Ministru kabineta rīkojums Nr.686

Rīgā 2013.gada 28.decembrī (prot. Nr.67 124.§)

1. Apstiprināt Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju (turpmāk – koncepcija) un noteikt Aizsardzības ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

2. Atbalstīt šādus koncepcijā ietvertos risinājuma variantus:

2.1.   risinājuma D variantu finansējuma plānošanai un piešķiršanai, kas nepieciešams ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai, uzturēšanai un izplatīšanai, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību funkciju izpildi;

2.2.  risinājuma B variantu nozares koordinācijai.

3. Aizsardzības ministrijai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus tiesību aktu projektus:

3.1.  līdz 2014.gada 1.aprīlim – likumprojektu par grozījumiem Ģeotelpiskās informācijas likumā, nosakot:

3.1.1. izmaiņas ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomas plānošanas un koordinācijas tiesiskajā regulējumā (tiesiskais pamats Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes izveidei);

3.1.2. izmaiņas augstuma sistēmas piemērošanai valstī;

3.2. mēneša laikā pēc šā rīkojuma 3.1.1.apakšpunktā minēto grozījumu spēkā stāšanās – Ministru kabineta rīkojuma projektu par Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes izveidi, kompetenci un uzdevumiem, ietverot tajos koncepcijā identificēto problēmu risinājumus, tai skaitā nepieciešamību veicināt valsts un privātā sektora sadarbību (sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju, Zemkopības ministriju, Satiksmes ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, Veselības ministriju, Kultūras ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Mērnieku biedrību un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociāciju);

3.3. divu mēnešu laikā pēc šā rīkojuma 3.1.2.apakšpunktā minēto grozījumu spēkā stāšanās – Ministru kabineta noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra noteikumos Nr.879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi", nosakot tiesisko regulējumu ģeodēziskās atskaites sistēmas parametros un piemērošanas nosacījumos atbilstoši izmaiņām augstuma sistēmas piemērošanā valstī;

3.4. līdz 2014.gada 1.februārim – informatīvo ziņojumu par Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumu Nr.497 "Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi" izpildi attiecībā uz vietējā ģeodēziskā tīkla apzināšanas un izvērtēšanas procesā paveikto, kā arī uzsākto vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanu, rezultātiem un iespējamām problēmām (sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju);

3.5. līdz 2014.gada 1.oktobrim – informatīvo ziņojumu par iespējām ieviest vienotu nacionālo ģeotelpisko objektu klasifikācijas sistēmu, optimālo šīs sistēmas izveides un ieviešanas variantu un tās teorētisko pamatu;

3.6. sešu mēnešu laikā pēc Būvniecības likuma spēkā stāšanās, bet ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.jūlijam – grozījumus normatīvajos aktos būvniecības jomā, nosakot kompetenci un kārtību, kādā tiek sagatavota un sniegta informācija par gaisakuģu lidojumiem potenciāli bīstamajiem objektiem būvniecības procesā (sadarbībā ar Ekonomikas ministriju);

3.7. līdz 2014.gada 28.februārim – grozījumus normatīvajos aktos aviācijas jomā, precizējot kompetenci un informācijas aprites kārtību par gaisakuģu lidojumiem potenciāli bīstamajiem objektiem (sadarbībā ar Satiksmes ministriju).

4. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Aizsardzības ministriju izstrādāt un līdz 2014.gada 28.februārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos aviācijas jomā, lai nodrošinātu Komisijas 2010.gada 26.janvāra Regulas (ES) Nr.73/2010, ar ko nosaka prasības attiecībā uz aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas kvalitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā, prasību ieviešanu un piemērošanu.

5. Satiksmes ministrijai izstrādāt un līdz 2015.gada 1.janvārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, precizējot jūras ģeotelpiskās informācijas aprakstu.

6. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt un līdz 2016.gada 1.janvārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvos ziņojumus par situāciju vietvārdu informācijas jomā un nepieciešamību izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu vietvārdu lietojumu atbilstoši Valsts valodas likuma un Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr.50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" prasībām.

7. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Aizsardzības ministriju izstrādāt un līdz 2014.gada 1.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Ģeotelpiskās informācijas likuma 28.panta trešajā daļā, nosakot, ka valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla pārziņa funkcijas un uzdevumus veic Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

8. Aizsardzības ministrijai turpināt Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2007.gada 14.marta Direktīvas 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (turpmāk – INSPIRE direktīva), ieviešanas koordinēšanu.

9. INSPIRE direktīvā minēto ģeotelpisko datu kopu un metadatu sagatavošanā un aktualizēšanā noteikt šādu atbildības sadalījumu starp institūcijām (ministrijām):

9.1. koordinātu atskaites sistēmas (INSPIRE direktīvas I pielikuma 1.tēma) – atbildīgā Aizsardzības ministrija;

9.2. ģeogrāfisko koordinātu tīklu sistēmas (INSPIRE direktīvas I pielikuma 2.tēma) – atbildīgā Aizsardzības ministrija, līdzatbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Satiksmes ministrija;

9.3. toponīmi (INSPIRE direktīvas I pielikuma 3.tēma) – atbildīgā Aizsardzības ministrija, līdzatbildīgā Tieslietu ministrija, Satiksmes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

9.4. administratīvās vienības (INSPIRE direktīvas I pielikuma 4.tēma) – atbildīgā Tieslietu ministrija, līdzatbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Satiksmes ministrija;

9.5. adreses (INSPIRE direktīvas I pielikuma 5.tēma) – atbildīgā Tieslietu ministrija;

9.6. kadastrālie zemesgabali (INSPIRE direktīvas I pielikuma 6.tēma) – atbildīgā Tieslietu ministrija;

9.7. transporta tīkli (INSPIRE direktīvas I pielikuma 7.tēma) – atbildīgā Satiksmes ministrija, līdzatbildīgā Aizsardzības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

9.8. hidrogrāfija (INSPIRE direktīvas I pielikuma 8.tēma):

9.8.1. jūras un ostu ceļu hidrogrāfija – atbildīgā Satiksmes ministrija;

9.8.2. iekšzemes hidrogrāfija – atbildīgā Aizsardzības ministrija, līdzatbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija;

9.9. aizsargājamās teritorijas (INSPIRE direktīvas I pielikuma 9.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, līdzatbildīgā Kultūras ministrija;

9.10. augstums (INSPIRE direktīvas II pielikuma 1.tēma) – atbildīgā Aizsardzības ministrija, līdzatbildīgā Satiksmes ministrija;

9.11. zemes virsma (INSPIRE direktīvas II pielikuma 2.tēma) – atbildīgā Aizsardzības ministrija, līdzatbildīgā Tieslietu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija;

9.12. ortogrāfija (INSPIRE direktīvas II pielikuma 3.tēma) – atbildīgā Aizsardzības ministrija;

9.13. ģeoloģija (INSPIRE direktīvas II pielikuma 4.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

9.14. statistikas vienības (INSPIRE direktīvas III pielikuma 1.tēma) – atbildīgā Ekonomikas ministrija;

9.15. ēkas (INSPIRE direktīvas III pielikuma 2.tēma) – atbildīgā Tieslietu ministrija, līdzatbildīgā Ekonomikas ministrija un Aizsardzības ministrija;

9.16. augsnes (INSPIRE direktīvas III pielikuma 3.tēma):

9.16.1. informācija par augsnes virskārtu – atbildīgā Zemkopības ministrija;

9.16.2. informācija par augsnes zemāko kārtu – Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomei sagatavot priekšlikumus par atbildīgo institūciju (ministriju) attiecībā uz INSPIRE direktīvas datu tēmu "augsnes", un Aizsardzības ministrijai iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā, ievērojot, ka INSPIRE direktīvas datu tēmai "augsnes" atbilstoši jauni ģeotelpiskie dati jāsagatavo ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.oktobrim;

9.17. zemes izmantošana (INSPIRE direktīvas III pielikuma 4.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, līdzatbildīgā Zemkopības ministrija un Tieslietu ministrija;

9.18. cilvēku veselība un drošība (INSPIRE direktīvas III pielikuma 5.tēma) – atbildīgā Veselības ministrija, līdzatbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija un Zemkopības ministrija;

9.19. komunālie un valsts dienesti (INSPIRE direktīvas III pielikuma 6.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, līdzatbildīgā Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Veselības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija;

9.20. vides monitoringa iekārtas (INSPIRE direktīvas III pielikuma 7.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, līdzatbildīgā Zemkopības ministrija, Veselības ministrija un Ekonomikas ministrija;

9.21. ražošanas un rūpniecības iekārtas (INSPIRE direktīvas III pielikuma 8.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, līdzatbildīgā Ekonomikas ministrija;

9.22. lauksaimniecības un akvakultūras iekārtas (INSPIRE direktīvas III pielikuma 9.tēma) – atbildīgā Zemkopības ministrija;

9.23. iedzīvotāju sadalījums – demogrāfija (INSPIRE direktīvas III pielikuma 10.tēma) – atbildīgā Ekonomikas ministrija;

9.24. apgabala pārvaldības (ierobežojumu) reglamentētās zonas un ziņošanas vienības (INSPIRE direktīvas III pielikuma 11.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, līdzatbildīgā Zemkopības ministrija un Satiksmes ministrija;

9.25. dabas apdraudējuma zonas (INSPIRE direktīvas III pielikuma 12.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, līdzatbildīgā Iekšlietu ministrija un Zemkopības ministrija;

9.26. atmosfēras apstākļi (INSPIRE direktīvas III pielikuma 13.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

9.27. meteoroloģiski ģeogrāfiskie raksturlielumi (INSPIRE direktīvas III pielikuma 14.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

9.28. okeanogrāfiski ģeogrāfiskie raksturlielumi (INSPIRE direktīvas III pielikuma 15.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, līdzatbildīgā Satiksmes ministrija;

9.29. jūras reģioni (INSPIRE direktīvas III pielikuma 16.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, līdzatbildīgā Satiksmes ministrija;

9.30. bioģeogrāfiskie rajoni (INSPIRE direktīvas III pielikuma 17.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

9.31. dzīvotnes un biotopi (INSPIRE direktīvas III pielikuma 18.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

9.32. sugu izplatība (INSPIRE direktīvas III pielikuma 19.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

9.33. enerģijas resursi (INSPIRE direktīvas III pielikuma 20.tēma) – Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomei sagatavot priekšlikumus par atbildīgo institūciju (ministriju) attiecībā uz INSPIRE direktīvas datu tēmu "enerģijas resursi", un Aizsardzības ministrijai iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā, ievērojot, ka INSPIRE direktīvas datu tēmai "enerģijas resursi" atbilstoši jauni ģeotelpiskie dati jāsagatavo ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.oktobrim;

9.34. derīgo izrakteņu resursi (INSPIRE direktīvas III pielikuma 21.tēma) – atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

10. Koncepcija 2013. un 2014.gadā īstenojama no institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Koncepcijā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamais kopējais papildu finansējums:

10.1. 2015.gadā 1 192 642 lati (1 696 976 euro);

10.2. 2016.gadā 674 089 lati (959 143 euro);

10.3. 2017.gadā 1 964 896 lati (2 795 796 euro);

10.4. 2018.gadā 1 802 529 lati (2 564 768 euro);

10.5. 2019.gadā 1 585 329 lati (2 255 720 euro);

10.6. 2020.gadā 1 362 609 lati (1 938 818 euro).

Jautājumu par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu 2015.gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, vienlaikus ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām saskaņā ar koncepcijas 9. un 10.pielikumu.

11. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra rīkojumu Nr.718 "Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 188.nr.).

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Aizsardzības ministra vietā –
tieslietu ministrs Jānis Bordāns

(Ministru kabineta
2013.gada 28.decembra
rīkojums Nr.686)

I. Esošās situācijas apraksts

Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcija, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra rīkojumu Nr.718 "Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju", ir galvenais ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomas politikas plānošanas dokuments, kas tika sagatavots, lai turpinātu Ministru kabinetā 1995.gada 23.maijā apstiprinātā dokumenta "Kartogrāfijas attīstības koncepcija" noteikto nozaru attīstības virzienu un sagatavotu konceptuālu pamatojumu tiesiskā regulējuma izstrādei ģeotelpiskās informācijas jomā, tai skaitā INSPIRE direktīvas (2007/2/EK) pārņemšanai nacionālajos tiesību aktos.

Pieņemot Ģeotelpiskās informācijas likumu un uz tā pamata izdodot vairākus Ministru kabineta noteikumus, ir izpildīts galvenais Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijas mērķis.

Eiropas Savienība līdz ar INSPIRE direktīvas pieņemšanu, ar kuru izveido telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā, ir mērķtiecīgi virzījusies uz šīs direktīvas praktisku ieviešanu, direktīvā reglamentētajā kārtībā un tematikā pieņemot vairākas regulas, kas nosaka konkrētus uzdevumus ģeotelpisko datu kopu turētājiem un informācijas sistēmu pārziņiem Latvijā.

Straujā tehnoloģiju attīstība ir būtiski ietekmējusi un veicinājusi ģeodēzijas un kartogrāfijas nozaru attīstību gan valsts, gan globālā mērogā, izveidojot pilnīgi jaunu pieeju un metodes informācijas iegūšanai, apstrādei un izmantošanai.

Neskatoties uz ģeodēzijas un kartogrāfijas nozaru stratēģisko nozīmi valsts tautsaimniecībā, 2009.gadā tika būtiski samazināts nozarēm atvēlētais finansējums valsts budžetā, un tas negatīvi ietekmē stāvokli šajās nozarēs.

Līdz ar to šobrīd ir radusies nepieciešamība pēc jauna politikas plānošanas dokumenta – koncepcijas – ģeotelpiskās informācijas jomā.

Šīs aktualizētās Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijas mērķis ir aktuālas un kvalitatīvas ģeotelpiskās informācijas sagatavošanas un pieejamības nodrošināšana valstī ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Lai sasniegtu mērķi, jāizveido atbilstošs dažādu institūciju un informācijas lietotāju koordinācijas mehānisms, jānodrošina ilgtspējīga plānošana, atbilstošs finansējums un kvalificētu speciālistu resursi.

II. Problēmas izklāsts

Aizsardzības ministrija organizē un koordinē valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā. Ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas joma ir cieši saistīta ar daudzām tautsaimniecības un valsts pārvaldes aktivitātēm, tādēļ ļoti būtiski ir citu nozaru atbildīgajām ministrijām savos politikas plānošanas dokumentos laikus un koordinēti paredzēt pasākumus, kas nodrošinātu attiecīgajai nozarei nepieciešamo ģeotelpiskās informācijas (ģeodēzisko un kartogrāfisko) pamatdatu, kā arī ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu pieejamību. Šāds princips ietverts Ģeotelpiskās informācijas likumā, tomēr faktiski minētais plānošanas un starpinstitūciju koordinācijas modelis nav iedzīvināts un nedarbojas līmenī, kas nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu jomas plānošanu un jomas jautājumu risināšanu starp institūcijām un nozarēm.

Kā nozīmīgākās tautsaimniecības un valsts pārvaldes aktivitātes, kurās ir nepieciešami ģeotelpiskās informācijas pamatdati, ir jāmin nekustamā īpašuma valsts kadastra pārvaldība, apgrūtināto teritoriju noteikšana, Eiropas Savienības tiešo maksājumu administrēšana lauksaimniekiem, vietējo pašvaldību teritoriju attīstības plānu izstrāde, civilās aizsardzības plānu izstrāde, tai skaitā plūdu riska kartēšana, valsts robežas apsargāšana, drošai gaisa kuģu lidojumu nodrošināšanai nepieciešamās aeronavigācijas informācijas iegūšana, būvniecības procesa nodrošināšana, vides aizsardzības un dabas aizsardzības politikas īstenošana un citas jomas.

Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu finansēšanas modelis

Sākoties ekonomiskajai krīzei, dramatiskā finansējuma samazinājuma dēļ diemžēl ir izveidojusies situācija, ka ģeotelpiskās informācijas pamatdatu sagatavošana un aktualizācija nav iespējama valsts pārvaldes un pašvaldību funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamajā apjomā. Lai nodrošinātu ģeotelpiskās informācijas sagatavošanu un aktualizāciju kaut vai minimālā apjomā, arī kopīgas izmantošanas gadījumā tiek piemēroti Ģeotelpiskās informācijas likuma 26.panta septītās daļas principi, kas paredz, ka situācijā, kad budžeta dotācijas nesedz ģeotelpiskās informācijas sagatavošanu un sniegšanu, maksa par ģeotelpiskās informācijas kopīgu izmantošanu (ģeotelpiskās informācijas aprite starp valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm to funkciju un uzdevumu izpildei) tiek noteikta atbilstoši attiecīgās informācijas turētāja vai ģeotelpiskās informācijas pakalpojuma sniedzēja publisko maksas pakalpojumu cenrādim.

Minētajā situācijā izdevumi, kas nepieciešami ģeotelpiskās informācijas sagatavošanai un aktualizācijai, kā arī ģeotelpiskās informācijas un tās pakalpojumu sniegšanai, ir iegūstami no ieņēmumiem par sniegtajiem ģeotelpiskās informācijas pakalpojumiem.

Kritiskākā situācija ir ģeotelpiskās informācijas pamatdatu un ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanā, ņemot vērā šo datu nozīmi tautsaimniecībā kopumā un to nepieciešamību citu institūciju funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai.

Koncepcijā aplūkoti vairāki finansēšanas modeļi, kas paredz dažādus risinājumus, kā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomai nodrošināt nepieciešamo finansējumu, kas nosedz visus ar ģeotelpiskās informācijas pamatdatu un pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus.

III. Piedāvātais risinājums

Koncepcijā tiek piedāvāti šādi plānošanas un koordinēšanas problēmu risinājuma varianti:

A variants: Ģeotelpiskās informācijas ekspertu padome

Šāds variants nenodrošina prioritāru ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomas problēmu identificēšanu atbilstoši citu nozaru aktualitātēm un pieaicināto ekspertu piedāvāto risinājumu atbilstību šo nozaru politikas plānošanas dokumentiem. Politikas plānošanas dokumentu izstrāde (arī ievērojot Ģeotelpiskās informācijas likuma 5.panta normas) joprojām notiktu autonomi katras ministrijas ietvaros, un šie dokumenti tiktu saskaņoti parastajā kārtībā.

B variants: Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padome

Šajā variantā tiek piedāvāts ar Ministru kabineta rīkojumu izveidot Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomi, nosakot tajā pārstāvniecību no Aizsardzības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Mērnieku biedrības un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas, kā arī ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprinot šīs padomes nolikumu.

Kā visatbilstošāko ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomas turpmākajai koordinēšanai piedāvāts īstenot B variantu, kas paredz Ministru kabinetam izveidot Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomi.

Koncepcijā tiek piedāvāti šādi finansējuma modeļa risinājuma varianti:

A variants

Finansējums, kas nepieciešams ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai, uzturēšanai un izplatīšanai, tiek plānots pilnā apmērā kā budžeta dotācijas tieši attiecīgo ģeotelpiskās informācijas pamatdatu turētāju budžeta programmās.

B variants

Finansējums, kas nepieciešams ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai, uzturēšanai un izplatīšanai, attiecīgo ģeotelpiskās informācijas pamatdatu turētāju budžeta programmās tiek plānots nepilnā apmērā, trūkstošo finansējumu plānojot centralizēti kā transfertus par konkrētu ģeotelpiskās informācijas pamatdatu izmantošanu no to ministriju budžetiem, kam nepieciešams izmantot šos ģeotelpiskās informācijas pamatdatus valsts un pašvaldību funkciju izpildei.

C variants

Finansējums, kas nepieciešams ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai, uzturēšanai un izplatīšanai, attiecīgo ģeotelpiskās informācijas pamatdatu turētāju budžeta programmās tiek plānots nepilnā apmērā un trūkstošo finansējumu neplāno centralizēti kā transfertus no citu ministriju budžetiem.

D variants

Finansējums, kas nepieciešams ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai, uzturēšanai un izplatīšanai, var tikt plānots diferencēti katrai ģeotelpiskās informācijas pamatdatu kopai, piemērojot konkrētajai ģeotelpiskās informācijas pamatdatu kopai kādu no A, B vai C variantā aplūkotajiem finansēšanas principiem.

Kā visatbilstošāko ģeotelpiskās informācijas pamatdatu finansēšanas modeli turpmāk piedāvāts īstenot D variantu.

Koncepcija 2013. un 2014.gadā īstenojama no institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 2013.–2016.gadā papildus piešķirti līdzekļi šādiem pasākumiem:

Koncepcijā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamais kopējais papildu finansējums ir šāds: 2015.gadā 1 696 976 euro, 2016.gadā 959 143 euro, 2017.gadā 2 795 796 euro, 2018.gadā 2 564 768 euro, 2019.gadā 2 255 720 euro, bet 2020.gadā – 1 938 818 euro.

Jautājums par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu 2015.gadam un turpmākajiem gadiem skatāms Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, vienlaikus ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām saskaņā ar koncepcijas 9. un 10.pielikumu.

Aizsardzības ministra vietā –
tieslietu ministrs Jānis Bordāns