Precizēts 29.08.2001., Latvijas Vēstnesis Nr.123 (2510)

Ministru kabineta noteikumi Nr. 323

Rīgā 2001.gada 17.jūlijā (prot. Nr. 34, 54.§)

Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7.panta 8.punktu
un likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas 7.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības atkritumu (arī bīstamo atkritumu) sadedzināšanai, kā arī atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai.

2. Noteikumi attiecas uz:

2.1. stacionārām vai mobilām tehniskām iekārtām vai aprīkojumiem, kas paredzēti atkritumu termiskai pārstrādei (arī sadedzināšanai), tos oksidējot, kā arī citiem atkritumu termiskās pārstrādes veidiem (tai skaitā pirolīzei, gazifikācijai, plazmas procesiem), ja pēc pārstrādes radušās vielas pēc tam tiek sadedzinātas (turpmāk - atkritumu sadedzināšanas iekārta);

2.2. stacionārām vai mobilām tehniskām iekārtām, kas paredzētas enerģijas vai noteikta veida materiālu ieguvei un kurās atkritumus izmanto par pamata vai papildu degvielu vai kurās atkritumus termiski pārstrādā, lai tos apglabātu (turpmāk - līdzsadedzināšanas iekārta);

2.3. atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu (turpmāk - iekārta) teritorijām (ieskaitot visas sadedzināšanas līnijas, atkritumu pieņemšanas, uzglabāšanas un iepriekšējas apstrādes vietas, sadedzināšanas iekārtas atkritumu, kurināmā un gaisa pievades iekārtas, katlus, izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas un notekūdeņu uzglabāšanas un attīrīšanas iekārtas), sadedzināšanas darbību kontroles un sadedzināšanas apstākļu monitoringa un reģistrācijas iekārtām un sistēmām.

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. iekārtām, kurās pārstrādā vai sadedzina šādus atkritumus:

3.1.1. augu izcelsmes atkritumus no lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības;

3.1.2. augu izcelsmes atkritumus no pārtikas pārstrādes rūpniecības, ja tiek izmantots sadedzināšanas procesā iegūtais siltums;

3.1.3. šķiedrveida augu izcelsmes atkritumus no neapstrādātas celulozes ražošanas, kā arī ražojot papīru no celulozes, ja līdzsadedzināšanas process notiek ražošanas vietā un tiek izmantots sadedzināšanas procesā iegūtais siltums;

3.1.4. koksnes atkritumus, izņemot tādus koksnes atkritumus, kuros pēc pārstrādes ir vai var būt halogēnus saturoši organiski savienojumi vai smagie metāli;

3.1.5. korķa pārstrādes atkritumus;

3.1.6. dzīvnieku līķus un dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus;

3.1.7. radioaktīvus atkritumus;

3.1.8. atkritumus, kuri rodas naftas vai gāzes izpētes vai ieguves procesā iekārtās, kas atrodas jūrā, ja sadedzināšana notiek attiecīgajā iekārtā;

3.2. eksperimentālām iekārtām, kas tiek izmantotas sadedzināšanas procesa izpētei, attīstībai un testēšanai, ja šīs iekārtas pārstrādā mazāk par 50 tonnām atkritumu gadā.

4. Noteikumos noteiktās papildu prasības bīstamajiem atkritumiem neattiecas uz šķidriem atkritumiem, tai skaitā naftas produktu atkritumiem (jebkurām minerālas izcelsmes smēreļļām vai rūpnieciskajām eļļām, arī lietotu iekšdedzes dzinēju eļļām, pārnesumu kārbu eļļām, minerālajām smēreļļām, turbīnu eļļām un hidrauliskajām eļļām), ja:

4.1. tajos esošo polihlorēto aromātisko ogļūdeņražu, tai skaitā polihlorēto bifenilu, polihlorēto terfenilu un pentahlorfenolu, koncentrācija nav lielāka par 50 ppm;

4.2. tie nesatur citus atkritumu klasifikatorā minētos bīstamos atkritumus tādā daudzumā vai koncentrācijā, kas, tos sadedzinot, apdraud vai varētu apdraudēt cilvēku veselību vai vidi, piesārņojot virszemes vai pazemes ūdeņus, gaisu, augsni vai grunti;

4.3. to siltumspēja nav mazāka par 30 MJ/kg;

4.4. tos sadedzinot, nerodas emisija, kura pielīdzināma vai ir lielāka par emisiju, kas rodas pēc gaišās dīzeļdegvielas sadedzināšanas.

5. Operators nodrošina, ka:

5.1. iekārtu projektē, būvē un darbina, ievērojot visas šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības un ņemot vērā sadedzināmo atkritumu kategoriju;

5.2. atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā iegūto siltumu izmanto iespējami lietderīgi (iegūstot elektroenerģiju vai iegūto siltumu izmantojot apkurei);

5.3. atkritumi tiek sadedzināti pēc iespējas pilnīgāk, lai kopējais oglekļa saturs pelnos un izdedžos nepārsniegtu 3 % vai zudumi sadedzināšanas procesā nepārsniegtu 5 % no materiāla sausā atlikuma, kā arī samazinātos atkritumu bīstamība. Ja nepieciešams, operators izmanto atkritumu priekšapstrādes tehnoloģijas;

5.4. atlikumus, kuru rašanos nav iespējams novērst un kurus nevar atkārtoti izmantot, apglabā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6. Lai uzsāktu vai turpinātu iekārtas darbību, nepieciešama attiecīgās reģionālās vides pārvaldes izsniegta A kategorijas atļauja vai, ja iekārtas jauda ir zemāka, nekā noteikts likuma "Par piesārņojumu" pielikuma 5.daļā, - B kategorijas atļauja. Ja operators vēlas uzsākt bīstamo atkritumu dedzināšanu iekārtā, kuras atļaujā tas nav paredzēts, operatoram jāsaņem jauna atļauja.

7. Iekārtām piemērojamas arī citos normatīvajos aktos noteiktās emisijas robežvērtības. Veicot emisijas gaisā un ūdenī monitoringu, operators:

7.1. gaisu un ūdeni piesārņojošo vielu koncentrāciju mēra tā, lai nodrošinātu rezultātu ticamību;

7.2. ņem piesārņojošo vielu, tai skaitā dioksīnu un furānu, paraugus un veic to analīzi, kā arī veic references mērījumus automātisko mērījumu iekārtu kalibrēšanai atbilstoši Latvijas nacionālajiem standartiem vai Latvijā adaptētajiem Eiropas Savienības vai starptautiskajiem standartiem;

7.3. ievēro šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās prasības.

8. Ja citi normatīvie akti atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām nosaka stingrākas emisijas robežvērtības nekā šie noteikumi, spēkā ir stingrākās emisijas robežvērtības.

II. Atkritumu piegāde un pieņemšana

9. Operators, pieņemot atkritumus, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu to negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību, vidi, gaisa, augsnes, virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumu.

10. Pirms atkritumu pieņemšanas operators no atkritumu piegādātāja saņem atkritumu aprakstu, kurā norādīts:

10.1. atkritumu radītāja nosaukums un adrese;

10.2. atkritumu piegādātāja nosaukums un adrese;

10.3. atkritumu pārvadājuma atļaujas numurs un izsniegšanas datums;

10.4. atkritumu kategorija un nosaukums atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.258 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus";

10.5. atkritumu apstrādes metodes;

10.6. atkritumu fizikālo īpašību apraksts;

10.7. atkritumu ķīmiskais sastāvs un informācija par nepieciešamajiem drošības pasākumiem šo atkritumu sadedzināšanai;

10.8. atkritumu bīstamības raksturojums un ķīmiskās vielas vai produkti, ar kuriem atkritumus nedrīkst sajaukt;

10.9. atkritumu svars.

11. Operators pirms atkritumu pieņemšanas sadedzināšanai līdzsadedzināšanas iekārtā:

11.1. nosaka katra veida atkritumu svaru;

11.2. pārbauda, vai ir ievērota atkritumu uzskaites, identifikācijas, marķēšanas un pārvadājumu, tai skaitā pārrobežu pārvadājumu, uzskaites kārtība;

11.3. pārbauda piegādātāja un atkritumu radītāja nosaukumu un adresi;

11.4. pārbauda informāciju par atkritumu apstrādē izmantotajām metodēm;

11.5. pārbauda informāciju par atkritumu sastāvu un daudzumu;

11.6. pirms bīstamo atkritumu izkraušanas ņem to paraugus, lai pārbaudītu bīstamo atkritumu atbilstību šo noteikumu 10.punktā minētajam aprakstam. Atkritumu paraugus uzglabā ne mazāk kā mēnesi pēc attiecīgo bīstamo atkritumu sadedzināšanas.

12. Reģionālā vides pārvalde var noteikt izņēmumus attiecībā uz:

12.1. šo noteikumu 11.6.apakšpunktā noteiktajām prasībām, ja šādu paraugu ņemšana nav lietderīga, tai skaitā attiecībā uz slimnīcu atkritumiem;

12.2. šo noteikumu 10. un 11.punktā noteiktajām prasībām uzņēmumiem un iekārtām, kas sadedzina tikai pašu saražotos atkritumus to ražošanas vietā, ja ir ievērotas citas šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

III. Iekārtas darbība

13. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai dūmgāzes pēc pēdējās gaisa padeves tiktu kontrolējami un homogēni uzkarsētas virs 850 °C (pat visnelabvēlīgākajos apstākļos) un šādā temperatūrā atrastos vismaz divas sekundes. Temperatūru mēra pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā raksturīgā mērījumu punktā, kas saskaņots ar reģionālo vides pārvaldi. Ja halogēnus saturošās vielas sadedzināmajos bīstamajos atkritumos pārsniedz 1 % (izsakot kā hloru), dūmgāzes uzkarsē virs 1100 °C un šādā temperatūrā tās atrodas vismaz divas sekundes.

14. Katru atkritumu sadedzināšanas iekārtu aprīko ar vismaz vienu papildu degli, kas automātiski ieslēdzas, lai pēc pēdējās gaisa padeves uzturētu dūmgāzu temperatūru virs 850 °C. Papildu degļus izmanto atkritumu sadedzināšanas iekārtas iedarbināšanas un izslēgšanas laikā, lai sadedzināšanas kamerā nodrošinātu temperatūru virs 850 °C vai virs 1100 °C, kamēr tajā atrodas nesadedzinātie atkritumi.

15. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas iedarbināšanas un izslēgšanas laikā, kamēr dūmgāzu temperatūra ir zemāka par šo noteikumu 14.punktā noteikto minimālo temperatūru, caur degļiem nedrīkst ievadīt degvielu, kas sadegot rada lielāku emisiju, nekā sadedzinot sašķidrināto gāzi vai dabasgāzi.

16. Līdzsadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai dūmgāzes pēc pēdējās gaisa padeves tiktu kontrolējami un homogēni uzkarsētas virs 850 °C (pat visnelabvēlīgākajos apstākļos) un šādā temperatūrā atrastos vismaz divas sekundes. Ja halogēnus saturošās vielas sadedzināmajos bīstamajos atkritumos pārsniedz 1 % (izsakot kā hloru), dūmgāzes uzkarsē virs 1100 °C.

17. Iekārtas aprīko ar sistēmu, kas automātiski novērš atkritumu ievadīšanu sadedzināšanas kamerā:

17.1. kamēr nav sasniegta šajos noteikumos noteiktā sadedzināšanai nepieciešamā temperatūra;

17.2. kamēr netiek uzturēta minimālā šajos noteikumos noteiktā atkritumu sadedzināšanai nepieciešamā temperatūra;

17.3. ja nepārtraukto mērījumu rezultāti rāda, ka attīrīšanas iekārtās ir pārsniegtas emisijas robežvērtības.

18. Reģionālā vides pārvalde šajos noteikumos minētās atļaujas nosacījumos var paredzēt atkāpes no šo noteikumu 13., 14., 15. un 16.punktā noteiktajām prasībām, ja nepalielinās iegūto atlikumu daudzums vai netiek iegūti atlikumi ar augstāku organisko savienojumu saturu, kā arī ir ievērotas šajos noteikumos noteiktās emisijas robežvērtības.

19. Reģionālā vides pārvalde informē Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju un Latvijas Vides aģentūru par visiem gadījumiem, kad pieļautas atkāpes no šo noteikumu prasībām.

20. Latvijas Vides aģentūra izvērtē pieļautās atkāpes no šo noteikumu prasībām un par to informē Eiropas Savienības komisiju.

21. Iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai novērstu tādu piesārņojošo vielu emisiju gaisā, kas ievērojami palielina gaisa piesārņojumu atmosfēras piezemes slānī. Izplūdes gāzes novada dūmvados, kas ir speciāli aprīkoti emisijas mērīšanai un kontrolei un ir pietiekami augsti, lai nenodarītu kaitējumu cilvēka veselībai vai videi.

22. Aizliegts sajaukt infekciozus slimnīcu atkritumus ar citiem atkritumiem, kā arī tos iekraut vai pārvietot ar rokām. Šādus atkritumus sadedzina pēc iespējas ātrāk, un to pagaidu uzglabāšana ir aizliegta.

23. Operators nodrošina, lai darbiniekiem, kuri vada un apsaimnieko iekārtas, būtu pietiekams izglītības līmenis, kā arī zināšanas par ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumiem Nr.99 "Noteikumi par izglītības līmeni, kas nepieciešams darbību veicējam, kurš veic uzņēmējdarbību ar bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem".

IV. Robežvērtības emisijai gaisā

24. Atkritumu sadedzināšanas iekārtu projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai izplūdes gāzēs netiktu pārsniegtas šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

25. Emisijas robežvērtības visiem polihlorētajiem dibenzo-p-dioksīniem un dibenzofurāniem (turpmāk - dioksīni un furāni), kuri iekļauti šo noteikumu 3.pielikumā, nosaka atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam, ņemot vērā 3.pielikumā noteiktos toksiskās ekvivalences faktorus.

26. Līdzsadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai izplūdes gāzēs netiktu pārsniegtas šo noteikumu 4.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

27. Ja līdzsadedzināšanas iekārtā vairāk nekā 40 % siltuma rodas no bīstamo atkritumu sadedzināšanas, uz šādu iekārtu attiecas šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

28. Lai nodrošinātu atbilstību emisijas robežvērtībām, operators veic mērījumus saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā noteiktajām prasībām.

29. Jauktu sadzīves atkritumu līdzsadedzināšanā ņem vērā šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

30. Jaukti sadzīves atkritumi ir mājsaimniecības atkritumi, kā arī rūpniecības uzņēmumu un iestāžu radītie atkritumi, kas pēc savām īpašībām un satura ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem, izņemot atkritumus, kas ir iekļauti atkritumu klasifikatora 20 01 nodaļā un kas tiek vākti atsevišķi to rašanās vietā, kā arī izņemot atkritumus, kas ir iekļauti atkritumu klasifikatora 20 02 nodaļā.

V. Notekūdeņi, kas rodas, attīrot izplūdes gāzes

31. Notekūdeņus, kas rodas, attīrot izplūdes gāzes, var novadīt pazemes vai virszemes ūdeņos tikai pēc to attīrīšanas, ja tiek ievēroti:

31.1. atļaujā noteiktie emisijas limiti šo noteikumu 5.pielikumā minētajām vielām;

31.2. atļaujas nosacījumi monitoringa veikšanai;

31.3. citi atļaujas nosacījumi un citu normatīvo aktu prasības, tai skaitā emisijas limiti vielām, kas nav minētas šo noteikumu 5.pielikumā, un nosacījumi par bīstamo vielu novadīšanu virszemes un pazemes ūdeņos.

32. Atļaujā noteiktos emisijas limitus mēra vietā, kur no sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas izplūst izplūdes gāzu attīrīšanas procesos radušies notekūdeņi.

33. Ja notekūdeņus, kas rodas, attīrot izplūdes gāzes, attīra uzņēmumam piederošā notekūdeņu attīrīšanas iekārtā (turpmāk - attīrīšanas iekārta) kopā ar citiem atkritumu sadedzināšanas iekārtā radītajiem notekūdeņiem, operators mēra šo noteikumu 58.punktā noteiktos parametrus šādās vietās:

33.1. izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņus - pirms to ievadīšanas attīrīšanas iekārtā;

33.2. citus notekūdeņus - pirms to ievadīšanas attīrīšanas iekārtā;

33.3. attīrītos notekūdeņus - vietā, kur tie izplūst no attīrīšanas iekārtas.

34. Šo noteikumu 33.punktā minētajos gadījumos operators aprēķina masas bilanci, nosakot emitēto vielu daudzumu no attīrīšanas iekārtām novadītajos notekūdeņos, un aprēķina, vai izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušies notekūdeņi pēc to attīrīšanas atbilst šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām. Aizliegta notekūdeņu atšķaidīšana, lai sasniegtu atbilstību šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām.

35. Ja izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņus attīra attīrīšanas iekārtās ārpus uzņēmuma un šīs iekārtas nav paredzētas citu notekūdeņu attīrīšanai, notekūdeņiem jāatbilst šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām vietā, kur tie izplūst no attīrīšanas iekārtas.

36. Ja izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņus attīra attīrīšanas iekārtās ārpus uzņēmuma un šīs iekārtas paredzētas arī citu notekūdeņu attīrīšanai, notekūdeņu atbilstību šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām aprēķina šo noteikumu 33. un 34.punktā noteiktajā kārtībā.

37. Iekārtas un ar šīm iekārtām saistītās atkritumu glabātavas projektē tā, lai novērstu piesārņojošo vielu neatļautas vai avārijas noplūdes augsnē, virszemes un pazemes ūdeņos. Iekārtā izveido speciālas tilpnes lietus ūdens, noplūžu un ugunsdzēšanā izmantotā ūdens savākšanai un uzglabāšanai. Tilpnēm ir jābūt pietiekami ietilpīgām, lai nodrošinātu šāda ūdens piesārņojuma kontroli un attīrīšanu pirms tā novadīšanas.

VI. Atlikumu apsaimniekošana

38. Atlikumi ir sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā vai attiecīgajā iekārtā izplūdes gāzu vai notekūdeņu apstrādes procesā vai arī citos procesos radies šķidrs vai ciets materiāls (ieskaitot pelnus, izdedžus, putekļus, cietus produktus, notekūdeņu dūņas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, izlietotos katalizatorus, izlietotu aktīvo ogli).

39. Operators veic pasākumus, lai samazinātu atlikumu daudzumu un to bīstamību. Atlikumus pēc iespējas pārstrādā pašā iekārtā vai ārpus tās atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

40. Sauso pulverveida atlikumu (tai skaitā putekļu un izplūdes gāzu apstrādē iegūto sauso atlikumu) pagaidu uzglabāšanā un pārvietošanā izmanto slēgtus konteinerus, lai novērstu to nokļūšanu vidē.

41. Operators pirms lēmuma pieņemšanas par atlikumu izmantošanu, pārstrādi un apglabāšanu nosaka atlikumu fizikālos un ķīmiskos raksturlielumus un iespējamo vides piesārņojumu, kā arī nosaka kopējo šķīstošo frakciju un smago metālu saturu tajā.

VII. Iekārtas darbības kontrole un monitorings

42. Operators mērījumiem izmanto tādas ierīces, lai varētu mērīt visus nepieciešamos sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesa parametrus, apstākļus un koncentrācijas.

43. Lai noteiktu emisiju gaisā un ūdenī, automātiskās iekārtas katru gadu pārbauda un testē. Iekārtu kalibrāciju, izmantojot paralēlus mērījumus, atbilstoši references metodēm veic ne retāk kā reizi trīs gados.

44. Operators nodrošina paraugu ņemšanas un emisijas mērīšanas vietas ierīkošanu atbilstoši standarta LVS ISO 9096 vai LVS ISO 10780 prasībām, kā arī nodrošina gāzu attīrīšanas iekārtu efektivitātes pārbaudi.

45. Periodiskajā kontrolē emisijas mērījumus veic tikai attiecīgajā jomā akreditētas testēšanas laboratorijas. Piesārņojošo vielu koncentrācijas mērīšanai lieto metroloģiski pārbaudītus mērinstrumentus, un mērījumus veic atbilstoši šādās standartmetodikās noteiktajām prasībām:

45.1. paraugu ņemšana un gāzu plūsmu mērījumi - LVS ISO 9096 un LVS 10780;

45.2. paraugu ņemšana automātiskai gāzu koncentrācijas noteikšanai - LVS ISO 10396;

45.3. slāpekļa oksīdu (turpmāk - NOx) noteikšana - LVS ISO 10849 un LVS ISO 11564;

45.4. cieto daļiņu koncentrācijas mērījumi - LVS ISO 9096;

45.5. hlorūdeņraža (turpmāk - HCl) noteikšana - LVS EN 1911/1-3;

45.6. kopējā organiskā oglekļa noteikšana - LVS EN 12619.

46. Iekārtās operators mēra šādas gaisu piesārņojošās vielas:

46.1. nepārtraukti - NOx (ja ir noteikti attiecīgie emisijas limiti), oglekļa oksīdu (turpmāk - CO), kopējo putekļu daudzumu, kopējo organiskā oglekļa daudzumu, HCl, fluorūdeņradi (turpmāk - HF), sēra dioksīdu (turpmāk - SO2 );

46.2. nepārtraukti - sadedzināšanas temperatūru (pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā punktā, kur to iespējams noteikt) atbilstoši atļaujas nosacījumiem, skābekļa koncentrāciju un spiedienu, kā arī izplūdes gāzu temperatūru un tvaika saturu izplūdes gāzēs;

46.3. ne retāk kā divas reizes gadā, bet pirmajā iekārtas darbības gadā vismaz reizi trijos mēnešos, - smagos metālus, kā arī dioksīnus un furānus;

46.4. veic citus mērījumus atbilstoši atļaujas nosacījumiem.

47. Pirms iekārtas darbības uzsākšanas, kā arī visnelabvēlīgākajos iekārtas darbības apstākļos operators testē šo noteikumu 13. un 16.punktā noteikto sadedzināmo atkritumu ekspozīcijas laiku, atkritumu sadedzināšanas minimālo temperatūru, kā arī skābekļa saturu izplūdes gāzēs.

48. Nepārtraukti HF mērījumi nav obligāti, ja tiek nodrošināta tāda HCl attīrīšana, lai netiktu pārsniegtas HCl emisijas robežvērtības. Šādos gadījumos HF mēra tādā pašā kārtībā, kā noteikts šo noteikumu 46.3.apakšpunktā.

49. Nepārtraukti ūdens tvaiku mērījumi nav obligāti, ja analizējamās izplūdes gāzes tiek izžāvētas pirms mērījumu vietas.

50. Reģionālā vides pārvalde atļaujā operatoram nepieprasa nepārtrauktus HCl, HF un SO2 mērījumus, ja operators pieteikumā atļaujas saņemšanai ir iesniedzis pietiekamus pierādījumus, ka iekārtas darbībā nevar tikt pārsniegtas šo vielu emisijas robežvērtības, un operators mērījumus veic šo noteikumu 46.3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

51. Mērījumus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu iekārtas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām emisijas robežvērtībām, standartizē, ņemot vērā skābekļa saturu, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam:

51.1. atkritumu sadedzināšanas iekārtām - temperatūra 273 K, spiediens 101,3 kPa, skābekļa saturs sausā gāzē 11 %;

51.2. sadedzinot naftas produktu atkritumus, - temperatūra 273 K, spiediens 101,3 kPa, skābekļa saturs sausā gāzē 3 %;

51.3. sadedzinot vai līdzsadedzinot atkritumus ar skābekli bagātinātā vidē, mērījumu rezultātus standartizē atbilstoši specifiskajiem apstākļiem, ņemot vērā atļaujas nosacījumus;

51.4. līdzsadedzināšanas iekārtām mērījumu rezultātus standartizē, ņemot vērā kopējo skābekļa saturu, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam.

52. Ja, sadedzinot bīstamos atkritumus, piesārņojošo vielu emisija samazinās, attīrot dūmgāzes, šo noteikumu 51.punktā noteiktā standartizācija pēc skābekļa satura nepieciešama tikai tad, ja skābekļa saturs laikposmā, kurā mēra attiecīgo piesārņojošo vielu, pārsniedz skābeklim noteikto standartkoncentrāciju.

53. Robežvērtības emisijai gaisā ir ievērotas, ja:

53.1. neviena no dienas laikā noteiktajām vidējām vērtībām nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulā un 4.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības;

53.2. 97 % no gada laikā noteiktajām dienas vidējām vērtībām nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 9.1.apakšpunktā noteiktās emisijas robežvērtības;

53.3. neviena pusstundu ilgo mērījumu vidējā vērtība nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 2.tabulas A ailē noteiktās emisijas robežvērtības vai arī 97 % no pusstundu ilgo mērījumu vidējām vērtībām gada laikā nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 2.tabulas B ailē noteiktās emisijas robežvērtības;

53.4. neviena no vākšanas perioda laikā noteiktajām smago metālu vai dioksīnu un furānu paraugu vidējām vērtībām nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 3.tabulā un 2.pielikuma 8.punktā, kā arī šo noteikumu 4.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības;

53.5. ir ievēroti šo noteikumu 2.pielikuma 9.2.apakšpunkta un 4.pielikuma nosacījumi.

54. Pusstundu ilgo mērījumu vidējās vērtības un 10 minūšu ilgo mērījumu vidējās vērtības nosaka iekārtu darbības laikā (izņemot iekārtas ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kad iekārtā atkritumus nededzina), pamatojoties uz mērījumiem, no kuriem atņem ticamības intervāla vērtības (1.pielikums). Diennakts vidējās vērtības nosaka, pamatojoties uz aprēķinātajām pusstundas un 10 minūšu mērījumu vidējām vērtībām.

55. Lai iegūtu pamatotu diennakts vidējo vērtību, var neņemt vērā līdz piecām pusstundu ilgo mērījumu vidējām vērtībām sakarā ar kļūmēm mērīšanas aparatūras darbā vai saistībā ar šīs iekārtas uzturēšanu.

56. Lai iegūtu pamatotu gada vidējo vērtību, var neņemt vērā līdz desmit diennakts vidējām vērtībām sakarā ar kļūmēm mērīšanas aparatūras darbā vai saistībā ar šīs iekārtas uzturēšanu.

57. Vidējās HF, HCl un SO2 vērtības tiek noteiktas saskaņā ar atļaujas nosacījumiem un atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam, ja tiek veikti periodiski šo vielu koncentrācijas mērījumi.

58. Operators mēra parametrus vietā, kur notekūdeņi izplūst no atkritumu sadedzināšanas iekārtas:

58.1. nepārtraukti - notekūdeņu pH, temperatūru un plūsmas ātrumu;

58.2. katru dienu - kopējo suspendēto vielu daudzumu;

58.3. ne retāk kā reizi mēnesī - šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās piesārņojošās vielas (izņemot suspendētās vielas, dioksīnus un furānus), ņemot plūsmai proporcionālus 24 stundu laikā uzkrātus paraugus;

58.4. ne retāk kā reizi sešos mēnešos - dioksīnus un furānus, bet pirmajā iekārtas darbības gadā vismaz reizi trijos mēnešos;

58.5. veic citus mērījumus atbilstoši atļaujas nosacījumiem atļaujā noteiktajos intervālos.

59. Piesārņojošo vielu daudzuma monitoringu attīrītos notekūdeņos veic, mērījumu biežumu nosaka un analīzes metodes izvēlas atbilstoši atļaujas nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām.

60. Robežvērtības emisijai ūdenī ir ievērotas, ja:

60.1. kopējās suspendētās daļiņas 95 % līdz 100 % paraugu nepārsniedz šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības;

60.2. smagajiem metāliem šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības ir pārsniegtas ne vairāk kā vienam mērījumam gadā vai, ja gada laikā analizēti vairāk nekā 20 paraugi, ne vairāk kā 5 % gadījumu;

60.3. dioksīniem un furāniem neviens no divas reizes gadā veiktajiem mērījumiem nepārsniedz šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās attiecīgās emisijas robežvērtības.

61. Ja mērījumi liecina, ka tiek pārsniegtas šajos noteikumos noteiktās emisijas robežvērtības, operators nekavējoties informē attiecīgo reģionālo vides pārvaldi.

62. Visus šajos noteikumos un atļaujas nosacījumos noteikto mērījumu rezultātus dokumentē tā, lai vides valsts inspektori varētu pārbaudīt iekārtas darbības atbilstību atļaujas nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām.

VIII. Netipiski iekārtas darbības apstākļi

63. Reģionālā vides pārvalde atļaujā nosaka maksimāli pieļaujamo laiku, cik ilgi atkritumu sadedzināšanas iekārtas drīkst darboties tehniski nenovēršamu gaisa vai ūdens attīrīšanas vai mērījumu iekārtu traucējumu vai nepilnīgas darbības apstākļos, kad šajos noteikumos minēto piesārņojošo vielu robežvērtības izplūdes gāzēs varētu tikt pārsniegtas.

64. Operators nekavējoties ziņo attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei par visām avārijas situācijām, kuru dēļ radies vai var rasties neatļauts vides piesārņojums, kā arī par steidzamu pasākumu uzsākšanu iespējamās avārijas novēršanai vai avārijas seku likvidēšanai.

65. Ja iekārta ir bojāta, operators ierobežo vai aptur tās darbību līdz brīdim, kad var tikt atsākta normāla iekārtas darbība.

66. Bīstamo atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas operators nedrīkst turpināt bīstamo atkritumu sadedzināšanu, ja emisijas robežlielumi pārsniegti ilgāk nekā četras stundas bez pārtraukuma. Emisijas robežlielumus gada laikā nedrīkst pārsniegt ilgāk par 60 stundām. 60 stundas attiecas arī uz vairākām atkritumu sadedzināšanas līnijām kopā, kas vienā iekārtā pievienotas kopīgai izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmai.

67. Kopējais putekļu daudzums emisijā gaisā nekādos apstākļos nedrīkst būt lielāks par 150 mg/m3, kas izteikts kā pusstundas vidējā vērtība, turklāt nepārsniedzot CO un kopējā organiskā oglekļa emisijas robežvērtību. Nepieciešams ievērot arī citas šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības iekārtas darbībai.

IX. Sabiedrības informēšana

68. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs (turpmāk - birojs) ievieto tīklā "Internet" savā mājas lapā visu atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu sarakstu.

69. Ja iekārtas nominālā jauda (visu iekārtas sadedzināšanas jaudu summa atbilstoši iekārtas konstrukcijai un atkritumu daudzums, ko var sadedzināt stundas laikā) pārsniedz divas tonnas stundā, operators katru gadu iesniedz pārskatu birojam. Birojs ievieto minēto pārskatu tīklā "Internet" savā mājas lapā, nodrošinot tā pieejamību sabiedrībai. Pārskatā ietver šādu informāciju:

69.1. par sadedzināto atkritumu daudzumu, norādot atkritumu kategorijas;

69.2. par emisiju gaisā un ūdenī, par monitoringa rezultātiem un salīdzinājumu ar normatīvo aktu un atļaujas prasībām;

69.3. citu operatora iesniegto informāciju.

X. Noslēguma jautājumi

70. Tādas stacionāras iekārtas operators, kura paredzēta sadzīves atkritumu sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai, līdz 2002.gada 28.decembrim var saņemt atļauju atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.154 "Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli".

71. Ja atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtai atļauja saņemta līdz 2002.gada 28.decembrim, reģionālā vides pārvalde var pieļaut atkāpes no šajos noteikumos noteiktajām emisijas robežvērtībām, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 28.decembrim, ja tas neapdraud cilvēku veselību vai vidi.

72. Noteikumu 20.punkts stājas spēkā ar dienu, kad Latvija kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.

73. Noteikumu 23.punkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 21.jūliju.

 

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.323

Mērījumu metodes

Katrs atsevišķs diennakts emisijas līmenis mērīts ar ticamības intervālu atkarībā no mērījumu metodes, un ne mazāk kā 95 % mērījumu nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības vairāk par šādiem procentuāliem lielumiem:

Nr.	Piesārņojošā viela	Emisijas
p.k.		robežvērtības
1.	Oglekļa monoksīds	10 %
2.	Slāpekļa oksīdi	20 %
3.	Sēra dioksīds	20 %
4.	Kopējais putekļu saturs	30 %
5.	Kopējais organiskais ogleklis	30 %
6.	Hlorūdeņradis	40 %

7.

Fluorūdeņradis

40 %

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.323

Atkritumu sadedzināšanas iekārtām noteiktās robežvērtības emisijai gaisā

I. Vidējās vērtības diennaktī

1.tabula

Nr.	Piesārņojošās	Emisijas
p.k.	vielas	robežvērtības
1.	Cietās daļiņas (kopā)	10 mg/m3
2.	Gāzu un tvaikveida organiskās
	vielas, izteiktas kā kopējais
	gleklis	10 mg/m3
3.	Hlorūdeņradis (HCl)	10 mg/m3
4.	Fluorūdeņradis (HF)	1 mg/m3
5.	Sēra dioksīds (SO2)	50 mg/m3
6.	Slāpekļa oksīds (NO) un
	slāpekļa dioksīds (NO2),
	izteikti kā slāpekļa dioksīds
	sadedzināšanas iekārtām ar
	nominālo jaudu, kas pārsniedz
	6 tonnas stundā, un jaunām
	sadedzināšanas iekārtām	200 mg/m3
7.	Slāpekļa oksīds (NO) un
	slāpekļa dioksīds (NO2),
	izteikti kā slāpekļa dioksīds
	sadedzināšanas iekārtām
	ar nominālo jaudu līdz 6 tonnām stundā	400 mg/m3

 

1. Līdz 2007.gada 1.janvārim 1.tabulā noteiktās NOx emisijas robežvērtības neattiecas uz iekārtām, kurās sadedzina tikai bīstamos atkritumus.

2. Reģionālā vides pārvalde var noteikt šādas atkāpes no šī pielikuma 1.tabulā noteiktajām NOx emisijas robežvērtībām:

2.1. līdz 2008.gada 1.janvārim - iekārtām ar nominālo jaudu līdz 6 tonnām stundā, ja diennakts vidējā emisijas robežvērtība nepārsniedz 500 mg/m3;

2.2. līdz 2010.gada 1.janvārim - iekārtām ar nominālo jaudu no 6 līdz 16 tonnām stundā, ja diennakts vidējā emisijas robežvērtība nepārsniedz 400 mg/m3;

2.3. līdz 2008.gada 1.janvārim - iekārtām ar nominālo jaudu no 16 līdz 25 tonnām stundā, ja nenotiek izplūdes ūdenī un ja diennakts vidējā emisijas robežvērtība nepārsniedz 400 mg/m3.

3. Līdz 2008.gada 1.janvārim reģionālā vides pārvalde atļaujas nosacījumos var pieļaut emisijas robežvērtības līdz 20 mg/m3 attiecībā uz cietajām daļiņām.

II. Vidējās vērtības pusstundā

2.tabula

Nr.	Piesārņojošās	Emisijas robežvērtības
p.k.	vielas	A aile	B aile
		(100 %)	(97 %)
1.	Cietās daļiņas (kopā)	30 mg/m3	10 mg/m3
2.	Gāzu un tvaikveida
	organiskās vielas,
	izteiktas kā kopējais
	ogleklis	20 mg/m3	10 mg/m3
3.	Hlorūdeņradis	60 mg/m3	10 mg/m3
4.	Fluorūdeņradis	4 mg/m3	2 mg/m3
5.	Sēra dioksīds	200 mg/m3	50 mg/m3
6.	Slāpekļa monoksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), izteikti kā slāpekļa dioksīds sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu, kas pārsniedz 6 tonnas stundā, un jaunām sadedzināšanas iekārtām
		400 mg/m3	200 mg/m3

4. Līdz 2007.gada 1.janvārim 2.tabulā noteiktās NOx emisijas robežvērtības neattiecas uz iekārtām, kurās sadedzina tikai bīstamos atkritumus.

5. Reģionālā vides pārvalde var noteikt atkāpes no 2.tabulā noteiktās NOx emisijas robežvērtības, ja vidējās vērtības pusstundā nepārsniedz 600 mg/m3 attiecībā uz šī pielikuma 2.tabulas A aili un 400 mg/m3 - attiecībā uz B aili.

III. Smago metālu emisijas

robežvērtības

3.tabula

Nr.	Smagie metāli un to	Emisijas
p.k.	savienojumi	robežvērtības
1.	Kadmijs un tā savienojumi,
	izteikti kā kadmijs (Cd)	0,05 mg/m3
2.	Tallijs un tā savienojumi,
	izteikti kā tallijs (Tl)	0,05 mg/m3
3.	Dzīvsudrabs un tā savienojumi,
	izteikti kā dzīvsudrabs (Hg)	0,05 mg/m3
4.	Antimons un tā savienojumi,
	izteikti kā antimons (Sb)	0,5 mg/m3
5.	Arsēns un tā savienojumi,
	izteikti kā arsēns (As)	0,5 mg/m3
6.	Svins un tā savienojumi,
	izteikti kā svins (Pb)	0,5 mg/m3
7.	Hroms un tā savienojumi,
	izteikti kā hroms (Cr)	0,5 mg/m3
8.	Kobalts un tā savienojumi,
	izteikti kā kobalts (Co)	0,5 mg/m3
9.	Varš un tā savienojumi,
	izteikti kā varš (Cu)	0,5 mg/m3
10.	Mangāns un tā savienojumi,
	izteikti kā mangāns (Mn)	0,5 mg/m3
11.	Niķelis un tā savienojumi,
	izteikti kā niķelis (Ni)	0,5 mg/m3
12.	Vanādijs un tā savienojumi,
	izteikti kā vanādijs (V)	0,5 mg/m3
13.	Alva un tās savienojumi, izteikti kā alva (Sn)	0,5 mg/m3

 

6. Visas 3.tabulā noteiktās vidējās vērtības mēra vismaz pusstundu, bet ne vairāk kā 8 stundas ilgā paraugu ņemšanas periodā.

7. Visas 3.tabulā noteiktās vidējās vērtības attiecas arī uz attiecīgo metālu un to savienojumu gāzveida un tvaika agregātstāvokļiem.

IV. Dioksīnu un furānu emisijas robežvērtības

8. Dioksīnu un furānu emisijas robežvērtības nedrīkst pārsniegt 0,1 mg/m3. Tas attiecas uz kopējo koncentrāciju, kas aprēķināta, ņemot vērā to toksisko ekvivalenci saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu. Vidējās vērtības mēra vismaz 6 stundas ilgā, bet ne vairāk kā 8 stundas ilgā paraugu ņemšanas periodā.

V. Oglekļa oksīda emisijas robežvērtības

9. Oglekļa oksīda (CO) koncentrācija izplūdes gāzēs (izņemot iekārtas iedarbināšanas un izslēgšanas fāzes) nepārsniedz:

9.1. diennakts vidējo vērtību - 50 mg/m3;

9.2. 10 minūšu ilgos mērījumos noteikto vidējo vērtību, kas netiek pārsniegta vismaz 95 % mērījumu, - 150 mg/m3 vai pusstundu ilgos mērījumos noteikto vidējo vērtību 24 stundu periodā, kas netiek pārsniegta nevienā mērījumā, - 100 mg/m3.

10. Reģionālā vides pārvalde var noteikt atkāpes no šī pielikuma 9.punkta prasībām sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto virstošā slāņa tehnoloģiju, ja oglekļa oksīda emisijas vidējā robežvērtība stundā nepārsniedz 100 mg/m3.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.323

Dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu ekvivalences faktori

Nr.	Dibenzo-p-dioksīni un	Toksiskās
p.k.	dibenzofurāni	ekviva-
			lences
			faktors
1.	2,3,7,8	- tetrahlordibenz-
		dioksīns (THDD)	1
2.	1,2,3,7,8	- pentahlordibenz-
		dioksīns (PeHDD)	0,5
3.	1,2,3,4,7,8	- heksahlordibenz-
		dioksīns (HxHDD)	0,1
4.	1,2,3,7,8,9	- heksahlordibenz-
		dioksīns (HxHDD)	0,1
5.	1,2,3,6,7,8	- heksahlordibenz-
		dioksīns (HxHDD)	0,1
6.	1,2,3,4,6,7,8	- heptahlordibenz-
		dioksīns (HpHDD)	0,01
7.	1,2,3,4,6,7,8	- oktahlordibenz-
		dioksīns (OHDD)	0,001
8.	2,3,7,8	- tetrahlordiben-
		zofurāns (THDF)	0,1
9.	2,3,4,7,8	- pentahlordiben-
		zofurāns (PeHDF)	0,5
10.	1,2,3,7,8	- pentahlordiben-
		zofurāns (PeHDF)	0,05
11.	1,2,3,4,7,8	- heksahlordiben-
		zofurāns (HxHDF)	0,1
12.	1,2,3,7,8,9	- heksahlordiben-
		zofurāns (HxHDF)	0,1
13.	1,2,3,6,7,8	- heksahlordiben-
		zofurāns (HxHDF)	0,1
14.	2,3,4,6,7,8	- heksahlordiben-
		zofurāns (HxHDF)	0,1
15.	1,2,3,4,6,7,8	- heptahlordiben-
		zofurāns (HpHDF)	0,01
16.	1,2,3,4,7,8,9	- heptahlordiben-
		zofurāns (HpHDF)	0,01
17.	1,2,3,4,7,8,9	- oktahlordiben-zofurāns (OHDF)	0,001

 

Piezīme.

Lai noteiktu šajā pielikumā noteikto dioksīnu un furānu summāro koncentrāciju, dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu masu koncentrācijas pirms to saskaitīšanas reizina ar to toksiskās ekvivalences faktoriem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.323

Atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām noteikto robežvērtību aprēķināšana emisijai gaisā

I. Vispārīgie nosacījumi

1. Ja šajā pielikumā nav noteikta specifiska emisijas robežvērtība konkrētajam gadījumam, izmanto šajā pielikumā iekļauto aprēķinu formulu.

2. Emisijas robežvērtību izplūdes gāzēs, kas rodas līdzsadedzināšanas procesā, katrai atsevišķai piesārņojošai vielai, kā arī oglekļa oksīdam nosaka saskaņā ar formulu:

Vatkritumi x Catkritumi + Vproc x Cproc
-------------------------- = C, kur
Vatkritumi + Vproc

Vatkritumi - izplūdes gāzu tilpums, kas rodas pēc atkritumu sadedzināšanas. To nosaka, ņemot vērā tikai tos atkritumus ar zemāko atļaujā norādīto kaloritāti, kas standartizēti saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem. Ja pēc bīstamo atkritumu sadedzināšanas radies siltuma daudzums, kas ir mazāks par 10 % no kopējā iekārtas radītā siltuma, Vatkritumi aprēķina no nosacīta bīstamo atkritumu daudzuma, kuru sadedzināšana radītu 10 % no kopējā sadedzināšanas procesā radītā siltuma;

Catkritumi - emisijas robežvērtības, kas noteiktas atkritumu sadedzināšanas iekārtām konkrētām piesārņojošām vielām un oglekļa oksīdam (2.pielikums);

Vproc - izplūdes gāzu tilpums, kas rodas, sadedzinot parasti lietojamo atļauto kurināmo (neskaitot atkritumus), ko nosaka, pamatojoties uz skābekļa daudzumu, kurā emisija jāstandartizē saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.154 "Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli";

Cproc - attiecīgo piesārņotāju un oglekļa monoksīda emisijas robežvērtības izplūdes gāzēs uzņēmumos, kuri darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.154 "Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli", sadedzinot parasti lietojamo atļauto kurināmo (neskaitot atkritumus);

C - kopējās emisijas robežvērtības un skābekļa saturs saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajiem lielumiem konkrētām piesārņojošām vielām un konkrētām rūpniecības nozarēm vai, ja tabulā attiecīgās vērtības nav noteiktas, kopējās emisijas robežvērtības CO un attiecīgajām piesārņojošām vielām, kas aizstāj attiecīgās emisijas robežvērtības. Kopējais skābekļa saturs aizstāj standartizēto skābekļa saturu, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekš minēto sastāvu, ņemot vērā parciālos tilpumus.

II. Specifiskas prasības cementa ražotnēm, kurās notiek atkritumu līdzsadedzināšana

3. Vidējās diennakts emisijas robežvērtības nepārtrauktiem mērījumiem nosaka saskaņā ar 1.tabulu. Paraugu ņemšanas periods un mērījumu nosacījumi atbilst šo noteikumu prasībām. Pusstundas vidējās vērtības izmanto vienīgi, lai aprēķinātu diennakts vidējās vērtības.

1.tabula

Kopējās emisijas robežvērtības, līdzsadedzinot atkritumus cementa ražotnēs

Nr.	Piesārņojošā	Kopējās
p.k.	viela	emisijas
		robežvērtības
1.	Cietās daļiņas (kopā)	30 mg/m3
2.	HCl	10 mg/m3
3.	HF	1 mg/m3
4.	NOx esošām iekārtām	800 mg/m3
5.	NOx jaunām iekārtām	500(1) mg/m3
6.	Cd + Tl	0,005 mg/m3
7.	Hg	0,05 mg/m3
8.	Sb +As + Pb + Cr + Co +
	Cu + Mn + Ni + V	0,5 mg/m3
9.	Dioksīni un furāni	0,1 mg/m3

 

4. Lai salīdzinātu atbilstību ar emisijas robežvērtībām, mērījumu rezultātus standartizē šādos apstākļos:

4.1. temperatūra - 273 K;

4.2. spiediens - 101,3 kPa;

4.3. skābekļa saturs sausā gāzē - 10 %.

5. Cementa ražotnēm, kuras jau darbojas vai uzsāk atkritumu līdzsadedzināšanu līdz 2004.gada 28.decembrim, piemēro esošām iekārtām noteiktās emisijas robežvērtības.

6. Reģionālā vides pārvalde līdz 2008.gada 1.janvārim atļaujā var noteikt izņēmumus attiecībā uz NOx emisijas robežvērtībām esošām slapjā procesa cementa ražotnēm, kā arī cementa ražotnēm, kas sadedzina mazāk nekā trīs tonnas atkritumu stundā, ja atļaujā paredzētā kopējā NOx emisijas robežvērtība nepārsniedz 1200 mg/m3.

7. Reģionālā vides pārvalde līdz 2008.gada 1.janvārim atļaujā var noteikt izņēmumus attiecībā uz cieto daļiņu emisijas robežvērtībām, ja cementa ražotne sadedzina mazāk par trim tonnām atkritumu stundā un atļaujā paredzētā kopējā emisijas robežvērtība nepārsniedz 50 mg/m3.

2.tabula

Kopējās emisijas robežvērtības sēra dioksīdam un kopējam organiskajam ogleklim, līdzsadedzinot atkritumus cementa ražotnēs

Nr.	Piesārņojošā	Kopējās
p.k.	viela	emisijas
		robežvērtības
1.	SO2	50 mg/m3
2.	Kopējais organiskais ogleklis	10 mg/m3

 

8. Reģionālā vides pārvalde atļaujā var noteikt izņēmumus attiecībā uz SO2 un kopējo organisko oglekli, ja šo vielu emisija nenotiek, sadedzinot atkritumus.

9. Reģionālā vides pārvalde nosaka emisijas limitus oglekļa oksīdam.

III. Emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, kurās līdzsadedzina atkritumus kopā ar cieto kurināmo

10. Pusstundas vidējās vērtības tiek izmantotas vienīgi, lai aprēķinātu diennakts vidējās vērtības.

11. Cproc cietai degvielai tiek izteikts mg/Nm3, ja skābekļa saturs ir 6 %. To nosaka atbilstoši 3.tabulai.

3.tabula

Nr.	Piesār-	Jauda .
p.	ņojošā	< 50	50-100	100-300	> 300
k.	viela	MW	MW	MW	MW
1.	SO2	-	850	85-	200
	(vispārīgā		mg/m3	200	mg/m3
	gadījumā)			mg/m3
				(robežvērtība
				lineāri
				samazinās,
				pieaugot
				jaudai no
				100 līdz
				300 MW)
2.	SO2	-	850	850-	200
	(vietējais		mg/m3	200	mg/m3
	kurināmais,		vai	mg/m3	vai de-
	piemēram,		desulfu-	vai	sulfuri-
	kūdra)		rizācijas	desulfu-	zācijas
			pakāpe	rizācijas	pakāpe
			90 %	pakāpe	95 %
				92 %
3.	NOx	-	400	300	200
			mg/m3	mg/m3	mg/m3
4.	Cietās daļiņas	50mg/m3	50mg/m3	30mg/m3	30mg/m3

 

12. Līdz 2007.gada 1.janvārim 3.tabulā noteiktās NOx emisijas robežvērtības neattiecas uz iekārtām, kurās sadedzina tikai bīstamos atkritumus.

13. Reģionālā vides pārvalde var noteikt atkāpes no 3.tabulā noteiktajām SO2 vai NOx emisijas robežvērtībām līdzsadedzināšanas iekārtām ar jaudu no 100 līdz 300 MW, ja tiek izmantota virstošā slāņa tehnoloģija un atļaujā noteiktā emisijas robežvērtība Cproc nepārsniedz 350 mg/Nm3 attiecībā uz NOx un 850 līdz 400 mg/Nm3 attiecībā uz SO2 (robežvērtība lineāri samazinās, pieaugot jaudai no 100 līdz 300 MW).

IV. Emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, kurās līdzsadedzina biomasu

14. Cproc biomasai (augu izcelsmes produkti, ko iegūst no lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības un ko var izmantot enerģijas iegūšanai, kā arī šo noteikumu 3.1.1., 3.1.2., 3.1.3., 3.1.4. un 3.1.5.apakšpunktā minētie atkritumi) izsaka mg/Nm3, ja skābekļa saturs ir 6 %. To nosaka atbilstoši 4.tabulai.

 

4.tabula

Nr.	Piesār-	Jauda .
p.	ņojošā	< 50	50-100	100-300	> 300
k.	viela	MW	MW	MW	MW
1.	SO2	-	200	200	200
			mg/m3	mg/m3	mg/m3
2.	NOx	-	350	300	300
			mg/m3	mg/m3	mg/m3
3.	Putekļi	50mg/m3	50mg/m3	50mg/m3	50mg/m3

 

15. Reģionālā vides pārvalde var noteikt atkāpes no 4.tabulā noteiktajām NOx emisijas robežvērtībām līdzsadedzināšanas iekārtām ar jaudu no 100 līdz 300 MW, kurās dedzina biomasu, ja tiek izmantota virstošā slāņa tehnoloģija un atļaujā noteiktā emisijas robežvērtība Cproc nepārsniedz 350 mg/Nm3.

V. Emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, kurās līdzsadedzina atkritumus kopā ar šķidru kurināmo

16. Cproc šķidrai degvielai izsaka mg/Nm3, ja skābekļa saturs ir 3 %. To nosaka atbilstoši 5.tabulai.

5.tabula

Nr.	Piesār-	Jauda .
p.	ņojošā	< 50	50-100	100-300	> 300
k.	viela	MW	MW	MW	MW
1.	SO2	-	850	850-	200
			mg/m3	200	mg/m3
				mg/m3
2.	NOx	-	400	300	200
			mg/m3	mg/m3	mg/m3
3.	Cietās daļiņas	50mg/m3	50mg/m3	50mg/m3	50mg/m3

 

VI. Kopējās emisijas robežvērtības, līdzsadedzinot atkritumus

17. Kopējās emisijas robežvērtības C, izteiktas mg/Nm3, ja skābekļa saturs ir 6 %, nosaka atbilstoši 6.tabulai. Visas vidējās vērtības nosaka paraugu ņemšanas periodā, kura minimālais ilgums ir pusstunda, bet maksimālais - 8 stundas.

6.tabula
Nr.	Piesārņojošā	Kopējās
p.k.	viela	emisijas
		robežvērtības
1.	Cd + Tl	0,05
2.	Hg	0,05
3.	Sb + As + Pb + Cr + Co + Cu
	+ Mn + Ni + V	0,5

18. Kopējās emisijas robežvērtības, izteiktas mg/Nm3, ja skābekļa saturs ir 6 %, dioksīniem un furāniem nepārsniedz 0,1. Visas vidējās vērtības nosaka paraugu ņemšanas periodā, kura minimālais ilgums ir 6 stundas, bet maksimālais - 8 stundas.

VII. Speciāli nosacījumi rūpniecības sektoriem, kas līdzsadedzina atkritumus (izņemot šajā pielikumā minētos)

19. Kopējās emisijas robežvērtības, izteiktas mg/Nm3, nepārsniedz 0,1. Visas vidējās vērtības nosaka paraugu ņemšanas periodā, kura minimālais ilgums ir 6 stundas, bet maksimālais - 8 stundas.

20. Kopējās emisijas robežvērtības, izteiktas mg/Nm3, nosaka atbilstoši 7.tabulai. Visas vidējās vērtības nosaka paraugu ņemšanas periodā, kura minimālais ilgums ir pusstunda, bet maksimālais - 8 stundas.

7.tabula

Emisijas robežvērtības atkritumu līdzsadedzināšanas procesā

Nr.	Piesārņojošā	Kopējās emisijas
p.k.	viela	robežvērtības
1.	Cd + Tl	0,05
2.	Hg	0,05

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.323

Emisijas robežvērtības pēc izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu attīrīšanas

Nr. p.k.	Piesārņojošā viela	Emisijas robežvērtības, izteiktas kā masas koncentrācija nefiltrētiem paraugiem
1.	Kopīgās suspendētās	30 mg/l (95 %)
	vielas	45 mg/l (100 %)
2.	Dzīvsudrabs un tā	0,03 mg/l
	savienojumi, izteikti kā
	dzīvsudrabs (Hg)
3.	Kadmijs un tā savienojumi,	0,05 mg/l
	izteikti kā kadmijs (Cd)
4.	Tallijs un tā savienojumi,	0,05 mg/l
	izteikti kā tallijs (Tl)
5.	Arsēns un tā savienojumi,	0,15 mg/l
	izteikti kā arsēns (As)
6.	Svins un tā savienojumi,	0,2 mg/l
	izteikti kā svins (Pb)
7.	Hroms un tā savienojumi,	0,5 mg/l
	izteikti kā hroms (Cr)
8.	Varš un tā savienojumi,	0,5 mg/l
	izteikti kā varš (Cu)
9.	Niķelis un tā savienojumi,	0,5 mg/l
	izteikti kā niķelis (Ni)
10.	Cinks un tā savienojumi,	1,5 mg/l
	izteikti kā cinks (Zn)
11.	Dioksīni un furāni, izteikti kā atsevišķu dioksīnu un furānu summa, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam	0,3 mg/l

Līdz 2008.gada 1.janvārim reģionālā vides pārvalde atļaujā var noteikt atkāpes esošajām iekārtām attiecībā uz kopīgajām suspendētajām vielām, ja atļaujā paredzēts, ka 80 % mērījumu netiek pārsniegta emisijas robežvērtība - 30 mg/l un nevienā mērījumā netiek pārsniegta emisijas robežvērtība - 45 mg/l.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.323

Emisijas koncentrācijas aprēķins

Emisijas koncentrāciju standarta skābekļa koncentrācijā aprēķina saskaņā ar formulu:

21 - Os

Es = ---------------- * Em, kur

21 - Om

E_s - aprēķinātā emisijas koncentrācija standarta skābekļa koncentrācijā;

E_m - izmērītā emisijas koncentrācija;

O_s - standarta skābekļa koncentrācija;

O_m - izmērītā skābekļa koncentrācija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs