• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2001. gada 5. jūlija Detektīvdarbības likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.07.2001., Nr. 110 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26311

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā

Vēl šajā numurā

20.07.2001., Nr. 110

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 05.07.2001.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Detektīvdarbības likums

1.pants. Šā likuma mērķis ir noteikt detektīvdarbības kā īpaša komercdarbības veida tiesisko pamatu un subjektu loku, reglamentēt to tiesības un pienākumus.

2.pants. (1) Detektīvdarbība ir šajā likumā noteiktajā kārtībā licencēto individuālo komersantu, personālsabiedrību un kapitālsabiedrību (turpmāk — detektīvsabiedrība) un sertificēto fizisko personu (turpmāk — detektīvs) pakalpojumi, kuri, pamatojoties uz līgumu, fiziskajai vai juridiskajai personai tiek sniegti, lai aizsargātu tās tiesības un likumīgās intereses.

(2) Detektīvsabiedrība un detektīvs var sniegt šādus detektīvdarbības pakalpojumus:

1) vākt ziņas civillietās un krimināllietās;

2) meklēt noziedzīgu nodarījumu izdarījušās vai bezvēsts pazudušās personas;

3) noskaidrot ar noziedzīgu darbību saistītus faktus, lietas vai personas;

4) sniegt konsultācijas fiziskajām un juridiskajām personām drošības jautājumos;

5) noskaidrot negodīgas konkurences, nelikumīgas komercdarbības vai citas nelikumīgas saimnieciskās darbības faktus;

6) vākt personu raksturojošas ziņas pirms darba līguma vai cita civiltiesiskā līguma noslēgšanas un ziņas par personas maksātspēju;

7) pārbaudīt ar apdrošināšanas līguma saistību izpildīšanu un materiālo zaudējumu atlīdzināšanu saistītas ziņas;

8) meklēt fizisko un juridisko personu nozaudēto vai prettiesiski atsavināto mantu.

(3) Detektīvsabiedrība un detektīvs var sniegt arī citus pakalpojumus, ja tie nav pretrunā ar likumu un kalpo šā panta pirmajā daļā noteikto mērķu sasniegšanai.

3.pants. (1) Detektīvdarbību var uzsākt:

1) detektīvsabiedrība — pēc speciālas atļaujas (licences) detektīvdarbības veikšanai (turpmāk— licence) saņemšanas;

2) detektīvs — pēc sertifikāta detektīvdarbības veikšanai (turpmāk — sertifikāts) saņemšanas.

(2) Licenci un sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

(3) Ministru kabinets nosaka licences un sertifikāta izsniegšanas, darbības laika pagarināšanas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību.

4.pants. Licenci ir tiesīga saņemt detektīvsabiedrība, kurā:

1) tās vadītājs ir Latvijas pilsonis, kura valsts valodas prasme atbilst Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām un kurš likumā noteiktajā kārtībā nav atzīts par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), neslimo ar psihisku slimību, narkomāniju, toksikomāniju vai alkoholismu;

2) detektīvdarbības pakalpojumu sniegšanai ir pieņemts darbā vismaz viens sertificēts detektīvs.

5.pants. (1) Licenci aizliegts izsniegt detektīvsabiedrībām, kurās amatus pārvaldes institūcijās ieņem personas, par kurām Valsts policijas vai valsts drošības iestāžu rīcībā ir likumā noteiktajā kārtībā iegūtas un pārbaudītas ziņas, kas liecina par šo personu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem formējumiem, politiskajām partijām vai sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām vai kustībām, kuras uzsākušas publisko darbību pirms to reģistrācijas vai turpina darbību pēc tam, kad tā ir apturēta vai izbeigta ar tiesas nolēmumu, kā arī par piederību pie organizētās noziedzības grupām.

(2) Licenci atkārtoti izsniegt aizliegts, ja tā anulēta šā likuma 7.panta 1.punktā minēto iemeslu dēļ.

6.pants. Sertifikātu ir tiesīga saņemt rīcībspējīga persona:

1) kurai ir augstākā juridiskā izglītība vai kurai praktiskā juridiskā darba pieredze Latvijas Republikas tiesībaizsardzības iestādēs (tiesas, pirmstiesas izmeklēšanas, prokuratūras, Valsts policijas, valsts drošības iestādes) ir ne mazāka par pieciem gadiem;

2) kura likumā noteiktajā kārtībā nav atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kura neslimo ar psihisku slimību, narkomāniju, toksikomāniju vai alkoholismu;

4) kura nav atbrīvota (atlaista) no darba vai dienesta tiesībaizsardzības iestādēs sakarā ar disciplināro pārkāpumu vai neatbilstību ieņemamajam amatam (dienestam), izņemot gadījumu, kad attiecīgā persona ieņemamajam amatam (dienestam) neatbilst veselības stāvokļa dēļ;

5) par kuru Valsts policijas vai valsts drošības iestāžu rīcībā nav likumā noteiktajā kārtībā iegūtu un pārbaudītu ziņu, kas liecina par šīs personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota formējuma, politiskās partijas vai sabiedriskās organizācijas, sabiedrisko organizāciju apvienības vai kustības, kura uzsākusi publisko darbību pirms tās reģistrācijas vai turpina darbību pēc tam, kad tā ir apturēta vai izbeigta ar tiesas nolēmumu, kā arī par piederību pie organizētās noziedzības grupas.

7.pants. Licenci detektīvsabiedrībai anulē, ja:

1) tās darbība ir vērsta pret valsts, sabiedrības vai personas likumīgajām interesēm;

2) tā tīši nepilda likumu vai citu normatīvo aktu prasības;

3) tā apzināti sniegusi nepatiesas ziņas, lai saņemtu licenci;

4) tā sistemātiski nepilda nodokļu saistības;

5) tā sešu mēnešu laikā no licences saņemšanas nav uzsākusi detektīvdarbību;

6) to nosaka citi likumi vai tiesas nolēmumi.

8.pants. (1) Sertifikātu detektīvam anulē, ja:

1) viņa darbība ir vērsta pret valsts, sabiedrības vai personas likumīgajām interesēm;

2) viņš tīši nepilda likumu vai citu normatīvo aktu prasības;

3) viņš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu;

4) viņš sistemātiski nepilda nodokļu saistības;

5) viņš ir saslimis ar psihisku slimību, narkomāniju, toksikomāniju vai alkoholismu;

6) viņš sešu mēnešu laikā no sertifikāta saņemšanas nav uzsācis detektīvdarbību;

7) viņš likumā noteiktajā kārtībā atzīts par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

8) to nosaka citi likumi vai tiesas nolēmumi.

(2) Detektīvam sertifikātu var anulēt, ja viņš ir veicis šā likuma 12.pantā minētās darbības.

(3) Ja detektīvam uzrādīta apsūdzība tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, sertifikāta darbība tiek apturēta. Sertifikāta darbību var atjaunot ar brīdi, kad krimināllietā spēkā ir stājies prokurora lēmums vai tiesas nolēmums, kas reabilitē detektīvu.

9.pants. (1) Ar katru klientu noslēdzams rakstveida līgums par detektīvdarbības pakalpojuma sniegšanu. Ja līgumu slēdz detektīvsabiedrība, papildus Civillikuma prasībām norādāms tā detektīva vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un izsniegšanas datums, kurš sniegs detektīvdarbības pakalpojumu.

(2) Ja līgumu slēdz par ziņu vākšanu krimināllietā, detektīvdarbības pakalpojuma sniedzējs 24 stundu laikā par to rakstveidā ziņo procesa virzītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgā krimināllieta, un saskaņo ar viņu savas darbības šajā lietā.

10.pants. (1) Veicot detektīvdarbību, detektīvs ir tiesīgs:

1) veikt maskētu (slēptu) personas aptauju par interesējošajiem faktiem un lietas vai notikuma apstākļiem;

2) ar personas piekrišanu veikt detalizētu personas aptauju un pieņemt no tās rakstveida paskaidrojumu par interesējošajiem faktiem un lietas vai notikuma apstākļiem;

3) ar īpašnieka vai likumīgā valdītāja atļauju veikt publiski nepieejamu vietu, ēku, būvju, telpu, iekārtu, aprīkojuma, priekšmetu un dokumentu apskati;

4) veikt publiski pieejamu vietu, ēku, būvju, telpu un telpās esošo priekšmetu atklātu vai maskētu (slēptu) apskati;

5) veikt personu, lietu un to kustības atklātu vai maskētu (slēptu) novērošanu un izsekošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto detektīvdarbības pasākumu veikšanai ir atļauts izmantot videoierakstus, audioierakstus un fotouzņēmumus, kā arī citus tehniskos līdzekļus, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī apkārtējo vidi un konkrētajos apstākļos nav aizliegts ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(3) Detektīva pienākums ir nodot tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā visu detektīvdarbības procesā iegūto informāciju par gatavojamiem vai izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī ar tiem saistītajām personām.

11.pants. Veicot detektīvdarbību, ir aizliegts radīt personām fizisku, morālu vai materiālu kaitējumu, apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, kā arī apkārtējo vidi, lietot vai draudēt lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus, pamudināt personas uz noziedzīgu rīcību.

12.pants. Detektīvsabiedrībai un detektīvam ir aizliegts:

1) apzināti maldināt klientus un izmantot iegūto informāciju pretēji valsts vai ar likumu aizsargātām klienta vai citu personu interesēm;

2) nodot sertifikātu citām personām;

3) veikt operatīvās darbības pasākumus;

4) bez klienta piekrišanas izpaust informāciju, kas iegūta, pildot savus pienākumus, izņemot šā likuma 10.panta trešajā daļā un citos likumos noteiktos gadījumus.

13.pants. Par licences un sertifikāta izsniegšanu un darbības laika pagarināšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

14.pants. Detektīvdarbības kontroli veic Valsts policija, kurai ir tiesības pieprasīt kontroles funkciju veikšanai nepieciešamos dokumentus un mutvārdu vai rakstveida informāciju.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.novembrim izstrādā un pieņem šajā likumā minētos normatīvos aktus.

2. Valsts policija triju mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izskata esošo detektīvsabiedrību un detektīvu atbilstību Detektīvdarbības likumam un anulē licences, ja tās neatbilst šā likuma prasībām.

3. Šā likuma 6.panta 1.punktā minētais nosacījums par praktiskā juridiskā darba pieredzi Latvijas Republikas tiesībaizsardzības iestādēs nevar būt par pamatu licences anulēšanai un sertifikāta neizsniegšanai detektīvam, kurš detektīvdarbību uzsācis līdz šā likuma pieņemšanas dienai, ja viņš atbilst pārējām likuma prasībām.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.novembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 5.jūlijā.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2001.gada 20.jūlijā

 

Likums stājas spēkā ar 2001.gada 1.novembri.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!