Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio pirmdien, 23. jūlijā

Intervija Latvijas Radio 23. jūlija raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars.

— Ja nemaldos, pilsētas izpilddirektors Tralmaka kungs šodien preses konferencē atskatīsies uz simt dienu laikā paveikto šai amatā. Kā vērtējat viņa darbu?

Gundars Bojārs: — Es domāju, ka darbs viņam ir bijis pietiekami grūts un sarežģīts. Viņš šajā amatā ir diezgan daudz paveicis, un vēl ir priekšā ļoti būtiski darbi, ir jāpabeidz reorganizācija, kas saistīta ar izmaiņām Rīgas pilsētas domes nolikumā, šajā darbā piedalās gan Tralmaka kungs, gan visu frakciju deputāti. Tā ka visgrūtākais viņam vēl priekšā.

— Tas ir tīri darbības jomā, man šādu jautājumu diktē diezgan niknā, ja tā var teikt, intervija "SestDienā", respektīvi, pie kāda tipa vadītājiem jūs vairāk Tralmaka kungu pieskaitāt — sava tipa, respektīvi, tāda, kuram pirmajā vietā vienmēr būs darba lietas, ar plānošanu un vadīšanu saistītās lietas, vai politika?

G.Bojārs: — Es domāju, ka viņš vairāk ir praktiķis nekā politiķis, es tieši tā arī vērtēju, ka viņš ir praktiskas dabas cilvēks un varbūt pat nedaudz par daudz cenšas pats visās problēmās iedziļināties, tas ir saprotams, viņam vēl nav izveidota sava komanda, līdz ar to viņš pats personīgi iedziļinās visās problēmās.

— Piektdienas rīkojums disciplināri sodīt divas amatpersonas uzņēmējdarbības pārvaldē — par ko un kādēļ?

G.Bojārs: — Viena no šīm amatpersonām, Jēgeres kundzei aizejot atvaļinājumā, saņēma Rīgas domes priekšsēdētāja, resp., manu uzdevumu, uz kuru sekoja atbilde, ka šis uzdevums nav izpildāms, un nebija pat mēģinājums noteikt termiņus, kad tad būtu iespējams šo uzdevumu izpildīt. Ir pamats uzskatīt, ka Neretas kundze vai nu pati pēc savas iniciatīvas, vai kāda spiediena rezultātā mēģināja šī uzdevuma izpildi sabotēt. Šobrīd uzdevums ir izpildīts.Varbūt šis disciplinārais sods arī ir veicinājis šī uzdevuma izpildi. Uzdevums bija saistīts ar prezidija lēmuma projektu par pilnvarnieku atsaukšanu.

— Kādēļ tik steidzami jāatsauc šie pilnvarnieki, un vai tāpat notiks arī citās pārvaldēs?

G.Bojārs: — Ir vairākas šo pilnvarnieku kategorijas, Rīgas domei ir daudz pakļauto iestāžu un uzņēmumu, kuros bieži vien pilnvarnieki pārkāpj likuma normas, šobrīd amatpersona nedrīkst ieņemt pilnvarnieka posteni kādā no uzņēmumiem. Līdz ar to situācija ir jāmaina, ļoti daudzi pilnvarnieki ir iecelti ar iepriekšējās domes lēmumiem, un, ja mēs uzskatām, ka šai domei ir jānes politiskā atbildība par visiem notikumiem, līdz ar to arī domei būtu jālemj par šo pilnvarnieku maiņu. Notiks konkurss uz visām pilnvarnieku vietām, arī esošajiem pilnvarniekiem ir iespēja piedalīties šajos konkursos.

— Acīmredzot tas viss būs rudens pusē. Jūs aizvadītās nedēļas nogalē nosūtījāt atbildi īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās par to pašu seno nepelnīto prēmiju izmaksāšanas lietu. Kas bija šīs atbildes saturā?

G.Bojārs: — Rīgas dome un mēs uzskatām, ka likuma burts nav pārkāpts, tai pašā laikā ir jāatzīst, ka tā bijusi kļūda, šo prēmiju izmaksa jaunajiem deputātiem bija nepareiza, ja tā varētu teikt, kaut gan likumīga. Savu kļūdu es atzīstu, bet tas norāda uz to, ka domes atbildīgie darbinieki bieži vien savus uzdevumus veic nekvalitatīvi. Es uzņemos arī politisko atbildību, un šobrīd liela daļa mana laika paiet, tieši izskatot visus dokumentus, kurus sagatavojušas domes amatpersonas.

— Un jūs cerat, ka ar to šis incidents tiks izsmelts?

G.Bojārs: — Es ceru, ka arī šis incidents tiks izsmelts, es domāju, ka man pietiekami bieži atgādinās par šo gadījumu, un tas man neļaus gulēt uz lauriem un kaut kādā veidā atslābināties.

— Parakstītais nodomu protokols ar starptautisko konsultantkompāniju "Markis" par sadarbību Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistīšanā dažādiem pilsētas attīstības projektiem. Finansējumu varētu piesaistīt konkrētiem projektiem, jūs minat gan apkures izmaksu samazināšanu, gan sabiedriskā transporta atjaunošanu un uzturēšanu pilsētā, bet kāda ir šo līdzekļu reāla pieejamība?

G.Bojārs: — Šo līdzekļu pieejamība ir reāla, es uzskatu, no nākamā gada, kad tiks veikts sagatavošanas darbs. Latvija ir pievienojusies vairākiem starptautiska rakstura līgumiem, arī tādiem, kas saistīti ar sociālo attīstību, Eiropas Savienības sociālajam fondam, kur šie līdzekļi saskaņā ar šo protokolu pieejami arī Latvijas vajadzībām. Tas ir viens no projektiem. Ir minēti arī projekti, kas saistīti ar prāmja līniju attīstību, kā arī dzīvojamo māju siltināšanu, kas ir enerģijas taupīšanas programma. Šajā jomā ir nepieciešama ļoti kvalificētu speciālistu piesaistīšana, tādu speciālistu, kam ir liela pieredze; tas ir normāls process, arī Eiropā strādā tā saucamās lobistu firmas, kas perfekti pārzina Eiropas Savienības likumdošanu, un visas šīs procedūras kādā veidā var fondus piesaistīt.

— Un tādēļ šis nodomu protokols — lai vienkārši iedarbinātu šo mehānismu?

G.Bojārs: — Jā.

— Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem par autobusu piegādi pašvaldības uzņēmumiem "Imanta" un "Tālava" "Neoplan polska" nav ievērojusi datumu — 1.jūliju — un līdz ar to laikam ir apdraudēta jaunu autobusu parādīšanās jau pilsētas jubilejā.

G.Bojārs: — Jā, šīs ir zināmas grūtības, es esmu uzdevis Zarumbas kungam nodarboties ar šo jautājumu, mums ar "Neoplan" ir parakstīts konkrēts līgums, kurā paredzētas arī soda sankcijas, un jāskatās, vai šīs soda sankcijas nebūs jāpielieto.

— Pašvaldībai nav jāuzņemas iniciatīva vilcienu sastāva atjaunošanas dotēšanai, dzelzceļš nav pašvaldības uzņēmums, bet tai pašā laikā jūs sakāt, ka runa var būt par pasažieru pārvadājumu dotēšanu. Kad konkretizēsies šī nostāja?

G.Bojārs: — Šobrīd notiek pārrunas arī ar citām pilsētām, jo Rīga nav vienīgā, ko apkalpo elektrovilciens, elektrovilciens apkalpo visu reģionu, un Rīgas pilsēta maksā ievērojamu iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu šiem klātpiegulošajiem pagastiem, arī pilsētām. Līdz ar to mums ir kopīgi ar dzelzceļu jāizstrādā mehānisms, kādā veidā mēs varētu dotēt šo dzelzceļa transportu. Katrā ziņā situācijā, kad tiek dotēti autobusu pārvadājumi un netiek dotēti pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu, tā nav godīga konkurence, un šī negodīgā konkurence ir jāizbeidz, taču agrāk kā nākamā gadā budžetā mēs nevarēsim šādus līdzekļus ieplānot.

— Tātad cerības uz to, ka Rīga glābs rudenī gaidāmās dzelzceļnieku protesta akcijas, ir naivas.

G.Bojārs: — Neapšaubāmi šādi lieli finansu līdzekļi tomēr ir pietiekami pamatīgi jāsagatavo, un mums ir jāizveido skaidrs un saprotams mehānisms, mēs nevaram vienkārši samaksāt kādu summu "Latvijas dzelzceļam", lai arī tas ir pareizs pasākums. Mums ir jānonāk pie precīza, finansiāli izsvērta mehānisma, kādā veidā tas notiks. Arī sarunās ar "Latvijas dzelzceļu" apspriežot šo problēmu, es viņiem šādu nostādni izteicu, un tā ir saprotama gan "Latvijas dzelzceļa" vadībai, gan "Latvijas dzelzceļa" arodbiedrības pārstāvjiem, viņi tam piekrīt, neraugoties uz to, šīs protesta akcijas notiks.

— Un tai pašā laikā sarunas ar "Latvijas dzelzceļu", cik es saprotu, ir sākušās un notiek nopietnā līmenī.

G.Bojārs: — Tās turpinās jau zināmu laiku, vismaz divus mēnešus.

— Jaunās sporta halles projekts, kuram Saeima atbalstīja 8,4 miljonu latu liela galvojuma piešķiršanu. Projektu vadīs Olimpiskās komitejas un Iekšlietu ministrijas speciāli izveidots uzņēmums — Policijas olimpiskais centrs, un tas nozīmē, ka formāli tam vairs nebūs it kā nekādas saistības ar uzņēmēja un LOK izpildkomitejas locekļa Indriksona kunga privāto biznesu. Kā pilsēta iekļausies šai projektā?

G.Bojārs: — Šo projektu vai vismaz pirmo projekta variantu es esmu redzējis. Diemžēl šajā variantā nebija paredzēta hokeja halles celtniecība, kas mums ir ārkārtīgi būtiska, gatavojoties 2006.gada čempionātam, taču visi pasākumi, kas saistīti ar sportu, ir atbalstāmi. Pašvaldība varētu tradicionāli piedalīties šādos projektos ar infrastruktūru, varbūt ar autostāvvietām, arī ar komunikācijām.

— Tātad pagaidām konkrēta projekta nav.

G.Bojārs: — Konkrēta projekta nav, ir priekšprojekts.

— "Teikas nama" prezidents Jevgeņijs Gombergs aizvadītajā nedēļā parādīja visiem savu Pētera Pirmā pieminekli, un nu jauna ideja — atļaut uzstādīt pieminekli Barklajam de Tolli pie Katedrāles. Jūsu attieksme?

G.Bojārs: — Nu, pieminekļi acīmredzot ir vissāpīgākā tēma Rīgas pilsētā, un šo pieminekļu ēnā pazūd visas speciālās problēmas, tās problēmas, kas mums saistītas ar grūto stāvokli medicīnas nozarē. Es par savu uzdevumu uzskatu vairāk rūpēties par šīm lietām. Acīmredzot uz nākamo domes sēdi mums tiks izveidota pieminekļu padome, un katrs šāds pieminekļa gadījums tiks rūpīgi izsvērts.

— Par ko, starp citu, zvana rīdzinieki vasarā, vai vasarā jūsu aktīvā telefona zvanu skaits rūk?

G.Bojārs: — Rīdzinieki zvana būtībā par jebkuru jautājumu, ir cilvēki, kas zvana, lai vienkārši izkratītu sirdi, ir cilvēki, kas sūdzas par kaimiņiem, par troksni uz ielām, par satiksmes sastrēgumiem, ir cilvēki kas zvana un pasaka kādu labu vārdu, paslavē. Zvanu ir ārkārtīgi daudz, un tādu konkrētu tēmu pat nevarētu īpaši izdalīt.

— Bet vai ir kas tāds, par ko jūs nopietni tiekat pelts?

G.Bojārs: — Kā vienmēr, cilvēki ir dažādi, un šis telefons tiešām ir tāds instruments, kuru var izmantot arī tādām vajadzībām, es nevarētu teikt, ka ir konkrētas tēmas. Protams, ir ļoti daudz zvanu par tiem pašiem pieminekļiem, bet, kā jau es teicu, es neesmu būtiskākā vai atslēgas figūra šajā pieminekļu epopejā, un mans lēmums vai viedoklis uz vienu vai uz otru pusi tur neko nevar mainīt.

— Starp citu, domes vestibilā visi interesenti joprojām var aplūkot sešus Rīgas pirmās ģimnāzijas sporta zāles projekta maketus, kā arī iepazīties ar projektu skicēm. Ikvienam, kas vēlas, ir iespēja izteikt savu viedokli atsauksmju grāmatā, es domāju, ka tā ir ļoti pozitīva pieredze, ko jūs turpināt, bet vai iedzīvotāju aktivitāte ir liela?

G.Bojārs: — Es gribētu teikt, ka tā ir par zemu, un tā nav tikai šajā projekta gadījumā, jebkuram lielāka vai mazāka mēroga projektam Rīgas pilsētā būtu jārīko publiskā aptauja, un es vēlētos, lai iedzīvotāju aktivitāte būtu lielāka.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā