Paēdušu lēti pieēdināt, veselu — lēti izārstēt

Par sociālās politikas pētījumu rezultātiem

Vakar, 31. janvārī, Labklājības ministrijā tika prezentēti Labklājības ministrijas sociālās politikas pētījumu rezultāti 2000. gadā. Pavisam veikti septiņi pētījumi par dažādiem sociālās politikas un sociālās drošības aspektiem.

Pētījumu "Nabadzības feminizācija: riska faktoru maiņa Latvijā no 1991. līdz 1999. gadam" veica Baltijas Datu nams. Pētījuma autori, runājot par nabadzību sieviešu vidū, kā iespējamos nabadzības veicinātājus izdalīja šādas pazīmes: ienākumi, ģimenes statuss, bērnu skaits ģimenē, izglītība, nodarbinātības statuss, vecums, dzīvesvietas tips.

Pētījuma autori atzīst, ka neprecēti cilvēki — kā sievietes, tā vīrieši — ir viena no materiāli vislabāk nodrošinātajām grupām ar visai minimālām atšķirībām ienākumos pēc dzimuma. Par vienu no sociāli nabadzīgākajām grupām ir uzskatāmas precētas sievietes, kas dzīvo šķirti no vīra. Vislielākā ietekme uz sieviešu ienākumu līmeni ir bērnu skaitam ģimenē. Kritiskais bērnu skaits, pie kura ienākumi uz vienu ģimenes locekli visstraujāk samazinās, ir trīs. Vislīdzīgākie ienākumi pēc dzimuma ir daudzbērnu ģimenēs, kurās ir četri un vairāk bērni. Šajā grupā, kā raksta pētījuma autori, gan vīriešu, gan sieviešu ienākumi uz vienu ģimenes locekli dominē zemu ienākumu grupās — līdz 20 latiem un no 20 līdz 44 latiem. Tas liecina par daudzbērnu ģimeņu slīgšanu nabadzībā. Runājot par nodarbinātību, vislielākās dzimumu atšķirības ienākumos ir pašnodarbināto vidū — lielākajai daļai sieviešu ienākumu uz vienu ģimenes locekli ir līdz 40 latiem, kamēr vīriešiem pat virs 100 latiem. Vislīdzīgākie ienākumi pēc dzimuma ir vidējā līmeņa vadītājiem un speciālistiem, kuri ir viena no vispārticīgākajām grupām.

Visu apkopojot, pētījuma autori secina: "Ir jāpārvērtē atsevišķu sociālo grupu, piemēram, jauno māmiņu statuss sociālās politikas veidošanā. Šī grupa ir īpaši nabadzīga, jo tai paredzētie sociālie pabalsti ir mazāki par minimālo darba algu. Tāpēc to ģimeņu materiāla atbalstīšana, kurās ir bērni, ir uzskatāma par sociālās politikas prioritāti."

Pašreizējā Latvijas situācijā ļoti būtisks ir "Pētījums par darba devēju un darbinieku informētību par darba tiesiskajām attiecībām". Tas ir sadalīts divās daļās: darba devēju un darba ņēmēju aptaujā. Aptaujājot darba devējus, redzams: lielākā daļa — 74,8% — uzskata, ka darba līgums ir nepieciešama darba attiecību forma. Tomēr 18% darba devēju uzskata, ka tas ir vēlams, bet nav nepieciešams. 44,3% aptaujāto darba devēju zina, kas ir darba koplīgums, 28,5% par to ir daļēji informēti, bet 27,2% nezina, kas tāds ir. Jo lielāks uzņēmums un tajā strādājošo skaits, jo precīzāk darba devējs pārzina darba koplīguma būtību. Taču tikai 17,1% darba devēju ir noslēguši koplīgumu ar uzņēmuma darbiniekiem. Pētījuma autori atzīst, ka koplīgums ir izdevīgāks darba ņēmējiem. Visbiežāk darba koplīgumi ir noslēgti izglītības iestādēs, finansu un banku pakalpojumu nozarē, kā arī transporta nozarē. Pētījuma autori noskaidrojuši, ka darba devēji vislabāk ir informēti par tādiem darba tiesisko attiecību jautājumiem kā ikgadējie atvaļinājumi, to piešķiršanas kārtība, ilgums, darba līguma termiņš, darba laiks, darba līguma saturs. Nedaudz zemāks ir informētības līmenis darba aizsardzības lietās. Viszemākais darba devēju informētības līmenis ir tādos jautājumos kā jauniešu darbs, atvieglojumi darbiniekiem, kas savieno darbu ar mācībām, sieviešu darbs, samaksa par naktsdarbu, tā ierobežojumi atsevišķām darbinieku kategorijām. Kas attiecas uz darba ņēmējiem, 77,8% uzskata, ka darba līgums ir nepieciešama darba attiecību forma. Analīzē ir noskaidrota saistība starp piederību arodbiedrībai un darba līgumu noslēgšanas biežumu. Darba līguma nav tikai 5,9% darbinieku, kas ir arodbiedrības biedri. Vislielākais rakstiski noslēgto darba līgumu skaits ir valsts un pašvaldību uzņēmumos, rūpniecībā, finansu un banku nozarē, izglītībā. Jo zemāks atalgojums, jo biežāk netiek slēgts rakstisks darba līgums. Tikai nepilna piektdaļa darbinieku zina, kas ir koplīgums. Visbiežāk par to nav informēti nepilngadīgie jaunieši. Visaugstākais darba ņēmēju informētības līmenis par savām tiesībām ir finansu un banku pakalpojumu nozarē strādājošajiem, kā arī sociālās sfēras darbiniekiem. Vissliktāk informēti ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, mežrūpniecībā un kokapstrādē strādājošie. Pētījuma autori secina, ka ir tieša saistība starp darbinieku zemo izglītības līmeni un slikto informētību, kā arī nepilngadīgo darbinieku zemo informētības līmeni.

Spriežot pēc statistikas datiem, Latvijā ārlaulībā ik gadu piedzimst 6 — 6,5 tūkstoši bērnu. Šis skaits pakāpeniski palielinās. Taču pētījuma "Nereģistrēto laulību ģimeņu, kurās ir bērni, skaita pieauguma cēloņi un sekas" autori uzsver, ka bērnu apgādes un audzināšanas jautājumos nav lielu atšķirību starp laulību un kopdzīves ģimenēm. Par laulību nenoslēgšanas galvenajiem cēloņiem pētnieki atzīst laulību atlikšanu uz vēlāku laiku, kad būs labāki materiālie apstākļi. Tas raksturīgs galvenokārt gados jauniem cilvēkiem. Pie šiem cēloņiem pieder arī attiecību nestabilitāte, sabiedrības (arī radu) negatīvā attieksme pret konkrētajām laulībām, tas, ja kādam no partneriem nav šķirta iepriekšējā laulība, negatīva iepriekšējās laulības pieredze. Pētījuma autori atzīst, ka "Civillikums it kā veido divas paralēlas pasaules — laulību un ārlaulību, kurās noris cilvēku ģimenes dzīve. Tas ir izdevīgāk vīriešiem nekā sievietēm, jo, kā liecina pētījums, daudziem vīriešiem ir it kā divas ģimenes — laulības ģimene, kas faktiski vairs nepastāv, bet juridiski nav šķirta, un kopdzīves ģimene". Pētījuma autori nobeigumā uzsver, ka situācijā, kad nereģistrētā kopdzīve kļūst par sociālu institūtu, ir nepieciešams veikt izmaiņas sociālajā politikā attiecībā uz šo ģimenes veidu. Tiesa, pētījumā nav norādīts, kādām jābūt šīm izmaiņām.

Pētījuma "Starpprofesionāļu komandas un starpinstitucionālās sadarbības modelis fiziskas vardarbības pret bērnu gadījumos" autori ar nožēlu atzīst, ka vardarbība pret bērniem Latvijā pieaug. Visbiežāk aptaujāto speciālistu skatījumā vardarbību izraisa atkarības problēmas (alkoholisms, toksikomānija, narkomānija) un ģimenes krīze. Vardarbība vairāk izplatīta to ģimeņu vidū, kuras ir sliktāk materiāli nodrošinātas. Pētījuma autori secina, ka vardarbības novēršanai ir nepieciešama dažādu ministriju un institūciju (tiesībsargājošo, izglītības, medicīnas utt.) ciešāka sadarbība.

"Likumdošana paredz dažādu sociālo pakalpojumu ieviešanu ģimenēs ar bērniem, bet praksē tas netiek realizēts. Nav attīstīti ģimenes funkcionēšanas stiprināšanai paredzētie sociālie pakalpojumi un nodrošināta to pieejamība, tā daļēji novēršot vardarbību pret bērniem." Pētījuma autori vardarbības novēršanā ģimenē īpaši akcentē sociālā darbinieka lomu, kā arī dažādu profesionāļu komandas izveidi katrā pašvaldībā.

Sabiedrībai aktuāls ir arī "Pētījums par medicīnas māsu profesionālo darbību — medicīnas māsu aprūpes nodrošināšanas aktuālo problēmu apzināšana un izpēte". Pētījuma autori secina, ka māsu profesijai Latvijā raksturīgās iezīmes ir zems atalgojums, nenozīmīgas profesionālās izaugsmes iespējas, liela darba slodze, fiziski smags darbs un augsts atbildības līmenis. Aptaujas datu analīze dod pamatu secinājumam, ka turpmākajos gados valstī pieaugs medicīnas māsu deficīts. Pētījuma autori uzsver, ka augstu vērtējama Latvijas Māsu asociācijas un Latvijas Medicīnas darbinieku arodbiedrības sadarbība un rūpes par māsu problēmu risināšanu un izglītošanu.

Tika arī prezentēts pētījums ""Finbalt" veselību ietekmējošo paradumu monitorings — 2000. gada aptauja Latvijā". Monitorings aptver: veselību ietekmējošos paradumus (smēķēšanu, alkohola lietošanu, mutes higiēnu, satiksmes drošību), uzvedības izmaiņas, iesaistīšanos veselību veicinošos pasākumos, ar veselību un veselības politiku saistītos jautājumus. Aptauja rāda, ka alkohols ir viens no izplatītākajiem riska faktoriem, kas veicina daudzu slimību rašanos. Pēdējā gada laikā alkoholiskos dzērienus lietojuši 89,6% vīriešu un 84,8% sieviešu. Aptaujas autori secina, ka nelatviski runājošā sabiedrības daļa ir sliktāk informēta par veselības politikas jautājumiem. Aptaujas galasecinājums ir šāds: "Nedaudz palielinājusies cilvēku informētība un ieinteresētība par savu veselību, bet būtiskas izmaiņas veselību ietekmējošajos paradumos pagaidām nav notikušas."

Pēdējais tika prezentēts pētījums "Vides veselības indikatori". Pētījuma autori galaslēdzienā raksta: "Veicot pētījumu, nācās secināt, ka šobrīd Latvijā sistematizētā veidā nav pieejama informācija par vairākiem būtiskiem vides veselības indikatoriem: trokšņa līmeni, tā avotiem un veselības traucējumiem, kas radušies trokšņa dēļ; par saslimstību ar neinfekciju slimībām; trūkst objektīvas informācijas par darba vidi un tās ietekmi uz strādājošo veselību; nav pietiekamas informācijas par pārtikas kvalitāti."

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore