Par Latviju Eiropas struktūrās nav šaubu

"Ja Latvija veiksmīgi turpinās pēdējā gadā uzrādīto progresu integrācijā Eiropas Savienībā (ES), tad tai ir visai reālas iespējas kopā ar citām sekmīgākajām kandidātvalstīm iekļūt jau pirmajā ES paplašināšanās kārtā vēl pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2004. gadā," šādu pārliecību pagājušajā trešdienā pēc tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Bērziņu pauda Eiropas Parlamenta liberāli demokrātisko partiju grupas prezidents Pets Kokss ( Pat Cox ).

Latvijas premjers un Eiropas Parlamenta deputāts pārrunājuši trīs jautājumu blokus: Eiropas Parlamenta un īpaši liberāli demokrātisko partiju grupas pozīcija gaidāmās paplašināšanās sakarā, nostāja NATO paplašināšanās jautājumā, kā arī ES reģionālās politikas problemātika. A. Bērziņš tikšanās laikā īpašu interesi izrādījis par Īrijas straujo attīstību pēc iestāšanās ES, jo P. Kokss ir tieši šīs ES dalībvalsts pilsonis.

Ietekmīgais Eiropas Parlamenta politiķis atzina, ka Latvijas panākumi iestāšanās procesā pēdējo 12 mēnešu laikā ir lieliski un Latvija izvirzījusies tā sauktās otrās jeb Helsinku grupas kandidātvalstu priekšgalā. "Latvija ir gandrīz panākusi pirmo kandidātvalstu grupu, un, ja progress turpināsies līdzšinējā tempā, nav šaubu, ka Latvija būs pirmajā paplašināšanās kārtā," sacīja P.Kokss. Viņš atzina, ka šī vizīte devusi labu iespēju iepazīties ar Latvijas sasniegto un pašam klātienē pārliecināties par progresu.

Kā preses konferencē norādīja A. Bērziņš, Latvijai bija ļoti svarīgi uzzināt P. Koksa viedokli par gaidāmo paplašināšanos, jo P. Kokss ir ne tikai Eiropas Parlamenta liberāli demokrātisko partiju grupas prezidents, bet arī viens no reālākajiem Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja amata kandidātiem pēc gaidāmajām parlamenta vēlēšanām nākamā gada janvārī.

P. Kokss norādīja, ka Eiropas Parlamenta liberāli demokrātisko partiju grupa iestājas par laika grafika noteikšanu, kas konkretizētu gaidāmās paplašināšanās procesa tālāko norisi. Viņa vadītā partiju grupa atbalsta sekmīgāko kandidātvalstu uzņemšanu līdz nākamajām ES parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2004. gadā.

Atbildot uz jautājumu, vai Baltijas valstis ES būtu jāuzņem vienlaikus, P. Kokss atzina, ka šāds solis būtu loģisks, jo samērā liels progress vērojams arī pārējās divās Baltijas valstīs. Tomēr P. Kokss iestājās par kandidātvalstu diferenciāciju un individuālu izvērtējumu. Tādējādi — ja Latvija tikpat strauji turpinātu uzsākto progresu, tā varētu ES iestāties arī atsevišķi.

Ietekmīgais Eiropas Parlamenta deputāts visai skeptiski vērtēja ES plaši atbalstīto ideju par paplašināšanās "lielā sprādziena" modeli, kas paredz, ka pirmajā paplašināšanās kārtā tiktu uzņemtas 10 no pašreizējām 12 kandidātvalstīm, ārpusē atstājot tikai Bulgāriju un Rumāniju. Pēc viņa domām, šāda rīcība varētu bremzēt straujo ekonomisko attīstību, kas lielā mērā tiek uzturēta un veicināta, tiecoties pēc dalības ES. Ir nepieciešama diferencēta valstu izvērtēšana, tomēr, arī diferencējot kandidātes, Baltijas valstis diezgan droši varētu iekļūt pirmajā paplašināšanās vilnī, piebilda parlamentārietis.

Komentējot nesenā Īrijas referenduma par Nicas līguma ratifikāciju negatīvo iznākumu, Eiropas Parlamenta liberāldemokrātisko partiju bloka prezidents, pats būdams Īrijas pilsonis, atzina, ka ir personīgi vīlies referenduma iznākumā, jo pirms tam piedalījies atbalsta kampaņā un arī balsojis par Nicas dokumentu. Tomēr viņš kā demokrāts respektē savu līdzpilsoņu viedokli un neuzskata, ka šos rezultātus varētu neņemt vērā.

P. Kokss, skaidrojot referenduma iznākumu, aicināja pareizi izprast īru teikto "nē". Pirmkārt, jau ļoti nozīmīgs ir fakts, ka tikai trešdaļa visu balsstiesīgo Īrijas iedzīvotāju piedalījās referendumā, bet divreiz vairāk jeb divas trešdaļas īru savu viedokli tā arī nepauda. Otrkārt, tikai 54 procenti no balsojušajiem jeb tikai nedaudz vairāk par 17 procentiem no visiem Īrijas iedzīvotājiem izlēma par sliktu Nicas līguma ratifikācijai. Treškārt, — un varbūt tas ir pats nozīmīgākais — P.Kokss pauda viedokli, ka šis "nē" nebija pret paplašināšanos, bet gan pret Nicas līgumu, jo referenduma kampaņā netika pausti argumenti pret paplašināšanos.

P. Kokss informēja, ka šis bijis jau piektais referendums par būtiskiem jautājumiem saistībā ar ES un ka īri balsojuši arī pret Amsterdamas līguma ratifikāciju.

Eiroparlamenta deputāts norādīja, ka Īrijai ir vēl 18 mēneši laika līdz galīgajam vārdam par Nicas līguma ratifikāciju. Līdz tam diezgan noteikti varētu tikt rīkots atkārtots referendums. "Es ceru, ka mēs būsim guvuši labu mācību un 2002. gada decembra referenduma iznākums varētu būt pozitīvs," sacīja P. Kokss.

Raugoties no īra perspektīvas, P. Kokss atzina, ka ES paplašināšanās atbilst Īrijas ekonomiskajām interesēm un īri būtu tikai ieguvēji no šī procesa.

P. Kokss pauda pārliecību, ka paplašināšanās process ir neatgriezenisks, tādēļ ES ir jādara viss, lai laikus un kvalitatīvi sagatavotos jauno dalībvalstu uzņemšanai. "Jau ir sākušās debates par to, cik izmaksās paplašināšanās un kas par ko maksās paplašināšanās rezultātā, bet neviens nav veicis pētījumu par to, cik izmaksātu ES paplašināšanas apturēšana, cik maksātu ES "nepaplašināšana". Manuprāt, gan politiskās, gan ekonomiskā izmaksas būtu milzīgas," sacīja P. Kokss. Parlamentārietis pauda pārliecību, ka ES var atļauties paplašināšanos austrumu virzienā un šis process būs abpusēji izdevīgs.

P. Kokss kā Eiropas Parlamenta liberāli demokrātisko partiju pārstāvis pauda atbalstu arī NATO paplašināšanai, īpaši iestājoties par paplašināšanos Baltijas valstu virzienā. Viņš pauda viedokli, ka Krievijai nevar būt veto tiesību attiecībā uz alianses paplašināšanu.

P. Kokss norādīja arī uz ASV prezidenta Džordža Buša neseno vizīti Eiropā, kuras laikā tika pausts skaidrs atbalsts gaidāmajai paplašināšanai. "Un, ja ASV kaut ko vēlas, tad tas arī tiek panākts," sacīja P. Kokss.

Tiekoties ar A. Bērziņu, P. Kokss dalījies pieredzē saistībā ar Īrijas īstenoto reģionālo politiku, kas bijis ievērojams ekonomiskās attīstības katalizators. Lielā mērā valsts straujo attīstību veicināja izvēlētais modelis "viena valsts — viens reģions", kas tika lietots, saņemot strukturālo fondu līdzekļus. Izmantojot minēto reģionālo modeli, Īrija ļoti veiksmīgi ES palīdzību pārvērta valsts izaugsmē, uzsvēra P. Kokss.

"LV" informācija