Un tā Dziesmusvētki atnākuši līdz pašai galvaspilsētai

Šīsvasaras Dziesmu un deju svētki ir īpaši. Rīga gadu desmitiem ik pēc noteikta laika sprīža ir uzņēmusi dziedātāju un dejotāju tūkstošus, ļāvusi visiem svinēt savus svētkus. Šoreiz visa dziedošā un dejojošā Latvija sabrauc Rīgā, lai sveiktu un godinātu pilsētu tās astoņsimtajā gadskārtā. Šiem Dziesmu un deju svētkiem nav arī tradicionālā kārtas cipara klāt, vien veltījuma formā izteikts nosaukums — "Rīgai 800".

Lai arī paši svētki sāksies tikai nākampiektdien, 27. jūlijā, jau šonedēļ raisās svētku ieskaņas pasākumi. Paši pirmie tos ieskandē Dailes teātra aktieri. Pārdaugavā, Dzegužkalna estrādē, trešdienas vakarā izskanēja "Dziesma Rīgai" — teātra dziedošo aktieru veltījums pilsētai jubilejā. Šis koncerts ir pirmais pasākums atjaunotajā Dzegužkalna estrādē, kur savulaik notikuši pat Dziesmu svētku koru un orķestru kopmēģinājumi. "Pārdaugava līdz ar koncertdarbības atsākšanos Dzegužkalnā atkal ir iegājusi visas pilsētas kultūras apritē, no kuras nepelnīti kādu laiku bijusi izstumta," — tā trešdienas vakarā, sveicot aktierus un klausītājus, apgalvoja Rīgas mērs Gundars Bojārs. Savukārt Dziesmu svētku goda virsdiriģents Jānis Dūmiņš uzsvēra, ka tikko ieskandētie svētki būs neparasti un pārsteigumu pilni gan pašiem dalībniekiem, gan skatītājiem.

Svētku ieskaņas pasākumu plānā aktieru koncerts Dzegužkalnā nav vienīgais notikums. Jau šovakar visi tiek aicināti uz Dailes teātra jauniestudējumu — R.Blaumaņa "Īsa pamācība mīlēšanā" ar Arti Robežnieku un Artūru Skrastiņu Viļņu Jāņa lomā. Izrādē skanēs Raimonda Paula dziesmas. Vienlaikus ar norisēm Pārdaugavā Rīgas Kongresu namā notika mazākumtautību festivāls "Latvijas vainags". Tā ietvaros skatītāji varēja apmeklēt divus koncertus — vienu, kurā piedalījās Latvijā dzīvojošo visdažādāko tautību mākslinieciskie kolektīvi, otru, kas bija veltīts tieši krievu diasporai, jo tā Latvijā ir skaitliski vislielākā. Tādējādi festivālā Rīga tika parādīta tāda, kāda tā ir veidojusies vēstures gaitā, — multinacionāla pilsēta, kurā vienlīdz sadzīvo visraibākais tautību zieds.

Sestdien un svētdien uz Dailes teātri aicināti latviešu dejas mīļotāji — abas brīvdienas pa divām reizēm katru dienu būs skatāms deju uzvedums "Četri meti".

Rīgas Latviešu biedrības namā svētdienas pēcpusdienā izskanēs Bruno Skultes mūzikas koncerts, kurā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, jauniešu koris "Balsis", Rīgas 4. mūzikas vidusskolas kora klase un Nacionālās operas solisti Samsons Izjumovs un Viesturs Jansons.

Nākamo trešdien, 25. jūlijā, turpat, Rīgas Latviešu biedrības namā, deviņi labākie Rīgas sieviešu un vīru kori sniegs koncertu "Dziesmu rota Rīgai". Repertuārā būs gan klasiķu Jurjānu Andreja, Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Jēkaba Graubiņa, Helmera Pavasara, gan mūsdienu komponistu Imanta Kalniņa, Selgas Mences, Ilzes Arnes un Andra Vecumnieka dziesmas. Šie paši kori sniegs nelielu koncertu arī pirms atjaunotā Brīvības pieminekļa atklāšanas tās pašas dienas vakarā.

Dziesmu svētku ieskaņas pasākumi noslēgsies ar Amatieru teātru dienu Rīgā. Ceturtdien, 26. jūlijā, gan Doma laukumā, gan laukumos pie Sv. Pētera baznīcas un Melngalvju nama varēs sastapt visdažādāko Latvijas novadu teātru aktierus un baudīt viņu sniegumu. Jau naktij iestājoties, desmitos vakarā ansamblis "Rīgas pantomīma" Doma laukumā rādīs uzvedumu "Naktī tapa gaisma", kas veidots pēc Raiņa lugas "Uguns un nakts" motīviem.

Nākamā piektdiena jau ir Dziesmu un deju svētku "Rīgai 800" pirmā diena. Un viss būs, kā pienākas — dziedātāju un dejotāju spieti no visas Latvijas, viesu kolektīvi, koru kari, mēģinājumi… Arī folkloras un tautas mūzikas svētki "Lieli ceļi, mazi ceļi, visi Rīgā satecēja" un daudz citu pasākumu. Jo ir taču jūlijs — Dziesmusvētku laiks.

Liena Pilsētniece, "LV" nozares redaktore