Latviju un Vāciju tuvina kopīgā Eiropas kultūra

Vakar, 24. jūlijā, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Vācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ekarts Herolds ( Eckart Herold )

Ekarts Herolds dzimis 1940. gada 17. februārī Svīnemindē. No 1958. līdz 1964. gadam studējis tieslietas Vācijā un Francijā, jau 1961. gadā iegūstot augstākās izglītības diplomu publiskajās tiesībās. 1967. un 1968. gadā mācījies Nacionālajā administrācijas skolā Parīzē. No 1969. līdz 1973. gadam jurists privātuzņēmumā. No 1973. līdz 1974. gadam apguvis sagatavošanās kursu darbam augstākajā dienestā Vācijas Ārlietu ministrijā. No 1974. līdz 1977. gadam strādājis Vācijas vēstniecībā Urugvajā, Montevideo, pēc tam līdz 1979. gadam — vēstniecībā Bogotā. No 1979. līdz 1981. gadam — darbs Vācijas Ārlietu ministrijā, pēc tam līdz 1984. gadam Federālā kanclera kancelejā Bonnā. No 1984. līdz 1986. gadam strādājis Vācijas ģenerālkonsulātā Ņujorkā. Pēc mācību kursa Karaliskajā aizsardzības studiju koledžā Londonā 1987. gadā — atkal darbs Vācijas Ārlietu ministrijā Bonnā līdz 1991.gadam. Pēc tam līdz 1994. gadam — ekonomikas dienesta vadītājs Vācijas vēstniecībā Brazīlijā. No 1997. līdz 2001. gadam — sūtnis un vēstniecības vadītāja pastāvīgais pārstāvis Vācijas vēstniecībā Madridē. Precējies.

Vakar, 24. jūlijā, akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei—Freibergai iesniedza Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ekarts Herolds ( Eckart Herold ). Savā akreditācijas runā viņš uzsvēra mūsu valstu labās politiskās un ekonomiskās attiecības, kā arī atgādināja vācu un latviešu tautas kultūras tuvību. Vēstnieks arī apliecināja savas valsts atbalstu Latvijai ceļā uz Eiropas Savienību un NATO.

Atbildot Vācijas Federatīvās Republikas vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence! Sirsnīgi sveicu jūs kā Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Šogad, augusta nogalē, apritēs desmit gadu kopš diplomātisko attiecību atkalatjaunošanas starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku. Ar gandarījumu varam secināt, ka aizvadītajā gadu desmitā starp abām mūsu valstīm izveidojušās patiesi labas un uzticības pilnas attiecības.

Vācija kļuvusi par nozīmīgāko Latvijas tirdzniecības partneri. Nodibināti plaši un sazaroti kultūras kontakti dažādos līmeņos. Daudzveidīga un abpusēji auglīga ir Vācijas un Latvijas sadraudzības pilsētu un pašvaldību sadarbība. Šie kontakti ir īpaši nozīmīgi, jo vairo zināšanas vienam par otru un padziļina mūsu priekšstatus par Eiropas identitātes daudzveidību un bagātību. Svarīgi ir padziļināt šo savstarpēji bagātinošo garīgo dialogu. Uz tā balstītā savstarpējā sapratne vairos mūsu valstu uzticību un dos jaunas ierosmes tālākai sadarbībai.

Vakar, 24.jūlijā, Rīgas pilī: Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ekarts Herolds un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

Latviju un Vāciju kā Baltijas jūras reģiona valstis vieno daudzu gadsimtu ilgas vēstures saites. Lasot šajā kopīgajā vēstures grāmatā, sastapsimies gan ar gaišām, gan arī ar traģiskām savstarpējo attiecību lappusēm. Esmu pārliecināta, ka prasme pārvarēt negatīvo, izzināt, kopt un pilnveidot pozitīvo sniedz vērtīgu ieguldījumu savstarpējo attiecību pilnveidošanai nākotnē.

Latviju un Vāciju tuvina arī kopīgās Eiropas kultūras un tirdzniecības tradīcijas. Ne tikai Latvijas galvaspilsēta Rīga, bet arī vairākas citas Latvijas pilsētas ir vēsturiskās Hanzas pilsētu savienības locekles. Nesen, jūnija sākumā, Rīga uzņēma 21. starptautisko Hanzas dienu dalībniekus, to skaitā 53 Vācijas pilsētu pārstāvjus.

Esam ļoti iepriecināti un pagodināti, ka Rīgas pilsētas 800. gadadienas svinības ir izraisījušas interesi mūsu partneros un draugos Vācijā. Ar patiesu prieku Latvija gatavojas šajos svētkos sveikt arī Vācijas Federālo prezidentu Johannesu Rauu.

Aizvadītais gadu desmits bijis daudzu izaicinājumu laiks ne tikai Latvijas valsts vēsturē. Izbeidzoties aukstā kara konfliktam, pavērās iespējas jauna laikmeta attiecībām. Tiek veidota jaunā Eiropa. Latvija ir aktīva tās veidotāja un vēlas vēl aktīvāk iesaistīties kopīgās Eiropas radīšanā. Iestāšanās Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē ir divi savstarpēji papildinoši un nedalāmi Latvijas ārpolitikas mērķi. Mēs gribam pievienoties to valstu saimei, ar kurām mūs vieno un saista kopīgās vērtības.

Konsekventa integrācija Eiropas Savienībā un NATO ir ne tikai Latvijas ārpolitikas stratēģiskie mērķi. Šie jautājumi ir kļuvuši par visas valsts un sabiedrības dzīves sastāvdaļu. Vienīgi kļūstot par ES un NATO dalībvalsti, Latvija pilnīgi iekļausies drošības un stabilitātes telpā. Mēs esam gatavi ar pilnu atbildību rūpēties par mūsu kontinenta drošību un stabilitāti.

Latvija augstu vērtē mūsu draugu un sabiedroto atbalstu. Vācijai kā Eiropas Savienības dibinātājvalstij un integrācijas virzītājspēkam ir īpaša loma, kā arī atbildība Eiropas atkalapvienošanas procesā. Šajā kontekstā es saredzu plašas iespējas vērst plašumā Latvijas un Vācijas partnerību un mūsu tautu savstarpējās simpātijas.

Jūsu ekselence! Vēlu jums labus panākumus, pildot šo godpilno pienākumu un stiprinot draudzības saites starp mūsu valstīm un tautām.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieks kungs, kas būs jūsu prioritātes, pildot Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieka pienākumus Latvijā?

— Mans pirmais mērķis būs iepazīt šo lielisko Eiropas valsti un tās institūcijas. Valsti, kas daudzos aspektos atrodas jūtamā dinamiskā attīstības procesā. Mana darba prioritāte būs sniegt atbalstu Latvijai tās ceļā uz Eiropas Savienību, kā arī Latvijai tuvinoties Ziemeļatlantijas savienībai. Es arī centīšos vēl vairāk attīstīt ekonomiskās attiecības starp mūsu valstīm, kā arī vēl vairāk sekmēt jau tagad aktīvo kultūras apmaiņu starp mūsu valstīm.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors