Arodbiedrības un partijas zem viena jumta

Par vienotu un atklātu juridisko personu reģistru

Kopš šā gada 16. janvāra Uzņēmumu reģistrs no Tieslietu ministrijas savā pārziņā pārņēmis politisko organizāciju (partiju) un arodbiedrību reģistrācijas lietas, līdz ar to turpinot jau iepriekš sākto virzienu — koncentrēt visu juridisko personu reģistrēšanu vienuviet. Kopumā Uzņēmumu reģistra lietvedībā tādējādi nonākušas 69 politisko organizāciju (partiju) un 119 arodbiedrību reģistrācijas lietas.

Tomēr, kā, pārskatot pārņemtās lietas, secinājuši Uzņēmumu reģistra darbinieki, jaunajā darbības jomā vēl ir daudz nesakārtotu un neskaidru jautājumu. Tā vakar, 31. janvārī, preses konferencē atzina Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis un Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko organizāciju, masu informācijas līdzekļu un ārvalstu firmu pārstāvniecību reģistrācijas nodaļas vadītāja Signe Jantone.

Politisko organizāciju (partiju) un arodbiedrību reģistrāciju Uzņēmumu reģistrs uzsācis, balstoties uz tieslietu ministres pagājušā gada 20. decembrī izdoto rīkojumu "Par dažu likumos noteikto Tieslietu ministrijas valsts pārvaldes administrēšanas funkciju deleģēšanu Reliģisko lietu pārvaldei un Uzņēmumu reģistram", ar ko starp Reliģisko lietu pārvaldi un Uzņēmumu reģistru tiek sadalītas likvidējamā Tieslietu ministrijas Reliģisko un sabiedrisko lietu departamenta funkcijas.

Uzskatāmi demonstrējot klātesošajiem žurnālistiem vienu uzņēmuma un vienu partijas reģistrācijas lietu un salīdzinot to apjomus, M. Gulbis secināja, ka uzņēmumu reģistrācija ir daudz sīkāk un stingrāk reglamentēta likumdošanā, līdz ar to šādā uzņēmumu reģistrācijas lietā var atrast daudz vairāk informācijas. Tā, piemēram, atšķirībā no uzņēmumiem, kuriem ir ar likumu noteikts obligāts pienākums Uzņēmumu reģistrā esošajās lietās izdarīt grozījumus līdz ar izmaiņām uzņēmuma statūtos un izpildinstitūcijās, juridiskās adreses un pilnvaroto personu nomaiņu un citos gadījumos, politiskajām partijām šāda likumā noteikta pienākuma līdz šim nav bijis. Tādēļ bieži vien informācija, kuru satur politisko organizāciju lietas, ir novecojusi vai nepilnīga.

Piemēram, Uzņēmumu reģistra darbinieki konstatējuši, ka septiņu partiju lietās trūkst dokumentu par to darbības izbeigšanu reorganizējoties, lietās ir daudz lieku, uz organizācijas reģistrāciju neattiecināmu dokumentu un savukārt tām pievienotajos dokumentos ir daudz trūkumu.

Turklāt Uzņēmumu reģistrs konstatējis arī zināmu pretrunu starp likumu "Par LR Uzņēmumu reģistru" un likumu "Par personas datu aizsardzību", jo pirmais nosaka, ka visa Uzņēmumu reģistram iesniedzamā informācija ir publiski pieejama, savukārt otrais liedz publiskot partiju dibinātāju un biedru vārdus, atklātībā ļaujot nonākt tikai to vadošo institūciju sastāvam.

Kaut gan, kā atzina M. Gulbis, partiju biedru sastāva publiskošana, pēc viņa domām, veicinātu pilsoņu uzticību šīm partijām un divas no valdības koalīcijā esošajām partijām pat ir piedāvājušas savu biedru sarakstu ievietot arī Uzņēmumu reģistra mājaslapā un darīt citādi pieejamu, lai to varētu izdarīt, būtu nepieciešamas izmaiņas minētajā likumā "Par personas datu aizsardzību".

Pēc iespējas ātrāk sistēmas sakārtošanas labad būtu nepieciešams arī likums, kas noteiktu politisko organizāciju (partiju) reģistrēšanas kārtību, un ziņas, kas šīm organizācijām jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā. Šī likuma projekta izstrāde uzticēta Ministru kabinetam.

Preses konferences noslēgumā par iespējām jau tagad internetā iepazīties ar informāciju par politiskajām organizācijām stāstīja Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA "Lursoft" prezidents Ainars Brūvelis. Gan Uzņēmumu reģistra mājaslapā, gan SIA "Lursoft" datu bāzē bez maksas iespējams atrast partijas reģistrēto adresi, partijas priekšsēdētāja vārdu un izpildinstitūciju sastāvu. Gadījumā, ja tiktu izdarīti grozījumi likumā "Par personas datu aizsardzību" un personas partijas piederība vairs netiktu uzskatīta par konfidenciālu informāciju, šeit būtu pieejams arī partijas biedru saraksts.

Dina Gailīte,  "LV" nozaru virsredaktore