Pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes

Trešdien, 18. jūlijā, notika kārtējā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde. Par sēdē apspriestajiem jautājumiem preses konferencē informēja labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Juris Radzēvičs un darba devēju pārstāvis, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. NTSP dalībnieki sēdes laikā informēti par valdības paredzētajiem grozījumiem nodokļu politikā saistībā ar makroekonomisko attīstību vidējā termiņā, par valdības ziņojumiem par Starptautiskās darba organizācijas (SDO) konvenciju piemērošanu un izpildi, pārrunāti arī reglamenta jautājumi par NTSP sekretariāta turpmāko pakļautību un statusu, kā arī par padomes apakšpadomju pilnvaru palielināšanu.

Nodokļu politikas pārmaiņas

Arodbiedrību savienības priekšsēdētājs preses konferencē atzina, ka nodokļu politikā sasniegts tas, ko arodbiedrības vēlējušās attiecībā uz obligātās sociālās apdrošināšanas likmēm. Proti, 20. jūnijā Saeima pieņēma lēmumu šīs likmes darbiniekiem nepalielināt, kā arī netika samazināta darba devēja likmes daļa, atgādināja J. Radzēvičs. Darbinieka maksājamo daļu nav plānots palielināt arī 2003. gadā, turpretim iecerēts samazināt darba devēja maksājamo daļu, bet ne vairāk kā par diviem procentiem. (Sīkāk informācija par izmaiņām nodokļu politikā — 25.lpp.)

Starptautiskās darba

organizācijas konvencijas

Komentējot valdības ziņojumu par Starptautiskās darba organizācijas konvenciju izpildi, labklājības ministrs informēja, kā valdībai ik gadu jāiesniedz SDO ziņojums par sasniegto progresu, par to, kā tiek ievērotas vai pārkāptas šīs organizācijas izdotās konvencijas. A. Požarnovs atzina, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu Latvijas attiecības ar SDO ir ievērojami uzlabojušās. Pērn SDO izskatīja vairākas Latvijas arodbiedrību sūdzības, kas nenoliedzami nevairoja mūsu valsts prestižu. Šogad šādu problēmu nav, šie jautājumi ir noņemti no dienaskārtības, un SDO pašreiz nav būtisku pretenziju pret stāvokli Latvijā, informēja A. Požarnovs.

Runājot par valdības ziņojumiem attiecībā uz SDO konvenciju piemērošanu un izpildi, J. Radzēvičs atzina, ka šoreiz valdība jeb Labklājības ministrija gatavojusi ziņojumu par vairākām ļoti būtiskām konvencijām: 98. SDO konvencija, kas paredz tiesības apvienoties arodbiedrībās un piedalīties kolektīvajās pārrunās; 144. SDO konvencija, kas paredz konsultāciju veikšanu starp trijām pusēm; 111. SDO konvencija, kas paredz diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz darba samaksu. J. Radzēvičs informēja, ka LBAS kopumā šo valdības ziņoju akceptējusi un gatavojas to papildināt ar savu viedokli. LBAS priekšsēdētājs atzina, ka šajā laikā notikušais nevar iepriecināt. Proti, gadījumā kad tika pieņemti pensiju likuma grozījumi un atceltas priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas, konsultācijas ar LBAS nav notikušas, tādējādi pārkāpti 144. SDO konvencijas noteikumi. LBAS gatavojas sagatavot papildinājumus arī ziņojumam par 98. SDO konvenciju, mēģinot atspoguļot situāciju uzņēmumos attiecībā uz arodbiedrībām un minot gadījumus, kad no darba tiek atlaisti arodbiedrību biedri bez saskaņošanas ar arodbiedrībām.

Atbildot uz J. Radzēviča iebildumiem par pensiju likuma grozījumiem, labklājības ministrs pauda viedokli, ka, protams, jautājums par šo grozījumu redakciju ir būtisks, bet attiecībā uz apspriešanu ir ievērotas visas obligātās procedūras. Minētie grozījumi ir izskatīti Sociālās apdrošināšanas apakšpadomē, šis jautājums ir skatīts arī NTSP. A. Požarnovs pastāstīja, ka ar protokolu ir fiksēts: valdība, Darba devēju konfederācija, kā arī arodbiedrības principā atbalsta šī jautājuma turpmāko virzību, un valdība ir pieņēmusi zināšanai, ka arodbiedrībai ir cits viedoklis par priekšlaicīgo pensionēšanos. "Tas, ka visos jautājumos starp trim pusēm nav iespējams panākt pilnīgu vienprātību, ir dabiski," norādīja A. Požarnovs.

Izmaiņas NTSP reglamentā

Vēl trešdienas sēdē runāts par NTSP padomes darbības uzlabošanu. Kā pastāstīja A. Požarnovs, pašreiz rit diskusijas par to, kā uzlabot sekretariāta darbu, un ir sagatavots priekšlikums, ka sekretariātu varētu apvienot ar visu apakšpadomju sekretariātiem un mainīt tā lokalizāciju. Patlaban NTSP sekretariāts darbojas Labklājības ministrijas paspārnē, taču nākotnē to varētu nodot Valsts kancelejai. Ministrs pastāstīja, ka šis jautājums gan pagaidām valdībā nav skatīts, bet NTSP šo priekšlikumu konceptuāli atbalstīja un tika nolemts lūgt Labklājības ministriju sagatavot šī jautājuma konceptuālu izskatīšanu Ministru kabinetā.

Trīspusējā sadarbības padome akceptējusi arī NTSP reglamentu, kas paredz padomes apakšpadomēm lielākas pilnvaras, proti, ja kāds jautājums ir izskatīts apakšpadomēs un par to ir panākta visu pušu vienošanās, tas nav atkārtoti jāizskata NTSP kopējā sēdē. Jaunais reglaments stāsies spēkā 2001.gada 1.novembrī.

Par gaidāmajiem streikiem

Nākamajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē 12.septembrī tiks skatīts jautājums par medicīnas māsu streiku sakarā ar veselības aprūpes finansēšanas kārtību — vai algas tiks paaugstinātas vai netiks paaugstinātas un vai šīs algas ir iespējams paaugstināt. Šī jautājuma izskatīšanu ierosināja labklājības ministrs, jo šis ir trīspusējās sadarbības jautājums.

A.Požarnovs norādīja, ka diskusija nav tikai par to, cik maksāt algās un kā tās izmaksāt. Jautājums nav tikai par konkrētām naudas summām, bet arī par konkrēto kārtību, kādā nodrošināt, lai ārstniecības iestādēs medicīnas māsas šo naudu, ko valdība ir piešķīrusi, arī saņemtu. Lai to nodrošinātu, jābūt ļoti labai sadarbībai starp darba devējiem un ņēmējiem, jānoslēdz ģenerālā vienošanās, nepieciešams kolektīvais līgums katrā ārstniecības iestādē, un darba algām jābūt izmaksātām atbilstoši jaunajiem izstrādātajiem kritērijiem.

A. Požarnovs atzina, ka sarunas starp Medicīnas darbinieku arodbiedrību un darba devējiem rit ļoti smagi, bet Labklājības ministrija ir ieinteresēta, lai šīs divas puses iespējami veiksmīgāk sadarbotos un slēgtu ģenerālo vienošanos un noteiktu kārtību, kā šī nauda tiktu izmaksāta darba algās.

NTSP nākamajā sēdē tiks izskatīts arī jautājums par iespējamo "Latvijas dzelzceļa" arodbiedrības ierosināto dzelzceļnieku streiku 18.septembrī. NTSP iesaistīto pušu vadītāji uzsvēra, ka tas ir būtisks jautājums un to nepieciešams izskatīt sociālajiem partneriem.

Šā gada 18. septembrī brīdinājuma streiku iecerējuši rīkot lokomotīvju mašīnisti, kuri pieprasīs dotāciju ieviešanu dzelzceļa pārvadājumiem, kā arī algas paaugstināšanu par desmit procentiem.

Kā atzina T. Tverijons, dzelzceļnieki būs ļoti nopietns spēks, jo viņi, spārnoti par medicīnas māsiņu panākumiem, piesaka savas problēmas, kas it tikpat likumīgi pamatotas. Šajā gadījumā no budžeta būs vajadzīgi 9 miljoni latu dotācijām un 10 miljoni algu palielināšanai, informēja T. Tverijons. Iniciatīva par streiku nākusi no pašiem darbiniekiem, kuri ir noraizējušies, ka tiks zaudētas darba vietas, jo vilcienu ritošais sastāvs tuvākajos gados varētu kļūt pilnībā nelietojams.

Artis Nīgals, "LV" nozares redaktors