu par noslēgto līgumu skaitu, to summām, būvdarbu veicējiem, preču piegādātājiem, iznomātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem un izmantotajām iepirkuma procedūrām. Pārskatu iesniedz par katru kalendāra pusgadu triju mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām.

VIII nodaļa

Uzraudzība un kontrole

36.pants. Uzraudzība

Normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību iepirkumu jomā veic Iepirkumu uzraudzības birojs un citas institūcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

37.pants. Pasūtītāja atbildība

Par šā likuma izpildi atbilstoši savai kompetencei ir atbildīgs pasūtītājs, iepirkuma komisija vai pilnvarotā amatpersona, kas atbild par iepirkuma veikšanu.

IX nodaļa

Iepirkumu uzraudzības birojs

38.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja juridiskais statuss

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir Finansu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, Iepirkumu uzraudzības biroja nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojs ir juridiskā persona. Tai ir zīmogs ar papildinātā valsts mazā ģerboņa attēlu un biroja pilnu nosaukumu.

(3) Iepirkumu uzraudzības biroja darbību finansē no valsts budžeta.

39.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja tiesības un pienākumi

(1) Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādas tiesības:

1) pārraudzīt iepirkumu procedūras atbilstību likuma prasībām;

2) atbilstoši savai kompetencei sadarboties ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām;

3) publiskot savus pieņemtos lēmumus, viedokļus un ieteikumus;

4) jebkurā iepirkuma procedūras stadijā pieprasīt un netraucēti, kā arī bez maksas saņemt šā likuma izpildei nepieciešamo informāciju;

5) pieaicināt neatkarīgus lietpratējus;

6) apkopot un analizēt statistisko informāciju par iepirkumiem valstī;

7) sniegt metodisku palīdzību, konsultācijas un rīkot mācības līgumslēdzējām iestādēm, preču pārdevējiem, iznomātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un būvdarbu veicējiem;

8) veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu šajā likumā paredzētos uzdevumus.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādi pienākumi:

1) gādāt par to, lai tiktu izskatītas sūdzības par iepirkuma procedūras pārkāpumiem;

2) sagatavot pārskatus par iepirkumiem valstī;

3) veidot uzņēmumu sevišķo sarakstu.

40.pants. Sūdzību izskatīšanas komisija

(1) Lai izskatītu sūdzības, Iepirkumu uzraudzības birojs izveido sūdzību izskatīšanas komisiju (turpmāk — komisija) ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Vismaz viens komisijas loceklis ir ar augstāko juridisko izglītību, bet viens — pieaicināts iepirkumu lietpratējs vai pilnvarots nozares sabiedrisko organizāciju pārstāvis.

(2) Par komisijas locekli nevar būt personas, kuras iepriekš sniegušas konsultācijas attiecībā uz sūdzībā minēto iepirkumu vai ir ieinteresētas iegūt tiesības uz iepirkuma veikšanu.

(3) Komisijas darbu vada priekšsēdētājs, kuru Iepirkumu uzraudzības birojs ieceļ no komisijas locekļu vidus. Komisija ir lemttiesīga, ja attiecīgā jautājuma izskatīšanā piedalās vismaz puse komisijas locekļu. Komisija lēmumu pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso komisijas locekļu vairākums. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

X nodaļa

Sūdzību izskatīšanas kārtība

41.pants. Tiesības iesniegt sūdzību

(1) Pretendentam, kandidātam, preču pārdevējam, iznomātājam, pakalpojumu sniedzējam vai būvdarbu veicējam (turpmāk — sūdzības iesniedzējs) ir tiesības iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam sūdzību par pasūtītāja darbību attiecībā uz atklāta vai slēgta konkursa vai sarunu procedūras (turpmāk — iepirkuma procedūra) likumību, ja tas uzskata, ka pasūtītājs vai iepirkuma komisija nav ievērojuši iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasības un tādējādi pārkāpuši sūdzības iesniedzēja likumīgās tiesības un intereses.

(2) Sūdzību par šā panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem var iesniegt līdz iepirkuma līguma noslēgšanai. Pēc iepirkuma līguma noslēgšanas sūdzības iesniedzējs pasūtītāja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja sūdzība Iepirkumu uzraudzības birojam ir iesniegta pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, Iepirkumu uzraudzības birojs informē par to pasūtītāju un pasūtītājs nedrīkst slēgt iepirkuma līgumu bez sūdzību izskatīšanas komisijas lēmuma, kas atļauj to darīt.

(4) Iepirkumu uzraudzības birojs nepieņem sūdzību, ja:

1) iepirkuma procedūras laikā sūdzības iesniedzējs ir zinājis par iepirkuma procedūras pārkāpumu, bet nav nekavējoties par to informējis pasūtītāju;

2) par iepirkuma procedūru sakarā ar to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijusi iesniegta un izskatīta sūdzība.

(5) Ja tiek iesniegta sūdzība par pasūtītāja darbību attiecībā uz iepirkuma procedūras likumību un sūdzību par to pašu iepirkuma procedūru jau pirms tam ir iesniedzis cits sūdzības iesniedzējs, bet tā vēl nav izskatīta, šīs sūdzības var apvienot un izskatīt kopā.

(6) Sūdzība iesniedzama rakstveidā, un tajā ietveramas šādas ziņas:

1) sūdzības iesniedzēja nosaukums un adrese;

2) tā pasūtītāja nosaukums un adrese, par kuru iesniegta sūdzība;

3) fakti, par kuriem iesniegta sūdzība, norādot pārkāpumu;

4) sūdzības iesniedzēja prasība šīs sūdzības sakarā.

42.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Komisija sūdzību izskata mēneša laikā pēc tās saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā.

(2) Komisija atļauj slēgt līgumu, ja sūdzība ir:

1) nepamatota;

2) pamatota, bet komisija ir lēmusi par pasākumiem, kas jāveic pasūtītājam sūdzības cēloņu novēršanai, un tie ir novērsti;

3) pamatota, bet komisijas konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu.

(3) Komisija uzaicina uz sūdzības izskatīšanas sēdi sūdzības iesniedzēju, pasūtītāju un pretendentus vai kandidātus (turpmāk — dalībnieki), kuru intereses varētu ietekmēt komisijas pieņemtais lēmums. Komisija vismaz 10 darba dienas pirms sēdes uzaicina dalībniekus uz sūdzības izskatīšanas sēdi.

(4) Visiem dalībniekiem ir tiesības izteikt savu viedokli. Pēc dalībnieku uzklausīšanas komisija turpina darbu bez dalībnieku klātbūtnes.

(5) Komisija izvērtē sūdzību, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja un dalībnieku uzrādītajiem faktiem un pasūtītāja paskaidrojumiem. Ja dalībnieki nav ieradušies uz sūdzības izskatīšanu, komisija izskata sūdzību, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Komisija pieņem lēmumu par iesniegto sūdzību un triju darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta to visiem dalībniekiem.

(6) Komisijas lēmumu dalībnieki var pārsūdzēt tiesā.

(7) Komisija dokumentē protokolā sūdzības izskatīšanas gaitu un 10 gadus glabā protokolus un sūdzības izskatīšanas laikā iegūtās ziņas.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 23.nr.; 1998, 15.nr.; 2000, 9.nr.).

2. Ja valsts pasūtītājs ir izsludinājis izsoli vai konkursu valsts pasūtījuma piešķiršanai vai sācis viena piedāvājuma izskatīšanu pirms šā likuma spēkā stāšanās, izsludinātā izsole, konkurss vai viena piedāvājuma izskatīšana ir pabeidzama triju mēnešu laikā saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" un Ministru kabineta 1997.gada 18.marta noteikumiem nr.98 "Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanai", ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

3. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.decembrim izstrādā šā likuma16.panta pirmās daļas 7.punktā un 22.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 5.jūlijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2001.gada 20.jūlijā

Likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.