Atklāts Pededzes robežpārejas punkts
Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Pededzes nodaļu atklāja iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un LR Robežsardzes pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs pulkvežleitnants Normunds Garbars (attēlā pa kreisi) |
Informācijas sakaru dienesta priekšnieks virsleitnants Ivars Pozņaks; Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieks Vladislavs Skromans |
Celtnieku vārdā runā Daugavpils SIA "Gādība" pārstāvis Igors Ilarionovs; Pededzes pagasta padomes priekšsēdētāja Inta Ņikitina |
Trešdien, 18. jūlijā, tika atklāts Pededzes robežpārejas punkts, kas atrodas iepretim Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru rajona Lauru pagastam.
Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, atklājot robežpārejas punktu un uzrunājot robežsargus un viesus, atzina: viņu ļoti priecē tas, ka tiek uzlaboti robežsargu darba apstākļi. Tā kā austrumu robežas sakārtošana ir viena no Latvijas prioritātēm iestāšanās ceļā uz Eiropas Savienību, robežsargi citu pēc cita saņem labiekārtotus pārejas un kontroles punktus. Tas ir zināma veida avanss, kas uzliek arī pienākumus. Nākoties dzirdēt pārmetumus no citiem dienestiem, ka, lūk, robežsardzei tiek atvēlēti milzu līdzekļi. Bet tā ir nepieciešamība gan saistībā ar nākotni, gan šodienas valsts sakārtošanā un nostiprināšanā. Ministrs pateicās Daugavpils uzņēmumam SIA "Gādība", vietējai pašvaldībai par atbalstu un novēlēja robežsargiem sekmes dienestā.
Austrumu robežas sakārtošana pašlaik rit ļoti strauji. Tiek atklātas jaunas labiekārtotas būves ar modernu aprīkojumu, kas atbilst Eiropas Savienības standartiem. Pēc Pedzedzes nākamais būs Robežnieku pārejas punkts, tiks nodoti ekspluatācijā deviņi robežnovērošanas punkti. Austrumu robežu visā tās garumā nosegs ar sarežģītu elektronisko tehniku aprīkoti torņi, no kuriem kontrolēs tā saukto zaļo robežu, papildinot tās apsardzi ar patruļdienestu. Viļakas robežsardzes pārvaldes priekšnieka pulkvežleitnanta Vladislava Skromāna pakļautībā ir piecas nodaļas un viens starptautiskais robežkontroles punkts — Vientuļi. Pededze ir viena no nodaļām — pārejas punkts, kuru drīkst šķērsot tikai Latvijas un Krievijas pilsoņi. Vienā maiņā, kas strādā no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā, šo punktu caurmērā šķērso ap trīssimt personu un 150—180 transporta līdzekļu. Nodaļas darba pienākumos ietilpst arī 31 km "zaļās" robežas apsardzība, no kuras ap 20 km ir liels purvs. Robežsargiem ir divējas funkcijas — gan "zaļās" robežas patruļdienests, gan darbs pārejas punktā. Saskaņā ar Šengenas līgumu ES dalībvalstu robežas kilometru apsargās divi robežsargi. Tāpēc Pededzes būve paredzēta 60—65 robežsargu darbam. Pagaidām tur strādā uz pusi mazāk darbinieku. Pagājušajā gadā Pededzes robežsargi aizturēja ap 150 robežpārkāpējus un atklāja ap 180 robežšķērsošanas režīma pārkāpēju.
Arvien nozīmīgāku vietu robežsargu dienestā ieņem tās uzticamie palīgi — dienesta suņi. Ar lepnumu par savu jauno audzēkni Kori stāstīja inspektors kinologs Nikolajs Mihailovs, rādot speciālu istabiņu, kurā savu kažoku no lielā karstuma vēdināja Kore. Aizmirstas ir suņu būdas un drāšu sieti — četrkājainie robežsargi dzīvo istabiņās, kas atgādina nelielus viesnīcas numurus. Tālāk telpa, uz kuras durvīm rakstīts — suņu virtuve. Un pareizi darīts, jo šo vilku superoža nākotnē pasargās ne vienu vien dzīvību mūsu zemē. Narkotikas un cita veida kontrabandas kravas nav pārsteigums arī šīs puses robežsargiem, tāpēc šinī ziņā nevienam valsts iedzīvotājam nedrīkstētu būt pārmetumu valdībai par līdzekļu tērēšanu. Iekšlietu ministrijas Austrumu robežas atjaunošanas projektu vadības nodaļas vadītāja p.i. Ilga Kuņicina stāstīja, ka Pededzes pārejas punkta celtniecības izmaksas, neskaitot citus papildu darbus, ir ap 600 tūkstoš latu. Ekspluatācijas izdevumus samazinās pieslēgšanās tuvējam gāzes vadam, kas sākotnējā projektā nebija paredzēts.
Par Pededzes pārejas punkta sakārtošanu priecīga bija pagasta padomes priekšsēdētāja Inta Ņikitina. Pededzes pagastā dzīvo 954 iedzīvotāji, no tiem 78% ir krievi, 18% — latvieši, pārējie — citu tautību. Divu plūsmu pamatskola, liels bezdarbs. Jau izsenis Lauru pagasts Krievijas pusē un Pededze saistīti radu un draugu saiknēm. Pašai Intai tajā pusē dzīvo radi, daudziem piederīgie atdusas Lauru latviešu kapos. Pierobežā dzīvojošiem ir atviegloti robežšķērsošanas noteikumi. Nokārtojot vīzu, dienā robežu var šķērsot pat trīs četras reizes.
Dzīves līmenis, pēc I.Ņikitinas vērtējuma, mūsu pusē tomēr ir augstāks, arī kriminogēnā situācija nav tik draudīga. Pededzes pagastā vislabāk sokas meža un kokapstrādē nodarbinātajiem. Gaterī strādā ap 50 cilvēku, kokapstrādes cehā — pieci, kooperatīvā sabiedrībā — desmit, tad vēl darbu dod pašvaldība, skola, veikali. Kaut cik normāli saimnieko kādas desmit zemnieku sētas, lielākajās ir līdz četrdesmit govīm. Smagākā bēda ir bezdarbs. Ja kāds no jaunajiem aizbrauc mācīties un atgriežas pagastā, viņam darba nav.
Pededzes robežpārejas punkts ir jauna dzīvības saliņa. Lielāka drošības sajūta, sakārtotāka vide, robežsargi veiklāk pildīs savus uzdevumus. Mēs, atgriežoties savā valstī, varēsim lepnāk pacelt galvu — redz, kāds tas priekšpostenis, no būdiņas esam pārcēlušies skaistā namā!
Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"
Robežsardzes inspektors kinologs Nikolajs Mihailovs ar savu uzticamo draugu Kori |
Romas Katoļu baznīcas Viļakas dekanāta dekāns Jāzeps Kornaševskis |
||
Svinīgā ierindā Pededzes nodaļas robežsargi |
Pededzes robežpārejas punkts 2001.gada 18.jūlijā Foto: Andris Kļaviņš |