Ministru prezidenta rīkojums Nr.16

Rīgā 2014.gada 21.janvārī

1. Izskatot Valsts kancelejā 2014. gada 17. janvārī saņemto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J. Streļčenoka 2014. gada 14. janvāra rīkojumu Nr. 23-2/130 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (apkarošanas jautājumos) Jutas Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata, uzsakot viņai darbu", saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 62. pantu un 67. panta pirmo daļu pēcpārbaudes ietvaros tika konstatēts, ka:

1.1. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – birojs) priekšnieks J. Streļčenoks ar 2014. gada 14. janvāra rīkojumu Nr. 23-2/130 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (apkarošanas jautājumos) Jutas Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata, uzsakot viņai darbu" (turpmāk − 2014. gada 14. janvāra lēmums) ar 2014. gada 14. janvāri ir atbrīvojis no ieņemamā amata biroja priekšnieka vietnieci (apkarošanas jautājumos) J. Strīķi, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5. panta sestās daļas 12. punktu, Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktu un 103. panta pirmās daļas 1.punktu par neatbilstību ieņemamajam amatam un pienākumu veikšanu, rīkojoties prettiesiski un tādējādi zaudējot darba devēja (biroja priekšnieka) uzticību. 2014. gada 14. janvāra lēmumā ir norādīts, ka darba devēja uzteikumu var apstrīdēt vispārējās jurisdikcijas tiesā saskaņā ar Darba likuma 122. pantu viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas vai viena mēneša laikā no atlaišanas dienas.

1.2.  2014. gada 14. janvāra lēmumā norādīts, ka lēmuma pieņemšanas pamatā ir atkārtotajā novērtēšanā konstatētie fakti, balstoties uz J. Strīķes 2013. gada 28. novembra ziņojumā Nr. 2227 sniegto informāciju, 2013. gada 2. decembrī un 20. decembrī J. Strīķes mutiski sniegto un elektroniski sniegto informāciju (2014. gada 14. janvāra lēmuma 3. punkts).

Papildus 2014. gada 14. janvāra lēmuma 2. punktā norādīts uz apsvērumiem, kas, pēc biroja priekšnieka ieskata, pamato tā tiesības atkārtoto novērtēšanu veikt saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 13. februāra instrukciju Nr. 2 "Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība", šādu rīcību pamatojot ar Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu" 57. punktu.

1.3. Biroja priekšnieks, balstoties uz 2014. gada 14. janvāra lēmuma 3. punktā norādīto, 4. punktā secina, ka J. Strīķe sistemātiski nav ievērojusi normatīvos aktus, nav pildījusi biroja priekšnieka uzdevumus un rīkojumus, kā arī nav uzlabojusi darbam nepieciešamās prasmes. Līdz ar to secināms, ka darba izpilde neatbilst viņas amata prasībām, jo atbilstoši viņas amata aprakstam (apstiprināts 2004. gada 10. februārī) J. Strīķei ir pienākums kontrolēt savā pakļautībā esošo darbinieku darba kvalitāti, to darbības atbilstību likumam, pildīt biroja priekšnieka uzdevumus un sadarboties ar biroja amatpersonām un darbiniekiem.

1.4. Ministru prezidenta 2014. gada 7. janvāra rīkojuma Nr. 2 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J. Streļčenoka 2013. gada 20. decembra rīkojuma Nr. 23-2/821 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (apkarošanas jautājumos) Jutas Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata" atcelšanu" 2. punktā tika norādīti fakti, kas nav mainījušies, pieņemot 2014. gada 14. janvāra lēmumu:

1.4.1. Lēmums par atbrīvošanu no amata ir pamatots uz J. Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanas rezultātiem par 2012. gadu un atkārtotās novērtēšanas rezultātiem, kas tika veikta saskaņā ar biroja priekšnieka 2013. gada 24. maija rīkojumu Nr. 20-2/258 "Par J.Strīķes atkārtotas darba izpildes novērtēšanas noteikšanu".

1.4.2. J. Strīķes darbība 2012. gadā tika vērtēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 13. februāra instrukciju Nr. 2 (turpmāk – instrukcija Nr. 2), un tai tika piešķirts novērtējums "D". Saskaņā ar instrukciju šādos gadījumos sešu mēnešu laikā veicama atkārtota vērtēšana (iestādes vadītāja, iestādes vadītāja vietnieka, struktūrvienības vadītāja un viņa vietnieka atkārtota novērtēšana pēc sešiem mēnešiem tiek veikta, ja kārtējā novērtēšanā novērtējums ir bijis "D" vai "E". Ja atkārtotā novērtēšanā novērtējums ir "E", bet iestādes vadītāja, iestādes vadītāja vietnieka, struktūrvienības vadītāja un viņa vietnieka novērtējums ir "D" vai "E", tiek pieņemts lēmums par ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam. Ja iestāde ierēdnim nevar piedāvāt citu amatu, ierēdnis tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam).

1.4.3.  Vērtēšanai ir pakļauta J. Strīķes darbība laikposmā no 2013. gada 24. maija līdz 24. novembrim (atkārtotā vērtēšana noteikta pēc sešiem mēnešiem).

1.4.4.  Atkārtotā novērtēšana tika veikta saskaņā ar instrukciju Nr. 2, un 2013. gada 20. decembrī J. Strīķes darbībai tika piešķirts novērtējums "D".

1.4.5.  Ņemot vērā to, ka rīkojums par atkārtotās vērtēšanas noteikšanu tika parakstīts 2013. gada 24. maijā, instrukcija Nr. 2 nebija piemērojama, veicot atkārtotu novērtēšanu par laikposmu no 2013. gada maija līdz novembrim, jo Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu" (turpmāk – noteikumi Nr. 494) 58. punkts nosaka, ka nodarbinātajiem, kuri uzsāk pildīt darba vai dienesta tiesiskās attiecības, turpina dienesta tiesiskās attiecības vai atgriežas pēc ilgstošas attaisnotas prombūtnes un kuru darba izpildes novērtēšana jāveic pēc 2013. gada 1. aprīļa, mērķu un uzdevumu definēšana un darba izpildes novērtēšana notiek saskaņā ar šiem noteikumiem sistēmā NEVIS vai aizpildot protokolu.

1.4.6. Ņemot vērā minēto, biroja priekšnieks, veicot atkārtotu J. Strīķes darbības novērtēšanu, ir pārkāpis noteikumu Nr. 494  58. punktā minētās prasības attiecībā uz novērtēšanai piemērojamo tiesisko regulējumu un 2014. gada 14. janvāra lēmumā atkārtoti ir ignorējis tiesisko ietvaru attiecībā uz atkārtotas novērtēšanas tiesisko ietvaru, uz ko bija vērsta biroja priekšnieka uzmanība Ministru prezidenta 2014. gada 7. janvāra lēmumā.

1.4.7. Biroja priekšnieks 2014. gada 14. janvāra lēmuma 2. punktā nepamatoti secinājis, ka noteikumu Nr. 494 piemērošana, novērtēšanu veicot sistēmā NEVIS vai aizpildot protokolu, ietekmē novērtēšanas formu, nevis novērtēšanas saturu, jo:

a) Izvērtējot biroja priekšnieka argumentu par to, ka neatkarīgi no vērtēšanas kārtības rezultāts būtu vienāds, minētajam viedoklim nevar piekrist, jo noteikumi Nr. 494 paredz, ka darba izpildes plānošana sastāv no sasniedzamo mērķu un izpildāmo uzdevumu noteikšanas, vienošanās par amata pienākumu izpildes prasībām, vēlamās rīcības atbilstoši kompetencei, profesionālās kvalifikācijas prasību definēšanas, kas tālāk tiek izvērtēta, veicot novērtēšanu.

b) Savukārt vērtējot darba izpildi par iepriekšējo periodu, novērtē, analizējot un vērtējot rezultāta kritērijus:

1) mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi;

2) amata pienākumu izpildi atbilstoši prasībām;

3) ieguldījuma kritērijus;

4) kompetenču attīstības līmeni;

5) profesionālās kvalifikācijas atbilstību.

c) Instrukcija Nr. 2 šādus vērtēšanas kritērijus nenoteica, līdz ar to pieļaujot vadītāja subjektīvāku vērtēšanas procesu.

d) Instrukcija Nr. 2 paredz − ja darbinieks atkārtotā novērtēšanā saņem novērtējumu "D", tiek pieņemts lēmums par neatbilstību ieņemamajam amatam. Taču saskaņā ar noteikumu Nr. 494  51. punktu šādas tiesības vadītājam ir tikai pie zemākā novērtējuma, tas ir, "neapmierinoši". Taču zemākais novērtējums nav ticis saņemts.

1.5.  2014. gada 14. janvāra lēmuma 3.3. un 3.4. apakšpunktā norādīts, ka J. Strīķe nav nodrošinājusi Iesniegumu likumā noteikto termiņu ievērošanu, sniedzot atbildes uz personu iesniegumiem, un uz 2013. gada 14. novembri vismaz 633 fizisku personu iesniegumi (tai skaitā no 2004. gada) un 118 juridisku personu iesniegumi joprojām atrodas J. Strīķes un viņas padotībā esošo amatpersonu lietvedībā.

Iesniegumu likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka iestādes rīcība tiek kontrolēta saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Iesniegumu likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka minētais likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība (piemēram, likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" V nodaļā, kas nosaka pārkāpumu izskatīšanas un faktu pārbaudes kārtību).

Ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra lēmuma 3.3. un 3.4. apakšpunkta saturu, nav iespējams novērtēt lietvedībā esošo iesniegumu saturu un iespējamo pārkāpumu būtību (ievērojot likuma atrunas principu, nav iespējams konstatēt konkrēto Iesnieguma likuma normu, kas ir tikusi pārkāpta), turklāt veiktie secinājumi ir balstīti uz darbības novērtēšanas rezultātiem un no sagatavotā lēmuma satura nav iespējams konstatēt, vai ir veikta iespējamo pārkāpumu izvērtēšana.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam iestādes vadītājs ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas izveidi iestādē. Par iekšējās kontroles sistēmas neievērošanu iestādē nodarbinātajiem ir piemērojama atbildība atbilstoši normatīvajiem aktiem, taču attiecīgajā gadījumā nav norādīti fakti, kas liecinātu par J. Strīķes atbildību konkrētajā gadījumā un kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā un Darba likumā noteiktajā kārtībā būtu izmeklēti un pierādīti. Līdz ar to 2014. gada 14. janvāra lēmuma 3.3. un 3.4. apakšpunktam nav tiesiska pamata.

1.6.  2014. gada 14. janvāra lēmuma 3.6. un 3.7. apakšpunktā kā pamats atbrīvošanai no amata ir minēts fakts, ka darba grupas, kuru sastāvā ir bijusi J. Strīķe un kuras vadījušas KNAB amatpersonas, kuras bijušas padotas J. Strīķei, nav nodrošinājušas attiecīgo iekšējo normatīvo aktu grozījumu izstrādi.

Ņemot vērā 4.6. apakšpunktā secināto un to, ka 2014. gada 14. janvāra lēmums paredz atbrīvot J. Strīķi no ieņemamā amata, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma (turpmāk − KNAB likums) 5. panta sestās daļas 12. punktu sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam, kā arī to, ka darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats ir biroja amatpersonas un darbinieka darbības un tās rezultātu novērtējums, kas ir izmantots par pamatu lēmumam par biroja amatpersonas un darbinieka neatbilstību ieņemamam amatam saskaņā ar KNAB likuma 6.¹ panta trešo daļu, secināms, ka, ņemot vērā to, ka sasniedzamo mērķu un izpildāmo uzdevumu noteikšanā nav ievēroti noteikumi Nr. 494, 2014. gada 14. janvāra lēmuma 3.6. un 3.7. apakšpunktā norādītais nevar būt par pamatu, lai pamatotu neatbilstību ieņemamajam amatam saistībā ar biroja amatpersonas un darbinieka darbības un tās rezultātu novērtējuma rezultātiem.

1.7. 2014. gada 14. janvāra lēmuma 3.9. apakšpunktā ir norādīts, ka J. Strīķe, izdodot 2013. gada 25. jūlija rīkojumu Nr. 23-3/501, ar kuru iecelta amatā izmeklētāja, neievēroja biroja 2012. gada 5. janvāra iekšējā normatīvā akta Nr. 1-4/1 "Kārtība, kādā Birojā tiek organizēta pretendentu uz vakantajām amata vietām atlase" 48. punktā noteiktās prasības arī darbinieku vervēšanas gadījumā izdot rīkojumu par komisijas izveidošanu pretendenta vervēšanai.

Vēršu uzmanību uz to, ka 2013. gada 18. decembra atzinumā par disciplināra pārkāpuma sastāva esību Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors, vecākais tieslietu padomnieks, ir norādījis, ka šajā epizodē nav bijis pamata disciplinārsoda piemērošanai, jo tas pārkāptu disciplinārlietas izmeklēšanas ietvaru.

2014. gada 14. janvāra lēmumā nav norādīts, kā atzinumā minētā informācija ir tikusi izvērtēta un izmeklēta, līdz ar to lēmumā nevar atsaukties uz apstākļiem, kas KNAB likumā un Darba likumā noteiktajā kārtībā nav izmeklēti un pierādīti.

2. Saskaņā ar KNAB likuma 5. panta otro daļu biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi. Biroja amatpersonu atbrīvošanas gadījumus nosaka KNAB likuma 5. panta sestā daļa, līdz ar to Darba likuma 101. panta pirmā daļa kā atbrīvošanas pienākums nav attiecināma uz KNAB amatpersonām, ņemot vērā KNAB likuma 5. panta otro daļu.

Vēršu uzmanību arī uz to, ka, vērtējot piemērojamo normu attiecībā uz darba uzteikuma termiņu saskaņā ar Darba likuma 103. pantu un ņemot vērā to, ka pamats atbrīvošanai no amata ir neatbilstība ieņemamajam amatam, analoģiska norma KNAB likuma 5. panta sestās daļas 12. punktam ir Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6. punkts. Līdz ar to, lemjot par uzteikuma termiņa piemērošanu, bija jāņem vērā Darba likuma 103. panta pirmās daļas 3. punkts. Darba likuma 103. panta pirmās daļas 1. punkts būtu attiecināms uz KNAB likuma 5. panta sestās daļas 9. un 10. punktu, kas paredz atbrīvošanu no amata sakarā ar notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā vai piemērojot atbrīvošanu kā disciplinārsodu.

3. KNAB likuma 6.¹ pants nosaka, ka biroja amatpersonas un darbinieka darbību un tās rezultātus ne retāk kā reizi divos gados novērtē biroja priekšnieka izveidota vērtēšanas komisija. Taču attiecīgajā gadījumā J. Strīķes vērtēšana notikusi vienpersoniski, piedaloties tikai biroja priekšniekam, līdz ar to vērtēšanas procesā nav tikusi piemērota  KNAB likumā noteiktā speciālā norma. Līdz ar to novērtēšanas process nav veikts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

4.  Ņemot vērā minēto, secināms, ka lēmums par atbrīvošanu no amata nav tiesisks un ir izvērtējamas tā atcelšanas iespējas:

4.1.  KNAB likuma 5. panta otrā daļa un 6. panta pirmā daļa nosaka, ka biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

4.2. Satversmes tiesa 2006. gada 11. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2005-24-01 ir konstatējusi, ka:

1) biroja amatpersonas formāli atrodas darba tiesiskajās attiecībās, taču uzskatāmas par piederīgām pie valsts dienesta Latvijas Republikas Satversmes 101. panta izpratnē. Pirmkārt, tas izriet no biroja vietas valsts pārvaldes sistēmā. Otrkārt, tas izriet gan no biroja amatpersonām noteiktajiem amata pienākumiem, gan no ieņemamajam amatam noteiktajiem ierobežojumiem;

2) atbilstoši KNAB likuma 2. panta pirmajai daļai birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi.

Līdz ar to biroja darbinieki un amatpersonas savas amata pienākumu pilnvaras īsteno publisko tiesību jomā un ir piederīgas (pielīdzināmas) valsts dienestam.

4.3. KNAB likuma 6. panta trešā daļa paredz biroja priekšniekam tiesības pieņemt darbā un atlaist no darba biroja centrālā aparāta darbiniekus, savukārt šā panta piektā daļa paredz gadījumus, kuros biroja priekšnieks ir tiesīgs atbrīvot no darba biroja darbiniekus.

5. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantu valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to prettiesiska lēmuma atcelšana ir attaisnojama no labas pārvaldības principa viedokļa.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11. panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts pārvaldes principus piemēro:

1) interpretējot šo likumu un citus normatīvos aktus;

2) pārbaudot (arī tiesā) iestāžu un amatpersonu rīcības tiesiskumu un lietderību;

3) pārbaudot un novērtējot iestāžu un pārvaldes amatpersonu darba kvalitāti.

Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11. panta otrā daļa nosaka, ka gadījumos, kad šā likuma

10. panta piektajā, septītajā un astotajā daļā minētie tiesību principi netiek ievēroti, privātpersona, kuras tiesības un tiesiskās intereses ir skartas, ir tiesīga prasīt to ievērošanu administratīvā procesa kārtībā.

Ņemot vērā minēto, lēmuma par atbrīvošanu no amata atcelšana ir lietderīga Valsts pārvaldes iekārtas likuma 63. panta izpratnē, jo nodrošina labas pārvaldības principa īstenošanu un likuma atrunas principa īstenošanu.

6. KNAB likuma 2. panta pirmā daļa nosaka, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.

Savukārt Ministru kabineta 2005. gada 22. marta noteikumi Nr. 201 "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums" nosaka, ka birojs ir Ministru prezidenta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piektā daļa nosaka, ka pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Līdz ar to lēmumu par atbrīvošanu no amata ir iespējams atcelt saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piekto daļu.

7. Pieņemot 2014. gada 14. janvāra lēmumu, biroja priekšnieks atkārtoti nav ņēmis vērā 2014. gada 7. janvāra rīkojuma Nr. 2 4. punktā norādīto par Darba likuma 110. panta pirmās daļas nosacījumu izpildi attiecībā uz nepieciešamo darbību kopumu, atbrīvojot no amata arodbiedrības biedru. Taču šis fakts skar privātpersonas tiesības, līdz ar to skatāms privāttiesiskā kārtībā.

8. Ievērojot minēto, kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta 2005. gada 22. marta noteikumu Nr. 201 "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums" 1. punktu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piekto daļu, atceļu biroja priekšnieka J. Streļčenoka 2014. gada 14. janvāra rīkojumu Nr. 23-2/130 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (apkarošanas jautājumos) Jutas Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata, uzsakot viņai darbu" un uzdodu nodrošināt:

8.1. Biroja darbinieku, tai skaitā biroja priekšnieka vietnieku novērtēšanu par 2013.gadā sasniegtajiem mērķiem atbilstoši noteikumiem Nr. 494.

8.2. Komisijas izveidošanu biroja priekšnieka vietnieku novērtēšanai (kurā tiek iesaistīti sadarbības partneri),  īstenojot noteikumos  Nr. 494 paredzēto 360 grādu novērtēšanu.

8.3. Ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra lēmuma 3.3. un 3.4. apakšpunktā norādīto, pamatojošas informācijas iesniegšanu par Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. panta otrās daļas izpildi attiecībā uz iestādes iekšējās kontroles sistēmas darbības nodrošināšanu un veiktajiem uzraudzības pasākumiem attiecībā uz personu iesniegumu izskatīšanu birojā.

9. Rīkojums nav pārsūdzams.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis