Ar Rīgas vārdu un tās skaistumu mēs ejam pasaulē

Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis prof. Jānis Krastiņš — "Latvijas Vēstnesim"

Lisabonā 2001. gada 21. jūnijā: Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš, Latvijas vēstnieks Portugālē Rolands Lappuķe un Portugāles Arhitektu asociācijas Dienvidu reģiona organizācijas prezidents Leopolds Kriners

Apgāds "Jumava" atkārtotā izdevumā angļu un vācu valodā laidis klajā krāšņo katalogu par Rīgas jūgendstila arhitektūru, kura autors ir Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš. Šī suvenīrtipa grāmata pavada izstādi, kas 1989. gadā bija skatāma Sv.Pētera baznīcā Rīgā, bet kopš 1992. gada apceļojusi četras Vācijas pilsētas, pabijusi Kopenhāgenā, Grācā, Parīzē, Helsinkos, Londonā, Bristolē, Edinburā, Briselē, Olezundē, Stokholmā un Tallinā. Patlaban izstāde atrodas Portugāles Arhitektu asociācijas namā, kur tā tika atklāta uz Jāņiem. Ārvalstu diplomātus un portugāļu arhitektus ar ekspozīciju iepazīstināja profesors Jānis Krastiņš. Nu profesors — sarunā ar "Latvijas Vēstnesi".

— Atgādiniet, lūdzu, kādas pārvērtības šajos gados piedzīvojusi jūsu izlolotā izstāde un kā tapis katalogs!

— Jau 1992. gadā, kad bijām saņēmuši Karlsrūes Tehniskās universitātes ielūgumu, ekspozīcija, ko sākotnēji veidoja tikai lielie fotopaneļi, tika papildināta ar ēku projektu oriģinālrasējumiem, ko atvēlēja Latvijas Valsts vēstures arhīvs un Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes arhīvs. Manu stāstījumu par jūgendstila arhitektūru noklausījās milzīga auditorija. Ekspozīcija būtiski tika papildināta 1997. gadā, kad to parādījām Somijā. Nāca klāt ēku attēlu klāsts un toreizējā arhitektūras studenta Inta Pujāta sagatavotais Rīgas jūgendstila durvju fotoattēlu kopojums. Saņēmām ielūgumu izstādi parādīt Britu karaliskā arhitektu institūta rasējumu kolekcijas Heinca galerijā, kas īpaši specializējusies arhitektūras zīmējumu eksponēšanā un popularizēšanā. Tas bija ļoti pagodinošs uzaicinājums, jo šajā galerijā ārkārtīgi reti tiek parādīts kaut kas no ārzemēm. Ar biroja "Rīga 800" un Heinca fonda atbalstu mūsu izstāde ieguva jaunu saturu un jaunus apveidus: krietni palielinājām oriģinālmateriālu klāstu, izgatavojām speciālu ierāmējumu, atjaunojām un pārlīmējām fotopaneļus, un ekspozīcija tika papildināta ar lietišķās mākslas priekšmetiem. Izstādījām stikla, porcelāna un metāla traukus, pulksteņus, fotogrāfiju rāmīšus un arī mēbeles. Visi šie jūgendstila paraugi nāca no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumiem. Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs savukārt deva 20.gadsimta sākumā Rīgā publicētās grāmatas un žurnālus ar jūgendstilam raksturīgiem grafikas paraugiem. Tieši pirms šīs izstādes tika izdots katalogs "The Art Nouveau Architecture of Riga", kurā apkopots arī plašāks informatīvs un vispārizglītojošs materiāls par Rīgas jūgendstilu. Līdz ar to katalogs nav tikai tradicionālais izstādes eksponātu aprakstu krājums, bet bagātīgi ilustrēta vispārēja grāmata par jūgendstilu. Par tās realizācijā iegūtajiem līdzekļiem Londonā mūsu oriģinālrasējumi tika ierāmēti augstā mākslinieciskā un tehniskā līmenī.

— Tātad izstāde, ceļojot pa pasauli, kļūst arvien bagātāka. Vai arī ar pašreizējo ekspozīciju Lisabonā nācis kaut kas klāt?

— Te jāuzsver, ka izstādes gaitu pa Eiropas valstīm visu laiku veicinājis gan birojs "Rīga 800" un Rīgas dome, gan mūsu diplomātiskie darbinieki ārzemēs. Tas pilnā mērā attiecas arī uz nelielo, bet ļoti rosīgo Latvijas vēstniecību Portugālē. Vēstnieks Rolands Lappuķe jau laikus bija lūdzis mūsu Ārlietu ministriju piešķirt līdzekļus oriģinālmateriālu kopiju izgatavošanai, lai atvieglotu izstādes starptautisko apriti. Tādējādi esam ieguvuši ļoti augstvērtīgas rasējumu kopijas, ko vizuāli nav iespējams atšķirt no oriģināla.

Ekspozīcija iekārtota klasicisma stila ēkā, kas 20. gadsimta sākumā celta kā pirts, bet tagad ir pilnīgi pārveidota Portugāles Arhitektu asociācijas dienestu vajadzībām un tajā iekārtotas arī lieliskas telpas izstādēm un priekšlasījumiem. Uz atklāšanu bija atnākuši Nīderlandes, Dienvidāfrikas un dažu citu valstu diplomāti. Horvātijas vēstnieks izteica priekšlikumu parādīt izstādi Zagrebā.

— Vai padomā ir vēl kāda adrese?

— Novembrī izstādi paredzēts atklāt Bāzelē, kas tūlīt pēc Rīgas kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Iniciatīvu parādīja Šveices vēstniecība Latvijā, mums jau bijušas konkrētas pārrunas. Arī kataloga vācu izdevums saistīts ar šo izstādi. Tekstu no angļu valodas tulkojusi Lidija Vēvere.

— Tātad krāšņais katalogs nu ir gan angļu, gan vācu valodā. Vai būs arī latviešu valodā?

— Šo grāmatu nav paredzēts tulkot latviski, toties kopā ar Ivaru Strautmani esam izveidojuši ļoti apjomīgu grāmatu "Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis", kas aptver visus laikmetus no vissenākajām Rīgas celtnēm līdz namiem, kas vēl nemaz nav uzcelti. Te atspoguļoti visi stili, un liela vieta neapšaubāmi ierādīta jūgendstilam. Bet jau pirms šī ceļveža iznāks mana grāmata "Rīgas arhitektūras meistari. 1850 – 1940". Tā ir ļoti bagātīgi ilustrēta, ar apmēram 800 fotoattēliem un tekstu paralēli latviešu un angļu valodā. Šī grāmata atspoguļo eklektismu, kas Rīgas arhitektūrā valdīja 19. gadsimta otrajā pusē, jūgendstilu, kas dominēja 20. gadsimta sākumā līdz 1914. gadam, kad celtniecību apturēja Pirmais pasaules karš, un funkcionālismu, kas veidoja Rīgas arhitektūras tēlu laika posmā no 1920. gada līdz 1940. gadam, kad jebkādai celtniecībai pārvilka svītru Otrais pasaules karš.

— Vai esat arī saskaitījis, cik grāmatu par Rīgas arhitektūru esat sarakstījis?

— Šī būs divpadsmitā.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore