Par Zviedrijas devumu Eiropa ir atzinīga

Ilze Sedliņa, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas integrācijas institūta starptautisko attiecību 3. kursa studente, — "Latvijas Vēstnesim"

Šī gada 31. jūnijā beidzās pusgadu ilgusī Zviedrijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Vērtējot Zviedrijas paveikto šo sešu mēnešu laikā, dažādi politiķi, politologi un komentētāji uzsver izdarīto atšķirīgās nozarēs, bet kopējā nostāja ir skaidra un nepārprotama — Zviedrijas prezidentūra vērtējama kā panākums. Lai izvērtētu Zviedrijas prezidentūras gaitu un sasniegto, jūlija sākumā, tūlīt pēc tam, kad Zviedrija bija nodevusi prezidentūras pienākumus Beļģijai, Eiropas Savienības informācijas centrā Rīgā uz diskusiju bija pulcējušies vairāki ES speciālisti — Zviedrijas vēstniecības Latvijā padomnieks Pērs Orneuss, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā padomniece Hella Gerta un Ārlietu ministrijas ES departamenta direktore Iveta Šulca.

P. Orneuss atzinīgi novērtēja savas valdības panākumus prezidentūras laikā un atzina, ka ir sasniegts nozīmīgs progress visās trijās Zviedrijas izvirzītajās prioritātēs: nodarbinātības un vides politikā, kā arī ES paplašināšanās procesā. P. Orneuss atklāja, ka Zviedrijai bijusi arī "slēptā" prioritāte — prezidentūras laikā "neizgāzties" un būt vismaz tikpat labiem kā somi, un arī šī prioritāte var tikt uzskatīta par izpildītu.

Diskusijas laikā galvenokārt tika akcentēta Latviju vistiešāk ietekmējošā Zviedrijas darbības prioritāte — ES paplašināšanās. Visi diskusijas dalībnieki augstu vērtēja Zviedrijas pašaizliedzīgos centienus paplašināšanās procesā. "Zviedrija realizēja ļoti lielu spiedienu, lai paplašināšanās process noritētu pēc iespējas straujāk, un šajā jomā tika sasniegts lielisks rezultāts," vērtēja H. Gerta. Apstiprinājums Zviedrijas panākumam ir Gēteborgas ES Padomē pieņemtais lēmums attiecībā uz paplašināšanos.

Gēteborgā pieņemtie lēmumi ir skaidrs signāls ES dalībvalstīm, ka paplašināšanās process ir iegājis noslēguma fāzē. Gēteborgas tikšanās apstiprina dalībvalstu atbalstu paplašināšanās procesam un ļauj cerēt, ka arī turpmāk paplašināšanās būs viena no galvenajām ES prioritātēm. "Zviedrijas panāktais straujais progress paplašināšanās jomā nākamajām prezidējošajām valstīm padara neiespējamu apturēt vai pat nedaudz palēnināt šī procesa straujo attīstības gaitu," atzina diskusijas vadītāja politoloģe Žaneta Ozoliņa.

Arī I. Šulca ļoti atzinīgi vērtēja ES Padomes Gēteborgā pieņemto lēmumu pabeigt iestāšanās sarunas ar labākajām kandidātvalstīm līdz 2002.gada beigām, lai tās varētu piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās jau 2004.gadā kā ES dalībvalstis. Gēteborgā noteiktais datums sarunu pabeigšanai ar labākajām kandidātvalstīm sakrīt ar Latvijas iekšējo noteikto "mērķa datumu" iestāšanās sarunu pabeigšanai — arī tas ir 2002.gads, atzina I. Šulca.

Savas prezidentūras laikā Zviedrija darīja visu, lai panāktu ievērojamu izrāvienu sarunās ar kandidātvalstīm. Zviedrijas mērķis bija atvērt visas sarunu sadaļas ar labākajām kandidātvalstīm, kuras uz to būs gatavas, kā arī pilnībā atteikties no kandidātvalstu dalījuma grupās, bet vienlaikus uzsvērt kandidātvalstu diferenciāciju un individuālo panākumu nozīmi. Zviedrija arī ļoti aktīvi strādāja, lai attīstītu sarunas tieši tajās sadaļās, kas paredzētas pēc iepriekš izstrādātās sarunu "ceļa kartes". Lai realizētu savus plānus, Zviedrija centās ietekmēt Eiropas Komisiju, kas ir galvenā sarunu vedēja no ES puses, un šis spiediens attaisnojās. Zviedrijas ieceres attiecībā uz paplašināšanu bija ļoti ambiciozas, turklāt jāsecina, ka Zviedrija veiksmīgi izpildījusi izvirzītos mērķus un paveikusi pat ievērojami vairāk.

Arī Latvijas progress sarunās Zviedrijas prezidentūras laikā vērtējams kā ļoti veiksmīgs un nozīmīgs. Pašreiz Latvijai sarunās ir atvērtas 29 sadaļas. Zviedrijas prezidentūras laikā ar Latviju atvērtas pavisam 13 sarunu sadaļas un noslēgtas septiņas. Līdz ar to pēc Zviedrijas prezidentūras Latvija kopumā slēgusi jau vairāk nekā pusi no visām sadaļām, proti, 16 sarunu sadaļas. Ņemot vērā atvērto un slēgto ES iestāšanās sarunu sadaļu skaitu, Zviedrijas prezidentūras periods bijis visveiksmīgākais Latvijai kopš iestāšanās sarunu sākšanas 2000.gada februārī. Portugāles prezidentūras laikā sarunās ar Latviju tika atvērtas 8 un slēgtas 5 sadaļas, bet Francijas prezidentūras laikā atvērtas 7, bet slēgtas 4 sarunu sadaļas. Pateicoties veiksmīgajai sarunu attīstības gaitai Zviedrijas prezidentūras laikā, Latvija jau gandrīz ir panākusi tā sauktās pirmās jeb Luksemburgas grupas kandidātvalstis. I. Šulca pauda viedokli, ka lielākās ieguvējas Zviedrijas prezidentūras laikā ir bijušas trīs valstis — Latvija, Lietuva un Slovākija.

Zviedrija savas prezidentūras laikā saskaņā ar iepriekš izvirzīto sarunu stratēģiju — "ceļa karti" — sarunās saskārās arī ar smagiem jautājumiem (piemēram, brīva personu un brīva kapitāla kustība), kur šai laikā bija jāpanāk kompromiss starp pašām dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un kandidātvalstīm.

Zviedrija, prezidējot ES padomē, pierādīja, ka spēj rast kompromisu arī šajos sarežģītajos jautājumos, un šī pieredze var kalpot par stimulu nākamajai prezidējošajai valstij — Beļģijai, kurai vadot šo ES institūciju, tiks runāts par vēl vairāk smagiem un komplicētiem jautājumiem.

Plašāk nekomentējot konkrētos Zviedrijas sasniegumus divās pārējās galvenajās prioritātēs — nodarbinātības politikā un vides aizsardzībā — tomēr iespējams secināt, ka arī šajās nozarēs Zviedrijas veikums ir pietiekami liels. Šīs ir sfēras, kas pašā Zviedrijā ir visai labi sakārtotas, un tieši tas ļāva zviedriem kā ekspertiem savu pieredzi kaut daļēji nodot arī pārējām ES valstīm, atzina P.Orneuss.

Nozīmīgs ir arī Zviedrijas ieguldījums diskusijā par Eiropas un ES nākotni, jo tieši šī gada pirmajā pusē izskanēja daudzu ES dalībvalstu politiķu viedokļi par ES iespējamo attīstību nākotnē.

Kā vēl vienu Zviedrijas devumu kopējai ES attīstībai P. Orneuss minēja aktīvo cīņu par arvien lielāku atvērtību un caurskatāmību ES institūciju darbā. P. Orneuss norādīja, ka pašā Zviedrijā valdības un parlamenta darbs likumdošanas jomā ir ļoti caurskatāms, un tādēļ zviedriem bija mērķis šos atklātības principus kaut daļēji pārnest arī uz ES institūcijām. Diemžēl šis ir uzdevums, kurā Zviedrija neguva īpašus panākumus.

Izvērtējot Zviedrijas prezidentūru kopumā, P. Orneuss atzina, ka šis pusgads bijis ļoti nozīmīgs arī pašai Zviedrijai. Šī bija pirmā Zviedrijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē kopš valsts iestāšanās ES 1995. gadā. Zviedrijas prezidentūras laikā šīs valsts valdības pārstāvji gandrīz vai ik dienas bija vērojami pasaules preses izdevumu pirmajās lappusēs. P. Orneuss pauda arī pārliecību, ka zviedri šīs prezidentūras ietekmē arvien vairāk interesējas un ir informēti par ES, par to, kā tā darbojas un kāda ir tās nozīme Zviedrijas attīstībā. Ir palielinājusies arī sabiedrības izpratne par ES politiku, un valsts iedzīvotāju attieksme pret ES ir kļuvusi arvien pozitīvāka.