Pirms otrā sabiedriskās politikas foruma "Atklāta politika un aizkulišu lēmumi Latvijā"

Trešdien, 25. jūlija pēcpusdienā, Rīgā, Mazajā ģildē, "Sorosa fonds - Latvija" nopietnus interesentus aicina uz otro sabiedriskās politikas forumu "Atklāta politika un aizkulišu lēmumi Latvijā", kura mērķis ir izraisīt plašāku publisku diskusiju par politiskā procesa kvalitāti, ko padziļinātā veidā aplūko ANO Attīstības programmas šī gada "Pārskats par tautas attīstību".

Foruma pirmajā daļā tiks iztirzāti "Pārskata par tautas attīstību" secinājumi par politisko procesu Latvijā. Pēc Ministru prezidenta Andra Bērziņa ievadvārdiem "Pārskata par tautas attīstību" galvenais redaktors Tālis Tisenkopfs iepazīstinās visus ar "Pārskata" mērķiem un secinājumiem. "Pārskats" iestājas par to, lai politika Latvijā kļūtu atvērta un atbildīga, tāda, kur jautājumu izlemšanā, politikas izstrādāšanā un realizēšanā var piedalīties plaša politikas veidotāju kopiena, kas ietver ne tikai politiskos līderus un pārvaldības administratorus, bet arī nevalstiskas organizācijas, interešu grupas, profesionālās asociācijas, neatkarīgus ekspertus un citus politikas subjektus. Lai gan sabiedriskās politikas procesu kopumā Latvijā nevar viennozīmīgi raksturot kā slēgtu, tajā tomēr visai spēcīgi izpaužas noslēgtības tendence ar vairākām pazīmēm: šaurs izlēmēju loks, biznesa grupējumu liela ietekme uz svarīgu politisku jautājumu izlemšanu, lemšanas procesu necaurredzamība, sabiedrības interešu neievērošana. Slēgts process negatīvi ietekmē tautas attīstību.

Paneļdiskusijā "Lēmumu pieņemšana Latvijā: "Pārskata par tautas attīstību" ideāli un dzīves realitāte" Ministru prezidents, kā arī esošās un bijušās valsts amatpersonas tiek aicinātas strukturētā diskusijā iztirzāt "Pārskata" secinājumus par politisko procesu Latvijā. Auditorijai būs iespēja iesaistīties diskusijā un uzdot jautājumus paneļdiskusijas dalībniekiem.

"Pārskats" iestājas par līdzdalības paplašināšanu, lai nostiprinātu demokrātiju, uzlabotu lēmumu kvalitāti, mazinātu plaisu starp valsti un indivīdu un veicinātu tautas attīstību. Tāpēc foruma otrajā daļā paredzēts aplūkot iespējas paplašināt līdzdalību Latvijas politiskajā procesā. Pēc "Pārskata par tautas attīstību" līdzautora Valta Kalniņa īsa ievada par šo tēmu politiskā procesa dalībnieki no atšķirīgiem skatpunktiem (Saeima, reģionālā attīstības plānošana, uzņēmēju interešu aizstāvība un nevalstiskā sektora monitoringa loma) dalīsies pieredzē un domās par līdzdalības paplašināšanas iespējām. Diskusijā aicināti piedalīties visi foruma dalībnieki.

Foruma laikā prezentēs jaunu mehānismu sabiedrības līdzdalības paplašināšanai. Sabiedriskās politikas forums - politika.lv - būs jauns interneta portāls, kas veltīts politikas analīzei un sabiedrības līdzdalībai politikas veidošanā.

Foruma organizētāju informācija

Priekšvārdi Pārskatam

Politika ir tā sfēra, kurā pieņemtie lēmumi vistiešākajā veidā ietekmē tautas attīstību. Piemēram, runādami par Latvijas mērķi iestāties Eiropas Savienībā un NATO, mēs skaidri saprotam, ka patiesībā šī iestāšanās ir nevis pašmērķis, bet gan līdzeklis, ar kura palīdzību iespējams garantēt valsts drošību un gūt iespējas straujākai, ilgtspējīgai valsts attīstībai. Tieši tāpat tautas pārticību un labklājību iespējams paielināt ar precīzas pensiju politikas, veselības aprūpes vai lauku attīstības politikas palīdzību.

Politisko jautājumu izlemšana un institūciju spēja pieņemtos lēmumus realizēt aizvadītajos neatkarības gados ir attīstījusies un kļuvusi daudz kvalitatīvāka. Taču es skaidri apzinos, ka tikpat strauji ir pieaugušas pilsoņu prasības un vēlmes. Cilvēki ir kļuvuši kritiskāki, vēlas redzēt ļoti profesionālu politiku, izsvērtus lēmumus, kuru sekas ir precīzi prognozētas.

Lemšana nav tikai profesionālu politiķu kompetences sfēra. Politiķiem ir jāieklausās sabiedrībā, viņi ir ieinteresēti, lai aug pilsoņu līdzdalība politiskajos procesos un atbildība par savu rīcību. Pozitīvi, ka šā gada maijā ir re ģistrēta jau seštūkstošā nevalstiskā organizācija, ka palielinās nevalstisko organizāciju līdzdalība lēmumu projektu apspriešanas procesā. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvaros sekmīgi notiek viedokļu saskaņošana ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Lai ikvienam iedzīvotājam būtu iespējams saņemt informāciju, internetā valdības mājaslapā tagad var iepazīties ar Ministru kabinetā iesniegtajiem un pieņemtajiem dokumentiem.

Iepriekš teiktais ir mans subjektīvais politiķa viedoklis. Pilnīgas un objektīvas ainas iegūšanai vienmēr nepieciešama neatkarīgu ekspertu analīze, kas izvērtē politiķu, ierēdņu, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju, masu mediju un citu grupu pārstāvju priekšstatus. Laikam jau ikviens, kā atzīmējis angļu rakstnieks un teologs G. Čestertons, vēlas, lai viņu informē godīgi, bezkaislīgi, patiesīgi - un turklāt pilnīgā saskaņā ar viņa uzskatiem. Tomēr patiesu ainu iespējams iegūt tikai tad, ja godīgi, bezkaislīgi, patiesīgi informē arī tad, ja dabūtie rezultāti nesaskan ar kāda uzskatiem vai tos atspēko.

Ar ANO Attīstības programmas atbalstu veiktais pētījums "Latvija. Pārskats par tautas attīstību" jau vairākus gadus neapšaubāmi ir labākais šāda veida pētījums, kāds Latvijā pieejams. To varu apgalvot arī tāpēc, ka savulaik pats, strādādams Labklājības ministrijā, esmu piedalījies tā veidošanā. 2001. gada pētījumā ir sastopami arī diskutējami apgalvojumi un secinājumi, tomēr kopējais līmenis kā vienmēr ir augsts. Vēlos uzsvērt, ka pētījuma autori ne vien kritizējuši, bet arī centušies izcelt pozitīvo un sniegt ieteikumus politikas uzlabošanai. Ceru, ka pārskats tiks novērtēts un to plaši izmantos gan politikas analīzē, gan praktisku jautājumu izlemšanā.

Andris Bērziņš

Ministru prezidents

Galvenais nolūks, kādā ANO Attīstības programma (UNDP) kopš 1989. gada regulāri publicējusi Pārskatus par tautas attīstību (sākumā tikai globālus, vēlāk arī nacionālus), ir bijis rosināt plašas sabiedriskas diskusijas par svarīgiem faktoriem, no kuriem atkarīgs attīstības process, un tādējādi ietekmēt politisko nostāju un rīcību -gan visā pasaulē kopumā, gan katrā valstī atsevišķi. Pārskatu izejpunkts ir tāds attīstības jēdziens, kas neaprobe žojas ar parastu ekonomisku skatījumu un par attīstības virsmērķi un vienīgo īsteno tās mērauklu izvirza tautas attīstību (kas definēta kā cilvēku izvēles iespēju paplašināšanās). Attīstības jēdziena pamatā likts tautas attīstības indekss (TAI)-kopējs rādītājs, kas sevī ietver ekonomiskās augsmes indeksu, veselības indeksu un izglītības indeksu un, kaut arī nav nedz pilnīgi nevainojams, nedz pilnīgi neapstrīdams, ir k ļuvis par kritēriju, pēc kura var labi novērtēt, kā laika gaitā mainās atsevišķas valsts sniegums šajā aspektā, un salīdzināt, kādu uzmanību da žādas valstis savas politikas veidošanā pievērš tautas attīstībai.

Piecos iepriekšējos izdevumos Latvija. Pārskats par tautas attīstību analizēts, ar kādām sociālām (un cilvēciskām) "izmaksām "saistīta Latvijas pāreja uz tirgus ekonomiku. Uzmanība pievērsta tādiem jautājumiem kā sociālā aizsardzība, veselība un izglītība un aizvien pieaugošajām sociālajām atšķirībām starp re ģioniem, etniskajām grupām un grupām ar da žādu ienākumu līmeni. Tiešu cēlonību gan būtu grūti pierādīt, tomēr vairākām svarīgām likumu reformām un nacionālajām programmām pirmsākumi neapšaubāmi rodami Latvijas sabiedrības strukturālo problēmu analīzē, kas aizsākta tieši Pārskatos , un šās analīzes rosinātās sabiedriskās diskusijās un sabiedrības informētības un apzinīguma pieaugumā. Pašreizējais, sestais izdevums Latvija. Pārskats par tautas attīstību šo analīzi pavirza soli tālāk, pievērsdamies pašam rīcībpolitiskajam procesam Latvijā. Proti, šajā Pārskatā galvenā uzmanība ir koncentrēta nevis uz to, vai sociālekonomiskie apstāk ļi šodienas Latvijā un centrālās valdības un pašvaldību piekoptā politika atbilst tautas vajadzībām un centieniem, bet gan uz to, cik lielā mērā indivīdiem un sociālajām grupām ir iespējams ietekmēt politiku, kas skar to intereses, un vai tos uzklausa.

Kā Pārskats par tautas attīstību šis izdevums ir kas pilnīgi jauns ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, jo pagaidām vēl nav daudz tādu valstu, kurās kādas ANO aģentūras ziņojumā būtu iespējams novērtēt, vai politikas veidošanas institūcijās, procesos un para žās ir iesakņojusies un sakuplojusi īstena un rezultatīva demokrātija. Vienā otrā valstī ar stingri nostabilizējušos demokrātiju varētu būt pat otrādi: ziņojums, kurā meklētas atbildes uz tamlīdzīgiem jautājumiem, tajā varētu izraisīt pretrunīgu reakciju. Atvērtība, ar kādu daudzi lēmēji, Saeimas deputāti un valdības amatpersonas, mediju, akadēmisko iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji palīdzējuši gatavot šajā ziņojumā sniegto analīzi un ieteikumus, ir apliecinājums tam, cik tālu uz priekšu Latvija pavirzījusies laikā pēc neatkarības atgūšanas, un zīme, ka šī valsts vēlas izveidot atvērtu, līdzdalīgu, demokrātisku sabiedrību.

Par rīcībpolitisko procesu ir jēga runāt tikai demokrātiskas sabiedrības kontekstā. Kā liecina jaunais Pārskats, Latvijā šo procesu joprojām stipri ietekmē vairāk nekā piecdesmit gadus valdījušā totalitārā re žīma sekas, kas vājina pilsonisko sabiedrību un rada neuzticēšanās plaisu starp valsti un indivīdiem. Jaunās demokrātiskās institūcijas cenšas šo plaisu pārvarēt, taču jaunās, uz tirgu balstītās ekonomikas izraisītā ekonomiskās varas, mediju un informācijtehnolo ģisko resursu koncentrēšanās šauru aprindu rokās rada jaunas iespējas nedaudziem ietekmēt un kontrolēt cilvēku rīcību. To, kā neatkarīgajā Latvijā attīstās politikas veidošana da žādās jomās, šajā Pārskatā mē ģināts atainot līdzsvaroti. No vienas puses, tajā parādīti konkrēti sasniegumi un jaunradītās iespējas plašāk izvērst valsts un pilsoniskās sabiedrības dialogu un savstarpējo konsultēšanos. No otras puses, visai kritiskā skatījumā aplūkotas tās jomas, kurās joprojām trūkst caurredzamības un atvērtības un kurās politikas veidošanas procesi noris pārāk šaurā lokā un šauru aprindu ietekmē. Es ceru, ka šajā pārskatā sniegtā analīze un ieteikumi būs arī ieguldījums rīcībpolitiskā procesa demokratizācijā, kas savukārt pati sabiedrību padara aizvien atvērtāku un cilvēcīgāku.

Jans Sands Sorensens

ANO Attīstības programmas

(United Nations Development Programme) pastāvīgais pārstāvis

Pārskata autorkolektīvs

Tālis Tisenkopfs,

galvenais redaktors

Anita Švarckopfa,

konsultante statistikas jautājumos

Aldis Lauzis,

literārais redaktors

"Ievads":

Tālis Tisenkopfs

"1.nodaļa":

Tālis Tisenkopfs, Valts Kalniņš,

Aija Rieba

"2.nodaļa":

Valts Kalniņš, Jānis Ikstens

"3.nodaļa":

Aivita Putniņa, Pauls Raudseps,

Vladimirs Meņšikovs

"4.nodaļa":

Astrīda Neimane, Linda Zīverte

"Nobeigums":

Tālis Tisenkopfs

"Pielikums":

Anita Švarckopfa

ANO attīstības programmas

(UNDP) darba grupa

Jans Sands Sorensens (Jan Sand Sorensen),UNDP pastāvīgais pārstāvis

Kims Ligers, projekta vadītājs

Inita Pauloviča, programmas

daļas vadītāja

Alēna Hansena, programmas

asistente

Komentētāja

Anita Dūdiņa

Pamatfakti par Latviju (2000)

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju sadalījums

starp pilsētām un laukiem,%

Iedzīvotāju

dzimumsadalījums,%

Iedzīvotāju vecumstruktūra,%

Vieta pēc tautas attīstības

rādītājiem

(2000.gada Pārskats

Veselība

Paredzamais mūža ilgums,

Tautsaimniecība

Iekšzemes kopprodukts,