Ministru kabineta rīkojums Nr.651

Rīgā 2013.gada 18.decembrī (prot. Nr.66 101.§)

1. Atbalstīt Akvakultūras daudzgadu stratēģiskās pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanā un kontrolē.

3. Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

3.1. līdz 2017.gada 1.jūlijam – informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu 2014.–2017.gadā;

3.2. līdz 2021.gada 1.jūlijam – informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gala ietekmes novērtējumu.

4. Pamatnostādņu īstenošanu 2014. un 2015.gadā nodrošināt no Zemkopības ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

5. Lai nodrošinātu pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanu 2016.gadā un turpmākajos gados, jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam, kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Zemkopības ministra vietā –
labklājības ministre Ilze Viņķele

(Ministru kabineta
2013.gada 18.decembra
rīkojums Nr.651)

Risināmā jautājuma būtība

Uzdevums izstrādāt akvakultūras stratēģijas pamatnostādnes Eiropas Savienības dalībvalstīm ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas priekšlikumā par kopējo zivsaimniecības politiku. Eiropas Komisija ir apņēmusies līdz 2013.gadam izstrādāt nesaistošas stratēģiskās pamatnostādnes par kopējām prioritātēm un mērķiem ilgtspējīgas akvakultūras darbību attīstībai.

Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, "ekonomiskais izrāviens"¹ zivsaimniecības nozarē tiek saistīts ar akvakultūras sektoru, kura attīstībai ir nepieciešams turpināt īstenot mērķtiecīgu Eiropas Savienības un valsts politiku, kas jau ir aizsākta ar Zemkopības ministrijas izstrādāto vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu "Zivsaimniecības nozares stratēģiskais plāns 2007.–2013.gadam", lai nodrošinātu tajā iesākto pasākumu atbilstošu pēctecību.

Attīstības dokumenta projekts – Akvakultūras daudzgadu stratēģiskās pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) nosaka politiku akvakultūras sektora izaugsmei. Sagatavotajā dokumentā ir ievērota pēctecība ar iepriekšējo akvakultūras attīstības politiku, bet akcentētas arī jaunas problēmas. Dokuments balstīts uz tādiem politikas pamatprincipiem kā ilgtspējīgas attīstības princips, līdzdalības princips, finansiālo iespēju princips, samērīguma un koordinētības princips, novērtēšanas princips un piesardzības princips.

Pamatnostādņu mērķis ir konkurētspējīga, produktīva un darbībā ilgtspējīga akvakultūra Latvijā.

Pamatnostādnēs identificētas šādas galvenās risināmās problēmas:

● akvakultūras sektora zemā ražošanas produktivitāte un efektivitāte;

● sadrumstalota, savstarpēji konkurējoša ražošanas struktūra ar neskaidrām tirgus, it īpaši eksporta tirgus, iespējām;

● sadarbības trūkums akvakultūras sektorā produkcijas ražošanas un realizācijas jomā;

● vāji attīstīta zinātnes, izglītības un ražošanas saikne augstākas pievienotās vērtības un inovatīvu produktu ražošanā;

● produkcija ar mazu pievienoto vērtību, vāji attīstīta akvakultūras produkcijas apstrāde;

● nepietiekama statistiskā informācija un dati par akvakultūras sektoru.

Piedāvātais risinājums

Lai sekmētu iepriekš minēto problēmu risināšanu, turpmākā rīcība plānota divos virzienos. Katram virzienam ir izvirzīti uzdevumi.

1.rīcības virziens. Tirgū pieprasītu akvakultūras produktu efektīva un inovatīva ražošana. Virziena uzdevums: sniegt atbalstu akvakultūras ražošanas attīstībai (arī vidi saudzējošo audzēšanas tehnoloģiju izmantošanai) un produkcijas tirgus veicināšanai.

2.rīcības virziens. Akvakultūras pētniecības attīstība un zināšanu pārnese ražošanā. Virziena uzdevumi:

● sniegt atbalstu inovāciju izstrādei un ieviešanai akvakultūrā;

● nodrošināt akvakultūras sektoram nepieciešamo pētījumu veikšanas un konsultāciju iespējas;

● pilnveidot apmācības iespējas un zināšanu pārnesi akvakultūrā;

● pārskatīt un pilnveidot Centrālās statistikas pārvaldes rādītājus un nodrošināt Eiropas Savienības Zivsaimniecības datu vākšanas programmas izpildi akvakultūras jomā.

Esošais un papildus nepieciešamais finansējums, paredzētais finansēšanas avots

Pamatnostādnes ietver konkrētu rīcības plānu 2014.–2020.gadam. Pamatnostādnes tiks īstenotas par tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un no piesaistītā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējuma. No 2016.gada pamatnostādņu īstenošanai līdztekus iepriekš minētajiem finanšu avotiem būs nepieciešams arī valsts budžeta papildu finansējums.

Pamatnostādņu 1.rīcības virzienu plānots īstenot, izmantojot pieejamo Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu, bet, tā kā šobrīd nav zināms līdzekļu apmērs (aploksne), kas no minētā fonda varētu tikt piešķirts Latvijai, nav arī izstrādāts finansējuma sadalījums pa atbalsta pasākumiem, tāpēc nav iespējams prognozēt precīzu ietekmi uz valsts budžetu.

Pamatnostādņu 2.rīcības virziena īstenošanai un attiecīgajos plānošanas periodos paredzēto optimālo rādītāju sasniegšanai 2016.gadā būtu nepieciešams finansējums 258 578,44 euro gadā – tas ir daļa no budžeta programmas 25.01.00 "Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte" līdzekļiem (izdevumus veido atlīdzība 146 555,23 euro, komandējumu izmaksas 8 679,52 euro, materiāltehniskais nodrošinājums 82 984,73 euro) un daļa no budžeta programmas 70.06.00 "Izdevumi citu ES politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļiem (izdevumus veido atlīdzība 16 801,78 euro, komandējumu izmaksas 2 845,74 euro, materiāltehniskais nodrošinājums 711,44 euro) (2.pielikums). Turpmākajos gados plānots, ka 2.rīcības virziena optimālu rezultatīvo rādītāju izpildei tiks nodrošināts ikgadējais kopējais valsts budžeta finansējums: 2017.gadā – 350 737,90 euro, 2018.gadā – 364 966,62 euro, 2019.gadā – 379 195,34 euro un 2020.gadā – 394 846,93 euro.

Sabiedrības pārstāvju iesaistīšana pamatnostādņu projekta izstrādē

2013.gada 1.februarī Zivsaimniecības konsultatīvās padomes izveidotajā darba grupā notika diskusija ar akvakultūras nozares uzņēmējiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, pētniekiem un citām ieinteresētajām pusēm par esošo situāciju akvakultūras sektorā un šā sektora "ekonomiskā izrāviena" iespējām. Sanāksmē tika analizētas akvakultūras sektora stiprās un vājās puses, iespējas un apdraudējumi, identificētas nozīmīgākās akvakultūras attīstību kavējošās problēmas un panākta vienošanās par atslēgas vārdiem pamatnostādņu mērķa formulējumam.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 2013.gada 23.martā Zemkopības ministrijas mājaslapā tika publicēts pamatnostādņu projekts. 2013.gada 25.martā tas tika publicēts arī Valsts kancelejas mājaslapā, nosakot, ka publiskā apspriešana ilgst līdz 23.aprīlim. Šajā laikposmā tika saņemti septiņi atzinumi un, apkopojot atzinumos sniegto viedokli, identificēti 69 priekšlikumi pamatnostādņu projektam.

Pamatnostādņu projekts tika prezentēts un apspriests Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sēdēs 2013.gada 28.martā un 12.jūnijā. 2013.gada 28.maijā notika publiskās apspriešanas rezultātu izvērtēšanas sanāksme. Būtiskākie sabiedrības priekšlikumi un rezultāti – darbības virzienā iekļauts vidi saudzējošais faktors un tirgus veicināšana. No stipro un vājo pušu, iespēju un apdraudējuma izvērtējuma izņemts punkts par akvakultūras pārprodukciju pasaulē. Pamatnostādnes papildinātas ar atsauci uz Eiropas Komisijas stratēģiskajiem dokumentiem (piemēram, "Zilo" izaugsmi). Viedokļi, kas netika ņemti vērā, ietvēra plānošanas dokumentam pārāk konkrētu priekšlikumu, kas nav risināms saistībā ar šo dokumentu, vai arī priekšlikumu, kura argumentācija bija pārāk vispārīga un neskaidra. Netika ņemti vērā arī priekšlikumi par detaļām attiecībā uz zivju krājumu atražošanu.

¹ NAP 2020 vadmotīvs

Zemkopības ministra vietā –
labklājības ministre Ilze Viņķele