17. jūlijā Latvijā viesojās Eiropas Komisijas (EK) reģionālās politikas komisārs Mišels Barnjē. Komisāra vizīte Latvijā bija ļoti piesātināta, jo šajā laikā augstais viesis tikās un pārrunāja kopējo sadarbību gan ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Bērziņu, gan ārlietu ministru Induli Bērziņu, gan finansu ministru Gundaru Bērziņu, īpašu uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Robertu Zīli un citām augstām amatpersonām.

Tomēr viens no interesantākajiem pasākumiem M. Barnjē vizītes laikā bija komisāra tikšanās ar dažādu ministriju, kā arī Saeima augsta līmeņa amatpersonām (valsts sekretāru vietniekiem, nodaļu, departamentu un sekretariātu vadītājiem u.c.), kurā tika pārrunāta Eiropas Savienības nākotne. Šīs apaļā galda diskusijas tēma bija "ES nākotne: Latvijas perspektīva". Šī bija lieliska iespēja Latvijas politikas veidošanā cieši iesaistītajām amatpersonām uzklausīt EK komisāra viedokli un arī pašiem paust savu redzējumu par ES nākotnes attīstības iespējamajiem modeļiem. Eiropas Komisijā M. Barnjē pārziņā ir reģionālās politikas jautājumi, kā arī institūciju organizācija, tādēļ viņa viedoklis ES nākotnes veidošanā ir ļoti nozīmīgs.

M. Barnjē, izklāstot savu viedokli par nesen aizsākto aktīvo diskusiju par Eiropas nākotni, norādīja, ka kopš Romas līguma parakstīšanas Eiropā ir nomainījušās jau divas paaudzes un notikušas milzīgas pārmaiņas, tādēļ šis būtu labs brīdis, lai izvērtētu, kas šajā laikā paveikts un kādā virzienā attīstīties nākotnē.

Jo Eiropas Savienības sastāvā ir vairāk valstu, jo grūtāk ir rast problēmu risinājumus, tādēļ pašlaik, lielās paplašināšanās priekšvakarā, ir nepieciešamas ļoti veiksmīgas idejas, lai turpmākā sadarbība ES ietvaros noritētu vismaz tikpat sekmīgi kā līdz šim. "Pagājušā gada nogalē notikušās Nicas ES valstu vadītāju apspriedes rezultāts vērtējams kā minimums, tomēr tas ir noderīgs īstermiņa līgums līdz jaunu valstu uzņemšanai Savienībā. Nicas līguma galvenais mērķis ir veicināt gaidāmo paplašināšanos", diskusijas laikā norādīja M. Barnjē.

EK komisārs necentās aizstāvēt nevienu no līdz šim izskanējušajiem viedokļiem par turpmāko ES institucionālo uzbūvi. Viņš atzina, ka ES institucionālā organizācija nākotnē varētu būt dažāda un, iespējams, varētu saglabāt arī līdzšinējo organizācijas struktūru arī 27 valstu savienībā, bet svarīgākais ir nodrošināt, lai visas valstis līdzvērtīgi spētu iesaistīties kopējās politikas veidošanā.

Viens no ES pamatmērķiem ir tas, ka, apvienojoties Savienībā un nododot tai daļu savas suverenitātes, ikviena Eiropas valsts kļūst spēcīgāka. "ES ir stiprāka nekā atsevišķu valstu summa," uzsvēra komisārs un norādīja, ka iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka, deleģējot daļu suverenitātes ES, mēs kļūstam spēcīgāki un kopīgi varam daudz veiksmīgāk runāt ar ASV un pārējo pasauli. Kā piemērus komisārs minēja jautājumus par dabas aizsardzību, kopējo Eiropas valūtu, kas ES dalībvalstīm ļaus daudz veiksmīgāk konkurēt pasaules tirgū. "Mēs negribam būt kā ASV, kur nācija sadalīta atsevišķās valstīs, mēs esam atšķirīgas nācijas, kas apvienojas, lai kopā būtu spēcīgākas."

Par pamatjautājumu diskusijā par Eiropas nākotni M. Barnjē izvirzīja kompetenču sadali starp ES un nacionālā līmeņa pārvaldi. "Svarīgi ir beidzot noskaidrot, kas īsti ko dara," uzsvēra M. Barnjē un paskaidroja, ka šobrīd tikai atsevišķi politiskie jautājumi ir stingri nodalīti starp nacionālajām valdībām un ES institūcijām, bet tam pa vidu ir ļoti liela "pelēkā masa" — jautājumi, kuri tiek risināti gan vienā, gan otrā pusē. Tādējādi lielā daļā jautājumu ir visai neskaidrs atbildības sadalījums abu līmeņu starpā un atsevišķi jautājumi tiek nevajadzīgi sarežģīti. Tuvākajā laikā šīs jomas un kompetence būtu jānoskaidro un skaidri jāiezīmē.

Tomēr diskusijas gaitā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Solvita Harbacēviča pauda bažas par to, vai būs iespējams pilnībā realizēt nacionālās valsts un ES institūciju kompetences sadali, jo šī "pelēkā zona" ir tik cieši sajaukusies, ka to vairs nav iespējams pilnībā atdalīt. "Līdz šim nevienā līgumā nav skaidri ierakstīts, vai konkrētais jautājums būtu ES kompetencē, vai nacionālajā kompetencē," norādīja S. Harbacēviča. M. Barnjē piekrita, ka līdz šim kompetenču sadale ir bijusi ļoti vāja, "bet mūsu uzdevums tuvākajā laikā ir to izgaismot, un mēs to darīsim".

M. Barnjē īpaši uzsvēra arī kandidātvalstu lielo lomu diskusijā par ES nākotni.

"Jūs vēl neesat pilntiesīgi dalībnieki ES kopējā struktūrā, bet jūs netiekat atbrīvoti no diskusijas par mūsu visu kopējo nākotni. Jums ir jāiesaistās, jo norobežošanās izraisīs atsevišķu bloku un grupējumu veidošanos pēc tam, kad jūs būsit uzņemti ES sastāvā." Komisārs aicināja Latvijas amatpersonas līdzīgi citu kandidātvalstu pārstāvjiem aktīvi iesaistīties diskusijā un šai ziņā izturēties kā ES pilsoņiem, nevis novērotājiem. M. Barnjē norādīja, ka pirmo reizi debatēm dotais laiks ir tik garš — līdz 2004. gadam — un šajā laikā ikvienam ir iespējas pietiekami skaidri paust savu nostāju par reformām ES institūcijā un politikā. "Jums ir iespējas diskutēt un paust savu viedokli. Atpakaļceļa vairs nav — ES paplašināšanās kļuvusi par reālu faktu, un jūs esat kļuvuši līdzvērtīgi sarunu partneri. Es runāju ar jums tāpat kā ar Lielbritānijas vai jebkuras citas ES dalībvalsts jaunajām amatpersonām."

"LV" informācija