Valsts ieņēmumu dienests

Dienesta informācija Nr.15.1.1./1770 Rīgā 2001.gada 29.janvārī

Par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas aizpildīšanu

Valsts ieņēmumu dienests sakarā ar grozījumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas veidlapā informē.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas veidlapas paraugs ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 9.janvāra noteikumiem Nr.11 "Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju", un to aizpilda, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu — 2000.gadu un turpmākajiem taksācijas periodiem.

Atbilstoši apstiprinātajam veidlapas paraugam uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs pastāvīgi aizpilda taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju (turpmāk tekstā– deklarācija) un iesniedz to attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, kurā reģistrēts kā nodokļa maksātājs. Deklarāciju iesniedz vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajos termiņos, un tai pievieno pēctaksācijas perioda avansa maksājumu aprēķinu, ko nosaka likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (turpmāk tekstā — likums) 23.pantā noteiktajā kārtībā. Aizpildot deklarāciju, summas jānorāda latos, nepieciešamības gadījumā tās noapaļojot.

Deklarācijas I sadaļā "Maksātāja apliekamais ienākums" norāda apliekamo ienākumu, ko ņem par pamatu, koriģējot apliekamo ienākumu, to palielinot un samazinot likumā paredzētajā kārtībā. Deklarācijas 1.rindas summu veido peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem" uzrādītā summa, ja peļņas vai zaudējumu aprēķins ir sastādīts saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11.un 12.pantu.

Deklarācijas 4.rindā norāda 1., 2.un 3.rindas summu, attiecīgi 4.1.un 4.2.rindā uzrādot, cik tai skaitā no apliekamā ienākuma kopējās summas ir apliekamais ienākums no vērtspapīru pārdošanas un apliekamais ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas.

Deklarācijas II sadaļā apliekamais ienākums (kas parādīts deklarācijas 4.r.) tiek palielināts, bet, ja apliekamais ienākums ir zaudējumi, — tiek samazināts atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normām, un norāde uz apliekamā ienākuma palielināšanu ir jāsaprot arī kā norāde uz attiecīgo zaudējumu samazināšanu.

Deklarācijas II sadaļa ir papildināta ar jaunām rindām saskaņā ar izdarītajiem grozījumiem atbilstošos likuma pantos. Tā deklarācijas 17.rindā jānorāda uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības samazinājuma summa meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā atbilstoši likuma 6.panta piektajai prim daļai, kas nosaka, ka, aprēķinot apliekamo ienākumu, neņem vērā peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā, un tas attiecas uz visiem nodokļa maksātājiem, kuri peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādījuši līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā. Taču apliekamo ienākumu palielina (deklarācijas 18.rindā) par ieņēmumiem no līdzdalības tādā meitas vai saistītā uzņēmumā, kurš ir nerezidents vai piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus saskaņā ar citiem likumiem, ja līdzdalības daļas vērtības palielinājuma un aprēķināto dividenžu starpība nav ieskaitīta rezervē saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 39.pantu.

Apliekamā ienākuma palielināšanai par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem saskaņā ar likuma 6.panta sesto un septīto daļu deklarācijā ir paredzēta 19.un 20.rinda. Deklarācijas 19.rindā norāda apdrošināšanas prēmiju maksājumus, kas izdarīti ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām par pakalpojumiem, kurus nodrošina arī Latvijā reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības. Tādējādi, nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt par apdrošināšanas prēmijām, ko maksā ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām par pakalpojumiem, ko nevar nodrošināt apdrošināšanas sabiedrības Latvijā.

Deklarācijas 20.rindā norāda darbinieku labā veikto iemaksu privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas maksājumu summu, kas kopā pārsniedz 10 procentus no apdrošinātajām personām un pensiju plānu dalībniekiem aprēķinātās darba samaksas taksācijas periodā.

Gadījumā, ja noslēgtā apdrošināšanas līguma termiņš ir beidzies, bet apdrošināšanas gadījums nav iestājies un nodokļu maksātājs saņem atpakaļ daļu apdrošināšanas prēmijas (bonuss), atpakaļ saņemtā apdrošināšanas prēmijas daļa pilnībā jāiekļauj nodokļa maksātāja apliekamajā ienākumā attiecīgajā taksācijas periodā.

Apliekamais ienākums jāpalielina (attiecīgo summu norādot deklarācijas 20.rindā) arī tādā gadījumā, ja minētie maksājumi nepārsniedz 10 procentus no darba samaksas, bet neizpildās nosacījumi, kas ir minēti likuma 6.panta septītajā daļā:

1) dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības termiņš ir pieci gadi vai garāks par to;

2) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma (bez līdzekļu uzkrāšanas) darbības termiņš ir viens gads vai garāks par to;

3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka:

— apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam),

— citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam,

— nav paredzēta aizdevumu izsniegšana apdrošinātajām personām;

4) darba devējam pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nav nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem.

Piemērojot likuma 6.panta septītās daļas 1.punktu, jāņem vērā, ka apliekamo ienākumu var samazināt tikai par konkrētas apdrošinātās personas — konkrēta darbinieka — labā darba devēja veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, un tādējādi nedrīkst likumā minētā piecu gadu termiņa laikā vienu darbinieku aizstāt ar citu, pirms ir pagājuši pieci gadi kopš apdrošināšanas līguma noslēgšanas (stāšanās spēkā).

Deklarācijas 23.rindu aizpilda nodokļa maksātāji, kas ir tiesīgi piemērot likuma 8.1 pantā paredzēto nodokļa atvieglojumu pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei. Nosakot apliekamo ienākumu, to jāpalielina par summu, kas aprēķināta kā starpība starp izveidotās rezerves lielumu pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei trešā taksācijas perioda beigās un faktiski iegādāto pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu vērtību. Aizpildot deklarāciju par 2000. taksācijas periodu, apliekamais ienākums netiek palielināts par minēto summu, jo likuma 8.1 panta normas piemērojamas speciālajām rezervēm, kas izveidotas, sākot ar 1999.gadu.

Deklarācijas 31.rinda ir paredzēta apliekamā ienākuma palielināšanai par citām apliekamo ienākumu palielinošām summām saskaņā ar normatīvajiem aktiem (tās atšifrējot 32., 33. un 34.rindā). Tā ir izmantojama, piemēram, ja nodokļa maksātājam ir zaudēts parāds, kas atbilst likuma 9.panta pirmās daļas nosacījumiem, un tas nodod savas prasījuma tiesības par šo zaudēto parādu citai personai, tad apliekamais ienākums jāpalielina par starpību starp zaudētā parāda un naudas summu, kas iegūta savu prasījuma tiesību nodošanas rezultātā (likuma 9.panta ceturtā daļa). Vai arī, piemēram, palielinot apliekamo ienākumu par ārvalstīs samaksāto ienākuma nodokli, ja šī summa ir ņemta vērā, nosakot maksātāja peļņu vai zaudējumus (likuma 6.panta trešā daļa). Vai arī, palielinot apliekamo ienākumu par uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības (piemēram, Lietuvā) taksācijas perioda zaudējumiem, ja, nosakot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, tiek piemērota atbrīvošanas metode u.tml.

Deklarācijas 35.rindā norāda II sadaļas kopsummu, t.i., kopējo summu, par kuru apliekamais ienākums tiek palielināts, to nosaka, saskaitot summas, kas norādītas no 5. līdz 31.rindai.

Deklarācijas III sadaļā nosaka kopējo summu, par kuru apliekamais ienākums tiek samazināts (ja apliekamais ienākums ir zaudējumi — tos palielina).

Deklarācijas 36.rindā norāda pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstāmo nemateriālo ieguldījumu vērtības summu, ko nosaka saskaņā ar likuma 13.panta normām. Apliekamo ienākumu samazina tikai par saimnieciskajā darbībā izmantojamiem pamatlīdzekļiem aprēķināto nolietojumu, kā arī koncesiju, patentu, licenču un preču zīmju norakstītās vērtības summu. Nodokļa maksātājs sastāda pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības aprēķina kopsavilkumu, kura paraugs ir sniegts 4. un 5.pielikumā Metodiskajiem norādījumiem par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību ( turpmāk tekstā — Metodiskie norādījumi; apstiprināti ar VID ģenerāldirektora 21.01.2000. rīkojumu Nr.60, publicēti Latvijas Vēstnesī 28.01.2000. Nr.26/28 ar grozījumiem, kas apstiprināti ar VID ģenerāldirektora 03.08.2000. rīkojumu Nr.586, publicēti Latvijas Vēstnesī 08.08.2000. Nr.281). Kopsavilkuma 4. ailē saskaitītā nolietojuma kopsumma samazina apliekamo ienākumu (deklarācijas 36.rindā).

Deklarācijas 39.rindā apliekamo ienākumu samazina par subsīdijām, kuras saņem nodokļa maksātāji, kas ražo lauksaimniecības produkciju vai veic tās pirmapstrādi, ja šīs subsīdijas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Par lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi ir uzskatāma augu un dzīvnieku valsts sākotnējās produkcijas sagatavošana līdz realizācijai nepieciešamām kvalitātes prasībām, nemainot mehānisko struktūru un ķīmiskās īpašības. Bet gadījumā, ja apliekamā ienākuma samazināšanas par subsīdiju summām rezultāts ir zaudējumi vai zaudējumu palielinājums, tad šie zaudējumi (zaudējumu palielinājums) nevar tikt segti no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

Deklarācijas 45.rindā nodokļa maksātājs, kas piemēro nodokļa atvieglojumu pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei, norāda rezerves samazinājuma summu salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu attiecībā uz rezervi, kas izveidota saskaņā ar likuma 8.1 pantu.

Deklarācijas 46.rindā norāda summu, par kuru samazināta nokavējuma nauda, kas saistīta ar nodokļu pamatparādiem, ja šis samazinājums radies taksācijas periodā nokavējuma naudu samazinot vai dzēšot saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

Deklarācijas 47. rindā apliekamo ienākumu samazina par skaitļošanas iekārtu un to aprīkojuma atlikušo vērtību, ja taksācijas periodā nodokļa maksātājs šādas iekārtas bez atlīdzības ir nodevis izglītības iestādēm.

Deklarācijas 49.rindā jānorāda uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājuma summa meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā atbilstoši likuma 6.panta piektajai prim daļai.

Deklarācijas 54.rindā apliekamo ienākumu koriģē par citām apliekamo ienākumu samazinošām summām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tās konkrēti norādot 55., 56. un 57.rindā. Tā izmantojama, piemēram, ja nodokļa maksātājs ir izdarījis labojumus iepriekšējo taksācijas periodu nodokļa deklarācijā un attiecīgo summu iekļāvis taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina ieņēmumu posteņos; tad gadījumā, kad veidojas vienas un tās pašas summas atkārtota aplikšana ar nodokli, to var uzrādīt minētajā deklarācijas rindā, attiecīgi pamatojot. Vai arī tā izmantojama, piemēram, samazinot apliekamo ienākumu par uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības (piemēram, Lietuvā) taksācijas perioda peļņu, ja, nosakot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, tiek piemērota atbrīvošanas metode u.tml.

Deklarācijas 58.rindas kopsumma, kas ir kopējā apliekamā ienākuma samazināšanas summa, veidojas, summējot kopā 36.– 54.rindā norādīto.

Deklarācijas 59.rindā uzrāda apliekamo ienākumu, kas veidojas ienākumu deklarācijas 4. rindā, palielinot par 35.rindā un samazinot par 58.rindā norādītajām summām. Šo apliekamā ienākuma starprezultātu ņem par pamatu, piemērojot likuma 14.un 14.1 panta normas, t.i., to samazinot par zaudējumu summām, ko nodokļa maksātājs ir tiesīgs segt no sava apliekamā ienākuma. Kopējo zaudējumu summu, kas samazina apliekamo ienākumu, norāda deklarācijas 60.rindā, un tā tiek atšifrēta, aizpildot 60.1., 60.2., 60.3.un 60.4.rindu.

Uzņēmumi, kas veido uzņēmumu grupu un taksācijas periodā piemēro likuma 14.1 panta normas, taksācijas perioda deklarācijai pievieno "Pielikumu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijai par likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 14.1 panta "Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā" piemērošanu" (tā forma pievienota Metodisko norādījumu 13.pielikumā).

Deklarācijas 62. rindas summa, t.i., nodoklis no koriģētā apliekamā ienākuma, tiek ņemta par pamatu, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides un/vai atvieglojumus, kas paredzēti likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai speciālo ekonomisko zonu likumos (deklarācijas IV sadaļa "Nodokļa atlaides").

Deklarācijas 67. rindā tiek parādītas nodokļa maksātāja piemērotās citas nodokļa atlaides vai atvieglojumi (ko neparedz likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"), un tās piemēro 66.rindā norādītajai nodokļa summai pēc likuma 16.un 20.pantā noteikto nodokļa atlaižu piemērošanas.

Deklarācijas 73.rindā norāda atlaidi, ko piemēro uzņēmumi, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus, saskaņā ar likuma 18.1 pantu. Nodokļa atlaides summa ir 30 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa, t.i., no 62.rindā norādītās summas.

Deklarācijas 78.rindā norāda nodokļa summu pēc visām nodokļa atlaidēm un/vai atvieglojumiem, kurus uzņēmums ir piemērojis, un tā ir galīgā nodokļa summa, kas nodokļa maksātājam jāmaksā taksācijas periodā.

Deklarācijas V sadaļas "Nodokļa ieturēšana (likuma 24.pants)" 84. rindā norāda summas, kas izmaksātas nerezidentiem atbilstoši likuma 3.panta ceturtajai un astotajai daļai. Tukšajās ailītēs attiecīgajam izmaksu veidam piemērojamo nodokļa likmi, kas atšķiras no likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajām likmēm, norāda tie nodokļa maksātāji, kas, veicot maksājumus nerezidentiem, nodokli ieturējuši, piemērojot likmi saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu. Aizpildot šo rindu, nodokļa maksātājs arī aprēķina summu, par kuru jāpalielina apliekamais ienākums (deklarācijas 8.rindā), t.i., par maksājumu summu, no kuras noteiktajā apmērā nav ieturēts nodoklis vai ir ieturēts nepilnā apmērā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju neaizpilda sabiedriskās organizācijas un sabiedrisko organizāciju apvienības, kā arī līgumsabiedrības. Līgumsabiedrības, kas uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs tās dalībnieks maksā patstāvīgi par tam pienākošos līgumsabiedrības peļņas daļu, aizpilda un iesniedz deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem (atbilstoši formai, kas pievienota Metodisko norādījumu 14.pielikumā).

Ģenerāldirektora pirmais vietnieks,

Galvenās nodokļu pārvaldes direktors A.Undzēns

Valsts ieņēmumu dienesta informācijas "Latvijas Vēstneša" redakcijā saņemtas 31. 01.2001.