"Uzskatu, ka Latvija ir paveikusi ļoti daudz"

Jans Sands Sorensens, Apvienoto Nāciju Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Latvijā, — "Latvijas Vēstnesim"

— Lūdzu, īsumā komentējiet, par ko ir šis jaunākais Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas pārskats par tautas attīstību Latvijā!

— Šādi ziņojumi gadu no gada tiek izdoti vairāk nekā simt valstīs pasaulē, un arī Latvijā šis ir jau sestais ziņojums par tautas attīstību, bet daudzo ziņojumu starpā šis ir īpašs, jo pirmoreiz tiek pētīta sociālās un ekonomiskās attīstības un politikas veidošanas procesa savstarpējā mijiedarbība. Šī gada pārskats par Latviju piedāvā lielisku iespēju vērot, cik dziļi un sistemātiski demokrātiskās vērtības ir ienākušas Latvijas sabiedrībā, valsts institūcijās un politisko procesu attīstībā. Šis pētījums sniedz ieskatu gan par to, kā Latvijā attīstījušās iespējas sabiedrībai demokrātiski līdzdarboties un ietekmēt valstī notiekošos procesus, gan par to, cik lielā mērā cilvēki centušies izmantot demokrātijas sniegtās iespējas.

— Kādi ir galvenie secinājumi un atziņas, ko izvirza šis pārskats?

— Svarīgi ir izprast, ka ziņojumā atspoguļotie rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no Latvijas sabiedrības atklātības un vēlmes diskutēt par šiem jautājumiem. Ziņojuma pamatā nav statistikas dati vai cita apkopota informācija. Tas balstīts uz ļoti daudzām intervijām, diskusijām un aptaujām, kurās iesaistījušies Saeimas deputāti, valdības amatpersonas, mediju pārstāvji, nevalstisko organizāciju biedri un citi sabiedrības pārstāvji.

Ziņojumā ir atspoguļots gan progress demokrātijas attīstībā pēdējos gados, gan iezīmētas problēmas, pie kurām vēl jāstrādā.

Viens no galvenajiem atzinumiem, kas radies pētījuma gaitā, ir fakts, ka lielākā daļa institūciju un procedūru, kas nodrošinātu aktīvu un sistemātisku dažādu sabiedrības grupu iesaistīšanos politisko procesu veidošanā, vēl aizvien atrodas attīstības fāzē. Tajā pašā laikā ir paveikts ļoti daudz, lai izveidotu dažādas zemnieku, privāto uzņēmēju un citas līdzīgas konsultatīvās padomes un attīstītu konsultāciju mehānismus likumdošanas izstrādes gaitā. Tomēr jāatzīst, ka vidusmēra pilsonim Latvijā vēl aizvien ir visai vāji attīstīta izjūta un pārliecība, ka viņš spēj reāli ietekmēt valstī notiekošos politiskos procesus.

Kā liecina pētījuma gaitā veiktā sabiedriskās domas aptauja, pastāv zināma uzticības krīze sabiedrības un valsts institūciju starpā. Sabiedrības uzticība valsts institūcijām ir ļoti zema, tajā pašā laikā cilvēki ir ļoti pasīvi un necenšas izmantot sev pieejamās iespējas iesaistīties politikas veidošanā un tikt uzklausītiem.

Te atklājas zināms paradokss — cilvēki izrāda ļoti zemu uzticību valsts institūcijām, bet tajā pašā laikā uz jautājumu, kam būtu jārisina viņu problēmas, visbiežākā atbilde ir — valstij.

— Vai šis ziņojums sniedz arī atbildes, kur meklējami galvenie iemesli šādai sabiedrības pasivitātei un uzticības trūkumam?

— Lielā mērā tā ir vilšanās, drosmes trūkums un neziņa par savām iespējām ietekmēt procesus. Tāpat jāatzīst, ka lielā daļā valsts iestāžu joprojām jūtams spēcīgs mantojums no totalitārisma laikiem, ierēdņi neizprot, ka viņu galvenais uzdevums ir kalpot sabiedrībai. Ierēdņu algas tiek maksātas no nodokļu maksātāju līdzekļiem, un viņu galvenais uzdevums ir pakalpot, nevis nostāties varas birokrātiskās pozīcijās. Un šāda ierēdņu attieksme nenoliedzami palīdz graut sabiedrības uzticību valsts iestāžu darbam.

Ziņojumā katra nodaļa beidzas ar ieteikumiem, un noslēdzošā nodaļa izdala galvenās problēmas un ierosinājumus, kā tās risināt.

— Vai ikgadējā pārskata tēma — sabiedrības un politisko institūciju mijiedarbība — tika izraudzīta tādēļ, ka tā tiek saskatīta kā īpaša problēma tieši Latvijai?

— Nē, šī ir visai tipiska problēma daudzām tā sauktajām pārejas valstīm, Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm un bijušajām PSRS republikām. Ir ļoti grūti veikt jebkādu salīdzinājumu šajā sfērā un izsvērt, kura valsts ir labāka, kura — sliktāka. Es uzskatu, ka Latvija ir paveikusi ļoti daudz, lai tiktu pāri savai pagātnei, attīstītu demokrātiskas institūcijas un mainītu sabiedrības nostāju pret valsti.

Šī pārskata mērķis nav salīdzināt, kritizēt vai nosodīt Latviju, bet gan sniegt ieguldījumu diskusijā par šīm problēmām un meklēt risinājumu, kā lietas varētu tikt uzlabotas.

— Vai ir jau zināms, par kādu tematu tiks veidots nākamais pārskats par tautas attīstību Latvijā?

— Pagaidām vēl ir pāragri runāt par nākamā gada pārskata tematu. Bet es vēlētos veikt zināmu inventarizāciju un veidot kopsavilkumu par attīstību pēdējos gados. Latvijā pārskati par tautas attīstību tiek veidoti jau sesto gadu pēc kārtas, un būtu ļoti noderīgi izvērtēt, kas noticis šo pēdējo sešu septiņu gadu laikā.

Būtu interesanti vēlreiz caurskatīt iepriekšējos ziņojumos iekļautās rekomendācijas un palūkoties, kāda ir bijusi šo ziņojumu tiešā vai netiešā ietekme uz situācijas attīstību Latvijā. Tas būtu daudz plašāks pētījums, kas ietvertu visas iepriekšējos gados aplūkotās nozares: izglītību, veselības aprūpi, labklājību, reģionālo attīstību u.c.

Artis Nīgals, "LV" nozares redaktors

Materiālu "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2000/2001"

skatīt — 21.– 24.lpp.