Demogrāfiskā situācija ir negatīva visur Eiropā

Divpadsmit Viduseiropas un Austrumeiropas valstu (visas ES kandidātvalstis, izņemot Turciju) pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) pasteidzinās gaidāmo iedzīvotāju skaita samazināšanos, liecina "Eurostat " pētījums par gaidāmās paplašināšanās demogrāfiskajām konsekvencēm.

Pašreizējam 15 valstu blokam paplašinoties līdz 27, iedzīvotāju skaits ES palielināsies par 28 procentiem, bet, ņemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendences kandidātvalstīs pēdējos desmit gados un prognozes tuvākajiem piecdesmit gadiem, paplašināšanās nedaudz pasliktinās jau tā negatīvo demogrāfisko situāciju valstu savienībā.

Paplašināšanās rezultātā pašreizējais (uz 2000. gada 1. janvāri) ES iedzīvotāju skaits no 376,4 miljoniem palielināsies līdz 482 miljoniem, un līdz ar to Eiropas Savienībā dzīvos astoņi procenti no visiem pasaules iedzīvotājiem. Bet, neraugoties uz kontinenta apvienošanu ES saglabās pēdējās pozīcijas demogrāfisko rādītāju tabulās.

Demogrāfiskā situācija kandidātvalstīs

Tikai četrās no divpadsmit kandidātvalstīm — Maltā, Kiprā, Slovākijā un Slovēnijā — ir vērojams neliels iedzīvotāju skaita pieaugums, un tikai abās Vidusjūras salās — Maltā un Kiprā — iedzīvotāju skaits pieaudzis vairāk nekā vidēji ES. Turpretim pārējās astoņās kandidātvalstīs kopš 1990. gada vērojama diezgan liela iedzīvotāju skaita samazināšanās. 1999. gadā kandidātvalstu iedzīvotāju skaits samazinājies par 151 tūkstoti, bet pēdējos desmit gados kandidātvalstis zaudējušas aptuveni 1,3 miljonus iedzīvotāju, kas ir 1,2 procenti no iedzīvotāju kopskaita 1990. gadā.

Latvija ieņem pēdējo vietu kandidātvalstu vidū, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita pieauguma, tai seko Igaunija un Bulgārija, kur demogrāfiskie rādītāji ir līdzīgi negatīvi. Negatīvā demogrāfiskā situācija veidojusies sakarā ar visai zemo iedzīvotāju dzimstību un augsto mirstību. Arī pēdējo desmit gadu iedzīvotāju migrācijas bilance šeit bijusi negatīva. Tikai vienā no Austrumeiropas valstīm — Čehijā, kā arī Vidusjūras salās Maltā un Kiprā pēdējās desmitgades laikā ieceļojušo iedzīvotāju skaits pārsniedzis izceļotāju skaitu. Kā liecina pētījums, pirms šīs visai dramatiskās desmitgades iedzīvotāju pieaugums kandidātvalstīs bijis visai augsts (ap 0,6 % ik gadu iepriekšējo 20 gadu laikā).

Kā apgalvo "Eurostat", arī pēdējo gadu rādītāji neliecina par iespējamu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos. Iedzīvotāju migrācijas bilance gandrīz visās kandidātvalstīs ir tuvu nullei, izņemot Slovēniju, kur 1999. gadā bija vērojama apjomīga imigrācija (5,3 personas uz tūkstoti iedzīvotāju).

1999.gadā lielākajā daļā kandidātvalstu iedzīvotāju mirstība vēl aizvien ievērojami pārsniedza dzimstību. Pēdējo vietu kandidātvalstu sarakstā ieņem Latvija, tai seko Ungārija, Bulgārija un Igaunija, bet tikai Kiprā, Maltā un Slovākijā dzimušo iedzīvotāju skaits pārsniedzis mirušo skaitu. Arī aplūkojot dzimstības rādītājus atsevišķi, Latvija ar graujoši zemiem reproduktivitātes rādītājiem ieņem vietu kandidātvalstu saraksta priekšpēdējā pozīcijā (1,16 bērni uz vienu sievieti reproduktīvajā vecumā), vēl vājāka dzimstība vērojama tikai Čehijā — 1,13 bērni uz sievieti. Tomēr, kā apgalvo "Eurostat", Latvijā vērojamas pirmās "atveseļošanās" pazīmes, jo reproduktivitāte 1999. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu (1,09 bērni uz sievieti) ir nedaudz pieaugusi. Līdzīgas atveseļošanās tendences vērojamas arī Bulgārijā un Igaunijā, kas blakus Čehijai un Latvijai atrodas saraksta beigās. Tikai Vidusjūras salās Maltā un Kiprā dzimstības rādītāji ievērojami pārsniedz ES vidējo (1,45 bērni uz vienu iedzīvotāju), bet pārējās desmit Austrumeiropas kandidātvalstīs dzimstība ir zemāka nekā Eiropas Savienībā.

Iedzīvotāju izmaiņas reģionos

Analizējot iedzīvotāju skaita izmaiņas atsevišķos reģionos, redzams, ka vairāk nekā 75 procentos no visiem kandidātvalstu reģioniem (82 no 109) vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās. No 1995. līdz 1999. gadam iedzīvotāju skaits ES kandidātvalstīs samazinājies vidēji par 0,27 procentiem ik gadu. Vissmagākā situācija vērojama Smoļanas reģionā Bulgārijā ( - 1,32 %), bet pozitīvākais rādītājs starp kandidātvalstu reģioniem sastopams Vihodņes reģionā Slovākijā (+ 0,32 %).

Vissmagākā situācija reģionālā izteiksmē vērojama Bulgārijā, proti, septiņi no desmit kandidātvalstu reģioniem, kur novērots lielākais iedzīvotāju skaita kritums, atrodas tieši šajā Dienvidaustrumeiropas valstī. Un piecos no šiem reģioniem iedzīvotāju skaits ik gadu samazinās par vairāk nekā vienu procentu. Tikai divos no 28 Bulgārijas reģioniem iedzīvotāju skaita izmaiņas apzīmējamas ar plusa zīmi. Galvenais faktors, kas noteicis šādus zemus iedzīvotāju skaita pieauguma rādītājus, ir zemie dzimstības un augstie mirstības rādītāji. Liela nozīme ir arī negatīvajai migrācijai, kas vēl vairāk samazinājusi iedzīvotāju skaitu arī tajos pāris reģionos, kur dabiskais pieaugums bijis pozitīvs.

Desmit iedzīvotāju skaita izmaiņu ziņā "negatīvāko" reģionu vidū sastopami arī divi Igaunijas reģioni Pųhja-Eesti un Kirde Eesti , kur ikgadējā iedzīvotāju skaita izmaiņas ir attiecīgi - 1,01 un – 0,86 procenti. To desmit reģionu vidū, kur iedzīvotāju skaits sarucis visvairāk, iekļuvis arī viens Latvijas reģions — Rīga. Savukārt Latgale, Kurzeme un Zemgale ieņem attiecīgi 14., 15. un 20. vietu šajā negatīvā reitinga tabulā. Viens no galvenajiem faktoriem, kas noteicis visai straujo iedzīvotāju skaita sarukumu Igaunijā un Latvijā, īpaši Rīgā, ir bijušo PSRS militārpersonu un viņu ģimeņu aizbraukšana kopš neatkarības atgūšanas deviņdesmito gadu sākumā. Tāpat liela nozīme iedzīvotāju skaita sarukšanā ir ļoti zemajiem dzimstības un augstajiem mirstības rādītājiem.

Tomēr mīts, ka sliktā demogrāfiskā situācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās ir visas Eiropas problēma, pētījumā apstiprinās tikai daļēji. ES dalībvalstīs tikai ceturtajā daļā visu reģionu vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās, un vidēji iedzīvotāju skaits palielinās par 0,23 procentiem ik gadu. Visnegatīvākā situācija iedzīvotāju skaita izmaiņu jomā vērojama Halles reģionā Austrumvācijā, kur iedzīvotāju skaits ik gadu samazinās par 0,77 procentiem. Salīdzinājumam var minēt, ka 12 kandidātvalstu reģionos, to skaitā arī Rīgā un Latgalē, iedzīvotāju skaita izmaiņas ir vēl negatīvākas (- 0,79 % un vairāk) par šo ES reģionu.

Galvenais faktors, kas veido pozitīvu iedzīvotāju skaita pieaugumu ES, ir lielais imigrantu skaits, kas raksturīgs attīstītajām rietumvalstīm. Kā apgalvo "Eurostat", gandrīz visos ES reģionos, kur vērojamas izteikti pozitīvas iedzīvotāju skaita izmaiņas, galvenais iemesls ir tieši augstie imigrācijas rādītāji, nevis iedzīvotāju dabiskais pieaugums. Arī reģionos, kur mirušo iedzīvotāju skaits pārsniedz dzimušo skaitu, pateicoties pozitīvajai migrācijai iedzīvotāju skaits ik gadu tomēr palielinās.

Kā galveno izņēmumu šeit var minēt Flāmu zemes reģionu Nīderlandē, kur ir ļoti augsta dzimstībai zema mirstība, kā arī pozitīva migrācija, tāpēc iedzīvotāju skaits ik gadu palielinās pat par 3,24 procentiem.

Paplašināšanās pasteidzinās iedzīvotāju skaita samazināšanos

"Eurostat" apgalvots, ka atšķirībā no iepriekš prognozētās iedzīvotāju skaita samazināšanās aizkavēšanās ES, pateicoties divpadsmit kandidātvalstu uzņemšanai, ES iedzīvotāju skaits sāks sarukt vairākus gadus āgrāk, nekā tiek prognozēts. Neraugoties uz faktu, ka arī ES dalībvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaits vairs tikai nedaudz pārsniedz mirušo skaitu un tuvākajos gados iedzīvotāju dabiskais pieaugums tomēr kļūs negatīvs, iedzīvotāju skaita izmaiņas vismaz tuvākos 20 gadus vēl tiek prognozētas pozitīvas. Šādi pozitīvi rādītāji iespējami galvenokārt visai augstās imigrācijas dēļ, kāda vērojama ES dalībvalstīs. Šāda migrācijas attīstība ES tiek prognozēta arī visu nākamo pusgadsimtu.

Eiropas Savienības demogrāfi prognozē, ka zemās dzimstības un arvien pieaugošās dzīves ilguma dēļ, arī pašreizējās ES dalībvalstīs mirušo cilvēku skaits šajā desmitgadē pārsniegs dzimušo skaitu. Un šī tendence turpināsies visus nākamos 50 gadus, lēnām izlīdzinoties ar pašreizējo kandidātvalstu rādītājiem, kas ir nedaudz zemāki.

Tādējādi iedzīvotāju skaita samazināšanās sākšanās ES, kas 15 dalībvalstu sastāvā tika prognozēta tikai ap 2023. gadu, pēc 12 kandidātvalstu uzņemšanas varētu sākties jau astoņus gadus agrāk — ap 2015. gadu.

Saskaņā ar "Eurostat" prognozēm ap 2050. gadu ES dabiskā pieauguma rādītāji ES būs katastrofāli zemi — ik gadu uz katriem 1000 iedzīvotājiem mirušo iedzīvotāju būs par sešiem vairāk nekā dzimušo.

Eiropa noveco

Dzimstības rādītāju krišanās, kas arī ES dalībvalstīs vērojama jau kopš 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, un arvien augošais iedzīvotāju mūža ilgums pašsaprotami ved uz Eiropas iedzīvotāju novecošanu. "Eurostat" apgalvo, ka vēl nekad Eiropā nav bijis tik daudz vecu cilvēku — vecumā virs 65 gadiem, un, kā liecina prognozes, tuvākajos piecdesmit gados veco iedzīvotāju īpatsvars turpinās augt. Visstraujāk Eiropas novecošana tiek prognozēta laikā no 2010. līdz 2030. gadam, kad šajā vecuma grupā iekļausies "bēbju buma" ( lielā iedzīvotāju dzimstība pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados) laikā dzimušie ES iedzīvotāji. Un gados veco iedzīvotāju skaita pieaugums varētu apstāties tikai šī gadsimta četrdesmitajos gados, kad šie cilvēki sasniegs vecumu, kad vērojama augstāka mirstība. Līdzīgs gados veco iedzīvotāju pieaugums paredzams arī pašreizējās 12 kandidātvalstīs, bet, ņemot vērā zemos dzimstības rādītājus, kas šajā reģionā vērojami jau kopš 1990. gada, šeit iedzīvotāju novecošana, iespējams, turpināsies arī pēc 2050. gada.

Statistika rāda, ka šobrīd kandidātvalstīs iedzīvotāji ir nedaudz jaunāki nekā 15 ES dalībvalstīs. Dalībvalstīs iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem ir ap 16 procenti no kopējā skaita, kandidātvalstīs — 13 procenti. "Eurostat" prognozē, ka gados veco iedzīvotāju īpatsvars 15 dalībvalstīs tuvākajos 20 gados palielināsies līdz 21 procentam, bet ap 2050. gadu to skaits jau noteikti pārsniegs 100 miljonus un būs 28 procenti no kopējā iedzīvotāju skaita. Bet, ņemot vērā faktu, ka 12 kandidātvalstīs gados veco iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši mazāks, 20 gadu laikā šo iedzīvotāju īpatsvars no 13 procentiem pieaugs līdz 18 procentiem. Pašlaik visās 12 kandidātvalstīs gados veco iedzīvotāju ir mazāk nekā ES dalībvalstīs, un arī tuvākajos gados situācija saglabāsies līdzīga. "Eurostat" prognozē, ka 2020. gadā tikai Čehijā no pašreizējām kandidātvalstīm gados veco iedzīvotāju īpatsvars būs lielāks nekā vidēji 15 šābrīža ES dalībvalstīs. Kā liecina pētījums, nākamajos 20 gados vislēnāk iedzīvotāji novecos tieši Latvijā.

Bet līdz 2050. gadam galvenokārt zemo dzimstības rādītāju dēļ iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars šābrīža kandidātvalstīs jau varētu izlīdzināties ar 15 vecajām ES dalībvalstīm. Tādējādi iespējams secināt, ka gaidāmā paplašināšanās palēninās ES iedzīvotāju novecošanu tikai īsā un vidējā laika periodā.

Kamēr palielināsies gados vecāko iedzīvotāju skaits, likumsakarīgi samazināsies jauniešu skaits. Statistikas dati liecina, ka visstraujākais bērnu (līdz 15 gadu vecumam) īpatsvara kritums 12 kandidātvalstīs bija vērojams tieši pēdējos desmit gados kopš 1990. gada. Tomēr bērnu šeit joprojām ir vairāk (19 %) nekā 15 ES dalībvalstīs (17 %). Taču ņemot vērā pēdējo desmit gadu zemos dzimstības rādītājus, tuvākajos piecos — astoņos gados bērnu īpatsvars kandidātvalstīs visai strauji samazināsies (līdz 15 %) un būs jau nedaudz zemāks par bērnu īpatsvaru vecajās ES dalībvalstīs. Turpmākajās desmitgadēs šie rādītāji izlīdzināsies un jaunieši līdz 15 gadiem veidos apmēram 14 procentus no kopējā iedzīvotāju skaita Eiropā. Latvijā bērnu īpatsvars tuvākos 20 gados samazināsies salīdzinoši lēnāk (par aptuveni 18 %), un šis rādītājs saglabāsies tuvu ES vidējam līmenim.

Analizējot darbspējīgajā vecumā (15 līdz 64 gadi) esošo iedzīvotāju skaita izmaiņas, jāsecina, ka tuvākajos 50 gados darbaspēka īpatsvars 12 kandidātvalstīs saglabāsies lielāks nekā 15 dalībvalstīs. No tā iespējams secināt, ka ES būs ieguvēja, jo tiks pie procentuāli lielāka nodokļu maksātāju skaita. Tas izskaidrojams galvenokārt ar augsto dzimstību, kāda bija vērojama Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs no 1970. līdz 1990. gadam. Savukārt Eiropas Savienībā šajā laikā dzimstības līmenis jau ievērojami samazinājās.

Gan 15 dalībvalstīs, gan 12 kandidātvalstīs darbspējīgo iedzīvotāju skaits maksimumu sasniegs ap 2010. gadu, kad 325 miljoni jeb 67 procenti no kopējā ES (15 + 12 valstu) iedzīvotāju skaita būs darbspējīgā vecumā. 12 kandidātvalstīs darbaspēka īpatsvars sasniegs pat 71 procentu no kopējā iedzīvotāju skaita. Tomēr, atsaucoties uz "Eurostat" speciālistu prognozēm, pēc 2010. gada sagaidāms darbaspēka apjoma kritums, kas nedaudz izteiktāks būs 12 kandidātvalstīs. Tādējādi līdz 2050. gadam darbspējīgā vecumā esošo iedzīvotāju īpatsvars dalībvalstīs un kandidātvalstīs izlīdzināsies un saglabāsies aptuveni 58 procentu līmenī.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors