Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.; 2012, 50., 100., 190., 197.nr.; 2013, 87., 112., 188.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 25.panta pirmās daļas 2.punktu.

2. Papildināt likumu ar 32.¹ pantu šādā redakcijā:

"32.¹ pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai

(1) Pirmās instances tiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai tās izskatīšanā esošu prasības tiesvedības lietu, izņemot lietu, kuras piekritība noteikta saskaņā ar šā likuma 28., 29. vai 30.pantu, ja lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta un, nododot lietu citai tiesai, var panākt tās ātrāku izskatīšanu.

(2) Apgabaltiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai apgabaltiesai tās izskatīšanā esošu apelācijas lietu, kas ierosināta par pirmās instances tiesas spriedumu (papildspriedumu), ja lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta un, nododot lietu citai tiesai, var panākt tās ātrāku izskatīšanu.

(3) Lēmumu par lietas nodošanu no vienas tiesas citai tiesai pēc tās tiesas priekšsēdētāja ierosinājuma, kurai lieta ir piekritīga, pieņem vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs. Ja rajona (pilsētas) tiesas lietvedībā esoša lieta nododama citā tiesu apgabalā esošai tiesai, jautājumu izlemj tās apgabaltiesas priekšsēdētājs, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas ierosina lietas nodošanu citai tiesai. Lēmumu pieņem rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

(4) Par šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu tiesa, kura ierosinājusi lietas nodošanu citai tiesai, informē lietas dalībniekus.

(5) Ja lieta tās ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai kādā no tiesvedības instancēm tikusi nodota izskatīšanai citai tiesai, atkārtota lietas nodošana šajā pantā noteiktajā kārtībā nav pieļaujama."

3. 34.panta pirmajā daļā:

izslēgt 9.punktā vārdus "par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā";

papildināt daļu ar 9.¹ punktu šādā redakcijā:

"9¹) par pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā — 2 procenti no parāda summas;".

4. Izteikt 61. un 62.pantu šādā redakcijā:

"61.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana

(1) Katrā tiesas sēdē rakstāms tiesas sēdes protokols. Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā.

(3) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokols rakstāms arī par atsevišķām procesuālajām darbībām, kas izpildītas ārpus tiesas sēdes.

(4) Tiesas sēdes gaita netiek fiksēta, izmantojot skaņu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, ja:

1) uz tiesas sēdi nav ieradies neviens no lietas dalībniekiem un šā iemesla dēļ lietas izskatīšana atliekama;

2) uz tiesas sēdi, kas noteikta sprieduma pasludināšanai, nav ieradies neviens no lietas dalībniekiem.

(5) Ja tiesas sēdes gaita fiksēta, izmantojot skaņu ierakstu, personām, kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, attiecīgais skaņu ieraksts pieejams nākamajā darba dienā pēc tiesas sēdes dienas.

62.pants. Protokola saturs

(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

3) to, ka tiesas sēdes gaitu fiksē ar tehniskajiem līdzekļiem;

4) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

5) lietas nosaukumu;

6) ziņas par lietas dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

7) ziņas par to, ka lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

8) ziņas par to, ka liecinieki, eksperti un tulki brīdināti par kriminālatbildību;

9) ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā;

11) ziņas par tiesas aiziešanu lēmuma pieņemšanai vai sprieduma taisīšanai;

12) ziņas par sprieduma vai atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņemta lēmuma pasludināšanu;

13) ziņas par sprieduma vai lēmuma satura, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;

14) ziņas par to, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, skaņu ierakstu un pilnu sprieduma tekstu;

15) tiesas sēdes slēgšanas laiku;

16) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(2) Par prasītāja atteikšanos no prasības, kā arī par to, ka atbildētājs ir atzinis prasību un lietas dalībnieki atzinuši juridiskos faktus, izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā, un attiecīgi prasītājs, atbildētājs vai abas puses to apliecina, parakstoties atsevišķā tiesas sagatavotā apliecinājumā.

(3) Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs.

(4) Ārpus tiesas sēdes izpildīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šā panta prasībām."

5. Izslēgt 64.pantu.

6. Papildināt 68.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja tiesa uzliek naudas sodu tiesas sēdē, lēmums ierakstāms tiesas sēdes protokolā."

7. Papildināt 82.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību.

(7) Juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību."

8. Aizstāt 83.pantā skaitli un vārdu "84.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "82.panta sestajā un septītajā daļā un 84.pantā".

9. Papildināt 149.¹ panta trešo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Sagatavošanas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot skaņu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus."

10. Izteikt 164.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Atteikšanos no prasības vai prasības atzīšanu fiksē atsevišķā tiesas sagatavotā apliecinājumā, kuru paraksta attiecīgi prasītājs vai atbildētājs."

11. Izteikt 170.panta astotās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Lietas dalībnieku piekrišanu fiksē atsevišķā tiesas sagatavotā apliecinājumā, kuru paraksta katrs lietas dalībnieks."

12. Aizstāt 199.panta pirmajā daļā vārdus "to nolasot" ar vārdiem "nolasot tā ievaddaļu un rezolutīvo daļu".

13. Izteikt 250.²⁷ panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām stājas spēkā šā likuma 203.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī."

14. 404.panta trešajā daļā:

izslēgt 1.punktā vārdus "bet pēc vekseļa — arī protesta aktu";

papildināt daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

"1¹) pēc protestēta papīra formas vekseļa — vekseli, tā norakstu un protesta aktu papīra formā;

1²) pēc protestēta elektroniskā vekseļa — elektronisko vekseli un elektronisku protesta aktu;".

15. Papildināt 406.¹ panta otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) par maksājuma saistībām, ja parāda summa pārsniedz 15 000 euro."

16. Izteikt 406.³ panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pieteikumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) pieteicēja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Pieteicējs norāda adresi saziņai ar tiesu, kā arī elektroniskā pasta adresi tiesas paziņojumu saņemšanai, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu;

3) parādnieka vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

4) pieteicēja pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

5) maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums, norādot saistību pamatojošo dokumentu identificējošu informāciju un saistības izpildes termiņu, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;

6) pieprasītā summa un tās aprēķins, norādot galveno parādu, līgumsodu, nolīgtos vai likumā noteiktos procentus un tiesas izdevumus;

7) pieteicēja apliecinājums, ka prasījums nav atkarīgs no pretizpildījuma vai ka pretizpildījums ir izdarīts;

8) lūgums tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu;

9) lūgums izlemt par maksājuma saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu;

10) apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas par faktiem un pieteicējs ir informēts, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesa pieteikuma sniegšanu."

17. 567.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, zvērinātam tiesu izpildītājam no valsts budžeta līdzekļiem tiek izmaksāta kompensācija ar izpildu darbību veikšanu saistīto izdevumu segšanai.";

papildināt ceturto daļu pēc vārda "kārtību" ar vārdiem "kā arī kompensācijas apmēra noteikšanas un izmaksas kārtību gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas".

18. 572.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja piedzinējs ir izteicis attiecīgu lūgumu un ja, piemērojot visus šā likuma 557.panta 1., 2. un 3.punktā norādītos piespiedu izpildes līdzekļus, tiesu izpildītājs konstatē, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai iespējama tādā apmērā, kas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, tiesu izpildītājs sniedz Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai ziņas par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izpildrīkojumu par nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu summu piedziņu no iesniedzēja piedzinējam atpakaļ neizsniedz. Ja tiesu izpildītājs pēc piedzinēja lūguma ir sniedzis Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai ziņas par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu, izpildu dokumentu piedzinējam izsniedz tikai pēc tam, kad no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas saņemts apliecinājums par prasījuma neesamību."

19. Papildināt 594.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā par katru parādnieka apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu tiek saglabāti, ja parādnieka apgādībā ir nepilngadīgs bērns brīdī, kad tiek izdarīti ieturējumi no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Saglabājamo līdzekļu apmēru aprēķina darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona, ņemot vērā ieturējuma izdarīšanas brīdī parādnieka apgādībā esošo personu skaitu."

20. Izslēgt 595.panta otrajā daļā vārdus "nodrošinot, ka pēc ieturējumu veikšanas mēnesī izmaksājamā summa katram maksājumam nav mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru".

21. Pārejas noteikumos:

izslēgt 58.punktu;

papildināt 72.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Izpildu lietās, kuras zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā ievestas un nav pabeigtas līdz šā likuma 594.panta pirmās un otrās daļas grozījumu spēkā stāšanās brīdim un kurās tiek piemērots piespiedu izpildes līdzeklis — piedziņas vēršana uz parādniekam izmaksājamo darba samaksu vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem —, šā likuma 594.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto parādniekam saglabājamo līdzekļu apmēru laika posmā no šā likuma 594.panta pirmajā un otrajā daļā minēto grozījumu spēkā stāšanās un līdz brīdim, kad zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumā norādītā piedzenamā parāda summa ir dzēsta vai piemērotais piespiedu izpildes līdzeklis atcelts, aprēķina darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona brīdī, kad izdara ieturējumu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem.";

papildināt pārejas noteikumus ar 73., 74., 75. un 76.punktu šādā redakcijā:

"73. Šā likuma 32.¹ pants zaudē spēku ar 2016.gada 31.decembri.

74. Grozījumi šā likuma 250.²⁷ pantā par tiesas spriedumu, kas taisīti lietās par maza apmēra prasībām, pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā stājas spēkā 2014.gada 1.aprīlī.

75. Grozījumi šā likuma 250.²⁷ pantā par tiesas spriedumu, kas taisīti lietās par maza apmēra prasībām, pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā attiecas uz spriedumiem, kas pasludināti vai — ja spriedumi taisīti rakstveida procesā — sastādīti pēc 2014.gada 1.aprīļa.

76. Šā likuma 406.³ panta otrās daļas 10.punkta noteikumi par apliecinājuma ietveršanu pieteikumā nav piemērojami to pieteikumu izskatīšanai, kuri iesniegti tiesai līdz 2014.gada 1.jūlijam."

22. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

izslēgt 1.punktu;

papildināt informatīvo atsauci ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 19.decembrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2014.gada 3.janvārī